Atzinums

Klimata un enerģētikas ministrija (turpmāk - Ministrija) iebilst pret iecerēto finansējuma pārdali, būtiski samazinot finansējumu, kas paredzēts bezemisiju transportlīdzekļu iegādei pašvaldībās. Uzsveram, ka šobrīd no enerģiju patērējošiem sektoriem tieši transporta sektors ir ar zemāko atjaunīgās enerģijas īpatsvaru un augstām siltumnīcefekta gāzu (turpmāk - SEG) emisijām. Bez būtiska transporta sektora ieguldījuma SEG emisiju samazināšanā Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam noteikto mērķu sasniegšana nav iespējama.
Arī likumprojekta "Transporta enerģijas likums" (turpmāk - TEL) izstrādes gaitā Latvijas Pašvaldību savienība un valstspilsētu pašvaldības vairākkārt uzsvēra, ka tām nav pieejams finansējums transporta zaļināšanai. TEL iekļautajai prasībai pēc noteikta atjaunīgās enerģijas īpatsvara pašvaldību transportā ir būtiska nozīme Latvijas starptautisko saistību izpildē SEG emisiju samazināšanas un atjaunīgās enerģijas jomā, kā arī gaisa kvalitātes uzlabošanai apdzīvotās teritorijās.
Ņemot vērā ierobežoto finansējuma pieejamību šo saistību izpildei valsts budžetā, kas neļauj ieviest kompensējošos pasākumus, lai novērstu šī finansējuma pārdales rezultātā radīto atjaunīgās enerģijas palielināšanas un SEG emisiju samazināšanas mērķu nesasniegšanas riska būtisku pieaugumu (jo pat pirms šīs pārdales mērķu sasniegšanai ir nepieciešams piesaistīt būtisku papildu privātā finansējuma apjomu), Ministrija neatbalsta finansējuma samazināšanu i.6.1.1.c pasākumam "Bezemisiju transportlīdzekļi pašvaldību funkciju īstenošanai un pakalpojumu nodrošināšanai".
Ministrijas ieskatā ir nepieciešama Latvijas Pašvaldību savienības, Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas, Satiksmes ministrijas un Ministrijas saruna par šo jautājumu.
 

-

Aicinām apsvērt iespēju arī aktualizēt informatīvajā ziņojumā iekļauto informāciju par atjaunīgās enerģijas īpatsvaru Latvijas tautsaimniecībā un aktuālajām tendencēm (14. lpp., nodaļa "1.3. Klimatneitralitāte, pielāgošanās klimata pārmaiņām un vides aizsardzība"), potenciāli harmonizējot ar jaunākiem datiem no Aktualizētā Nacionālā klimata un enerģētikas plāna 2021. - 2030. gadam. 

-

Ņemot vērā 2.1.1.3.pasākuma “AER izmantošana un energoefektivitātes paaugstināšana centralizētajā siltumapgādē un aukstumapgādē” otrajā kārtā (2.1.1.3.pasākums) paredzēto atbalsta tvērumu un fokusu un lai nodrošinātu 2.1.1.3.pasākuma ietvaros sasniedzamo rādītāju atspoguļošanu pēc jēgas un būtības, t.sk. neierobežojot 2.1.1.3.pasākuma ietvaros finansējuma saņēmējam paplašināt centralizētās siltumapgādes un aukstumapgādes ražošanas jaudas, lūdzam veikt tālāk minētos precizējumus piedāvātajās redakcijās atbilstošajās programmas sadaļās:
1. Precizēt rādītāju Nr. RCR 26 “Gada primārās enerģijas patēriņš (tai skaitā: mājokļi, sabiedriskās ēkas, uzņēmumi, citi) ”, svītrojot no sasniedzamā rādītāja Klimata un enerģētikas ministriju, t.sk. Klimata un enerģētikas ministrijai noteiktās bāzes vērtības un sasniedzamās vērtības 2029.gadā, attiecīgi pārskatot un atbilstoši precizējot rādītājam norādītās vērtības kopumā;
2. Papildināt ar jaunu rādītāju “Gada primārās enerģijas ietaupījums”, kā sasniedzamo vērtību 2029.gadā nosakot 23 990 MW stundas gadā.

-

Lai skaidrāk un pēc būtības precizētu plānoto investīciju tvērumu un sasniedzamos rādītājus 2.1.4.specifiskā atbalsta mērķa “Attīstīt viedas energosistēmas, tīklus un enerģijas akumulāciju ārpus Eiropas enerģētikas tīkla (TEN-E)” (2.1.4.SAM) ietvaros, lūdzam veikt tālāk minētos precizējumus piedāvātajās redakcijās atbilstošajās programmas sadaļās:
1. precizēt 1.tabulas “Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi” kolonnā “Pamatojums” norādīto informāciju par 2.1.4.SAM;
2. precizēt 172.rindkopā norādītās atbalstāmās darbības 2.1.4.SAM ietvaros;
3. precizēt 2.1.4.SAM ietvaros sasniedzamo rādītāju, mērvienības un sasniedzamās vērtības.

1. 1.tabulas “Politikas mērķi un specifiskie atbalsta mērķi” 2.1.4.SAM kolonna “Pamatojums”: Lai stiprinātu Latvijas enerģētisko drošību un nodrošinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neatkarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā, nepieciešams attīstīt infrastruktūru, kas nodrošina elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanu, drošu elektrolīniju izbūvi uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, uzlabojot  elektroapgādes drošumu un kvalitāti, kā arī ģeneratoru, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un to pārvietošanai nepieciešamo piekabju/ treileru iegādi, kā arī pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai.
2. 172.rinkdopas redakcija: Lai nodrošinātu Latvijas virzību uz enerģētisko neakarību, samazinot fosilo energoresursu lomu, palielinot atjaunīgās enerģijas izmantošanu un veicinot energoefektivitāti, vienlaikus tiecoties uz konkurētspējīgām enerģijas izmaksām reģionā, SAM ietvaros tiks attīstīta infrastruktūra elektroenerģijas pieslēguma jaudu paaugstināšanai, drošu elektrolīniju izbūvei uz apdzīvotām vietām, kurās ir liels klientu skaits vai elektroenerģijas patēriņš, uzlabojot  elektroapgādes drošumu un kvalitāti, ģeneratoru, kas nepieciešami elektroenerģijas darbības nepārtrauktības nodrošināšanai, un to pārvietošanai nepieciešamo piekabju/treileru iegādei, kā arī pārvietojamu apakšstaciju iegādei ārkārtas un avārijas seku novēršanas mobilitātes nodrošināšanai. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF investīcijām enerģētiskās drošības stiprināšanai.
3. Rādītājs Nr. i.2.1.4.a “Elektroenerģijas jaudu paaugstināšana”, mērvienība “gab.” un sasniedzamā vērtība 2029.gadā “2”. Rādītājs Nr. i.2.1.4.b “Pārvietojamās apakšstacijas”, sasniedzamā vērtība 2029.gadā “1”.

Izvērtējot optimālākās iespējas un risinājumus jaunu biometāna ievades punktu izveidei, sadārdzinājuma riskus, t.sk. aktuālo ieviešanas progresu un situāciju kompleksi vērtējot ar investīcijām, kas biometāna ievades punkta izveidei piesaistītas Atveseļošanas fonda RePower ietvaros, kā arī izvērtējot apstākļus, kas prasa rast risinājumus arī jaunizveidojamo biometāna ievades punktu labiekārtošanai, lai skaidrāk un pēc būtības precizētu plānoto investīciju tvērumu un sasniedzamos rādītājus 2.1.2.specifiskā atbalsta mērķa “Atjaunīgo energoresursu enerģijas veicināšana - biometāns” (2.1.2.SAM) ietvaros attiecībā uz jaunu biometāna ievades punktu attīstību, lūdzam veikt tālāk minētos precizējumus piedāvātajās reakcijās atbilstošajās programmas sadaļās:
1. precizēt 153.rindkopā norādītās atbalstāmās darbības 2.1.2.SAM ietvaros;
2. precizēt 2.1.2.SAM ietvaros sasniedzamā rādītāja vērtību.

1. 153.rindkopas redakcija: Biogāzes attīrīšanas (biometāna ražošanas) iekārtu uzstādīšana, lai aktivizētu biogāzes pārveidi par biometānu un tādējādi mazinātu fosilo energoresursu izmantošanu. Biometāna transportēšanai vai uzpildei nepieciešamās infrastruktūras izveide, t.sk., izveidojot pieslēgumus pie gāzes pārvades vai sadales tīkliem. Reģionālo biometāna ievades punktu izbūve un to labiekārtošana, lai integrētu no AER ražotu gāzi esošajā dabasgāzes infrastruktūrā. Tiks nodrošināta demarkācija (atbalstīto objektu līmenī) un vienlaikus sinerģija ar AF 7.1.1.3.i investīciju “Biometāna īpatsvara galapatēriņā palielināšana”;
2. Rādītāja Nr. i.2.1.2.a “Jaunu biometāna ievades punktu izveide” sasniedzamā vērtība 2029.gadā “2”.

Ņemot vērā Ministrijas rosinātās finansējuma pārdales ar mērķi būtiski stiprināt Latvijas mērogā enerģētisko drošību, pārdalot 2.2.2.4.pasākumam “Aprites ekonomikas principu ieviešana” plānoto finansējumu enerģētiskās drošības stiprināšanai, lūdzam precizēt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027. gadam (programma) 187.rindkopas f) apakšpunktu piedāvātajā redakcijā. Skaidrojam, ka minētais precizējums programmā nepieciešams, lai svītrotu programmā ietvertās atsauces uz sākotnēji plānoto atbalsta tvērumu 2.2.2.4.pasākumā “Aprites ekonomikas principu ieviešana”.

187.rindkopas f) apakšpunkts: Atbalstāmas ir arī konsultācijas, apmācības, informēšanas un publicitātes pasākumi, īpaši atkārtotas lietošanas un preču labošanas attīstībai.
 

Pievēršam uzmanību, ka dokumenta tekstā iekļautā informācija, kas skar enerģētikas nozari un energoefektivitāti, un ir balstīta 2018. un 2019. gada statistiskas datos, var tikt vērtēta kā aktualizējama, jo situācijas apraksts neatspoguļo aktuālās tendences (būtisku atjaunīgās enerģijas jaudu un izstrādes apjomu pieaugumu, primāri no saules enerģijas, biogāzes un no biogāzes ražotas elektroenerģijas ražošanas apjomu samazinājumu). Balstoties uz to, aicinām izvērtēt iespēju aktualizēt informāciju, kas skar atjaunīgo energoresursu īpatsvaru un atsevišķu enerģijas ražošanas tehnoloģiju aktuālo attīstības situāciju. 

-