Atzinums

Kā jau ziņojumā ir minēts psihiatriskās un narkoloģiskās slimnīcas ir būtiska Latvijas veselības aprūpes sistēmas sastāvdaļa, nodrošinot specializētu aprūpi cilvēkiem ar smagiem psihiskiem traucējumiem un atkarībām, kuriem nepieciešama intensīva ārstēšana, uzraudzība un rehabilitācija. Ziņojumā arī tiek izvirzīta hipotēze, kas apšauba šo slimnīcu atbilstību mūsdienu medicīnas standartiem, sabiedrības vajadzībām un veselības aprūpes pieejai.  Ņemot vērā ziņojuma saturu, var secināt ka šī hipotēze tiek apstiprināta bez jebkāda argumentēta pamatojuma, slimnīcu darbības un kvalitātes izvērtējuma, nozares ekspertu viedokļa, vai kādas citas uz pierādījumiem balstītas informācijas. Šādas iniciatīvas ieviešana šī brīža ģeopolitiskajā un ekonomiskajā situācijā liekas nepārdomāta, ar augstu risku uz papildus budžeta tēriņiem. Straujas iniciatīvas ieviešanas laika termiņš norāda uz nepārdomātu, steidzīgu lēmumu pieņemšanu. Skaidras struktūras trūkums, bez iepriekšējas datu analīzes un nozares ekspertu izvērtējuma vai viedokļu apspriešanas, rada risku uz nesekmīgu, nekvalitatīvu procesu, budžeta līdzekļu izšķērdēšanu, sabiedrības uzticības zudumu valsts resoram, augsti kvalificētu speciālistu aiziešanu no valsts sektora, samazinot sabiedrības drošību.

Iebildumi pa Veselības ministrijas informatīvo ziņojumu- ‘’Plānotās pārvaldības struktūras izmaiņas valsts psihiatriskajās ārstniecības iestādēs’’.
1. Nepietiekams pamatojums un datu trūkums
Ziņojumā tiek minēts, ka šī iniciatīva nodrošinās vienotu kvalitāti un pakalpojumu pieejamību. Vēlamies vērst uzmanību, ka mūsdienu medicīnā, ārstēšana balstās uz starptautiski pierādītu vadlīniju un labās prakses principiem, šobrīd aktīvi darbojas metodiskais centrs psihiatrijā, kas gatavo vietējā mēroga vadlīnijas, klīniskos ceļus un izstrādā vienotus standartus psihiatriskās ārstniecības kvalitātes izvērtēšanai. Ziņojuma vēstījums liecina, ka tādējādi veidosies darba uzdevumu dubultošanās, kas ir pretrunā ar efektīvas pārvaldības modeli.
2. Administratīvā sloga pieaugums
Ņemot vērā, ka ir plānots veidot centralizētu administratīvo aparātu, zemāku struktūru dokumentu saskaņošana būs daudz ilgāka. Arī vienoto iepirkumu struktūrā var veidoties sarežģījumi, jo katram stacionāram ir sava vizuāla identitāte, individuālās vajadzība pēc uzlabojumiem. Tā kā ziņojumā nav minēti skaidri plāni, to veidošanas ceļi kā mazināt birokrātisko slogu, šeit tiek saskatīti ļoti augsti riski, birokrātiskā sloga paaugstināšanās, kas ir pretēji valsts noteiktajām prioritātēm. Šeit arī iezīmējas ievērojami budžeta izdevumi, kas ir saistīti ar vienotas identitātes veidošanu.
3. Digitalizācijas argumenta nepamatotība
Šobrīd Latvijā notiek ievērojama veselības sistēmas digitalizācijas politika un jau šobrīd daļa datu tiek ievietota e-veselības sistēmā, tādejādi arī psihiatrisko pacientu ar veselību saistītie dati pakāpeniski tiek digitalizēti. Šobrīd RAKUS un PSKUS ir izveidojusi savu kopējo datu kopīgošanas platformu, kas norāda, ka arī starp atsevišķām slimnīcām ir iespējams veidot vienotu digitālo telpu. Tādēļ arguments, ka tikai apvienošanas rezultātā ir iespējams izvedot vienotu digitālo sistēmu, nav vērā ņemams, kā ieguvums.
4. Nepiemērota ārvalstu pieredzes pārnese
Iniciatīva balstās uz citu valstu pieredzi, centralizācijas politiku, bet netiek ņemtas vērā atšķirības starp Latvijas un citu Eiropas valstu ekonomisko situāciju, sociālā atbalsta sistēmu, infrastruktūru, kulturspecifikām iezīmēm. Ja par piemēru ņemam Vāciju, kas ir progresīva valsts un ar augsti attīstītu medicīnas infrastruktūru, ar senām un spēcīgām psihiatriskās palīdzības tradīcijām, vēl joprojām saglabā psihiatriskās slimnīcas, kā atsevišķus centrālos psihiatriskos stacionārus katrā reģionā, papildus veidojot psihiatriskās nodaļas somatiskajos stacionāros. Psihiatrisko gultu skaits uz 100 000 iedzīvotājiem Vācijā ir lielāks kā Latvijā.
Ir svarīgi pieminēt, ka psihiatrisko stacionāru samazināšanās un centralizācijas politika Eiropā daļēji ir saistīta ar ārstu psihiatru skaita samazināšanos. Lai mazinātu problēmas ar iztrūkstošo ārstu daudzumu tiek proporcionāli samazināts psihiatrisko gultu skaits un psihiatriskie stacionāri. Vēršam uzmanību ka citu valstu datus ir jāvērtē kritiski, ņemot vērā konkrētās valsts situāciju, socioekonomisko stāvokli, gan kvantitatīvos, gan kvalitatīvos izvērtējamus par centralizācijas politikas efektivitāti.
Ziņojumā pieminētās valstis, lai ieviestu centralizācijas un deinstitucionalizācijas politiku, ir gadiem aktīvi strādājušas, lai stiprinātu sociālā atbalsta sistēmu, dienas centrus, rehabilitācijas iespējas, veicinājušas ambulatoro pakopojuma tīklu, nepārtrauktību un attīstījušas kopinā balstītu psihiskās veselības aprūpi. Bez šādas virzības un iepriekšējām iestrādēm, mainot esošo situāciju, rada būtisku apdraudējumu sabiedrības drošībai.
5. Reģionu autonomijas zudums
Centralizācija var novest pie tā, ka reģionālās slimnīcas zaudē autonomiju un spēju pielāgoties vietējām vajadzībām. Pastāv risks, ka lēmumi tiks pieņemti, balstoties uz vienas iestādes perspektīvu, kura galvenokārt balstās uz savu situāciju.
6. Konkurences samazināšanās
Ir risks, ka samazināsies pakalpojumu kvalitāte un attīstība reģionos, jo plāns neietver nevienu punktu par psihiatriskās palīdzības pieejamības veicināšanu reģionos. Mūsu uzskatā šis jautājums ir jāskata konkurences padomei, jo notiek vienas nozares monopolizācija vienā kapitālsabiedrībā. Ārstiem zūd iespējas izvēlēties darba devēju valsts sektorā. Mazinās savstarpējā konkurence, kas ir galvenais pakalpojuma un infrastruktūras virzītājas, lai piesaistītu pacientus un veicinātu gan aprūpes kvalitāti, gan pacientu apmierinātību. Konkurences samazināšana var novest pie pakalpojumu kvalitātes krituma, no kā var ciest pacienti.
7. Speciālistu aizplūšana
Pieminēts ir arī speciālistu iztrūkums reģionos, bet nav minēti precīzi skaitļi, kā arī nav pieminēts personāla kapacitāte NPVC. Kā zināms šobrīd Latvijā psihiatru skaits sarūk, ņemot vērā ārstu populācijas novecošanos, kā arī pēdējo gadu laikā daudz rezidenti ir pametuši psihiatrijas rezidentūras studijas.
Turklāt reformas rezultātā paredzētā vienotā atlīdzības sistēma un rotācija starp struktūrvienībām, kas var radīt būtisku nestabilitāti un nedrošību darbinieku vidū. Veicinot kvalificēta personāla aizplūšanu, no valsts sektora. Tā kā reformas rezultātā tiks liegta iespēja izvēlēties darba vietu valsts psihiatriskajā stacionārā, būs tikai viens darba devējs, ir paredzams, ka var notikt masveida personāla aizplūšana uz privāto sektoru.
8. Reformas īstenošanas kvalitātes un kapacitātes riski
Veiksmīgai šīs reformas īstenošanai ir nepieciešams detalizēts, ekonomiski pamatots un uz pierādījumiem balstīts plāns. Ņemot vērā, ka Veselības ministrijai līdz šim nav bijusi pieredze ar šāda mēroga un specifikas projektiem, esošā informatīvā ziņojuma kvalitāte, ierobežotais apjoms un detalizācijas trūkums rada nopietnas bažas par reformas īstenošanas sekmīgumu. Pašreizējā pieeja, kas balstās uz steidzīgu lēmumu pieņemšanu bez pietiekamas analīzes un sabiedriskās apspriešanas, neatbilst efektīvas un pārdomātas valsts pārvaldes principiem, kādi tiek īstenoti Eiropas Savienības labās pārvaldības praksē.
9. Darba tirgus ierobežojumi un sabiedrības veselības riski
Ņemot vērā iecerēto vienotas kapitālsabiedrības izveidi ar centralizētu vadību, ārstiem psihiatriem valsts sektorā vairs nebūs iespējas izvēlēties darba devēju. Šāda pieeja būtiski ierobežo profesionālo brīvību un var veicināt kvalificētu speciālistu aizplūšanu uz privāto sektoru vai ārvalstīm. Tas savukārt apdraud psihiskās veselības pakalpojumu pieejamību, īpaši sabiedrības visneaizsargātākajām grupām.
Pakalpojumu pieejamības samazināšanās var novest pie novēlotas psihisko traucējumu diagnostikas, paaugstināta pašnāvību riska, kā arī pieaugoša darbspējas zuduma sabiedrībā. Šie faktori ilgtermiņā var radīt būtisku ekonomisko slogu valsts budžetam un negatīvi ietekmēt sabiedrības drošību un veselības rādītājus kopumā.
10. Izmaksas
Pieņemot zināšanai sagatavoto ziņojumu un atbalstot ka reorganizācijas procesa ietvarā tiek uzsākts pievienojamo kapitālsabiedrību  - VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Strenču psihoneiroloģiskā slimnīca”, VSIA “Piejūras slimnīca”, VSIA “Slimnīca “Ģintermuiža””, VSIA “Bērnu psihoneiroloģiskā slimnīca “Ainaži”” mantiskā ieguldījuma novērtējums, tiks palielinātas šo kapitālsabiedrību izmaksas, kas ir pretrunā ar šā brīža izmaksu mazināšanas politiku.



 

Mūs ieskatā plānotā psihiatriskās aprūpes centralizācija Latvijā rada būtiskus riskus, tostarp profesionālās izvēles ierobežošanu ārstiem, kas var veicināt kvalificēta personāla aizplūšanu un pakalpojumu pieejamības samazināšanos. Ziņojumā trūkst detalizēta, uz pierādījumiem balstīta plāna, un nav ņemtas vērā Latvijas specifiskās vajadzības un atšķirības no citām Eiropas valstīm. Šāda reforma, īstenota steigā un bez pietiekama sagatavošanās darba, var negatīvi ietekmēt sabiedrības veselību, drošību un valsts budžetu ilgtermiņā.
Aicinām Veselības ministriju papildināt sagatavoto ziņojumu un pārskatīt reformas ieviešanas plānu, nodrošinot plašu sabiedrisko apspriešanu, neatkarīgu izvērtējumu un pakāpenisku ieviešanu, kas balstīta uz Latvijas specifiku un starptautiski atzītiem principiem.