Atzinums

5. Lūdzam papildināt likuma 14.panta devīto daļu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “1)¹ iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt ne vairāk kā divus pašaizsardzībai klasificētus B un C kategorijas īsstobra—vītņstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus pašaizsardzībai, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā vai medībās (ievainotu vai sagūstītu medījamo dzīvnieku nogalināšanai);”.
Pamatojums. Ierosinājums pēc būtības pamatots priekšlikuma papildināt 8.pantu ar jaunu 8.punktu pamatojumā.
 Ņemot vērā ģeopolitisko situāciju un iespējamās svārstības sociālajā vidē un sabiedrības drošībā, mednieka apliecība (kvalifikācija) ir pietiekams pamats arī īsstobra šaujamieroča glabāšanai bez papildus eksāmena (Vācijas prakse). Secinājumus pēc 2023. gada 7.oktobra ir izdarījusi arī Izraēla. Vēršam uzmanību, ka pašaizsardzībai atbalstāmāks ir īsstobrs nevis garstobrs.
Papildus jāuzsver, ka nepieciešams pārvērtēt novecojušus stereotipus, pēc iespējas atsakoties no birokrātijas un administratīvā sloga. Pēdējos trijos gados Eiropā notikušās izmaiņas liek nopietnāk pievērsties “Pretošanās operāciju koncepcijā” (Zviedrijas Aizsardzības universitātes publikācija, Stokholma, 2019) ietvertajām atziņām un secinājumiem, kā arī atcerēties par Nacionālās drošības likuma 25. 1 panta otrās daļas 2. apakšpunkta mērķi, jēgu un būtību – lai šim regulējumam būtu jēgpilns tvērums, nepieciešams atbalstīt mednieku pilnveidošanos ekipējuma un prasmju ziņā (īpaši ņemot vērā Ukrainas pieredzi).

1)¹ iegādāties, glabāt, pārvadāt un pārsūtīt ne vairāk kā divus pašaizsardzībai klasificētus B un C kategorijas īsstobra—vītņstobra šaujamieročus un to munīciju un izmantot šos šaujamieročus pašaizsardzībai, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā vai medībās (ievainotu vai sagūstītu medījamo dzīvnieku nogalināšanai);

4. Lūdzam likuma 14.panta sestās daļas pirmo punktu izteikt šādā redakcijā:
“1) iegādāties medībām klasificētu garstobra—gludstobra šaujamieroci un tā maināmo būtisko sastāvdaļu vai medībām klasificētu garstobra – vītņstobra šaujamieroci, kurš paredzēts šaušanai ar īsstobra šaujamieroču munīciju vai munīciju ar apmales kapseli un tā maināmo būtisko sastāvdaļu, un izmantot  šos šaujamieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;”, attiecīgi papildinot 18.panta redakciju.
Pamatojums: ierosinātie papildinājumi attiecas uz šaujamieročiem, kuri pēc definīcijas ir vītņstobri, tomēr pēc faktiskās lietošanas distances un enerģijas ir vienādi vai vājāki par garstobra - gludstobra šaujamieročiem. Lūdzam skatīt analoģijā ar likuma 1.panta 51.punktā ietverto vītņstobra šaujamieroču definīcijas izņēmumu (..izņemot šaujamieročus, kuri paredzēti šaušanai ar gludstobra šaujamieroču munīciju ..). Pastāv alternatīvs risinājums: papildināt izņēmumus 1.panta 51.punktā.

1) iegādāties medībām klasificētu garstobra—gludstobra šaujamieroci un tā maināmo būtisko sastāvdaļu vai medībām klasificētu garstobra – vītņstobra šaujamieroci, kurš paredzēts šaušanai ar īsstobra šaujamieroču munīciju vai munīciju ar apmales kapseli un tā maināmo būtisko sastāvdaļu, un izmantot  šos šaujamieročus medībās, treniņšaušanā, šaušanas sacensībās, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā;

3. Lūdzam likuma 14.panta otrajā daļā svītrot iekavas un vārdus “(izņemot vītņstobra ieroci)”.
Pamatojums. Nepieciešams pārskatīt ierobežojumus, kas attiecas uz likuma 14.panta otrajā daļā minētajām personām, kuras ieroču īpašnieka vadībā apgūst medību praksi un drošības aspektus. Pilnvērtīga apmācība nav iespējama bez (kaut relatīvi mazas enerģijas) vītņstobra šaujamieroču izmantošanas apmācībā.
Projektam pievienotajā dokumentā “Sabiedrības iebildumi un priekšlikumi” analoģisks priekšlikums nav ņemts vērā, norādot, ka pirms pirmreizējas garstobra—vītņstobra medību šaujamieroča iegādāšanās fiziskā persona Valsts meža dienestā kārto praktisko eksāmenu un personai ir iespēja iegūt praktisko pieredzi šaušanā ar garstobra-vītņstobra šaujamieroci šautuvēs. Šāda argumentācija neiztur kritiku, jo praktiskais eksāmens (kā mednieka apliecības un secīgi nākotnē arī ieroča iegādes atļaujas iegūšanas elements) nepieciešams arī garstobra – gludstobra šaujamieročiem. Savukārt šautuves nav pilnvērtīgs risinājums, jo tajās nav virknes faktoru, kuri ir brīvā dabā medību platībās un kuri obligāti izvērtējami pirms šāviena veikšanas, lai nodrošinātu drošību medību procesā. Pieredzējis mednieks (ieroča īpašnieks) brīvā dabā spēj iemācīt vairāk kā instruktors šautuvē.

(2) Fiziskajai personai, kura sasniegusi 16 gadu vecumu, bet nav sasniegusi 18 gadu vecumu, kurai ir Valsts meža dienesta izsniegta mednieka apliecība un uz kuru neattiecas šajā likumā minētie aizliegumi, ar vecāku vai likumisko pārstāvju rakstveida piekrišanu un Valsts policijas atļauju ieroča īpašnieka tiešā klātbūtnē ir tiesības individuālajās medībās izmantot medībām klasificētu ieroci. Par drošības prasību un medības reglamentējošo normatīvo aktu prasību ievērošanu ir atbildīgs ieroča īpašnieks.

2. Lūdzam papildināt likuma 8.pantu ar jaunu punktu šādā redakcijā: “8) B un C kategorijas īsstobra šaujamieroči un to munīcija (izmantošanai ievainotu savvaļas medījamo dzīvnieku ciešanu izbeigšanai vai sagūstītu savvaļas medījamo dzīvnieku nogalināšanai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā).
Pamatojums. Garstobra šaujamieroču izmantošana ievainotu savvaļas dzīvnieku ciešanu izbeigšanai vai ar rīkiem vai medību suņa palīdzību sagūstītu savvaļas medījamo dzīvnieku nogalināšanai nav racionāla, jo viedoklis par medībām piemērotu munīciju balstīts dzīvnieka humānas nogalināšanas, medību ētikas un drošības ievērošanas aspektos (sīkāk skatīt Zemkopības ministrijas vēstulē Nr. 3.2-3e/386/2021). Medību ētika ietver ne tikai humānisma, bet arī saimnieciskuma aspektu attiecībā uz iegūtās medību produkcijas tālāku izmantošanu. Pārmērīgas jaudas munīcija nodara nevajadzīgi lielus liemeņa bojājumus dzīvniekiem, kurus citu iemeslu starpā medī arī medību produkcijas ieguves nolūkos. Minētais attiecināms arī uz ieroču izmantošanu kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai. Šāda situācijā nav pragmatiski ierobežot īsstobra šaujamieroču izmantošanu tiem medniekiem, kuriem jau ir īsstobra- vītņstobra šaujamieroči pašaizsardzībai. (Šis jautājums un jautājums par īsstobra- vītņstobra šaujamieroču pieejamību, pamatojoties uz mednieka apliecību (kvalifikāciju) skatāmi atsevišķi.)
 Ņemot vērā argumentāciju uz līdzīgu priekšlikumu sabiedriskās apspriešanas laikā, proti, īsstobra ieroču izmantošanas nosacījumus un kārtību medībās sākotnēji būtu nepieciešams konceptuāli nostiprināt medību jomu reglamentējošajos normatīvajos aktos, paskaidrojam sekojošo. Medību jomu reglamentējošajiem tiesību aktiem nav kompetences noteikt medībās izmantojamo ieroču kategorijas un apakšgrupas, kā arī noteikt šaujamieroču iedalījumu pēc lietojuma veida. Medību jomas normatīvos attiecībā uz šaujamieroču izmantošanu [ieroču apriti reglamentējošo normatīvu nosacījumu ietvaros] var noteikt konkrētus lietošanas nosacījumus medību procesa drošības nolūkos un ar augstāk minētajiem apsvērumiem pamatotus ierobežojumus, piemēram minimālās enerģijas slieksni konkrētu sugu dzīvnieku medīšanai.

8) B un C kategorijas īsstobra šaujamieroči un to munīcija (izmantošanai ievainotu savvaļas medījamo dzīvnieku ciešanu izbeigšanai vai sagūstītu savvaļas medījamo dzīvnieku nogalināšanai, kā arī lauksaimniecības dzīvnieku nogalināšanai normatīvajos aktos par kaušanai paredzēto lauksaimniecības dzīvnieku aizsardzību noteiktajā kārtībā).

1. Iebilstam pret Ieroču aprites likuma (turpmāk – likuma) 8.panta 7.punktā ietvertajiem ierobežojumiem garstobra—vītņstobra šaujamieročiem ar kalibru līdz 5,6 milimetriem, kuriem tiek izmantota munīcija ar apmales kapselēm.
Attiecīgi precizējams arī 9.panta 12.punkts, u.c.
Pamatojums: Šāviena troksnis (skaņa) nav atkarīgs no kapseles veida un šāviņa (lodes) diametra, bet gan no šāviņa (lodes) ātruma. Mūsdienās munīcija ar apmales kapseli papildinās ar jauniem kalibriem (.17HMR – 810m/sek, .17WSM – 930m/sek, .22WMR – 700m/sek) , kuru lodes ātrums ievērojami pārsniedz tradicionālā .22LR (280 ..530 m/sek) vai .22Short (250..355m/sek) ātrumus un gandrīz trīskārt pārsniedz skaņas ātrumu. Tāpēc visi argumenti klusinātāju lietošanai attiecināmi uz visiem kalibriem, kuriem lodes ātrums stobra galā V0 pārsniedz skaņas ātrumu. Tas īpaši aktuāli medībām pilsētu teritorijās – virknē pašvaldību izdotajos saistošajos noteikumos par medībām pilsētās klusinātāju lietošana ir obligāts nosacījums, savukārt jaudīgu kalibru lietošana sensitīvās teritorijās nav vēlama no drošības aspekta.

7) šāviena trokšņa slāpētāji (klusinātāji) medībām klasificētiem garstobra šaujamieročiem un ar tiem aprīkoti medībām klasificēti garstobra šaujamieroči;

6. Nepieciešams no jauna izvērtēt iespēju likuma 23.panta 2), 3), 4), 5) un 6) punktus, kā arī  24.panta pirmās daļas un otrās daļas un 90.panta otrās daļas regulējumus attiecināt tikai uz tiem noziedzīgiem nodarījumiem, kas vērsti pret personas veselību, dzīvību, sabiedrības drošību (tīši, vardarbīgi noziedzīgi nodarījumi) vai valsts neatkarību, suverenitāti, teritoriālo vienotību.
Pamatojums. Aktīvo mednieku skaits turpina samazināties, vidējais vecums pieaug. Tai pašā laikā medījamo dzīvnieku populācijas turpina pieaugt un arvien izteiktāk redzams kā populāciju dinamika dominē par faktisko medību slodzi. Ir konstatētas objektīvas grūtības nodrošināt nepieciešamo medību slodzi attiecībā uz Āfrikas cūku mēra izplatības ierobežošanu, samazinot meža cūku populāciju līdz Āfrikas cūku mēra ierobežošanas rīcības plānā noteiktajam apjomam  (visā valstī) un būtisku staltbriežu populācijas samazināšanu (pagaidām atsevišķās valsts daļās). Minētajam ir tieša ietekme uz ražojošajām nozarēm – lopkopību, lauksaimniecību un mežsaimniecību – attiecīgi uz valsts ekonomiku. Tādēļ katrs aktīvais mednieks ir vērtība.
Ņemot vērā, ka medības ir platību un populāciju apsaimniekošanas instruments visas sabiedrības nevis tikai atsevišķu subjektu interesēs, nav pamatoti liegt pilnvērtīgi medīt personai, kura iesaistīta tiesas procesā vairāku gadu garumā par, piemēram, iespējami kļūdaini aprēķinātu nodokļu parādiem, ceļu satiksmes negadījumiem, autortiesību pārkāpumiem un tamlīdzīgiem, pirms tiesa nav pieņēmusi notiesājošu lēmumu, kurš saistīts ar reālu brīvības atņemšanu.
Ministru kabineta 2020.gada 8.septembra sēdē izskatītais informatīvais ziņojums "Par medību šaujamieroču iegādāšanās un glabāšanas ierobežojumiem, kas saistīti ar kriminālatbildību” neapšaubāmi ir juridiski korekts, tomēr balstīts teorētiskos pieņēmumos, kas nav apstiprināti ar statistiku. Tai pašā laikā augstāk minētā savvaļas dzīvnieku ietekme uz ražojošajām nozarēm ir reāla un ar negatīvām tendencēm nākotnē. Problēma kļūst aktuālāka.
Teorētiski var pieņemt, ka, piemēram, indivīds, kuram pieeja šaujamieročiem liegta dēļ ceļu satiksmes negadījuma vai aizdomām par ekonomiska rakstura pārkāpumiem, nenovēršami turpinās degradēties. Tomēr tai pat laikā ir pamats pastāvēt arī pretējam viedoklim. Attiecīgi dilēmu var atrisināt statistika par atteikto, anulēto šaujamieroču iegādes vai glabāšanas atļauju pretendentu turpmākajiem recidīviem. Ja nepieciešams, no savas puses nodrošināsim informāciju par staltbriežu postījumu apmēru dinamiku un prevencijas izmaksām valsts mežos un Āfrikas cūku mēra nodarītajiem zaudējumiem lopkopības nozarei.

-