Atzinums

Ekonomikas ministrijas izstrādājusi un TAP portālā publicējusi  ziņojumu “Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam” (25-TA-3074), kurš sastāv no vairākām daļām – birokrātijas mazināšana, prasību mazināšana tirdzniecības jomā un atbalsta pasākumi mazajiem tirgotājiem. Aptieku biedrība kategoriski iebilsts pret pielikuma 4.6.punktu - bezrecepšu zāļu preču grupas iekļaušanu Ekonomikas ministrijas plānā – atbalsts mazajiem tirgotājiem, jo tas nav iedzīvotāju veselības aprūpes un slimību profilakses interesēs:
1. tas veicina bezrecepšu zāļu neracionālu pārdošanu un neracionālas lietošanas risku, jo pacienti iegādātos zāles bez konsultācijas.
2. apdraud mazu aptieku pastāvēšanas risku mazapdzīvotās vietās, kas apdraud recepšu zāļu un farmaceita, farmaceita asistenta konsultācijas pieejamību.
Bezrecepšu zāles satur farmakoloģiski aktīvas vielas, kurām piemīt ārstnieciskas īpašības un piemīt arī blakusparādības un mijiedarbības problēmas ar jau pacienta lietotām zālēm, kontrindikācijas. Ir nepieciešama farmaceita, farmaceita asistenta konsultācija, lai izvēlētos pacientam piemērotas bezrecepšu zāles un tās pareizi lietotu – atbilstošās devās, biežumā un ilgumā. Daži risku piemēri:
1.Ibuprofēns nieru vai kuņģa čūlas slimniekam. Pacients reizē pērk omeprazolu un ibumetinu, abi bezrecepšu, farmaceitam ir skaidrs, ka ir nepieciešama padziļināta konsultācija par ibuprofēna riskiem, kuņģa čūlas perforācijas riskiem utt.
2.Ilgstoša dekongestantu lietošana bez brīdinājuma par to negatīvo ietekmi uz deguna gļotādu un maksimāli pieļaujamo lietošanas laiku. Rodas medikamentozais rinīts un cilvēks visu atlikušo mūžu vairs nespēj dzīvot bez deguna aerosoliem.
3.Paracetamola pārdozēšana- pacients pērk gan paracetamolu tabletēs, gan paraceptamolu saturošu kombinēto medikamentu, kas var izraisīt pārdozēšanu un neatgriezeniskus aknu bojājumus.
4.Ilgstoša nepamatota omeprazola lietošana- ilgtermiņā dažādu vitamīnu, minerālvielu deficīts, osteoporozes risks utml.
5. Klepus zāļu iegāde – būtiski noskaidrot, kāds ir pacienta klepus – sauss vai mitrs, kas ietekmē pareizu zāļu izvēli un ārstēšanas taktikas noteikšanu. Turklāt klepus ir samērā bieža arī citu zāļu lietošanas blakne (atsevišķas paaugstināta asinsspiediena ārstēšanas zāles).
Pēc NACE klasifikācijas aptiekai ir kods 47.7 Citu preču mazumtirdzniecība specializētajos veikalos un vienlaikus aptiekai ir noslēgts līgums ar Nacionālo veselības dienestu par valsts kompensējamo zāļu izplatīšanu un būtiska loma iedzīvotāju veselības aprūpes un slimību profilakses jomā. Aptiekās izplatāmo preču klāsts ir ierobežots atbilstoši 01.07.2025.MKnoteikumiem nr. 410 Farmaceitiskās darbības licencēšanas noteikumi 7.pantam , fokusējoties uz galveno uzdevumu – konsultēšanu par recepšu un bezrecepšu zālēm un pacientu farmaceitiskā aprūpe. Aptiekas apgrozījums un ienākums veidojas no pārdoto preču apjoma (recepšu un bezrecepšu zāļu, medicīnas ierīču, kosmētikas, uztura bagātinātāju, higiēnas preču) un izdevumi veidojas no farmaceitu, farmaceita asistentu atalgojuma un nodokļiem, zāļu krājuma uzturēšanas izdevumiem, aptiekas telpas saimnieciskajiem un uzturēšanas izdevumiem u.c.
Vienlaikus mūsuprāt  ieteikums tirgot bezrecepšu zāles ārpus aptiekas ir pretrunā ar VM Sabiedrības veselības pamatnostādnēm 2021.-2027. E sadaļu, kas sasitās ar farmaceita lomu un neracionālu zāļu lietošanu. Savukārt 23.03.2010. MK noteikumi Nr. 288 Aptieku darbības noteikumi IV.daļa ir veltīta detalizētam farmaceitiskās aprūpes procesam, izsniedzot zāles (recepšu un bezrecepšu).
Ir apšaubāma Ekonomikas ministrijas ideja par veikala kā sociālas funkcijas veikšana. Šobrīd Latvijā lauku reģionos tiek pārskatīts skolu tīkls, daudzviet tiek likvidētas skolas bērnu trūkuma dēļ. Ekonomikas ministrijai ir jārēķinās ar esošo ekonomisko un demogrāfisko situāciju valstī, kas ietekmē ar veikalu darbību.  Šobrīd situācija izskatās sekojoši  – no 01.08.2025.veikaliem aizliedzām tirgot alkoholu, tad tāpēc ļausim tirgot zāles, lai kompensētu apgrozījuma kritumu. Mūsuprāt šāds risinājums nav pieņemams un nav iedzīvotāju interesēs.
Tieši aptiekas un aptieku filiāles daudzviet mazapdzīvotās vietās pilda nopietnu atbalsta funkciju, īpaši, kur nav pieejams ģimenes ārsts vai feldšeprunkts un ārsta palīgs. Aptiekārs ir spējīgs izvērtēt pacienta simptomu nopietnību un ieteikt rīcības plānu. Aptiekas vai aptiekas filiāles pieejamību pacienti ļoti novērtē. Iesakām vēl vairāk stiprināt aptiekas un aptiekas filiāles lomu mazapdzīvotās vietās, kā daļai no veselības aprūpes, vienlaikus stiprinot arī tās finansiālo noturību. Ja aptiekai nebūs pietiekami ienākumi, tā arī nespēs nodrošināt savu darbību.
Latvijā aptieku pieejamība un pārklājums iedzīvotājiem ir vērtējams kā labs. Atbilstoši Zāļu valsts aģentūras datiem, Latvijā ir 757 aptiekas un 58 aptieku filiāles, uz 2282 pacientiem ir 1 aptieka. Citās ES valstīt ir vidēji 4000 iedzīvotāji uz 1 aptieku. Aptiekām ir pieejami darba laiki līdz pat 21:00-22:00, strādā brīvdienās un svētku dienās. Cilvēkiem gan recepšu, gan bezrecepšu zāles, gan aptiekāra konsultācija ir pieejamas arī brīžos, kad ārsts nav pieejams.
Recepšu un bezrecepšu zāļu pieejamība ir risināta ar pakalpojumu – zāļu piegāde mājās, ko veic aptieka atbilstoši  26.07.2006. MK noteikumiem Nr.416 "Zāļu izplatīšanas un kvalitātes kontroles kārtība ( aptieku saraksts , kuras sniedz šo pakalpojumu, ir norādītas  Zāļu valsts aģentūras mājas lapā).
Vienlaikus kā saimnieciskās darbības veicēji atbalstām pasākumus, kas mazina birokrātiju un atvieglo informācijas apriti (Centrālās statistikas pārvaldes pārskatu iesniegšanu iespējams var aizvietot ar info paņemšanu no EDS),  noteikti neadekvāta prasība ir par gada pārskata audita veikšanu maziem uzņēmumiem, kas ir ievērojama izmaksas. 
Aptieku biedrība kategoriski iebilst pret ziņojuma pielikuma 4.6. punktu un ir atvērta tālākām diskusijām un skaidrojumiem, lai Latvijas iedzīvotāji saņemtu kvalitatīvu un drošu farmaceitisko aprūpi.
 

-