Projekta ID
25-TA-3074Atzinuma sniedzējs
Biedrība "Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera"
Atzinums iesniegts
17.01.2026.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Rīkojuma projekts
Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam
Priekšlikums
Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (turpmāk – LTRK) ir iepazinusies ar plāna projektu “Rīcības plāns tirdzniecības nozares atbalstam” un, apkopojot biedru sniegtos komentārus, sniedz savu pozīciju par atsevišķiem plānā ietvertajiem problemātiskajiem aspektiem.
1. Par valsts, kurā ražots pārtikas produkts, norādi cenu zīmēs
LTRK atzīst, ka pārtikas produktu izcelsmes un ražotājvalsts norādīšana var būt noderīgs instruments patērētāju informēšanai un vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai. Vienlaikus LTRK uzsver, ka šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pārskatīt gan regulējuma saturu, gan tā piemērošanas kārtību, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, ko paredzētās prasības rada mazumtirgotājiem.
LTRK ieskatā būtiski ir stiprināt ražotāju un piegādātāju lomu, paredzot, ka tie sistemātiski un visos gadījumos sniedz informāciju par preču izcelsmes valsti, kā arī nodrošina šīs informācijas savlaicīgu aktualizēšanu, ja mainās preces izcelsme, kas pārtikas apritē ir bieži sastopama prakse. Mazumtirgotājiem praksē bieži nav iespējas šo informāciju pārbaudīt vai iegūt no citiem avotiem.
Viens no risinājumiem, kas būtiski samazinātu administratīvo slogu mazumtirgotājiem, vienlaikus saglabājot pozitīvu ietekmi uz vietējo produktu izcelšanu, būtu paredzēt pienākumu norādīt pārtikas produkta izcelsmes valsti tikai gadījumos, ja tā ir Latvija. Attiecīgi ražotājs vai piegādātājs norādītu Latvijas izcelsmi, savukārt citos gadījumos izcelsmes valsts norāde cenu zīmē nebūtu obligāta.
LTRK arī norāda, ka prasība izcelsmes valsts norādei aizņemt tik būtisku procentuālu daļu (30%) no cenu zīmes augstuma nepamatoti izceļ šo informāciju salīdzinājumā ar citiem patērētājam būtiskiem elementiem, piemēram, produkta nosaukumu, cenu vai svaru. Šāda pieeja ierobežo tirgotāju iespējas elastīgi noformēt cenu zīmes un rada praktiskas grūtības, īpaši elektronisko cenu zīmju izmantošanā, kur noformējuma parametri bieži ir tehniski fiksēti vai arī, ja jānorāda vairākas valstis.
Ņemot vērā minēto, LTRK aicina atteikties no procentuālās prasības un paredzēt vienkāršāku un tehnoloģiski neitrālu risinājumu, atstājot prasību, ka izcelsmes valsts norādes izmērs cenu zīmē nav mazāks par trim milimetriem, vienlaikus ļaujot tirgotājiem šo informāciju pielāgot kopējam cenu zīmes noformējumam.
2. Par komunikāciju ar valsts iestādēm
LTRK arī norāda uz būtisku administratīvā sloga avotu, kas ir nepietiekama komunikācija starp komersantiem un valsts iestādēm normatīvo aktu piemērošanas procesā. Praksē nereti rodas situācijas, kad uzņēmējiem ir nepieciešami skaidrojumi par normatīvo aktu interpretāciju, taču iestādes nesniedz savlaicīgas vai vispār nesniedz atbildes uz iesniegumiem vai lūgumiem pēc konsultācijas.
Šāda prakse apgrūtina normatīvo aktu korektu piemērošanu, rada tiesisko nenoteiktību un liek uzņēmumiem patērēt papildu resursus atkārtotu iesniegumu sagatavošanai. LTRK ieskatā tas nav savienojams ar labas pārvaldības principiem un efektīvu valsts pārvaldes darbību.
Ir jāvelta pienācīgi daudz resursa, lai jau sākotnēji tiesību normas veidotu kvalitatīvas un pārdomātas, uzklausot un ņemto vērā nozaru asociāciju kā ekspertu izteiktos viedokļus par normu piemērošanas grūtībām un/vai praksi, lai normas jau sākotnēji būtu juridiski skaidras, un piemērotājam saprotamas bez papildu skaidrojuma nepieciešamības.
LTRK aicina rīcības plānā paredzēt pasākumus, kas veicinātu iestāžu pienākumu savlaicīgi sniegt skaidrojumus un atbildes uz komersantu iesniegumiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu un uzlabojot normatīvās vides paredzamību.
3. Par reklāmas izvietošanu publiskās vietās
LTRK atbalsta nepieciešamību aktualizēt jautājumu par reklāmas izvietošanas regulējuma piemērošanu pašvaldībās. No uzņēmēju pieredzes izriet, ka pašvaldības nereti nesamērīgi paplašina saskaņojuma tvērumu, iejaucoties reklāmas saturā un dizaina elementos, kas pārsniedz to kompetenci un dublē uzraugošo iestāžu funkcijas.
Šāda pieeja rada tiesisko nenoteiktību, palielina administratīvo slogu un balstās uz subjektīviem vērtējumiem, nevis skaidriem un iepriekš paredzamiem kritērijiem. LTRK ieskatā ir būtiski nostiprināt vienotu un samērīgu pieeju reklāmas saskaņošanā, skaidri ierobežojot pašvaldību iesaisti līdz objektīvi pamatotiem aspektiem.
LTRK aicina rīcības plānā paredzēt pasākumus, kas novērstu nesamērīgu pašvaldību iejaukšanos reklāmas izvietošanas procesā un veicinātu vienotu regulējuma piemērošanu visā valstī.
4. Par bezrecepšu medikamentu tirdzniecības paplašināšanu ārpus aptiekām
LTRK aicina plāna projekta 4.6. punktā paredzēt, ka Veselības ministrija pirms saraksta sastādīšanas veic visaptverošu izvērtējumu par ietekmi un praktiskajiem aspektiem, ko radītu bezrecepšu medikamentu tirdzniecības paplašināšana ārpus aptiekām.
Vienlaikus LTRK norāda, ka cits spēkā esošais regulējums šobrīd rada nesamērīgu finansiālo slogu mazumtirgotājiem, jo, lai tirgotu uztura bagātinātājus vai ar medicīnu saistītas preces (piemēram, marli, plāksterus u.c.), tiem atbilstoši Zāļu valsts aģentūras sniegtajai informācijai ir jāmaksā ikgadēja nodeva. Šāda prasība būtiski palielina izmaksas, nav loģiski pamatota un kavē konkurenci, tādēļ būtu nepieciešams atteikties no šīs nodevas.
1. Par valsts, kurā ražots pārtikas produkts, norādi cenu zīmēs
LTRK atzīst, ka pārtikas produktu izcelsmes un ražotājvalsts norādīšana var būt noderīgs instruments patērētāju informēšanai un vietējo pārtikas produktu patēriņa veicināšanai. Vienlaikus LTRK uzsver, ka šī mērķa sasniegšanai ir nepieciešams pārskatīt gan regulējuma saturu, gan tā piemērošanas kārtību, lai novērstu nesamērīgu administratīvo slogu, ko paredzētās prasības rada mazumtirgotājiem.
LTRK ieskatā būtiski ir stiprināt ražotāju un piegādātāju lomu, paredzot, ka tie sistemātiski un visos gadījumos sniedz informāciju par preču izcelsmes valsti, kā arī nodrošina šīs informācijas savlaicīgu aktualizēšanu, ja mainās preces izcelsme, kas pārtikas apritē ir bieži sastopama prakse. Mazumtirgotājiem praksē bieži nav iespējas šo informāciju pārbaudīt vai iegūt no citiem avotiem.
Viens no risinājumiem, kas būtiski samazinātu administratīvo slogu mazumtirgotājiem, vienlaikus saglabājot pozitīvu ietekmi uz vietējo produktu izcelšanu, būtu paredzēt pienākumu norādīt pārtikas produkta izcelsmes valsti tikai gadījumos, ja tā ir Latvija. Attiecīgi ražotājs vai piegādātājs norādītu Latvijas izcelsmi, savukārt citos gadījumos izcelsmes valsts norāde cenu zīmē nebūtu obligāta.
LTRK arī norāda, ka prasība izcelsmes valsts norādei aizņemt tik būtisku procentuālu daļu (30%) no cenu zīmes augstuma nepamatoti izceļ šo informāciju salīdzinājumā ar citiem patērētājam būtiskiem elementiem, piemēram, produkta nosaukumu, cenu vai svaru. Šāda pieeja ierobežo tirgotāju iespējas elastīgi noformēt cenu zīmes un rada praktiskas grūtības, īpaši elektronisko cenu zīmju izmantošanā, kur noformējuma parametri bieži ir tehniski fiksēti vai arī, ja jānorāda vairākas valstis.
Ņemot vērā minēto, LTRK aicina atteikties no procentuālās prasības un paredzēt vienkāršāku un tehnoloģiski neitrālu risinājumu, atstājot prasību, ka izcelsmes valsts norādes izmērs cenu zīmē nav mazāks par trim milimetriem, vienlaikus ļaujot tirgotājiem šo informāciju pielāgot kopējam cenu zīmes noformējumam.
2. Par komunikāciju ar valsts iestādēm
LTRK arī norāda uz būtisku administratīvā sloga avotu, kas ir nepietiekama komunikācija starp komersantiem un valsts iestādēm normatīvo aktu piemērošanas procesā. Praksē nereti rodas situācijas, kad uzņēmējiem ir nepieciešami skaidrojumi par normatīvo aktu interpretāciju, taču iestādes nesniedz savlaicīgas vai vispār nesniedz atbildes uz iesniegumiem vai lūgumiem pēc konsultācijas.
Šāda prakse apgrūtina normatīvo aktu korektu piemērošanu, rada tiesisko nenoteiktību un liek uzņēmumiem patērēt papildu resursus atkārtotu iesniegumu sagatavošanai. LTRK ieskatā tas nav savienojams ar labas pārvaldības principiem un efektīvu valsts pārvaldes darbību.
Ir jāvelta pienācīgi daudz resursa, lai jau sākotnēji tiesību normas veidotu kvalitatīvas un pārdomātas, uzklausot un ņemto vērā nozaru asociāciju kā ekspertu izteiktos viedokļus par normu piemērošanas grūtībām un/vai praksi, lai normas jau sākotnēji būtu juridiski skaidras, un piemērotājam saprotamas bez papildu skaidrojuma nepieciešamības.
LTRK aicina rīcības plānā paredzēt pasākumus, kas veicinātu iestāžu pienākumu savlaicīgi sniegt skaidrojumus un atbildes uz komersantu iesniegumiem, tādējādi mazinot administratīvo slogu un uzlabojot normatīvās vides paredzamību.
3. Par reklāmas izvietošanu publiskās vietās
LTRK atbalsta nepieciešamību aktualizēt jautājumu par reklāmas izvietošanas regulējuma piemērošanu pašvaldībās. No uzņēmēju pieredzes izriet, ka pašvaldības nereti nesamērīgi paplašina saskaņojuma tvērumu, iejaucoties reklāmas saturā un dizaina elementos, kas pārsniedz to kompetenci un dublē uzraugošo iestāžu funkcijas.
Šāda pieeja rada tiesisko nenoteiktību, palielina administratīvo slogu un balstās uz subjektīviem vērtējumiem, nevis skaidriem un iepriekš paredzamiem kritērijiem. LTRK ieskatā ir būtiski nostiprināt vienotu un samērīgu pieeju reklāmas saskaņošanā, skaidri ierobežojot pašvaldību iesaisti līdz objektīvi pamatotiem aspektiem.
LTRK aicina rīcības plānā paredzēt pasākumus, kas novērstu nesamērīgu pašvaldību iejaukšanos reklāmas izvietošanas procesā un veicinātu vienotu regulējuma piemērošanu visā valstī.
4. Par bezrecepšu medikamentu tirdzniecības paplašināšanu ārpus aptiekām
LTRK aicina plāna projekta 4.6. punktā paredzēt, ka Veselības ministrija pirms saraksta sastādīšanas veic visaptverošu izvērtējumu par ietekmi un praktiskajiem aspektiem, ko radītu bezrecepšu medikamentu tirdzniecības paplašināšana ārpus aptiekām.
Vienlaikus LTRK norāda, ka cits spēkā esošais regulējums šobrīd rada nesamērīgu finansiālo slogu mazumtirgotājiem, jo, lai tirgotu uztura bagātinātājus vai ar medicīnu saistītas preces (piemēram, marli, plāksterus u.c.), tiem atbilstoši Zāļu valsts aģentūras sniegtajai informācijai ir jāmaksā ikgadēja nodeva. Šāda prasība būtiski palielina izmaksas, nav loģiski pamatota un kavē konkurenci, tādēļ būtu nepieciešams atteikties no šīs nodevas.
Piedāvātā redakcija
-
