Atzinums

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma sadaļas "Esošā situācija" trešās atkāpes 1.punktu. Vēršam uzmanību, ka ekonomiskās attīstības mērķis būtu saistāms ar ārzemniekam pieejamu dažādu elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta radīšanas rīku izmantošanas iespējām, nevis koncentrējoties uz ārzemnieka eID kartes izmantošanu kā vienīgo rīku.  

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļas "Esošā situācija" 6.atkāpes pēdējā teikuma tekstu, jo nav saprotama tā doma. 

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļas "2.2. Latvijas ārzemnieka eID kartes un digitālo identifikācijas risinājumu esošais regulējums un funkcionalitāte uzņēmējdarbības attīstībai" pirmo atkāpi, precizējot, ka ārzemniekiem, tostarp, trešo valsu pilsoņiem Latvijā tiek izsniegtas arī trešās valsts pilsoņa personas apliecība (uzturēšanās atļaujas) un Eiropas Savienības pilsoņiem - citas Eiropas Savienības dalībvalsts, Eiropas Ekonomikas zonas valsts vai Šveices Konfederācijas pilsoņa personas apliecības, kuras nodrošinātas ar elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta radīšanas rīkiem. Lūdzam precizēt minētās atkāpes pēdējo teikumu, vērtējot ekonomiskās attīstības iespējas, ņemot vērā ārzemniekiem iespējami pieejamos elektroniskās identifikācijas un elektroniskā paraksta radīšanas rīkus (piemēram, eParakst Mobile), nevis koncentrējoties uz personu apliecinošu dokumentu (ārzemieka eID karti).

-

Lūdzam papildināt Informatīvā ziņojuma sadaļas "2.2. Latvijas ārzemnieka eID kartes un digitālo identifikācijas risinājumu esošais regulējums un funkcionalitāte uzņēmējdarbības attīstībai"  4.atkāpi ar skaidrojumu par iespējamo attīstību un iespēju nākotnē izveidot eParaksts mobile, izmantojot ārzemnieka eID karti.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma "2.2. Latvijas ārzemnieka eID kartes un digitālo identifikācijas risinājumu esošais regulējums un funkcionalitāte uzņēmējdarbības attīstībai" 11.atkāpes priekšpēdējā teikuma tekstu, jo nav pamata sašaurināt jau šobrīd noteikto personu loku, kuriem izsniedzamas ārzemnieku eID kartes.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļu "Ārzemnieka eID kartes saņemšana" 2.atkāpes pēdējo teikumu, ņemot vērā, ka Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde ārzemnieka eID karti izsniedz tikai klātienē.

-

Lūdzam Informatīvā ziņojuma sadaļā "Lietošanas dinamika un galvenie strukturālie ierobežojumi." 2.atkāpē precizēt izsniegto ārzemnieku eID karšu statistiku uz "Latvijā kopumā izsniegtas 6 036 ārzemnieka eID kartes, tostarp 68 (2021), 1 611 (2022), 983 (2023), 1 676 (2024) un 1 698 (2025)".

 
 

-

Lūdzam papildināt Indormatīvā ziņojuma "3.Secinājumi" 3.atkāpi, precizējot, ka ārzemnieka eID karte ir personu apliecinošs dokuments, kas derīgs arī klātienes uzrādīšanai, ņemot vērā, ka kompetentā iestāde vai amatpersona no šī dokumenta uzrādīšanas uzzina, ka personai ir piešķirts personas kods. Tātad tiek veicināta vienota personas identificēšana valstī un vienota identifikatora (personas koda) izmantošana

-

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma sadaļā "4.Plānotie soļi" pirmo uzdevumu, jo Informatīvajā ziņojumā nav atspoguļots šāda uzdevuma saturs. Tāpat nav skaidra Iekšlietu ministrijas loma šī uzdevuma izpildē, ņemot vērā mērķi - ekonomikas attīstība.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļā "4.Plānotie soļi" 2. uzdevuma 3.atkāpē minēto apgalvojumu, ka ārzemnieka eID kartes izmantošana gan klātienē, gan elektroniskai identifikācijai un dokumentu elektroniskai parakstīšanai būtu bijusi ierobežota, norādot šāda ierobežojuma būtību, jo no ārzemnieku eID kartes faktsikās izmantošanas viedokļa, PMLP nav konstatējusi šādu ierobežojumu pastāvēšanu.

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma sadaļas "4.Plānotie soļi" 2.uzdevuma 5.atkāpes prognozi un norādīt tās izpildes iespēju, it īpaši ņemot vērā, ka ir jau 2026.gada vidus un PMLP statistika liecina, ka līdz šī gada 31.maijam izsniegtas 679 ārzemnieka eID kartes. Tāpat Informatīvā ziņojuma tekstā nav dotas norādes situācijas straujām izmaiņām, lai prognozētu ārzemnieka eID karšu izsniegšanas strauju pieaugumu 2027.gadā. Prognozes nepieciešams precizēt, tai skaitā ar ietekmes uz valsts budžetu precīzākai aprēķināšanai.

-

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma rīcības virzienos 1.punktu, jo Informatīvajā ziņojumā nav atspoguļots šāda uzdevuma saturs. Tāpat nav skaidra Iekšlietu ministrijas loma šī uzdevuma izpildē, ņemot vērā mērķi - ekonomikas attīstība.

-

Lūdzam svītrot Informatīvā ziņojuma rīcības virzienos 5.uzdevumu, jo Informatīvā ziņojuma saturā par šo netiek runāts, attiecīgi nav skaidras ne iesaistītās iestādes, ne nepieciešamo datu apjoms.

-

Ņemot vērā to, ka ieviešamais e-rezidences modelis ir saistīts ar attālinātās uzņēmējdarbības un investīciju piesaisti, un Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumos Nr. 589 "Iekšlietu ministrijas nolikums" noteikto Iekšlietu ministrijas kompetenci (informatīvajā ziņojumā nav pamatota, tostarp nav veikti finanšu aprēķini, Iekšlietu ministrijas iesaiste e-rezidences ieviešanā), vārdi "sadarbībā ar Iekšlietu ministrijai"  ir svītrojami no informatīvā ziņojuma (4. nodaļas).

 

-

Svītrot 4. nodaļā ietverto 5. punktu (turpmākie rīcības virzien), jo sadarbību valsts pārvaldē jau nosaka Valsts pārvaldes iekārtas likums, un minētais punkts ir vispārīgs un nav saprotams, kurām valsts pārvaldes iestādēm tiek noteikts attiecīgais uzdevums. 

-

Attiecībā uz Informatīvā ziņojuma 4.nodaļas "Turpmākie soļi" 1.punktu, nav aprakstīta un pamatota Iekšlietu ministrijas kompetence un iesaiste e-rezidences modeļa izveidē Latvijā. Tāpat vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē nav jautājumi par personas elektronisko identifikāciju, kas ļauj personām autentificēties un piekļūt pakalpojumiem, izmantojot elektroniskus līdzekļus, t.sk. Eiropas Digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešanu Latvijā. Attiecīgi lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma redakciju, svītrojot vārdus "sadarbībā ar Iekšlietu ministrijai".

-

Ņemot vērā to, ka ieviešamais e-rezidences modelis ir saistīts ar attālinātās uzņēmējdarbības un investīciju piesaisti, un Ministru kabineta 2020. gada 22. septembra noteikumos Nr. 589 "Iekšlietu ministrijas nolikums" noteikto Iekšlietu ministrijas kompetenci (informatīvajā ziņojumā nav pamatota, tostarp nav veikti finanšu aprēķini, Iekšlietu ministrijas iesaiste e-rezidences ieviešanā), vārdi "sadarbībā ar Iekšlietu ministrijai"  ir svītrojami.




 

-

Informatīvajā ziņojumā nav aprakstīta un pamatota Iekšlietu ministrijas kompetence un iesaiste e-rezidences modeļa izveidē Latvijā. Tāpat vēršam uzmanību, ka Iekšlietu ministrijas kompetencē nav jautājumi par personas elektronisko identifikāciju, kas ļauj personām autentificēties un piekļūt pakalpojumiem, izmantojot elektroniskus līdzekļus, t.sk. Eiropas Digitālās identitātes maka (EDIM) ieviešanu Latvijā. Attiecīgi lūdzam precizēt MK sēdes protokollēmuma projekta 2. punkta redakciju, svītrojot vārdus "sadarbībā ar Iekšlietu ministriju".

-

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma pielikumā Nr.1 norādīto Latvijā izsniegto ārzemnieku eID karšu skaitu uz:
2025 – 1 698
2024 – 1 676
2023 – 983
2022 – 1 611
2021 – 68
Kopā - 6 036*
 

-

Precizēt informatīvā ziņojuma projektā (11. un 14.lappusē) un 1.pielikumā (5.lappusē) informāciju par kopējo laika posmā no 2021. līdz 2025.gadam Latvijā izsniegto ārzemnieka eID karšu (77 (2021), 1 698 (2022), 1 017 (2023), 1 713 (2024) un 1 759 (2025)) skaitu, kas norādīts 6 246 ārzemnieka eID kartes, bet saskaņā ar kopsummas aprēķinu ir 6 264 ārzemnieka eID kartes.

-

Informatīvā ziņojuma projektā (15.lappusē) sniegta informācija, ka, "balstoties uz pēdējo gadu izsniegšanas dinamiku un pieņemot mērķētu attīstības pasākumu īstenošanu, prognozēs pieņemts, ka 2026.–2030. gadā ik gadu varētu tikt izsniegtas vidēji aptuveni 1 700 ārzemnieka eID kartes. Piemērojot iepriekš minēto 17% konversijas pieņēmumu, tas nozīmētu, ka ik gadu ar šo instrumentu varētu būt saistāma aptuveni 290 jaunu uzņēmumu dibināšana. Attiecīgi tiešais fiskālais pienesums no valsts nodevām gadā varētu veidoties aptuveni 0,31 milj. euro, tai skaitā ap 0,289 milj. euro no ārzemnieka eID karšu izsniegšanas nodevām (..). 
Ievērojot informatīvā ziņojuma projektā norādīto, ka "līdz 2026. gada sākumam izsniegtas aptuveni 6 tūkst. ārzemnieka eID kartes, bet tikai 339 sastāda personas, kuru mērķis ir dibināt uzņēmumus un veicināt ekonomisko sakaru attīstību", ierosinām izvērtēt, vai prognozētais valsts nodevas ieņēmumu par ārzemnieka eID kartes izsniegšanu apjoma palielinājums ir ticams un sasniedzams.

-

Ņemot vērā teksta noformējuma noteikumus latviešu valodā, kas paredz, ka atsevišķus vārdus un īsas frāzes svešvalodā raksta slīprakstā, lūdzam nodrošināt informatīvā ziņojuma tekstā konsekventu termina fintech atveidi slīprakstā.

-

Papildināt MK sēdes protokollēmuma projekta 2. punktu aiz vārda "resursus" ar vārdiem "un atbilstoši valsts budžeta finansiālajām iespējām".

-