Projekta ID
25-TA-787Atzinuma sniedzējs
Latvijas Darba devēju konfederācija
Atzinums iesniegts
05.09.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Informatīvais ziņojums
Iebildums
Latvijas Darba devēju konfederācija (turpmāk – LDDK) ir iepazinusies ar atkārtotai saskaņošanai nodoto Informatīvo ziņojumu “Par trešo valstu pilsoņu uzturēšanās Latvijā tiesiskā regulējuma pilnveidošanu” 25-TA-787 (turpmāk – Informatīvais ziņojums), un uztur 2025.gada 14.aprīlī iesniegtajā LDDK atzinumā paustos iebildumus, pamatojoties uz sekojošo.
1. Informatīvajā ziņojumā vēljoprojām nav veikta valstu analīze un risku diferencēšana. Ziņojumā nav izvērtēts, no kurām valstīm nāk lielākie riski un kurās valstīs tie nav aktuāli. Netiek ņemts vērā, ka Latvijai ir sadarbības valstis un valstīm ir dažādi starptautiski statusi, kas paredz atšķirīgu pieeju regulējuma piemērošanā. Tā rezultātā tiek nepamatoti ierosināti visaptveroši ierobežojumi, kas vienādi attiektos uz visām trešajām valstīm, tostarp arī uz tām, kur riski nav identificēti. Izmaiņas informatīvajā ziņojumā šo trūkumu nenovērš.
Ziņojumā jāparedz diferencēta pieeja, balstīta uz risku izvērtējumu valstīm, ņemot vērā to starptautiskos un sadarbības statusus, lai ierobežojumi tiktu piemēroti tikai tur, kur tie ir pamatoti. Līdz ar to Informatīvā ziņojuma izziņas 14.punktā nepamatoti ir norādīts, ka LDDK iebildumi ir ņemti vērā.
Papildu minētajam, LDDK norāda, ka Informatīvajā ziņojuma Ievada 2.rindkopā “Ar trešo valstu pilsoņiem informatīvajā ziņojumā tiek saprasti jebkuras valsts pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, vai kuri saskaņā ar Eiropas Savienības acquis bauda brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā.” ir pretrunā izziņas 14.punktā pirmajā rindkopā norādītajam skaidrojumam “Informatīvā ziņojuma projekts neattiecas uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņiem, kā arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, kas saskaņā ar ES acqui bauda brīvas pārvietošanās tiesības ES. ES acqui migrācijas jomā (piemēram, Regula (ES) 2016/399 (Šengenas robežu kodekss), nosaka, ka par trešās valsts valstspiederīgo tiek uzskatīta persona, kas nav nevienas ES dalībvalsts pilsonis un neizmanto ES tiesības uz brīvu pārvietošanos. Minētajā izpratnē termins "trešo valstu valstspiederīgais" tiek lietots arī IeM sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā. Skaidrojums iekļauts informatīvā ziņojuma ievaddaļā.”
2. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 16.punktā iekļauto iebildumu. Nepietiekams valstu izvērtējums nevar tikt balstīts atsaucē uz diskrimināciju. Kā pareizi norādīts izziņas 16.punktā pie LDDK iebilduma sniegtajā skaidrojumā “kopumā Eiropas Savienība bezvīzu režīmu šobrīd ir noteikusi 61 valstij un nelegālās migrācijas riski starp šīm valstīm ir atšķirīgi.” Ņemot vērā minēto, LDDK atkāroti norāda, ka depozīta maksas noteikšana konkrēti definētu noteiktu riska grupu gadījumos būtu vērtējams kā adekvāts pasākums, tomēr tas nevar būt attiecināms uz visām trešajām valstīm, it īpaši valstīm, kurām ar Latviju ir paredzēts bez vīzu režīms (piemēram, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Austrālija un citas OECD valstis).
3. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 20.punktā iekļauto iebildumu. Ņemot vērā vietējā darbaspēka nepietiekamību, augošo vidējo vecumu un specifisko darba apstākļu sarežģītību, trešo valstu pilsoņu nodarbināšana vienkāršajās profesijās ir būtiski un dažās nozarēs kritiski nepieciešama uzņēmumu nepārtrauktai darbībai.
4. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 21.punktā iekļauto iebildumu. Licencētas darbiekārtošanas aģentūras darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un tām ir būtiska loma legālas migrācijas plūsmu organizēšanā un darba tirgus nodrošināšanā. Ņemot vērā birokrātisko slogu darbinieku uzaicināšanas nodrošinājumā, nav pamata ierobežot uzņēmējiem iespēju uzaicināt darbiniekus izmantojot licencētu speciālistu pakalpojumus. Licencētu aģentūru ierobežošana ir pretrunā ar līdzšinējo darbaspēka piesaistes praksi un rada papildu riskus (nekontrolētas plūsmas, fiktīvas nodarbinātības gadījumi).
5. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 22.punktā iekļauto iebildumu un atkārtoti uzsver, ka finansiālā atbildība par pārkāpumiem jāuzliek tikai tai personai, kas faktiski ir darba devējs - proti, tam uzņēmumam vai organizācijai, ar kuru darbinieks ir noslēdzis darba līgumu. Ja darbinieks ir noslēdzis darba līgumu ar licencētu personāla iznomātāju, pilna atbildība par jebkādiem nodarbināšanas noteikumu pārkāpumiem ir jāuzņemas tieši šim licencētajam iznomātājam, nevis pakalpojuma saņēmējam.
6. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 23.punktā iekļauto iebildumu un atkārtoti norāda, ka skaidri jānoteic, ka uzņēmums ir tiesīgs nodarbināt darbiniekus dažādās profesijās, kas nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, neatkarīgi no tā, vai konkrētā funkcija pilnībā sakrīt ar Uzņēmumu reģistrā deklarēto pamatdarbības veidu. Jāizvairās no normatīva regulējuma, kas nepamatoti ierobežotu uzņēmumu rīcības brīvību pašorganizēt atbalsta un papildfunkciju veikšanu, Latvijas normatīvais regulējums nenosaka ierobežojumus, kas aizliegtu uzņēmumiem dažādos veidos nodrošināt nepieciešamās funkcijas savai saimnieciskajai darbībai, tostarp, kā piemēram, veikt remontdarbus, telpu uzturēšanu vai cita veida atbalsta funkcijas, nodarbinot atbilstošus darbiniekus. Uzņēmuma reģistrētā pamatdarbības joma neatceļ nepieciešamību nodrošināt palīgfunkcijas, kas ir cieši saistītas ar pamatdarbību (piemēram, ražošanas telpu uzturēšana, remontdarbi uzņēmumā).
7. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 24.punktā iekļauto iebildumu un pie tā piedāvāto rīcības virzienu - kontroles pasākumi jāorganizē plānveidīgi, samērīgi un ar saprātīgu iepriekšēju brīdinājumu, izņemot gadījumus, kad pastāv pamatotas aizdomas par būtiskiem pārkāpumiem. Ir nepieciešams izstrādāt skaidras vadlīnijas kontrolējošām institūcijām, nosakot kādā veidā un apjomā drīkst prasīt informāciju no uzņēmumiem, nekavējot to pamata darbību un kādas minimālās procedūras jāievēro, lai netraucētu uzņēmumu būtisko pamatdarbību.
8. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 25.punktā iekļauto iebildumu un tajā ietverto rīcības virzienu. Lēmumu, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas regulējuma pilnveidi, pieņemšanā ir jāņem vērā nozaru viedoklis un ekonomiskās intereses, kas vienlaikus ir valsts ekonomiskās intereses. Nozaru uzņēmēju dalība lēmumu pieņemšanā nodrošinātu līdzsvarotu pieeju starp valsts drošības interesēm un ekonomiskajām vajadzībām, un veidotu regulējumu, kas balstīts uz faktiskajām darba tirgus vajadzībām un pieredzi.
9. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 26.punktā iekļauto iebildumu. Pie iebilduma sniegtajā skaidrojumā norāde, ka “Ziņojumā iekļautā minētā informācija balstās uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem un sniegto informāciju, kas atspoguļota ziņojuma tekstā” kas pēc būtības skaidro, ka ziņojumā iekļautā informācija balstās uz ziņojumā iekļauto, nekādi neatbild uz LDDK iebildumu par tendeciozu situācijas aprakstu.
LDDK atkārtoti uzsver, ka uzņēmēji saskaras ar Nodarbinātības valsts aģentūras atlasīto vietējā darba spēka kandidātu nevēlēšanos strādāt, nevēlēšanos apmeklēt pat darba intervijas. Informatīvajā ziņojumā paustais apgalvojums, ka uzņēmēji nevēlas “nodrošināt nodarbinātību Latvijas iedzīvotājiem” ir klaji nepatiess un nepamatots. Uzņēmēju primārā funkcija un vēlme ir veikt uzņēmējdarbību un tam ir nepieciešams darba spēks. Atsevišķās nozarēs tikai ar vietējo darbaspēku nav iespējams nokomplektēt ražotņu darbībai un izaugsmei nepieciešamās komandas. Darbinieku trūkums tiek risināts piesaistot darba spēku gan ārpakalpojumā – gan vietējo, gan ES, gan trešo valstu darba spēku. Neskatoties uz šiem pasākumiem, darba spēka nepietiekamība nav novērsta, līdz ar to, uzņēmēju izaugsmes iespējas ir ierobežotas.
10. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 27.punktā iekļauto iebildumu un priekšlikumu pie tā.
Norādām ka Informatīvajā ziņojumā nav atrodams pasākums “noteikt aizliegumu aģentūrām uzaicināt trešo valstu pilsoņus ar ieceļošanas mērķi "darbs", kas minēts izziņā 27.punkta skaidrojumā.
LDDK atkārtoti norāda, ka atbalsta tiesiskus un caurredzamus mehānismus darba tirgus regulēšanā, tomēr vienlaikus norādām, ka normatīvajam regulējumam jābūt sabalansētam - tam ir jānodrošina valsts drošības un migrācijas kontroles mērķu sasniegšana, bet tas nevar neņemt vērā valsts ekonomiskās intereses un radīt apdraudējumu nozaru darbībai, ražošanas nepārtrauktībai un uzņēmumu konkurētspējai.
1. Informatīvajā ziņojumā vēljoprojām nav veikta valstu analīze un risku diferencēšana. Ziņojumā nav izvērtēts, no kurām valstīm nāk lielākie riski un kurās valstīs tie nav aktuāli. Netiek ņemts vērā, ka Latvijai ir sadarbības valstis un valstīm ir dažādi starptautiski statusi, kas paredz atšķirīgu pieeju regulējuma piemērošanā. Tā rezultātā tiek nepamatoti ierosināti visaptveroši ierobežojumi, kas vienādi attiektos uz visām trešajām valstīm, tostarp arī uz tām, kur riski nav identificēti. Izmaiņas informatīvajā ziņojumā šo trūkumu nenovērš.
Ziņojumā jāparedz diferencēta pieeja, balstīta uz risku izvērtējumu valstīm, ņemot vērā to starptautiskos un sadarbības statusus, lai ierobežojumi tiktu piemēroti tikai tur, kur tie ir pamatoti. Līdz ar to Informatīvā ziņojuma izziņas 14.punktā nepamatoti ir norādīts, ka LDDK iebildumi ir ņemti vērā.
Papildu minētajam, LDDK norāda, ka Informatīvajā ziņojuma Ievada 2.rindkopā “Ar trešo valstu pilsoņiem informatīvajā ziņojumā tiek saprasti jebkuras valsts pilsoņi, kas nav Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valstu un Šveices Konfederācijas pilsoņi, vai kuri saskaņā ar Eiropas Savienības acquis bauda brīvas pārvietošanās tiesības Eiropas Savienībā.” ir pretrunā izziņas 14.punktā pirmajā rindkopā norādītajam skaidrojumam “Informatīvā ziņojuma projekts neattiecas uz Eiropas Savienības (ES) un Eiropas Ekonomiskās zonas pilsoņiem, kā arī uz tiem trešo valstu pilsoņiem, kas saskaņā ar ES acqui bauda brīvas pārvietošanās tiesības ES. ES acqui migrācijas jomā (piemēram, Regula (ES) 2016/399 (Šengenas robežu kodekss), nosaka, ka par trešās valsts valstspiederīgo tiek uzskatīta persona, kas nav nevienas ES dalībvalsts pilsonis un neizmanto ES tiesības uz brīvu pārvietošanos. Minētajā izpratnē termins "trešo valstu valstspiederīgais" tiek lietots arī IeM sagatavotajā Informatīvajā ziņojumā. Skaidrojums iekļauts informatīvā ziņojuma ievaddaļā.”
2. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 16.punktā iekļauto iebildumu. Nepietiekams valstu izvērtējums nevar tikt balstīts atsaucē uz diskrimināciju. Kā pareizi norādīts izziņas 16.punktā pie LDDK iebilduma sniegtajā skaidrojumā “kopumā Eiropas Savienība bezvīzu režīmu šobrīd ir noteikusi 61 valstij un nelegālās migrācijas riski starp šīm valstīm ir atšķirīgi.” Ņemot vērā minēto, LDDK atkāroti norāda, ka depozīta maksas noteikšana konkrēti definētu noteiktu riska grupu gadījumos būtu vērtējams kā adekvāts pasākums, tomēr tas nevar būt attiecināms uz visām trešajām valstīm, it īpaši valstīm, kurām ar Latviju ir paredzēts bez vīzu režīms (piemēram, Apvienotā Karaliste, Amerikas Savienotās Valstis, Japāna, Austrālija un citas OECD valstis).
3. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 20.punktā iekļauto iebildumu. Ņemot vērā vietējā darbaspēka nepietiekamību, augošo vidējo vecumu un specifisko darba apstākļu sarežģītību, trešo valstu pilsoņu nodarbināšana vienkāršajās profesijās ir būtiski un dažās nozarēs kritiski nepieciešama uzņēmumu nepārtrauktai darbībai.
4. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 21.punktā iekļauto iebildumu. Licencētas darbiekārtošanas aģentūras darbojas atbilstoši normatīvajiem aktiem, un tām ir būtiska loma legālas migrācijas plūsmu organizēšanā un darba tirgus nodrošināšanā. Ņemot vērā birokrātisko slogu darbinieku uzaicināšanas nodrošinājumā, nav pamata ierobežot uzņēmējiem iespēju uzaicināt darbiniekus izmantojot licencētu speciālistu pakalpojumus. Licencētu aģentūru ierobežošana ir pretrunā ar līdzšinējo darbaspēka piesaistes praksi un rada papildu riskus (nekontrolētas plūsmas, fiktīvas nodarbinātības gadījumi).
5. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 22.punktā iekļauto iebildumu un atkārtoti uzsver, ka finansiālā atbildība par pārkāpumiem jāuzliek tikai tai personai, kas faktiski ir darba devējs - proti, tam uzņēmumam vai organizācijai, ar kuru darbinieks ir noslēdzis darba līgumu. Ja darbinieks ir noslēdzis darba līgumu ar licencētu personāla iznomātāju, pilna atbildība par jebkādiem nodarbināšanas noteikumu pārkāpumiem ir jāuzņemas tieši šim licencētajam iznomātājam, nevis pakalpojuma saņēmējam.
6. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 23.punktā iekļauto iebildumu un atkārtoti norāda, ka skaidri jānoteic, ka uzņēmums ir tiesīgs nodarbināt darbiniekus dažādās profesijās, kas nepieciešamas saimnieciskās darbības nodrošināšanai, neatkarīgi no tā, vai konkrētā funkcija pilnībā sakrīt ar Uzņēmumu reģistrā deklarēto pamatdarbības veidu. Jāizvairās no normatīva regulējuma, kas nepamatoti ierobežotu uzņēmumu rīcības brīvību pašorganizēt atbalsta un papildfunkciju veikšanu, Latvijas normatīvais regulējums nenosaka ierobežojumus, kas aizliegtu uzņēmumiem dažādos veidos nodrošināt nepieciešamās funkcijas savai saimnieciskajai darbībai, tostarp, kā piemēram, veikt remontdarbus, telpu uzturēšanu vai cita veida atbalsta funkcijas, nodarbinot atbilstošus darbiniekus. Uzņēmuma reģistrētā pamatdarbības joma neatceļ nepieciešamību nodrošināt palīgfunkcijas, kas ir cieši saistītas ar pamatdarbību (piemēram, ražošanas telpu uzturēšana, remontdarbi uzņēmumā).
7. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 24.punktā iekļauto iebildumu un pie tā piedāvāto rīcības virzienu - kontroles pasākumi jāorganizē plānveidīgi, samērīgi un ar saprātīgu iepriekšēju brīdinājumu, izņemot gadījumus, kad pastāv pamatotas aizdomas par būtiskiem pārkāpumiem. Ir nepieciešams izstrādāt skaidras vadlīnijas kontrolējošām institūcijām, nosakot kādā veidā un apjomā drīkst prasīt informāciju no uzņēmumiem, nekavējot to pamata darbību un kādas minimālās procedūras jāievēro, lai netraucētu uzņēmumu būtisko pamatdarbību.
8. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 25.punktā iekļauto iebildumu un tajā ietverto rīcības virzienu. Lēmumu, kas saistīti ar trešo valstu pilsoņu nodarbināšanas regulējuma pilnveidi, pieņemšanā ir jāņem vērā nozaru viedoklis un ekonomiskās intereses, kas vienlaikus ir valsts ekonomiskās intereses. Nozaru uzņēmēju dalība lēmumu pieņemšanā nodrošinātu līdzsvarotu pieeju starp valsts drošības interesēm un ekonomiskajām vajadzībām, un veidotu regulējumu, kas balstīts uz faktiskajām darba tirgus vajadzībām un pieredzi.
9. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 26.punktā iekļauto iebildumu. Pie iebilduma sniegtajā skaidrojumā norāde, ka “Ziņojumā iekļautā minētā informācija balstās uz Nodarbinātības valsts aģentūras datiem un sniegto informāciju, kas atspoguļota ziņojuma tekstā” kas pēc būtības skaidro, ka ziņojumā iekļautā informācija balstās uz ziņojumā iekļauto, nekādi neatbild uz LDDK iebildumu par tendeciozu situācijas aprakstu.
LDDK atkārtoti uzsver, ka uzņēmēji saskaras ar Nodarbinātības valsts aģentūras atlasīto vietējā darba spēka kandidātu nevēlēšanos strādāt, nevēlēšanos apmeklēt pat darba intervijas. Informatīvajā ziņojumā paustais apgalvojums, ka uzņēmēji nevēlas “nodrošināt nodarbinātību Latvijas iedzīvotājiem” ir klaji nepatiess un nepamatots. Uzņēmēju primārā funkcija un vēlme ir veikt uzņēmējdarbību un tam ir nepieciešams darba spēks. Atsevišķās nozarēs tikai ar vietējo darbaspēku nav iespējams nokomplektēt ražotņu darbībai un izaugsmei nepieciešamās komandas. Darbinieku trūkums tiek risināts piesaistot darba spēku gan ārpakalpojumā – gan vietējo, gan ES, gan trešo valstu darba spēku. Neskatoties uz šiem pasākumiem, darba spēka nepietiekamība nav novērsta, līdz ar to, uzņēmēju izaugsmes iespējas ir ierobežotas.
10. LDDK uztur Informatīvā ziņojuma izziņas 27.punktā iekļauto iebildumu un priekšlikumu pie tā.
Norādām ka Informatīvajā ziņojumā nav atrodams pasākums “noteikt aizliegumu aģentūrām uzaicināt trešo valstu pilsoņus ar ieceļošanas mērķi "darbs", kas minēts izziņā 27.punkta skaidrojumā.
LDDK atkārtoti norāda, ka atbalsta tiesiskus un caurredzamus mehānismus darba tirgus regulēšanā, tomēr vienlaikus norādām, ka normatīvajam regulējumam jābūt sabalansētam - tam ir jānodrošina valsts drošības un migrācijas kontroles mērķu sasniegšana, bet tas nevar neņemt vērā valsts ekonomiskās intereses un radīt apdraudējumu nozaru darbībai, ražošanas nepārtrauktībai un uzņēmumu konkurētspējai.
Piedāvātā redakcija
-