Atzinums

Gaso skatījumā piedāvātais regulējums radīs apdraudējumu būvdarbu veicējiem, komercdarbības videi un iedzīvotāju drošībai. Savu viedokli pamatojam ar šādiem apsvērumiem:
Attiecībā uz dabasgāzes sadales sistēmas inženiertīklu precīzu izvietojumu šobrīd nevar pilnībā paļauties uz Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā (turpmāk – ATIS) esošajiem datiem. Latvijas dabasgāzes sadales sistēmas veidošana tika uzsākta iepriekšējā gadsimta sešdesmitos gados. Tas nozīmē, ka ievērojama dabasgāzes sadales sistēmas daļa ir izbūvēta PSRS laikos, kad gāzesvadu atrašanās vietas precizitātei nebija izvirzītas īpašas prasības. Ievērojot to laiku tehniskās iespējas, gāzesvadu pozicionēšanai pamatā izmantoja “pie cita objekta piesaistes metodi”. Šobrīd daļa objektu, pie kuriem bija piesaistīti gāzesvadi, dabā nepastāv. Tas nozīmē, ka dabasgāzes sadales sistēmas operatoram par atsevišķo gāzesvadu atrašanās vietu ir tikai aptuvena informācija. Tādā pašā detalizācijas pakāpē informācija ir nodota ATIS.
Svarīgi atzīmēt, ka stingrākas prasības attiecībā uz ārējo inženiertīklu uzmērīšanu tika ieviestas tikai 2012.gadā, kad Ministru kabinets izdeva 2012.gada 24.aprīļa noteikumus Nr.281 “Augstas detalizācijas topogrāfiskās informācijas un tās centrālās datubāzes noteikumi”. Ievērojot minēto, šobrīd nav juridiska pamata izvirzīt prasību par nekavējoši esošas atbilstošas kvalitātes izpildmērījumu gāzesvadiem, kas tika izbūvēti līdz iepriekš minēto noteikumu spēkā stāšanās.
Gaso, kā sadales sistēmas operators, ir ieinteresēts savā īpašumā esošo visu gāzesvadu atbilstošas kvalitātes izpildmērījumu nodrošināšanā un to sistēmiski nepārtraukti īsteno. Tajā pašā laikā ir jāsaprot, ka līdz 2012.gadam izbūvēto gāzesvadu attiecīgas kvalitātes izpildmērījumu nodrošināšana ir apjomīgs un dārgs process, kas bieži vien ir saistīts ar gāzesvadu atrakšanas (šurfēšanas) darbiem. Sadales sistēmas gāzesvadi pārsvarā atrodas pazemē trešajām personām piederošās zemēs un Aizsargjoslu likums neparedz inženiertīklu turētājam tiesības veikt rakšanas darbus trešajām personām piederošās zemēs vien ar nolūku precizēt gāzesvadu atrašanos, lai varētu to precīzi digitāli atainot sistēmās. Ja ar likumu tiktu piešķirtas tiesības inženiertīklu turētājam veikt rakšanas darbus trešo personu zemēs ar nolūku pārmērīt inženiertīklus to precīzai digitālai uzmērīšanai, visu vēsturiski ierīkoto gāzesvadu novietojuma nekavējošas atrakšanas, pārmērīšanas un digitāli precīzas atainošanas darbi un to izmaksas būtu ārkārtīgi apjomīgi, to radītais slogs radītu būtiski lielākas izmaksas nekā, ja tas tiktu veikts pakāpeniski, iesaistoties visām pusēm. Turklāt jāņem vērā, ka sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju izmaksas ietekmē tarifus, tādējādi sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja apjomīgas izmaksas var ietekmēt gala patērētājus.
Lūdzam ņemt vērā, ka par identiskas redakcijas normas iekļaušanu Būvniecības likumā (likumprojekts “Grozījumi Būvniecības likumā” (24-TA-2288)) ir sniegti apjomīgi iebildumi no Latvijas inženiertīklu turētājiem (https://tapportals.mk.gov.lv/legal_acts/626e05f8-fc7e-4120-9a96-49369d67ec5d).
Noslēgumā Gaso atgādina, ka dabasgāze ir sprādzienbīstams energoresurss. Gāzesvada pārrāvuma gadījumā veidojas sprādzienbīstama zona, kas attiecīgos apstākļos var novest līdz letālām sekām. Papildus, gāzesvada pārrāvums var radīt dabasgāzes piegādes pārtraukšanu vairākiem gazificētiem objektiem, kas īpaši apkures periodā, var būtiski apdraudēt iedzīvotāju labklājību un komercdarbības realizācijas vidi.
Ņemot vērā minēto, Gaso kategoriski nepiekrīt Rail Baltica projekta īstenošanas likumprojekta 8.panta redakcijai, un aicina apzināties faktisko inženiertīklu mērījumu stāvokli Latvijā, un ar likumu nodrošināt iedzīvotāju, īpašumu un komercvides drošību, nosakot, ka būvdarbu veicējam pirms jebkādiem zemes darbiem inženiertīklu tuvumā ir jāsaņem saskaņojums no inženiertīklu turētāja, kurš saskaņojumu izsniedzot, izvērtē katru konkrēto vietu un situāciju.
 

-