Atzinums

DAIF Latvija norāda, ka pēc esošās 11.punkta redakcijas nav viennozīmīgi saprotams, par prasību noteikšanas tiesībām un gadījumiem - KAD tās vispār nosaka.
Attiecīgi, šī brīža redakcija ietver “faktorus var izvērtēt un piegādes drošību veicinošas prasības var noteikt” – tas ir, šajos gadījumos drīkst noteikt, bet citos gadījumos nedrīkst. Drīkst tikai tad, ja vienlaikus izpildās visi trīs 11. punkta apakšpunkti.
 

-

11.1.apakšpunktā formulējums "militāra lietojuma preču un pakalpojumu iepirkumos" neskan kā nosacījums, līdzvērtīgi arī 11.2. un 11.3. tekstuāli nav viennozīmīgi uztverami. DAIF Latvija aicina precizēt apakšpunktu:

11.3.apakšpunktā esošā redakcija ar minēto “kur piegādātāji ir...” rada arī papildu jautājumu - vai tie ir jau iepriekš zināmi konkrēti piegādātāji? Vai runa ir par potenciālo piegādātāju, kurš kaut kā ir iepriekš apzināts? Respektīvi, nav viennozīmīgi saprotams - vai šos noteikumus piemēro pirms iepirkuma vai pēc, un kas tad ir persona, par kuru ir runa - potenciālais piegādātājs, iepirkuma pretendents vai patiess piegādātājs, ar kuru tiek slēgts vai jau ir noslēgts līgums?

11.1. iepirkuma priekšmets ir militāra lietojuma preces vai pakalpojumi.
11.2. plānotā iepirkuma summa ir 10 miljoni euro vai vairāk
11.3. piegādātāji ir reģistrēti ārpus Latvijas vai reģistrēti Latvijā, bet to lielākā daļa jeb vairāk par 50% ar piegādājamo produktu vai pakalpojumu saistītās ražošanas notiek ārpus Latvijas.
 

DAIF Latvija aicina redakcionāli precizēt 11.punktu, lai būtu viennozīmīgi skaidrs, ka vienlaikus ir jāizpildās visiem nosacījumiem, kuri minēti šajā punktā.

 

11. Veicot iepirkumus, piegādes drošību ietekmējošus faktorus var izvērtēt un piegādes drošību veicinošas prasības var noteikt nodrošinājuma projektos, kuros vienlaikus tiek izpildīti visi šie nosacījumi.

Papildus jāmin, ka MK noteikumu 12. punkts pasaka, ka drīkst arī pie citas summas izvirzīt šīs prasības, tātad, ja izpildās 11.1 un 11.3 pie jebkuras summas.

DAIF Latvija aicina skaidrot, vai ar esošo MK noteikumu redakciju tiek paredzēts, ka neizpildoties kaut vienam no 11.1 vai 11.3 - nav un netiek pieļauta prasību noteikšana ne pie kādiem gadījumiem?
Vai Pasūtītājs nebūs tiesīgs noteikt prasības, piemēram, vietējam uzņēmumam, kuram ražošana notiek Latvijā?
Jautājums rodas, piemēram, tādēļ, ka starp prasību faktoriem likumā ir arī tādi kā - darbinieku kvalifikācija, reputācija, produktu tehnoloģiskā ietilpība, dažādas nosauktas komersanta spējas, un pat attālums līdz patērētājam - arī, ja netiek šķērsota valsts robeža (Aizsardzības industrijas likums, 9. pants).
Respektīvi, visi šie faktori attiecas arī uz pilnībā vietējiem komersantiem ar pilnībā lokālu darbību, bet 11. un 12. punkts nepieļauj nevienu šo faktoru vērtēšanu un prasību izvirzīšanu īsti vietējiem komersantiem.
Iepriekšminētais rada neskaidrības par to, vai esošais regulējums praktiski attieksies tikai uz 11.3. apakšpunktā noteiktajiem komersantiem vai arī vietējo industriju? Jo MK noteikumu anotācijā ir minēti ārvalstu uzņēmumi kā viena no normatīvā regulējuma mērķa auditorijas: Lai īstenotu noteikto kārtību, noteikumu mērķis ir paredzēt arī piegādes drošības prasības ar industrijas iesaisti īstenošanu aizsardzības nozares iepirkumos, t.sk., ārvalstu uzņēmumu industrijas iesaistes piedāvājumu iesniegšanas, izvērtēšanas, kā arī, industrijas iesaistes līgumu noslēgšanas kārtību

-

DAIF Latvija aicina redakcionāli precizēt 19.punktu (grūti lasāms teksts):

Pasūtītājs kā prioritāras industrijas iesaistes aktivitātes piegādātajam izvirza tādas ar ražošanas un uzturēšanas spēju izveidi un pilnveidi saistītās aktivitātes kā militāro sistēmu būtisku komponenšu ražošana, pētniecība un attīstība, tehnoloģiju un zināšanu pārnese, integrācija un pilna dzīves cikla uzturēšanas veikšana Latvijā.

DAIF Latvija norāda, ka  25.punktā nav saprotams, uz ko attiecas "neatkarīgi no piegādātāja". Tā kā šie vārdi no abām pusēm atdalīti ar komatiem, tad tie it kā nav saistīti ar sarežģījumiem, kaut gan pirmajā brīdī škiet, ka tiem it kā būtu jābūt attiecinātiem tieši uz tiem. Beigās šis punkts paliek nesaprotams un pat nav īsti nosakāma pareiza tā nozīme.
Lūdzam Aizsardzības ministriju pārveidot punkta struktūru, lai būtu viennozīmīgi un pareizi saprotama tā jēga. Attiecīgi, ja mērķis ir bijis pateikt, ka: a) sarežģījumiem ir jābūt tādiem, kuri nebija atkarīgi no piegādātāja un TAD iestājas minētais gadījums, vai b) neatkarīgi no piegādātāja ir iespējams noteikt vai pagarināt līguma izpildi.

 

-

DAIF Latvija aicina redakcionāli precizēt 25.punktu vārdu “ilgāks”.

-

DAIF Latvija norāda, ka 28.punktā minētais jēdziens “iepirkuma stratēģija” nav viennozīmīgi saprotams. Ir grūti saprast, kas tieši tā ir, jo stratēģiski plāno iepirkumu kopumu attiecīgajā jomā, nevis vienam iepirkumam tā konkrētu veikšanas stratēģiju. Aicinām precizēt punktu.

Komisija sākotnējā iepirkumu stratēģiskas plānošanas posmā, izvērtējot katru iepirkumu individuāli, nosaka industrijas iesaistes prasības nepieciešamību un identificē, kā ar to tiek sasniegta būtisku valsts drošības interešu aizsardzība, nosakot, industrijas iesaistes mērķi un industrijas iesaistes aktivitātes. Industrijas iesaistes apjoms izriet no industrijas iesaistes prasības mērķa.

DAIF Latvija norāda, ka 28., 29., 30. punkti (un potenciāli, arī citi saistītie) rada vietu pārpratumiem. Piemēram, 29. punktā tiek runāts par informācijas pieprasījumiem. Iepriekšējā punktā nebija skaidrots, kas tie tādi ir un kā/kad/kurš tos rada, kā arī pats 29. punkts nepaskaidro informācijas pieprasījumu rašanos vai to kopējo būtību/mērķi.

-

DAIF Latvija norāda, ka 28., 29., 30. punkti (un potenciāli, arī citi saistītie) rada vietu pārpratumiem. Piemēram, 30. punktā ir runa par diviem dažādiem pieprasījumiem - informācijas pieprasījumiem un piedāvājuma pieprasījumu. Vai abi nozīmē vienu un to pašu, vai tomēr atšķirīgu pieprasījumu, tas nav paskaidrots. Var interpretēt, ka vispirms pieprasa informāciju, pēc tam precizē prasības un pieprasa piedāvājumu. Bet var interpretēt arī, ka abi pieprasījumi ir viens un tas pats, ko vienkārši precizē un nosūta atkārtoti.

-

DAIF Latvija norāda, ka nav viennozīmīgi skaidrs attiecībā par saņemamajiem industrijas iesaistes piedāvājumiem un rada neskaidrības – vai tie ir īpaša veida piedāvājuma pieprasījumi, kuri nevis pieprasa piedāvājumu iepirkumā, bet tieši piedāvājumu attiecībā uz industrijas iesaisti. Būtu nepieciešams skaidrā valodā un viennozīmīgi izskaidrots šī procesa darbību.

-

Vairākās vietās MK noteikumos tiek pieminēti tādi jēdzieni kā koeficenti, vērtība. DAIF Latvija norāda, ka nav saprotami izskaidrots, kas tieši ir koeficienti, un kā tie darbojas. Tāpat nekur nav skaidri definēta vērtība - kam, kāda, kas tieši tā ir (5.5.punkts tikai pasaka - 5.5. koeficienti – vērtība, ar kādu tiek reizināta industrijas iesaistes aktivitātes vērtība)  Un tas rada riskus un ir pamats interpretācijām un strīdiem.
Aicinām papildināt noteikumus ar skaidrā valodā un viennozīmīgi sniegtu aprakstu par to, kā tieši, kad un kam nosaka/piemēro/aprēķina koeficientus, kā tieši/kam/pēc kādiem kritērijiem nosaka un aprēķina vērtību.

-

36.5.apakšpunktā minētais jēdziens “beznosacījumu garantija" būtu sasaistāms ar MK noteikumu 38. punktu (38. Industrijas iesaistes līguma izpildes prasību līgumpartnerim jānodrošina ar kredītiestādes izsniegtu industrijas iesaistes līguma izpildes neatsaucamu pirmā pieprasījuma beznosacījumu garantiju par labu pasūtītājam. Industrijas iesaistes līguma izpildes garantijas mērķis ir garantēt valstij kompensāciju par industrijas iesaistes līguma saistību neizpildi, un tajā noteiktā vērtība ir vismaz 10% apmērā no industrijas iesaistes līguma vērtības.), citādi rodas jautājums - vai runa ir par bankas garantiju noteiktas summas apjomā? Tādā gadījumā būtu jāraksta, ka tā ir neatsaucama beznosacījuma bankas garantija, kā arī jānorāda par kādu summu tā iekļaujama līgumā. Pašlaik nav īsti saprotams, kas ar šo domāts un kāda ir jēga no "garantijas". 

-

Nav saprotams, uz ko attiecas 37. punkta beigu daļa "ne vēlāk kā uz tā slēgšanas brīdi" - DAIF Latvija aicina pārfrāzēt, lai būtu viennozīmīgi saprotams. Attiecīgi, līgumā ne vēlāk kā uz tā slēgšanas brīdi jābūt kaut kam rakstītam, kas ir it kā ir loģiski un šāda prasība nešķiet vajadzīga. Vai arī  - līgumā ir jābūt plānam, kurš ir sastādīts ne vēlāk kā līguma slēgšanas brīdī - tātad nav atļauts plānu pievienot līgumam pēc līguma noslēgšanas.

-

39.punkts nosaka prasību līgumsoda apmēram - vismaz 10% apmērā no neizpildītās industrijas iesaistes vērtības. DAIF Latvija aicina skaidrot, kāpēc šis apmērs nav norādīts 36.4. punktā? (36. Industrijas iesaistes līgumā iepirkuma veicējs iekļauj vismaz šādu informāciju:...36.4. līgumsoda apmēru par industrijas iesaistes līguma neizpildi)

-