Atzinums

No VARAM puses nav ņemts vērā normatīvā regulējuma izmaiņas pēc Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pieņemšanas. Proti, Latviešu vēsturisko zemju likums, kas stājās spēkā 2021. gada 1.jūlijā kā Valsts prezidenta iniciatīva, lai labotu neveiksmīgi realizētās administratīvi teritoriālās reformas kļūdas. Šī likuma mērķis ir gan veicināt latviešu vēsturisko zemju iedzīvotāju kopējo apziņu, identitāti un piederību Latvijai, gan garantēt latviešu vēsturisko zemju kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību (1.p.). Tāpat šī likums nostiprināja pilsētu un pagastu piederību latviešu vēsturiskajām zemēm — Vidzemei, Latgalei, Kurzemei, Zemgalei un Sēlijai —, kā arī valsts un pašvaldību pienākumus šā likuma mērķa sasniegšanai (2.p. otrā daļa, 3.p. otrā daļa, 4.p. – 6.p.). Likumdevējs 4.p. 11.daļā ir skaidri norādījis, ka vēsturisko zemju saskares līnijas ir jāņem vērā, īstenojot administratīvi teritoriālo reformu.

Latviešu vēsturisko zemju likums skaidri nosaka arī pašvaldības pienākumu sekmēt latviešu vēsturisko zemju identitātes, kultūrvēsturiskās vides un kultūrtelpu saglabāšanu un ilgtspējīgu attīstību. Un šo pienākumu nav iespējams realizēt, ja Varakļānu novads atradīsies ārpus Latgales. Varakļānu novadam, būdamam iekļautam Madonas novadā, būs ļoti grūti izpildīt šajā likumā pašvaldībām uzliktos pienākumus.

Pastāvot iepriekšminētajiem apstākļiem, loģiskāk būtu Varakļānu novadu pievienot Rēzeknes novadam. Savukārt, ja Ministru kabinets nav gatavs pieņemt šādu lēmumu, aizbildinoties ar Varakļānu iedzīvotāju aptauju, kurā ņēma dalību nepilni 34 %, tad respektējot šīs aptaujas 74,33% izteikto vēlmi par Varakļānu novada turpmāku pastāvēšanu, virzīt priekšlikumu par Varakļānu kā patstāvīga novada saglabāšanu. Šajā sakarā tiek piedāvāta šāda Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma grozījumu redakcija:

Izdarīt Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā (Latvijas Vēstnesis, 2020, 119.C nr.; 2021, 55.A, 105.A, 246. nr.; 2022, 103.A nr.) šādus grozījumus:
1.
Pārejas noteikumos:

izslēgt 30. punktu.

izslēgt 31. punktu



 

izteikt 33. punktu šādā redakcijā:
"33. Centrālā vēlēšanu komisija 2025. gada pašvaldību domju vēlēšanas izsludina administratīvajās teritorijās, kādas šā likuma pielikumā bija noteiktas 2024. gada 31. decembrī."

Likums stājas spēkā 2024. gada 30. jūnijā.

Diemžēl Ministru kabinets nav izpildījis Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likums Pārejas noteikumu 31.punktā tam uzdoto uzdevumu.

Arī VARAM sagatavotajā Tiesību akta projekta "Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumā (anotācijā) (turpmāk – Anotācijā) nav sniegts izvērtējums par Varakļānu novada administratīvo teritoriju. Faktiski nekāds papildu 2019.gada ziņojumam datu vai situācijas izvērtējums no VARAM puses Anotācijā, izņemot atsauci uz konsultatīvo Varakļānu novada iedzīvotāju aptauju 2021.gadā, nav veikts.

Tāpat Anotācija nesatur jau agrāk izteikto un zemāk norādīto argumentu par Varakļānu novada pievienošanu Rēzeknes novadam atspēkojumu.
1. Varakļānu novada vēsturiskā piederība Latgalei un Rēzeknes apriņķim Latvijas kā valsts vēsturiskajā izveidē, ko atzinusi Satversmes tiesa 2007.gada 29.novembra Robežlīguma lietā. Savukārt, Varakļānu iekļaušana Madonas novadā notika PSRS laikā un bez kāda racionāla pamatojuma.
2. Satversmes 3.pants atzīst Latgali kā Latvijas valsts teritoriju sastādošu vienību un Saeimas vēlēšanu likuma 7.pants kā vienu no Saeimas vēlēšanu pieciem vēlēšanu apgabaliem nosaka Latgali. Kā tas ir norādīts Satversmes 7.panta komentāros, tad “vēlēšanu apgabali Saeimas vēlēšanu likumā ir noteikti atbilstoši Latvijas vēsturiski etnogrāfisko (sauktu arī par kultūrvēsturisko) apgabalu robežām”.[1] Līdz ar to Varakļānu novada piederība Latgales vēlēšanu apgabalam atbilstu Satversmes 7. pantam.
3. Satversmes tiesa par Satversmei neatbilstošu atzina Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumu, kas noteica Varakļānu novada piederību Rēzeknes novadam, tikai tādēļ, ka Rēzeknes novads tika izveidots bez valsts attīstības plānošanas dokumentos noteikta reģionālas vai nacionālas nozīmes attīstības centra, tādējādi atkāpjoties no viena tā brīža administratīvi teritoriālās reformas pamatkritērija.
4. Praktiskie sociālie un ekonomiskie aspekti
 Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušana Rēzeknes novadā vislabāk nodrošinās šo administratīvo teritoriju autonomo interešu aizsardzību un realizāciju, jo Rēzeknes novadā darbojas pagastu apvienības un attiecīgi Rēzeknes novadā Varakļāniem tiks dota iespēja veidot savu pagastu apvienību. Tas nodrošinās iespēju zināmā mērā varakļāniešiem saglabāt zināmu patstāvību savu lokālo jautājumu risināšanā, kas nebūs iespējams Madonas novadā, jo te ne tikai nav pieredzes šādu pagastu apvienību praktiskā darbībā, bet tas nav pat paredzēts teorētiski.
Atbilstoši VARAM sniegtajai informācijai, ir vairāki ekonomiski praktiski aspekti par labu Rēzeknes novadam
Pēc veiktajiem pētījumiem iedzīvotāju mobilitāte un arī ekonomiskā aktivitāte ir lielāka Rēzeknē[2] un Rēzeknes novadā. Rēzekne, lai arī nav iekļauta Rēzeknes novada sastāvā, taču tā kā valstspilsēta (pretstatā Madonai) ir lielāks ekonomikās aktivitātes centrs, kas ir nozīmīgs Varakļānu novada ekonomiskajai attīstībai. Madonas novads ar uzņēmējdarbībā radītās pievienotās vērtības apjoma ziņā varētu būt 23.vietā valstī un Rēzeknes novada ar Rēzeknes pilsētu 10.vietā. Rēzeknes pilsētas nodrošinās labāku papildus bāzi un infrastruktūru pakalpojumu sniegšanai iedzīvotājiem, t.sk., attiecībā uz valsts un pašvaldības pakalpojumiem.[3] Papildus Varakļānu pilsētu un novadu attīstošais arguments ir Rēzeknes SEZ un Latgales SEZ, kas ir unikāla iespēja Latvijas valsts mērogā.
VARAM materiāli no konsultācijām ar pašvaldībām sniedz nepārprotamu informāciju par mūsdienās notiekošā darbaspēka migrāciju par labu Rēzeknes novadam - jo 8,9% no nodarbinātajiem Varakļānu novada iedzīvotājiem strādā Viļānu novadā un 4,9% strādā Rēzeknē. Tātad Rēzeknes novada teritorijā pašlaik strādā 13,8% varakļāniešu. Madonas novadā strādā vien 3,1% no nodarbinātajiem varakļāniešiem, kas ir 4,45 reizes mazāk nekā Rēzeknes novadā.[4]
VARAM atzina, ka Varakļānu novadu savieno ar Rēzeknes novadu augstākās kategorijas autoceļš un dzelzceļa līnija. Attālums no Varakļāniem līdz Madonai ir 55 km, bet līdz Rēzeknei 41 km. Pēdējos gados attīstīti autoceļi, kas sasaista konkrētus attīstības centrus. Nodrošināta ceļu kvalitāte Jēkabpils-Rēzekne, Viļāni-Preiļi. Madona atrodas uz citas ass (Pļaviņas-Madona-Gulbene). Ņemot vērā arī ceļu kvalitāti, līdz Rēzeknei ar automašīnu var nokļūt par 20 minūtēm ātrāk salīdzinājumā ar Madonu. Līdz ar to gan no loģistikas aspekta, gan no ātruma aspekta Varakļānu novada attīstība ir gan tiešā veidā saistīta un arī ar lielāku perspektīvu ar Rēzeknes novadu un nevis Madonas novadu.
Saistībā ar dzelzceļu ir svarīgi norādīt, ka ar Varakļānu novada iekļaušanu Rēzeknes novadā tiks atrisināta Varakļānu dzelzceļa stacijas (dzelzceļa līnija Rīga – Zilupe) ilggadīgā atrašanās citā novadā.
Atšķirībā no Madonas, Rēzeknes pilsētā atrodas Mākslas vidusskola, Mūzikas vidusskola, tehnoloģiju vidusskola, Valsts robežsardzes koledža, Rēzeknes tehnoloģiju akadēmija, reģionālā slimnīca u.c. iestādes, kuras jau tagad ikdienā un nākotnē izmantos Varakļānu novada iedzīvotāji.
Arī Lubāna ezera apvidus tūrisma attīstības kontekstā Varakļānu novads ir tiešā veidā saistīts ar Nagļu, Gaigalavas pagastu un Rēzeknes novadu kopumā.
Varakļānu novads gan kultūras, valodas un reliģijas ziņā ir tuvāks Latgalei un līdz ar to arī Rēzeknes novadam.
2011.gada tautas skaitīšanas dati parāda, ka Varakļānu novadā 67% iedzīvotāju ikdienā lieto latgaliešu valodu.
Varakļāni vēsturiski ir bijuši latgaliskās kultūras attīstības centrs. Varakļānu novadā ir dzimis bīskaps Pīters Strods – latgaļu ortogrāfijas autors, valodnieki Leonards Latkovskis un Francis Zeps, teologs un Jaunās Derības latgaliskā tulkojuma autors Aloizijs Broks, latgaļu rakstnieki Bonifācijs Briška, Jānis Broks Eisāgs, Jānis Broks un citi.
Ticīgie Varakļānu novada iedzīvotāji pieder Latvijas Romas Katoļu baznīcas Varakļānu dekanāta draudzei, kas pieder pie Rēzeknes-Aglonas diecēzes.
Arī paši varakļānieši publiski ir pauduši savu latgalisko piederību un vēlmi to saglabāt un attīstīt.
Atbilstoši Valdības 2021.gada 29.jūnijā apstiprinātajam Satiksmes ministrijas sagatavoto informatīvajam ziņojumam par Latvijas valsts autoceļu attīstības stratēģiju līdz 2040. gadam,[5] valsts galvenos autoceļus paredzēts pārbūvēt par ātrgaitas autoceļiem, līdz 2040.gadam izbūvējot vairāk nekā 1000 km ātrgaitas autoceļu ar maksimālo braukšanas ātrumu 130 kilometriem stundā. Šāds ātrgaitas autoceļš ir plānots arī no Rīgas uz Rēzekni, savukārt, uz Madonu šāda auto ceļa izbūve nav plānota. Tas ne tikai palielināsies ātrāka sasniedzamība no Varakļāniem uz Rēzekni, bet arī ātrāka būs nokļūšana kā no Varakļāniem, tā arī no Rēzeknes līdz Rīgai.


[1] Latvijas Republikas Satversmes komentāri. II nodaļa. Saeima, LV, 2020, Rīga, 142.lpp.

[2] 1_VARAM_atskaite_21072019.pdf - Google disks  (https://www.varam.gov.lv/lv/petijumi-2)

[3] To VARAM atzina savā 2019.gada 10.aprīļa prezentācijā “Administratīvi teritoriālā reforma – izaicinājumi, kas rada iespējas” III sadaļā (12. - 13., 14.lpp.).

[4] http://www.varam.gov.lv/lat/administrativi_teritoriala_reforma/?doc=27468

[5] https://www.mk.gov.lv/lv/jaunums/valdiba-apstiprina-valsts-autocelu-attistibas-strategiju?utm_source=https%3A%2F%2Fwww.google.com%2F
 

-