Atzinums

Jēdziena "aktīvi" skaidrojums jau dots Likumprojekta 1. panta trešajā daļa. Tādējādi līdz galam nav saprotams jēdziena "aktīvi" saturs Likumprojekta tvērumā.

-

Tiesiskās noteiktības nolūkā lūdzam precizēt likumprojekta 2. panta 3. punktu, norādot, kāda tiesību objekta (vai kādu darbību) uzraudzību īsteno Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Papildus norādām, ka likumprojekta 20. pants noteic, ka likumprojekta darbību uzrauga Finanšu un kapitāla tirgus komisija. Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 3.3. apakšpunktam normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto regulējumu.

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 2. panta 3. punktu, vienlaikus izslēdzot likumprojekta 20. pantu vai izslēgt likumprojekta 2. panta 3. punktu.

-

Vēršam uzmanību, ka 2021. gada 23. septembrī Saeima pieņēma Latvijas Bankas likumu, kas stāsies spēkā 2023. gada 1. janvārī. Atbilstoši Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 1. punktam līdz ar šā likuma stāšanos spēkā spēku zaudē Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likums. Tādējādi ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija beidz pastāvēt. Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 4. punkts noteic, ka Latvijas Banka ir Finanšu un kapitāla tirgus komisijas mantas, finanšu līdzekļu, tiesību un saistību pārņēmēja saskaņā ar Latvijas Bankas padomes apstiprināto plānu Finanšu un kapitāla tirgus komisijas pievienošanai Latvijas Bankai. Papildus norādām, ka atbilstoši Latvijas Bankas likuma pārejas noteikumu 2. punktam līdz attiecīgu grozījumu izdarīšanai citos normatīvajos aktos tajos lietotais nosaukums "Finanšu un kapitāla tirgus komisija" atbilst šajā likumā lietotajam nosaukumam "Latvijas Banka". Tādējādi vēršam uzmanību, ka ar 2023. gada 1. janvāri likumprojektā noteiktās Finanšu un kapitāla tirgus komisijas tiesības un pienākumi būs jāveic Latvijas Bankai. Ņemot vērā, ka jau šobrīd zināms, ka ar 2023. gada 1. janvāri Finanšu un kapitāla tirgus komisija vairs nepastāvēs, lūdzam attiecīgi precizēt likumprojektu.

-

Anotācijā norādīts, ka vērtspapīrošanas darbības nodrošināšanai nav nepieciešami darbinieki, jo atsevišķie lēmumi, kas jāpieņem, ietilpst valdes kompetencē, taču norādām, ka jebkuras kapitālsabiedrības darbības nodrošināšanai darbinieku pieņemšana nav obligāta prasība, līdz ar to kapitālsabiedrības valde var izvēlēties, vai tai ir nepieciešami darbinieki, lai nodrošinātu kādu konkrētu darbu izpildi vai nav nepieciešami. Norādām, ka šāda veida ierobežojumi ir nesamērīgi ar anotācijā noteikto mērķi - hipotētiski samazināt iespējamo kreditoru skaitu.
Ņemot vērā minēto lūdzam izvērtēt Likumprojekta 6. panta otrās daļas nepieciešamību.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā nav īsti saprotams, kā minētā norma tiks piemērota dzīvē. Proti, nav skaidrs, kā tiks ietekmētas trešo personu tiesības, ja vērtspapīrošanas sabiedrībā būs nodibinājusi saistības, kas pārsniedz tai piederošo aktīvu vērtību un būs iestājies saistību izpildes termiņš. Tādējādi lūdzam skaidrot minēto. 

-

Panta pirmajā daļā noteikts, ka vērtspapīrošanas sabiedrība var veikt darbības un slēgt darījumus, kas nepieciešami vērtspapīrošanas sabiedrības darbības nodrošināšanai vai vērtspapīrošanas darījuma (shēmas) pienācīgai īstenošanai un nav pretrunā ar attiecīgās sabiedrības dibināšanas mērķi. Panta sestajā daļa noteikts, ka nav spēkā tādi vērstpapīrošanas sabiedrības noslēgtie darījumi, kas ir pretrunā ar šajā likumā noteiktajiem ierobežojumiem. No minētā sanāk, ka, piemēram, vērtspapīrošanas sabiedrības darījuma partneriem ir jāspēj saprast, vai potenciālais darījums ir nepieciešams konkrētās sabiedrības darbības nodrošināšanai, pretējā gadījumā tas draud ar to, ka darījums nebūs spēkā. Ievērojot minēto, lūdzam skaidrot, kādi ir trešo personu tiesību aizsardzības mehānismi, ja darījums nav spēkā vērtsapīrošanas sabiedrības vainas dēļ un kā un vai potenciālie darījuma partneri varēs izvērtēt to, vai paredzamais darījums atbilst šajā likumā iekļautajiem ierobežojumiem. 

-

No minētās normas un Likumprojekta kopumā nav skaidrs kā un kāpēc aktīvu atsavināšana varētu mainīt parādnieka un nodrošinājuma devēja tiesības un pienākumus šajā likumā paredzētajos gadījumos. Lūdzam skaidrot minēto.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā minētā norma nav pietiekami pamatota, lai to attiecinātu uz jau esošām tiesiskām attiecībām un attiecībā uz nākotni šādu jautājumu iespējams risināt ar prakses maiņu (turpmāk neiekļaujot kreditēšanas līgumos šādu nosacījumu) Proti, līguma nosacījumi ir saistoši abām pusēm un bez pietiekama pamatojuma ar Likumprojektā paredzētām normām nebūtu atceļami. Ievērojot minēto, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par šādas normas nepieciešamību un izvērtējumu par ietekmi uz abu pušu tiesībām. 

-

Tieslietu ministrijas ieskatā minētā norma nav pietiekami skaidra un, iespējams, nepamatoti aizskar jau spēkā esošu darījumu noteikumus. Proti, pirmkārt, panta lietotā frāze "kas ietekmē paša nodrošinājuma spēkā esību vai nodrošinājuma devēja saistību izpildījumu" ir pārāk plāša un no tās (arī ne no anotācijas) nav saprotams tās tvērums, otrkārt nav saprotama nepieciešamība (kas nav pamatota arī anotācijā) ietvert pantā ierobežojošus nosacījumus attiecībā uz darījumu noteikumiem, kas varētu aizskar trešo personu tiesības un darījuma slēgšanas brīvību. Lūdzam skaidrot minēto.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā minēta norma nav pietiekami skaidra un, iespējams nepamatoti, samazina citu kreditoru tiesības celt prasījumus tiesā pret vērtspapīrošanas sabiedrību, aprobežojot šīs tiesības ar vērtspapīrošanas dokumentācijas noteikumiem. Proti, nav skaidrs kā kreditoram būtu ceļama prasība pret vērtspapīrošanas sabiedrību par sniegtiem pakalpojumiem, ber par ko vērtspapīrošanas sabiedrība nav norēķinājusies. Tādējādi lūdzam skaidrot konkrētā panta tvērumu. 

-

Lūdzam projektu papildināt ar noilguma regulējumu. Lai arī šobrīd tiesiskās drošības princips, neskatoties uz likuma regulējumu, ierobežo iestādes tiesības piemērot sankcijas, tomēr tiesiskās noteiktības interesēs ir svarīgi projektā noteikt konkrētu noilguma termiņu (Danovskis E. Sodu tiesību principu nozīme administratīvajās tiesībās. Grām.: Autoru kolektīvs. Juridisko personu publiski tiesiskā atbildība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 139. lpp.).

Lūdzam pārskatīt šajā projekta nodaļā paredzētā regulējuma struktūru un tajā regulējamo jautājumu loku, salīdzinot to ar citiem līdzīgiem likumprojektiem (piemēram, likumprojektu "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums" (Nr. 1196/Lp13)).

-

Projekta 24. panta nosaukums ir "sankciju veidi un vispārīgie noteikumi sankciju piemērošanai". Savukārt pantā ir ietvertas atsauces uz Regulas Nr. 2017/2402 32. panta vienībām, kā arī norādītas iespējamās sankcijas.

Regulas Nr. 2017/2402 32. panta 1. punktā dalībvalstīm ir noteikts pienākums paredzēt administratīvos sodus un korektīvos pasākumus vismaz šajā punktā minētajās situācijās. Tas nozīmē, ka, pirmkārt, ir pienācīgi jāformulē pārkāpumi, un, otrkārt, jānosaka atbilstoši sodi par tiem.

Projekta 24. pants (līdzīgi arī 25. pants) nesatur nekādas pārkāpuma pazīmes, bet gan tikai atsauces uz konkrētām regulas vienībām, kurās pārkāpumi paredzēti. Vēršam uzmanību, ka atbildības normām ir jābūt pietiekami skaidrām, lai persona varētu saprast, par kāda veida rīcību ir paredzēta atbildība. Atbildību noteicošas normas nevar atzīt par neskaidrām tāpēc vien, ka to saturs noskaidrojams, pamatojoties uz citām tiesību normām vai normatīvajiem aktiem (sal. Satversmes tiesas 19.02.2021. sprieduma lietā Nr. 2020-23-01 15. punkts). Izmantojot blanketo normu, likumdevējs formulē vispārinātu pazīmi, kas kopā ar citās normās noteikto šīs pazīmes detalizāciju veido pārkāpumu. Tomēr jāievēro, ka arī blanketā norma definē visas pārkāpuma pazīmes, vienīgi daļu no šīm pazīmēm sīkāk konkretizē citas normas (sal. Leja M. Krimināltiesību aktuālie jautājumi un to risinājumi Latvijā, Austrijā, Šveicē, Vācijā. Noziedzīga nodarījuma uzbūve; cēloņsakarība; vaina; krimināltiesību normu interpretācija un spēks laikā. I daļa. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2019, 95.-96. lpp.). Arī no juridiskās tehniskas viedokļa atsauču lietojumam jābūt tādam, lai projekta regulējumu varētu vispārīgi saprast, neizlasot atsaucē norādīto cita normatīvā akta vienību. Ievērojot minēto, nepieciešams precizēt pārkāpumu formulējumu. Ir pieļaujams izmantot atsauces uz Regulas Nr. 2017/2402 vienībām, tomēr tas neatceļ prasību pietiekami skaidri norādīt pārkāpumu pazīmes (sal. sk. likumprojekta "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums" (Nr. 1196/Lp13) 74. pantu vai likumprojekta "Kolektīvās finansēšanas pakalpojumu likums" (Nr. 1233/Lp13) 12. pantu). Vienlaikus projekta anotācijā ietverams plašāks pārkāpumu būtības skaidrojums.
Sankcijas par pārkāpumiem var noteikt arī atsevišķā pantā, ievērojot pamatā līdz šim valdošo praksi (it īpaši, ja sankcijas par katru pārkāpumu nav atšķirīgas), vai arī apvienot vienā pantā ar pārkāpumu uzskaitījumu (sal. sk. Ceļu satiksmes likuma 51. panta pirmās un desmitās daļas struktūru). Vienlaikus apsverama iespēja izveidot arī vispārīgu sankciju regulējumu (sal. sk. likumprojekta "Ieguldījumu brokeru sabiedrību likums" (Nr. 1196/Lp13) 68.-72. pantu).
 

-

Projekta 24.  panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka par attiecīgajiem Regulā Nr. 2017/2402 minētajiem pārkāpumiem var "izteikt brīdinājumu par darbības trūkumiem un pārkāpumiem". Nav saprotams "darbības trūkumu un pārkāpumu" saturs, nav saprotams, par kādām darbībām tieši tiek piemērots brīdinājums, un vai "darbības trūkums" šajā gadījumā nav arī "pārkāpums". Lūdzam precizēt projektu un papildināt projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Lūdzam izvērtēt un projekta anotācijā pamatot, kuri projektā paredzētie pasākumi ir sankcijas (respektīvi, sodoša jeb krimināltiesiska rakstura administratīvās sankcijas) un kuri – nesodoša rakstura pasākumi (šeit lietots apzīmējums "administratīvie pasākumi", Regulā Nr. 2017/2402 izmantots apzīmējums "korektīvi pasākumi").
 

-

Īpaša uzmanība pievēršama projekta 25. panta pirmās daļas 2. punktā paredzētā administratīvā pasākuma – aizlieguma iniciatora, sponsora vai vērtspapīrošanas sabiedrības valdes un padomes (ja tāda ir izveidota) loceklim vai citai par pārkāpumu atbildīgai fiziskajai personai veikt tai noteiktos pienākumus līdz pārkāpuma izbeigšanās brīdim – raksturam. Piemēram, projekta anotācijā nav skaidrots, kā šāds pasākums atšķiras no profesionālās darbības ierobežojumiem, kas pamatā tiek atzītas kā sankcijas. Piemēram, Noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma 78. panta pirmās daļas 5. punktā pagaidu aizliegums pildīt noteiktus pienākumus ir klasificēts kā sankcija. Līdz ar to, lūdzam izvērtēt šī un citu minēto administratīvo pasākumu raksturu un papildināt projekta anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Projekta 24. pantā kā viens no sankciju veidiem ir paredzēts naudas sods. Savukārt projekta 26. pantā tiek minēta soda nauda. Lūdzam salāgot projektā lietoto terminoloģiju un projekta 26. pantā lietoto terminu "soda nauda" aizstāt ar "naudas sods". Turklāt, kā norādīts juridiskajā literatūrā, šobrīd vairs nav ne praktiskas, ne teorētiskas nozīmes vienu un to pašu institūtu – valsts institūcijas piemērotu pienākumu maksāt naudu par tiesību normas pārkāpšanu – dēvēt atšķirīgi (Danovskis E. Sodu tiesību principu nozīme administratīvajās tiesībās. Grām.: Juridisko personu publiski tiesiskā atbildība. Rīga: LU Akadēmiskais apgāds, 2018, 134. lpp.). Līdzīgu apsvērumu dēļ ieteicams vārdu "izteikt [brīdinājumu]" aizstāt ar vārdu "piemērot" (projekta 24. panta pirmās daļas 1. punkts).
 

-

Nav saprotams, kāds raksturs piemīt projekta 27. pantā paredzētajai informācijas atklāšanai par sankcijām un administratīvajiem pasākumiem un kā tas atšķiras no projekta 24. panta pirmās daļas 2. punktā minētās sankcijas.

-

Norādām, ka atbilstoši Noteikumu Nr. 108 2.2. apakšpunktam normatīvā akta projekta tekstu raksta, ievērojot ne vien valsts valodas literārās un gramatiskās normas un pareizrakstības prasības, bet arī juridisko terminoloģiju. Ievērojot minēto, lūdzam aizstāt likumprojekta 27. panta pirmajā daļā vārdu "apstrīdēšanu" ar vārdu "pārsūdzēšanu" atbilstoši Administratīvā procesa likumā lietotajai terminoloģijai.

-

Lūdzam papildināt likumprojektu ar likumprojekta spēkā stāšanās datumu vai citu spēkā stāšanās nosacījumu atbilstoši Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 30. punktā noteiktajam vai izslēgt likumprojekta spēkā stāšanās noteikumu, vienlaikus precizējot likumprojekta anotācijas 1.2. sadaļā norādīto.
 

-

Lūdzam skaidrot jēdziena "īstas pārdošanas princips" saturu. Tajā skaitā, vai, ja vērtspapīrošanas sabiedrība pati var neveikt no parādnieka vai nodrošinājuma devēja (galvotāja) ienākošo maksājumu plūsmas apkalpošanu un atbilstoši Likumprojekta 11. panta otrajā daļa noteiktajam vērtspapīrošans sabiedrība savas iegūtās tiesības var nenostiprināt publiskajos reģistros, var uzskatīt, ka attiecībā uz aktīviem tiek īstenots īstas pārdošanas princips. Proti, vai īstas pārdošanas principa ievērošanai pietiek tikai ar darījuma par prasījuma tiesību nodošanu noslēgšanu.

-

Lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 4.1. sadaļu ar pamatojumu un aprakstu par šajā sadaļā minēto normatīvo aktu saistību ar likumprojektu. 

-

Norādām, ka likumprojekta 2. panta 3. punktā noteikts, ka Finanšu un kapitāla tirgus komisijas apzīmēšanai turpmāk likumprojekta tekstā tiek lietots saīsinājums "Komisija". Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta 3. panta trešo daļu.
 

-

Tiesību norma dublē saistīto likumprojektu "Grozījums Maksātnespējas likumā". Ierosinām izvērtēt šīs normas saglabāšanas nepieciešamību šajā likumprojektā.

-

Tieslietu ministrijas ieskatā, likumprojekta III nodaļa nenoteic Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (turpmāk – komisija) tiesības un pienākumus, veicot likumprojektā noteikto prasību izpildes uzraudzību, bet noteic Finanšu un kapitāla tirgus komisijas administratīvo aktu (lēmumu), kas izdoti saskaņā ar likumprojektu, pārsūdzēšanas kārtību un kārtību, kādā vērtspapīrošanas sabiedrība sniedz komisijai statistikas datus. Informējam, ka ar terminu "uzraudzība" saprot stāvokli, kad kāds tiek uzmanīts vai vērots, lai nepieļautu, ka kāds veic darbības vai izturas neatbilstoši noteiktām prasībām, normām, kā arī lai sargātu no kā nevēlama (sk. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas tiešsaistes vārdnīca tezaurs.lv, 2022). Norādām, ka, ja likumprojektā izmanto gan nodaļu, gan pantu nosaukumus, šiem nosaukumiem jābūt savstarpēji saderīgiem un saturiski jāiekļaujas attiecīgās nodaļas nosaukumā (sk. Valsts kanceleja. Normatīvo aktu projektu izstrādes rokasgrāmata, 2016. 23.-24. lpp.).

Ievērojot minēto, lūdzam precizēt likumprojekta III nodaļas nosaukumu.

-

Lūdzam papildināt 5.4. sadaļas 1. tabulu, norādot visus Likumprojektā norādītos ES tiesību aktu pantus, kas ar Likumprojektu tiek pārņemti vai ieviesti.

-