Projekta ID
24-TA-1951Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
17.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Iebildums
Lūdzam precizēt likumprojektu, skaidri nosakot kompetento institūciju (t.i., precizēt likumprojekta 3. pantā lietoto terminu "atbildīgā institūcija"), kura ir kompetenta par noteikto aizsargjoslu robežu grafisku attēlošanu, aizsargjoslu robežu datu sagatavošanu un iesniegšanu Valsts zemes dienestam (turpmāk – Dienests). Pašreizējais regulējuma formulējums likumprojekta 3. pantā nerada viennozīmīgu izpratni par kompetences sadalījumu starp iesaistītajām institūcijām, kas var radīt praktiskas piemērošanas grūtības un datu aprites neskaidrības. Skaidra institūciju kompetences noteikšana veicinātu tiesiskās noteiktības principa ievērošanu un nodrošinātu vienotu aizsargjoslu datu apriti un uzturēšanu valsts informācijas sistēmās.
Apgrūtināto teritoriju informācijas likuma (turpmāk – ATIS likums) 3. panta pirmā daļa nosaka, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par apgrūtinātajām teritorijām (aizsargjoslām) un tā 5. panta pirmā daļa nosaka, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas datu sniedzējs ir objekta īpašnieks (valdītājs) vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu sagatavošanu, tas ir ATIS likuma 7. un 8. pantā noteiktās personas. Attiecīgi ar šo likumprojektu tiek noteiktas jaunas aizsargjoslas – aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu. Par šīm aizsargjoslām kompetentajai institūcijai aizsargjoslas ir iesniedzamas Dienestam iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Dienestam ir nepieciešams zināt, kura institūcija būs noteikta par šo datu sagatavošanu un iesniegšanu Dienestam iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Ņemot vērā to, ka tiks izveidotas jaunas aizsargjoslas (aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu), Dienestam būs jāpapildina Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu (objektu un apgrūtināto teritoriju) un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikators (https://www.vzd.gov.lv/lv/atis-datu-un-kadastra-apgrutinajumu-klasifikators-0) ar jaunu kodu, pirms tam to saskaņojot ar kompetento institūciju. Turklāt, veicot citus grozījumus ATIS likumā, būs nepieciešams veikt grozījumus ATIS likuma 7. pantā, nosakot institūciju, kura iesniegs datus par jaunizveidotajām aizsargjoslām.
Apgrūtināto teritoriju informācijas likuma (turpmāk – ATIS likums) 3. panta pirmā daļa nosaka, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā tiek uzkrāti dati par apgrūtinātajām teritorijām (aizsargjoslām) un tā 5. panta pirmā daļa nosaka, ka Apgrūtināto teritoriju informācijas datu sniedzējs ir objekta īpašnieks (valdītājs) vai institūcija, kas atbild par objekta datu sagatavošanu vai apgrūtinātās teritorijas izveidošanu un tās robežu sagatavošanu, tas ir ATIS likuma 7. un 8. pantā noteiktās personas. Attiecīgi ar šo likumprojektu tiek noteiktas jaunas aizsargjoslas – aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu. Par šīm aizsargjoslām kompetentajai institūcijai aizsargjoslas ir iesniedzamas Dienestam iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Dienestam ir nepieciešams zināt, kura institūcija būs noteikta par šo datu sagatavošanu un iesniegšanu Dienestam iekļaušanai Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmā. Ņemot vērā to, ka tiks izveidotas jaunas aizsargjoslas (aizsargjoslas gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu), Dienestam būs jāpapildina Apgrūtināto teritoriju informācijas sistēmas datu (objektu un apgrūtināto teritoriju) un Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas nekustamā īpašuma objekta apgrūtinājumu klasifikators (https://www.vzd.gov.lv/lv/atis-datu-un-kadastra-apgrutinajumu-klasifikators-0) ar jaunu kodu, pirms tam to saskaņojot ar kompetento institūciju. Turklāt, veicot citus grozījumus ATIS likumā, būs nepieciešams veikt grozījumus ATIS likuma 7. pantā, nosakot institūciju, kura iesniegs datus par jaunizveidotajām aizsargjoslām.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
No anotācijā norādītās informācijas var konstatēt, ka likumprojekts skars ievērojamu skaitu zemes īpašnieku, tostarp privātpersonas, jo likumprojekta 4.pants paredz papildināt Aizsargjoslu likumu ar 58.6 pantu, ieviešot būtiskus īpašuma lietošanas aprobežojumus, t.i., aizliedzot aizsargjoslās gar valsts robežas joslu, kas noteikta gar ārējo robežu, un patrulēšanas joslu, jebkāda veida saimniecisko darbību un būvniecību (tajā skaitā pagaidu būvju uzstādīšana) un teritorijas izmantošanas veida maiņu teritorijas plānošanas dokumentos un nekustamo īpašumu atsavināšanu bez saskaņošanas ar Aizsardzības ministriju.
Šai sakarā vēršam uzmanību uz Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 44, 37.§, Nr. 25-TA- 2281) 3. punktu, kas, tostarp Iekšlietu ministrijai paredz uzdevumu savas kompetences ietvaros veikt visaptverošu normatīvo aktu, kuros paredzēti nekustamo īpašumu aprobežojumi un kompensācijas par tiesību uz īpašumu ierobežojumiem, analīzi un savstarpējo salīdzinājumu, lai identificētu gadījumus, kuros kompensācijas apmērs nav taisnīgs, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam vai konstatējamas citas nepilnības, kā arī izstrādāt un virzīt pieņemšanai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, kas garantē ikvienam ir tiesības uz īpašumu, vienlaikus nosakot, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā nostiprināto tiesiskās vienlīdzības principu. Proti, vienlīdzības principam ir nozīme attiecībā uz to, vai savstarpēji salīdzināmās situācijās, kurās rīcībai ar nekustamo īpašumu noteikti ierobežojumi, valsts attieksme pret privātpersonām drīkst būt atšķirīga paredzēto kompensējošo mehānismu neesības vai apmēra dēļ. Tas ir būtiski, jo var būt situācijas, kurās tiesības uz kompensējošiem mehānismiem neizriet no Latvijas Republikas Satversmes 105. panta, bet gan var tikt atvasinātas no tiesiskās vienlīdzības principa. Jāatzīst, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants neparedz, ka ikvienā gadījumā par tiesību uz īpašumu ierobežojumu būtu jāparedz kompensācija skartajām personām. Tomēr gadījumā, ja šāda kompensācija daļai personu ir paredzēta, no tiesiskās vienlīdzības principa var izrietēt prasība šādu kompensāciju paredzēt arī citām personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar pirmo grupu. Tādējādi, ierobežojot tiesības uz īpašumu, ir jāņem vērā arī tiesiskās vienlīdzības princips. Turklāt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešo daļu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt anotāciju ar vērtējumu par likumprojektā iekļauto privātpersonas īpašuma tiesību aprobežojumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam. (Aizsardzības ministrija līdzīgu izvērtējumu veica, ieviešot līdzīgus īpašuma tiesību ierobežojumus ar 2021. gada 22. decembra grozījumiem Aizsargjoslu likuma 23.1 panta ceturtajā daļā un 58.5 pantā (sk., https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/810D2AB1CD06C72EC22585C8002F136A?OpenDocument). Vienlaikus lūdzam pamatot, vai īpašniekiem nebūtu jāparedz kāds kompensējošs mehānisms, piemēram, nodokļu atvieglojuma veidā.
Ņemot vērā, ka jau pastāv normatīvais regulējums, kas reglamentē nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības, lūdzam pamatot likumprojektā paredzēto Aizsardzības ministrijas piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, kā arī skaidrot, kā notiks šīs piekrišanas izvērtēšana.
Pamatojums: Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 2.punktu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā.
Šai sakarā vēršam uzmanību uz Ministru kabineta 2025. gada 21. oktobra sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 44, 37.§, Nr. 25-TA- 2281) 3. punktu, kas, tostarp Iekšlietu ministrijai paredz uzdevumu savas kompetences ietvaros veikt visaptverošu normatīvo aktu, kuros paredzēti nekustamo īpašumu aprobežojumi un kompensācijas par tiesību uz īpašumu ierobežojumiem, analīzi un savstarpējo salīdzinājumu, lai identificētu gadījumus, kuros kompensācijas apmērs nav taisnīgs, neatbilst tiesiskās vienlīdzības principam vai konstatējamas citas nepilnības, kā arī izstrādāt un virzīt pieņemšanai nepieciešamos grozījumus normatīvajos aktos.
Likumprojekta anotācijā ir atsauce uz Latvijas Republikas Satversmes 105. pantu, kas garantē ikvienam ir tiesības uz īpašumu, vienlaikus nosakot, ka īpašumu nedrīkst izmantot pretēji sabiedrības interesēm un īpašuma tiesības var ierobežot vienīgi saskaņā ar likumu. Vienlaikus vēršam uzmanību uz Latvijas Republikas Satversmes 91. pantā nostiprināto tiesiskās vienlīdzības principu. Proti, vienlīdzības principam ir nozīme attiecībā uz to, vai savstarpēji salīdzināmās situācijās, kurās rīcībai ar nekustamo īpašumu noteikti ierobežojumi, valsts attieksme pret privātpersonām drīkst būt atšķirīga paredzēto kompensējošo mehānismu neesības vai apmēra dēļ. Tas ir būtiski, jo var būt situācijas, kurās tiesības uz kompensējošiem mehānismiem neizriet no Latvijas Republikas Satversmes 105. panta, bet gan var tikt atvasinātas no tiesiskās vienlīdzības principa. Jāatzīst, ka Latvijas Republikas Satversmes 105.pants neparedz, ka ikvienā gadījumā par tiesību uz īpašumu ierobežojumu būtu jāparedz kompensācija skartajām personām. Tomēr gadījumā, ja šāda kompensācija daļai personu ir paredzēta, no tiesiskās vienlīdzības principa var izrietēt prasība šādu kompensāciju paredzēt arī citām personām, kuras atrodas vienādos un salīdzināmos apstākļos ar pirmo grupu. Tādējādi, ierobežojot tiesības uz īpašumu, ir jāņem vērā arī tiesiskās vienlīdzības princips. Turklāt saskaņā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10. panta trešo daļu valsts pārvalde darbojas sabiedrības interesēs. Pie sabiedrības interesēm pieder arī samērīga privātpersonas tiesību un tiesisko interešu ievērošana.
Ņemot vērā minēto, nepieciešams papildināt anotāciju ar vērtējumu par likumprojektā iekļauto privātpersonas īpašuma tiesību aprobežojumu atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 91. un 105. pantam. (Aizsardzības ministrija līdzīgu izvērtējumu veica, ieviešot līdzīgus īpašuma tiesību ierobežojumus ar 2021. gada 22. decembra grozījumiem Aizsargjoslu likuma 23.1 panta ceturtajā daļā un 58.5 pantā (sk., https://titania.saeima.lv/LIVS13/SaeimaLIVS13.nsf/0/810D2AB1CD06C72EC22585C8002F136A?OpenDocument). Vienlaikus lūdzam pamatot, vai īpašniekiem nebūtu jāparedz kāds kompensējošs mehānisms, piemēram, nodokļu atvieglojuma veidā.
Ņemot vērā, ka jau pastāv normatīvais regulējums, kas reglamentē nekustamā īpašuma iegūšanas tiesības, lūdzam pamatot likumprojektā paredzēto Aizsardzības ministrijas piekrišanu nekustamā īpašuma atsavināšanai konkrētai personai, kā arī skaidrot, kā notiks šīs piekrišanas izvērtēšana.
Pamatojums: Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 2.punktu sākotnējās ietekmes izvērtēšanas mērķis ir apzināt ietekmi un sekas, ko var radīt projekts, un, pamatojoties uz iegūtajiem secinājumiem, izvēlēties piemērotāko regulējuma apjomu, saturu un formu. Sākotnējās ietekmes izvērtēšanas rezultātus atspoguļo anotācijā.
Piedāvātā redakcija
-