Atzinums

Pašvaldību likuma 82.panta ceturtajā daļā paredzētais likuma pilnvarojums paredz noteikt visu jeb vispārējās pašvaldību intereses skarošu jautājumu saskaņošanas kārtību un neparedz noteikt atsevišķu pašvaldību intereses skarošu  jautājumu saskaņošanas kārtību. Tāpēc regulējuma piemērošanas precizitātei aicinām papildināt nosaukumā aiz vārda "skar" ar vārdu "visu" vai "vispārējās" kā tas ir noteikts Pašvaldību likuma 82.panta nosaukumā vai ceturtajā daļā noteiktajā likuma pilnvarojumā.

-

Lūdzam svītrot projekta 2.punktu, jo tas dublē Pašvaldību likuma 82.panta trešajā daļā noteikto.

-

Saskaņā ar Pašvaldību likuma 79.panta otrajā daļā noteikto pašvaldību biedrība, kurai ir tiesības pārstāvēt pašvaldības sarunās ar Ministru kabinetu var mainīties vai tās var būt vairākas (piemēram, atkarībā no biedrības mērķa). Tādēļ, lai norma būtu vispārīgāka un izmaiņu gadījumā nebūtu jāgroza, lūdzam projekta 3.punktu svītrot un visā projektā lietot šādas biedrības apzīmējošu terminu (piemēram, pašvaldību biedrība, kas pārstāv pašvaldības visu pašvaldību intereses skarošo jautājumu saskaņošanā ar Ministru kabinetu (ja nepieciešams, veidojot arī vārdkopas saīsinājumu)). Vienlaikus anotācijā var skaidrot, attiecībā uz kuru biedrību šobrīd ir konstatējams, ka tā atbilst Pašvaldību likuma 79.panta otrajā daļā un 82.panta otrajā daļā noteiktajiem kritērijiem un izvērtēt projekta ietekmi uz to.

-

Pašvaldību likuma 79.panta otrā daļa un 82.panta otrā daļa noteic, ka sarunās ar Ministru kabinetu ir tiesīga pārstāvēt pašvaldības tāda pašvaldības biedrība, kurā par biedriem ir iestājusies vairāk nekā puse no visām valstspilsētu pašvaldībām, kā arī vairāk nekā puse no visām novadu pašvaldībām (biedrības darbības mērķis - sadarbība starp pašvaldībām, ievērojot Valsts pārvaldes iekārtas likumā noteikto (Pašvaldību likuma 78.panta pirmā daļa)) un ja šāda pašvaldību biedrība darbojas, tā sarunās ar Ministru kabinetu pārstāv šīs pašvaldības.
No minētā var secināt, ka pašvaldības biedrība sadarbības ietvaros nepārstāv visu pašvaldību intereses. Tāpēc aicinām ievērot tiesiskās vienlīdzības principu un paredzēt tādu jautājumu saskaņošanas procesu, kas nodrošinātu, ka jautājumu saskaņošanas procesā tiek pārstāvētas visas pašvaldības un apzināts visu pašvaldību viedoklis. Pašvaldību biedrībā pārstāvēto un nepārstāvēto vietējo iedzīvotāju un kopienu intereses ir vienlīdz svarīgas.


 

-

Lūdzam saskaņot projekta 4. un 5.punktu (un izrietoši arī pārējo projekta tekstu) ar Pašvaldību likuma 82.panta trešajā daļā noteikto, ka Ministru kabinetu saskaņošanas procesā (t.sk. sarunās) pārstāv attiecīgās nozares ministrs vai viņa pilnvarota persona. Ministru kabinetam nosakot, ka vienojas ministrija vai sarunas notiek ar nozaru ministriju tiek pārkāptas attiecīgās nozares ministram ar likumu dotās tiesības pašam vienoties vai vest sarunas vai tam pilnvarot citu personu (tas neizslēdz iespēju, ka vest sarunas var tikt pilnvarota ministrija).
Papildus vēršam uzmanību, ka jautājumu saskaņošana notiek starp Ministru kabinetu un pašvaldībām par jautājumiem, kas skar visu pašvaldību intereses. Sarunu procesa rezultātā top Ministru kabineta un pašvaldību sarunu protokols par saskaņotiem jautājumiem un  domstarpībām.

-

Lūdzam anotācijā skaidrot terminu "ministrija" un "nozaru ministrija" saturisko tvērumu vai vienādot terminoloģiju, ja to jēga ir vienāda un atbilst Valsts pārvaldes iekārtas likuma 18.panta pirmajā daļā noteiktajam.

-

Līdzšinējais Ministru kabineta 2004.gada 6.jūlija noteikumu Nr.585 "Kārtība, kādā Ministru kabinets saskaņo ar pašvaldībām jautājumus, kas skar pašvaldību intereses" 9.punkts paredzēja, ka protokola projektu pirms tā parakstīšanas attiecīgā ministrija nosūta Finanšu ministrijai, Tieslietu ministrijai un vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram, kuri divu nedēļu laikā sniedz attiecīgus atzinumus par vienošanās atbilstību normatīvajiem aktiem, valsts budžeta iespējām finansēt vienošanās izpildi, kā arī tās ietekmi uz pašvaldību darbību, bet projektā protokola saskaņošana tiek nodrošināta vairs tikai ar Finanšu ministriju. Lūdzam anotācijā skaidrot šādu izmaiņu nepieciešamību un pamatotību.
Papildus vēršam uzmanību, ka projektā nav atrunāta procedūra, kādā tiek novērstas būtiskas kļūdas sarunu protokola saturā. Proti, kārtībā būtu nepieciešams paredzēt, ka protokola projektu saskaņo ar pašvaldībām vai ar to pārstāvjiem (sarunu dalībniekiem) vai, ka viņiem ir iespēja iepazīties ar sarunu protokolu un noteiktu laiku izteikt rakstveida iebildumus par tajā atveidotā satura būtisku neatbilstību runātajam, kā arī iebildumu izskatīšanas kārtību un sarunu protokola precizēšanu, ja iebildumi pamatoti. Tāpēc lūdzam papildināt projektu ar atbilstošām tiesību normu redakcijām.

-

Lūdzam precizēt projektu, paredzot kārtību, lai nodrošinātu Pašvaldību likuma 83.panta otrā daļa noteikto, ka sarunu protokolu par saskaņotajiem jautājumiem un domstarpībām izskata Ministru kabinets.

-

Lūdzam projekta 7.punkta terminoloģiju saskaņot ar Pašvaldību likuma 83.panta pirmās un otrās daļas terminoloģiju (piemēram, vārdus "sarunu protokols").

-

Lūdzam svītrot projekta 7.punkta pirmo teikumu, lai tas nedublētu Pašvaldību likuma 83.panta pirmajā daļā un Likuma par budžetu un finanšu vadību 18.¹ panta devītās daļas otrajā teikumā noteikto.

-

Projektā nav nepieciešams noteikt, ka sarunu protokols ir valsts budžeta likumprojekta vai grozījumu valsts budžeta likumprojektā (budžeta likumprojektu paketes) sastāvdaļa atbilstoši Likuma par budžetu un finanšu vadību, Pašvaldību likuma un likuma “Par pašvaldību budžetiem” nosacījumiem, kā arī regulējums daļā par atbilstību nosacījumiem nav saprotams. Pašvaldību likuma 83.panta trešā daļa, likuma "Par pašvaldību budžetiem" 13.panta pēdējais teikums un Likuma par budžetu un finanšu vadību 18.¹panta devītās daļas pēdējais teikums jau noteic, ka sarunu protokols par saskaņotajiem jautājumiem vai domstarpībām pievienojams attiecīgajiem likumprojektiem, ko Ministru kabinets nosūta Saeimai. Nav saprotams par kādiem citiem Pašvaldību likuma un likuma “Par pašvaldību budžetiem” nosacījumiem attiecībā uz valsts budžeta likumprojekta vai grozījumiem valsts budžeta likumprojektā (budžeta likumprojektu paketē) tiek runāts, jo šie likumi valsts budžeta likumprojekta sastāvdaļu atbilstības nosacījumus nenosaka.
Vienlaikus šāds regulējums ir neatbilstošs likuma pilnvarojumam noteikt kārtību, kādā Ministru kabinets ar pašvaldībām saskaņo jautājumus, kas skar visu pašvaldību intereses.

-

Šajā sadaļā lakoniski norāda atsauci uz dokumentiem, no kuriem izriet nepieciešamība izstrādāt projektu vai kuru īstenošanu veicinās projekts, bet detalizētāku informāciju norāda 1.3.sadaļā. Aicinām precizēt anotācijas 1.1.sadaļu.

-

Lūdzam anotācijas 1.2.sadaļu aizpildīt atbilstoši Vadlīnijās tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtēšanai un novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā [1] skaidrotajam par norādāmo informāciju šajā laukā. Tiesību akta mērķis nevar būt tiesību akta izstrāde vai grozījumi tajā, jo tiesību akts ir politikas instruments nevis mērķis. Mērķis ir vēlamais stāvoklis, kuru plānots sasniegt ar noteiktu rīcību (kas ietverta projektā).

[1] Pieejamas: https://tai.mk.gov.lv/anotacija ; https://onedrive.live.com/?authkey=%21ANPN8vFW3M61km8&cid=73C0E5B8DEDAD073&id=73C0E5B8DEDAD073%211664&parId=73C0E5B8DEDAD073%21715&o=OneUp
 

-

Anotācijas 1.3.sadaļā norādīts, ka, lai informētu sabiedrību par sarunu gaitā ietvertiem jautājumiem, kas skar finanses, pirms protokola parakstīšanas attiecīgā ministrija to nosūta Finanšu ministrijai, kura sniedz atzinumu par vienošanās atbilstību valsts budžeta iespējām finansēt vienošanās izpildi, kuru attiecīgā ministrija pievieno protokolam.
Vēršam uzmanību, ka ar minēto regulējumu netiek sasniegts mērķis - sabiedrības informēšana par sarunu rezultātiem, jo informāciju saskaņā ar to saņems tikai Finanšu ministrija. Atbilstoši projekta regulējumam sabiedrība sarunu protokolus nepastarpināti ieraudzīs, kad tie tiks iesniegti izskatīšanai un iekļauti darba kārtībā Ministru kabineta sēdē. Lūdzam precizēt minēto anotācijas teikumu.

-

Ņemot  vērā to, ka projekta regulējums ir jauns, lūdzam anotācijas 1.3.sadaļā atspoguļot projektā iekļautā regulējuma nepieciešamību un pamatotību pēc būtības. Lūdzam laukos "Problēmas apraksts" norādīt visas problēmas (katru problēmu savā laukā), kuru novēršanas risinājumu ieviešanai nepieciešams papildu noregulējums, kā arī atbilstoši aizpildīt konkrētās problēmas lauku "Risinājuma apraksts".
Papildus aicinām norādīt būtiskāko informāciju par pašreizējo situāciju, kas norādāma laukā "Pašreizējā situācija" kontekstā ar identificētajām risināmajām konkrētajām problēmām.
 

-

Projekta regulējums skar sabiedrību kopumā un pašvaldību biedrību. Tāpēc aicinām papildināt anotācijas 2.sadaļu ar attiecīgu izvērtējumu. 

-

Projekta izpildi nodrošinās - attiecīgo nozaru ministri (Ministru kabineta locekļi), pašvaldības, Valsts kanceleja, kas organizatoriski nodrošina Ministru kabineta darbu, Finanšu ministrija, kas sniegs atzinumu par sarunu protokolu. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotācijas 7.sadaļu ar attiecīgu ietekmes izvērtējumu.

-

Tieslietu ministrija aicina nodrošināt pilnvērtīgu sabiedrības līdzdalības procesu, ņemot vērā to, ka projekts būtiski maina esošo regulējumu (izstrādāts pilnīgi jauns tiesību akta projekts, tiesību akta projekts paredz sabiedrības grupai jaunas tiesības, pienākumus un veicamās darbības, tiesību akta ieviešana rada papildu izmaksas vai administratīvo slogu sabiedrības grupai, tiesību akta projekts maina procedūras, iesaistītās personas u.tml.).
 

-