Atzinums

Projektā norādītais lēmumu administratīvā pārkāpuma procesā pārsūdzēšanas regulējums neatbilst Administratīvās atbildības likumam. Ja nepieciešams, projektā varētu norādīt, kura amatpersona tipiski ir uzskatāma par augstāku amatpersonu administratīvā pārkāpuma procesā.

Projekta 12. punktā paredzēts, ka "Centra amatpersonu pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītājam."

1. Augstākas amatpersonas izpratne administratīvā pārkāpuma procesā ir atklāta Administratīvās atbildības likuma 165. pantā. Augstāka amatpersona var būt tās pašas iestādes augstāka amatpersona (saskaņā ar noteikto institucionālo padotību) vai citas iestādes amatpersona (saskaņā ar noteikto funkcionālo padotību). Augstāku amatpersonu saskaņā ar institucionālo padotību nosaka ar normatīvajiem aktiem, kas paredz sākotnējā lēmuma pieņēmēja vispārējo padotību valsts pārvaldes organizācijā. Savukārt augstāku amatpersonu saskaņā ar funkcionālo padotību var noteikt speciālais nozares likums, kurā paredzēti administratīvie pārkāpumi un sodi par tiem, ja šāda augstāka amatpersona kopumā ir pilnvarota veikt attiecīgās valsts pārvaldes funkcijas vai uzdevumus.

Tādējādi administratīvā pārkāpuma procesā augstāka amatpersona ir tās pašas iestādes vismaz vienu līmeni augstāka amatpersona, un parasti tie ir iestāžu vadītāji vai viņu vietnieki, bet lielākās un strukturāli plašākās iestādēs tie var būt arī iestādes struktūrvienību vadītāji vai viņu vietnieki. Konkrētu amatpersonu kompetence ir nevis Administratīvās atbildības likuma, bet gan nozares likumu un katras iestādes normatīvo aktu jautājums (sal. Putra I. 20. nodaļa. Lēmuma pārsūdzēšana augstākai amatpersonai administratīvā pārkāpuma lietā. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 444. lpp.).

Līdz ar to augstāka amatpersona administratīvā pārkāpuma procesā ir atkarīga no lēmuma pieņēmēja. Tipiski tas ir lēmuma pieņēmēja tiešais vadītājs kā nākamā līmeņa augstākā amatpersona. Projekta anotācijā lēmumu pieņemšanas ierastā kārtība nav raksturota. Taču, ja lēmumus administratīvā pārkāpuma procesā iestādē pieņem Bērnu tiesību uzraudzības dienesta amatpersonas, tad augstāka amatpersona varētu būt šīs struktūrvienības vadītājs.

2. Ar terminu "lēmums administratīvā pārkāpuma lietā" saprotams kāds no Administratīvās atbildības likuma 151. pantā minētajiem lēmumiem (t. i., lēmums par soda piemērošanu vai lēmums par administratīvā pārkāpuma procesa izbeigšanu). Lai arī tas tieši nav minēts šā panta tekstā, šāds lēmums ir arī Administratīvās atbildības likuma 152. pantā norādītais lēmums par nepilngadīgā atzīšanu par vainojamu administratīvā pārkāpuma izdarīšanā, nepiemērojot administratīvo sodu (Briede J., Danovskis E., Kovaļevska A. Administratīvās tiesības. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2021, 230. lpp.).

Tomēr administratīvā pārkāpuma procesā sūdzību var iesniegt arī par citiem lēmumiem, proti, tādiem lēmumiem, kas nav uzskatāmi par lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā Administratīvās atbildības likuma 18. nodaļas izpratnē. Piemēram, amatpersonas atteikumu pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai (Administratīvās atbildības likuma 64. panta trešā daļa), kā arī persona var iesniegt sūdzību par lēmumu par mantu un dokumentu izņemšanu (Administratīvās atbildības likuma 111. panta trešā daļa).

Ievērojot minēto, projektā precīzāk būtu norādīt augstāku amatpersonu administratīvā pārkāpuma procesā, nevis uzskaitīt lēmumus, kurus privātpersona var pārsūdzēt. Esošā vārdkopa "pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās" ir pārāk šaura. Tā attiecas tikai uz galīgajiem lēmumiem administratīvā pārkāpuma procesā, taču rada jautājumus par sūdzību iesniegšanu saistībā ar citiem lēmumiem.

3. Projektā izmantotā terminoloģija nav saskaņota ar Administratīvās atbildības likumu. Administratīvā pārkāpuma procesā lēmumus pārsūdz vai par tiem iesniedz sūdzību. Termins "apstrīdēšana" administratīvā pārkāpuma procesā netiek izmantots. Tāpat attiecīgo dokumentu dēvē par sūdzību, nevis iesniegumu, kā tas ir norādīts projektā.

4. Projektā norādīts, ka lēmumu "var apstrīdēt, iesniedzot attiecīgu iesniegumu Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītājam". Norādītā pārsūdzēšanas kārtība neatbilst Administratīvās atbildības likumam.

Lai arī administratīvā pārkāpuma lietā pieņemto lēmumu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai, sūdzību tomēr iesniedz tai amatpersonai, kura pieņēmusi šo lēmumu administratīvā pārkāpuma lietā (Administratīvās atbildības likuma 168. panta pirmā un otrā daļa). Līdzīga kārtība ir arī attiecībā uz citiem lēmumiem. Piemēram, Administratīvās atbildības likuma 64. panta trešā daļa noteic, ka amatpersonas atteikumu pagarināt vai atjaunot procesuālo termiņu var pārsūdzēt augstākai amatpersonai 10 darbdienu laikā no atteikuma paziņošanas dienas. Sūdzību iesniedz amatpersonai.
 

-

Lūdzam svītrot projekta 13. punktu. Šāda veida informatīvas norādes nav nepieciešamas. Atbilstošu skaidrojumu var ietvert projekta anotācijā.

Projekta 13. punktā paredzēts, ka "Bērnu tiesību uzraudzības dienesta vadītāja pieņemtos lēmumus administratīvo pārkāpumu lietās var pārsūdzēt Administratīvās atbildības likumā noteiktajā kārtībā."

Nav nepieciešams projektā norādīt, ka administratīvā pārkāpuma procesu regulē Administratīvās atbildības likums. Šādas informatīvas norādes projektā nav nepieciešamas. Tāda veida skaidrojumu var ietvert projekta anotācijā, turklāt arī tad vēlams norādīt precīzāku pārsūdzēšanas kārtību.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 4.sadaļu, jo projekts ir saistīts ar likumprojektu "Grozījumi Bērnu tiesību aizsardzības likumā" (likumprojekts Nr. 408/Lp14) un projekts nevar stāties spēkā ātrāk par attiecīgajiem grozījumiem likumā.
Tāpat lūdzam minēt attiecīgos grozījumus normatīvajos aktos, kas būs saistīti ar iestādes nosaukuma maiņu.

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kāds ir mērķgrupas lielums (ja to ir iespējams novērtēt), kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu. Ņemot vērā minēto, lūdzam būtiski aizpildīt anotācijas 7. sadaļu, jo nav sniegta informācija kā projekts ietekmēs institūcijas. Lūdzam aizpildīt anotācijas 7.1. apakšpunktu, jo projekts ir attiecināms uz virkni institūciju, tai skaitā pašu Bērnu aizsardzības centru.
Papildus lūdzam aizpildīt anotācijas 7.2., 7.3. un 7.4. apakšpunktu, sniedzot informāciju, vai attiecīgajām institūcijām administratīvais slogs palielināsies, samazināsies vai paliks nemainīgs, kā arī vai ietekmēs cilvēkresursus. Vēršam uzmanību, ka publiskai pārvaldei slogu aprēķina sākot no 1 euro. 
Minētais ir attiecināms arī uz anotācijas 2.sadaļu, kas attiecas uz mērķgrupu, kas nav publiskā pārvalde.

-

Lūdzam aizpildīt anotācijas 8.1.16.apakšpunktu, jo tas nav aizpildīts un projektam ir ietekme uz bērna labākajām interesēm.

-

Ierosinām izvērtēt atsauces lietošanu uz Bāriņtiesu likuma 10. panta ceturto daļu, jo tā ir pilnvarojošā norma Ministru kabinetam izstrādāt Ministru kabineta noteikumus.

-

Ierosinām precizēt normu, jo nav saprotams, kam vai par ko pieaicina tiesību aizsardzības institūciju amatpersonas un darbiniekus.

-

Aicinām projekta anotācijā skaidrojumus par administratīvā pārkāpuma procesu (administratīvo atbildību) norobežot no uzraudzības vai kontroles.

Projekta anotācijā kā "uzraudzības un kontroles" raksturojums norādīts: "Inspekcijas pārveides rezultātā iestādei tiek saglabāta bērnu tiesību un interešu ievērošanas uzraudzības un kontroles funkcija, tostarp bāriņtiesu darbības uzraudzība, kā arī esošā kompetence administratīvā pārkāpuma procesā – lietās par fizisku un emocionālu vardarbību pret bērnu, ko veikuši valsts vai pašvaldību institūciju darbinieki vai amatpersonas, kā arī lietās par bērna iesaistīšanu pasākumos, kas saistīti ar ārējā izskata demonstrēšanu."

Jāievēro, ka administratīvā pārkāpuma procesa veikšana nav uzraudzības vai kontroles izpausme. Uzraudzība un kontrole ir valsts pārvaldes rīcības forma, kas attiecas uz t. s. materiālo administratīvo tiesību un administratīvā procesa jomu. Sodīšana kā tāda neietilpst uzraudzības vai kontroles funkcijā. Tas ir patstāvīgs sodu tiesību jautājums ar atšķirīgiem materiālajiem un procesuālajiem priekšnoteikumiem. Administratīvie sodi un tiem līdzīgi pasākumi ir juridiskās atbildības izpausme. Savukārt juridiskā atbildība tradicionāli tiek aplūkota kā īpaša, jauna tiesiska attiecība (Bitāns A. Civiltiesiskā atbildība un tās veidi. Rīga: AGB, 1997, 24. lpp.). Tādējādi administratīvie sodi un citas sodoša (krimināltiesiska) rakstura administratīvās sankcijas ir skaidri nošķiramas no vispārīgā uzraudzības vai kontroles procesa.

Ievērojot minēto, aicinām projekta anotācijā administratīvās atbildības jautājumus norādīt nošķirti no uzraudzības vai kontroles pasākumiem. Lai arī administratīvā pārkāpuma process var tikt uzsākt, pamatojoties uz uzraudzības vai kontroles pasākumos iegūtajām ziņām, tomēr sodīšana un uzraudzība (kontrole) ir pilnīgi atšķirīgas funkcijas.
 

-