Atzinums

Direktīvas 2023/1791 pienākumi un ietaupījuma mērķi ir vērsti uz publisko sektoru kā paraugu un galveno virzītājspēku energoefektivitātes veicināšanā, līdz ar to aicinām noteikumu projektā noteikt stingrākus projekta īstenošanas nosacījumus, papildinot tos sekojoši:
projekta ietvaros veicamiem iepirkumiem piemērot Ministru kabineta 2017. gada 28. marta noteikumos Nr. 180 “Tiešās pārvaldes iestāžu rīkotajos iepirkumos izvirzāmās preču un pakalpojumu energoefektivitātes prasības” noteiktās prasības attiecībā uz preču un pakalpojumu energoefektivitāti.

-

Direktīvas 2023/1791 6. pants nosaka pienākumu katrai dalībvalstij, tai skaitā Latvijai, nodrošināt, lai katru gadu tiek renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publiskās pārvaldes īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām. Vienlaicīgi Direktīva pieļauj izņēmumus, tas ir:
No pienākuma renovēt var atbrīvot sociālos mājokļus, ja renovācija izmaksu ziņā nebūtu neitrāla vai cilvēkiem, kuri dzīvo sociālajos mājokļos, radītu ievērojamu īres maksas pieaugumu, izņemot gadījumus, kad šādi īres maksas pieaugumi nav lielāki par ekonomiskajiem ietaupījumiem no enerģijas rēķina.
Mazāk stingras prasības var piemērot kultūrvēsturiskajām ēkām, ēkām, kuras ir bruņoto spēku īpašumā vai kalpo valsts aizsardzības mērķiem, ēkām, kas kalpo par kulta vietām un ko izmanto reliģiskām darbībām.

Pamatojoties uz iepriekš minēto un Direktīvas 2023/1791, Direktīvas 2023/2413 un Aktualizētajā Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. – 2030. gadam (turpmāk – NEKP) noteiktajiem energoefektivitātes, bet ne tikai mērķiem, Klimata un enerģētikas ministrija vērš Ekonomikas ministrijas uzmanību, ka nepilnvērtīgi atbalsta programmas nosacījumi, tai skaitā rādītāji, palielina risku, ka atbalsta programmas, kura tiek finansēti no publiskajiem līdzekļiem, tai skaitā Eiropas Savienības budžeta, rezultātā iegūtie rezultāti – renovētās platības, primārās enerģijas un gala enerģijas ietaupījumi, pāreja uz atjaunīgajiem energoresursiem netiks ieskaitīti ne saistošo Eiropas Savienības direktīvu, ne NEKP mērķos, pasākumos un izpildē vai pat tiek izslēgti no uzskaites.

Klimata un enerģētikas ministrija vērš uzmanību, ka Ekonomikas ministrija, iesniedzot papildus pasākumus NEKP, nevērsa Klimata un enerģētikas ministrijas uzmanību uz to, ka šī atbalsta programma nav dizainēta tā, lai ņemtu vērā pakotnē “Mērķrādītāji 55” ietvertajos tiesību aktos noteikto Latvijas saistību izpildei. Līdz ar to modelēšanas rezultātā tika veikts pieņēmums, ka atbalsta programma dos pienesumu noteiktiem  NEKP mērķiem, kas tika arī saskaņots no Ekonomikas ministrijas puses.
Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija uztur 31.07.2024.gada pausto iebildumu un aicina Ekonomikas ministrija izvērtēt iespēju pielāgot atbalsta programmu Latvijai saistošo mērķu izpildē, tai skaitā, skaidrojot sākotnējās ietekmes izvērtējumā (anotācijā) plānoto pienesumu. 

-

Lūdzam skaidrot principa "energoefektivitāte pirmajā vietā" piemērošanu visās anotācijas sadaļās.

-

Lūdzam aktualizēt Alternatīvo risinājumu aprakstu, jo šī brīža redakcija ir nekorekti sagatavota: "Ja netiks veikta finansēšana no pasākumiem pieejamā finansējuma, tad netiks ievērota Direktīvas 2012/27/ES 5.panta 1.punkta prasība katru gadu īstenot energoefektivitātes paaugstināšanas pasākumus 3% valdības īpašumā esošo un izmantoto  ēku platībās."

Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791) 6. panta 1. punkts nosaka, ka neskarot Direktīvas 2010/31/ES 7. pantu, katra dalībvalsts nodrošina, lai katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām saskaņā ar Direktīvas 2010/31/ES 9. pantu.

Ja netiks veikta finansēšana no pasākumiem pieejamā finansējuma, tad netiks ievērota Direktīvas 2023/1791 6.panta 1.punkta prasība katru gadu tiktu renovēti vismaz 3 % kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošajās ēkās, kuras apsilda un/vai dzesē, lai tās tiktu pārveidotas par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām.

Lūdzam skaidrot detalizēti, kā šis noteikumu projekts radīs pozitīvu ietekmi uz Nacionālā attīstības plānu 2021.–2027. gadam rīcības virziena mērķa indikatoru “Uzkrātais (kumulatīvais) gala enerģijas ietaupījumu apjoms galapatēriņā”, ja šajā noteikumu projektā kā rezultatīvais rādītājs: gala enerģijas patēriņa samazinājums, kas ir saistošs un obligāts Direktīvas 2023/1791 mērķu sasniegšanā (8. panta kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis) nekur netiek uzrādīts?

-

Klimata un enerģētikas ministrijas vērtējumā jebkurai atbalsta programmai ir jānes pienesums un jābūt atbilstošai izvirzītajiem mērķiem, kas izriet no Eiropas Savienības direktīvām -  Direktīva 2023/1791, Direktīva 2023/2413   un Direktīva 2024/1275 , kuras visas trīs ir iekļaujošās daļas un tika pārstrādātas "Gatavi mērķrādītājam 55" (Fit for 55). Tādējādi attiecībā uz tiesību akta projektu Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021.–2027.gadam 2.1.1. specifiskā atbalsta mērķa "Energoefektivitātes veicināšana un siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšana" 2.1.1.4. pasākuma "Energoefektivitātes paaugstināšana valsts ēkās" un 2.1.1.7. pasākuma "Valsts iestāžu  infrastruktūras optimizācija" īstenošanas noteikumi, vēršam uzmanību, ka nepilnvērtīgi enerģijas samazinājuma rādītāji palielina risku, ka atbalsta programmas un veiktie pasākumi netiks ieskaitīti ne saistošo direktīvu, ne Nacionālā enerģētikas un klimata plāna 2021.-2030. gadam mērķos, pasākumos un izpildē vai pat tiek izslēgti no uzskaites. Lai nodrošinātu racionālu finansējuma izlietošanu, nodrošinot, ka atbalsta programmas dod pienesumu valstij noteiktajiem mērķiem: nepieciešams ne tikai primārās enerģijas samazinājuma, bet arī gala enerģijas patēriņa samazinājuma rādītājs, kas ir saistošs un obligāts Direktīvas 2023/1791 mērķu sasniegšanā (8. panta kumulatīvais enerģijas galapatēriņa ietaupījuma mērķis). Saskaņā ar Energoefektivitātes likuma 15. panta ceturto daļu, iestāde, kura ir atbildīga par finansējuma piešķiršanu, apkopo no finansējuma saņēmējiem iegūto informāciju par attiecīgā objekta enerģijas patēriņu pirms un pēc projekta īstenošanas un iesniedz to Būvniecības valsts kontroles birojam. Līdz ar to Klimata un enerģētikas ministrija uztur 31.07.2024. atzinumā pausto iebildumu.
 

Nacionālais rādītājs - kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums. Nacionālā rādītāja vērtība tiek sasniegta, ja veikti ieguldījumi, kas nodrošina enerģijas galapatēriņa ietaupījumu atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajiem sasniedzamajiem rezultātiem.

Anotācijā- Lai nodrošinātu Pasākuma ietvaros sasniegtā kopējā enerģijas galapatēriņa ietaupījuma uzskaiti, tādējādi sekmējot Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvas (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) 8. pantā "Enerģijas ietaupījuma pienākums" noteiktā pienākuma, kas ir saistošs arī Latvijai, izpildi, kā nacionālais rādītājs noteikts kopējais sasniedzamais enerģijas galapatēriņa ietaupījums, kura sasniedzamā vērtība ir saistīta ar projektos paredzētajām darbībām, t.i. netiek noteikta nacionālā rādītāja sasniedzamā vērtība, jo tā tiks noteikta atbilstoši īstenojamo projektu iesniegumos norādītajām vērtībām, kura sasniedzamā vērtība ir norādāma projekta iesniegumā. Galapatēriņa ietaupījumu aprēķinā ņem vērā 2022. gada 18. oktobra Ministru kabineta noteikumu Nr. 660 “Energoefektivitātes monitoringa noteikumi” nosacījumus. Finansējuma saņēmējs vismaz piecus gadus pēc noslēguma maksājuma veikšanas sadarbības iestādei iesniedz pārskatu par enerģijas patēriņu (tai skaitā enerģijas galapatēriņa ietaupījumu).

Tāpat nākotnē, izstrādājot jaunas atbalsta programmas, papildus aicinām atbalsta programmas izstrādāt saskaņoti ar aktualizēto Nacionālo enerģētikas un klimata plānu 2021. – 2030. gadam (apstiprināts ar Ministru kabineta 2024. gada 12. jūlija rīkojumu Nr. 573), kas ir galvenais ilgtermiņa enerģētikas un klimata politikas plānošanas dokuments, piemēram, minot NEKP 3.2.3.3 pasākumu, kas paredz pienākumu pieslēgt valsts (un pašvaldību) īpašumā esošās ēkas efektīvām centralizētām siltumapgādes sistēmām (CSAS). Efektīva CSAS var nodrošināt nepieciešamo atjaunojamo energoresursu īpatsvaru apjoma palielinājumu.

-

Lūdzam pārskatīt un attiecīgi labot anotācijā viscauri, kur nepieciešams, atsauci uz jauno Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu (ES) 2023/1791 (2023. gada 13. septembris) par energoefektivitāti un ar ko groza Regulu (ES) 2023/955 (pārstrādāta redakcija) (turpmāk – Direktīva 2023/1791), kas šobrīd spēkā esoša un Latvijai saistoša, nosaka par obligātu enerģijas galapatēriņa mērķi. 
Papildus vēršam uzmanību, ka anotācija nonāk pretrunā ar noteikumu projektu, jo Direktīvas 2023/1791 6. pants nosaka dalībvalstīm ik gadu atjaunot  3 % no kopējās grīdas platības publisko struktūru īpašumā esošām ēkām, pārveidojot tās par vismaz gandrīz nulles enerģijas ēkām vai par bezemisiju ēkām.

-