Atzinums

Konceptuālā ziņojuma 33.lp
Arī PVO secinājumi: Pieaugošā vertikālā aptieku un lieltirgotavu integrācija var traucēt konkurences nodrošināšanai tirgū abos piegādes ķēdes segmentos, jo īpaši tāpēc, ka lieltirgotavām piederošie lielākie aptieku tīkli parasti atrodas visizdevīgākajās mazumtirdzniecības vietās. Piemēram, pēc Latvijas Ekonomikas ministrijas datiem, lielākie aptieku tīkli AS “Sentor Farm aptiekas”, kas aizņem aptuveni trešdaļu mazumtirdzniecības tirgus, pieder tam pašam īpašniekam, kam AS “Recipe plus” zāļu lieltirgotava, kas aizņem aptuveni 40% līdz 50% no zāļu lieltirgotavu tirgus. Atsevišķas aptiekas vai zāļu lieltirgotavas, kurām nepieder tik daudz aptieku, tik tikko spēj konkurēt ar tik lieliem tirgus dalībniekiem, un tas var izraisīt vertikāli integrētu aptieku tīklu papildu pārņemšanu, vēl vairāk palielinot šo dalībnieku dominējošo stāvokli tirgū.

KP komentārs -
KP lūdz skatīt iepriekšējo komentāru attiecībā par dominējošo stāvokli un atkārtoti aicina VM neizmantot terminu “dominējošais stāvoklis”.
Papildus KP norāda, ka 16.06.2022. lēmumā Nr.10 “Par AS “AB CITY” izšķirošas ietekmes iegūšanu pār AS “Olainfarm”” KP ir apskatījusi farmaceitisko izstrādājumu vairumtirdzniecības tirgu Latvijas teritorijā un veikusi zāļu lieltirgotavu tirgus daļu (%) aprēķinu lieltirgotavām, izplatot medikamentus Latvijā un tirgus daļu (%) aprēķinu pēc zāļu lieltirgotavas apgrozījuma Latvijā.
Lēmumā secināts, ka AS “Recipe plus” tirgus daļas kopš 2018.gada ir kritušās un 2020. un 2021. gadā AS “Recipe plus” tirgus daļas (%) bija 20-30% robežās. Papildus lēmumā tika secināts, ka AS “Recipe plus” konkurenti ir palielinājuši savas tirgus daļas.




 

-

Konceptuālā ziņojuma 30.lp
VM - Salīdzinot “pārējo aptieku” kopējo skaitu un apgrozījumu ar lielākā aptieku īpašnieka kopējo aptieku skaitu un apgrozījumu, secināms, ka vidējais vienas aptiekas apgrozījums “pārējām aptiekām” ir zemāks par lielākā aptieku īpašnieka vidējo vienas aptiekas apgrozījumu, kas norāda uz nevienlīdzību konkurences ziņā un arī izteiktu dominējošo stāvokli, salīdzinot ar pārējiem komersantiem.

KP komentārs –
No Konkurences likuma (turpmāk – KL) 1. panta 1. punkta izriet, ka dominējošais stāvoklis ir tirgus dalībnieka ekonomisks (saimniecisks) stāvoklis konkrētajā tirgū, ja šis dalībnieks spēj ievērojami kavēt, ierobežot vai deformēt konkurenci jebkurā konkrētajā tirgū pietiekami ilgā laika posmā, darbojoties pilnīgi vai daļēji neatkarīgi no konkurentiem, klientiem, piegādātājiem vai patērētājiem.
KP paskaidro, lai noteiktu vai tirgus dalībnieks atrodas dominējošā stāvoklī ir īpaši būtiski vispirms novērtēt konkrēto tirgu, ko sastāda gan konkrētās preces tirgus, gan arī konkrētais ģeogrāfiskais tirgus. Nosakot konkrēto tirgu nepieciešams vērtē gan pieprasījuma aizstājamību, gan arī piedāvājuma aizstājamību, kur pēdējā gadījumā būtiski noskaidrot tirgus dalībnieku iespējas pārorientēt uzņēmējdarbību uz konkrētās preces ražošanu vai pakalpojuma sniegšanu.
Attiecībā par konkrēto ģeogrāfisko tirgu, KP 2013. gada lēmumā, neskatoties uz ģeogrāfiskā tirgus noteikšanu Rīgas pilsētas robežās, koncentrācijas ietekmes novērtējumu veica šaurākā teritorijā – ņemot vērā aptiekas atrašanos slimnīcas teritorijā. Līdz ar to arī KP iepriekšējā prakse pierāda, ka, ievērojot konkrētā apvienošanās darījuma apstākļus, farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecībā specializēto veikalu (aptiekās) tirgū ģeogrāfiskais tirgus vērtējams šaurākā teritorijā nekā apdzīvota vieta. Šāda pieeja precīzāk un atbilstošāk ļauj veikt apvienošanās ietekmes novērtējumu.
Tāpat KP norāda, ka, ņemot vērā pastāvošās administratīvās barjeras (aptieku skaita un izvietojuma ierobežojumus administratīvās teritorijās), potenciālā konkurence piedāvājuma pusē zāļu mazumtirdzniecības tirgū atsevišķās administratīvajās teritorijās, piemēram, lielākajās pilsētās, kā Rīga, Daugavpils, Ogre, Tukums, Liepāja, Daugavpils u.c., faktiski ir būtiski ierobežota vai izslēgta. Šādās teritorijās vienīgais veids, kā tirgū var ienākt jauns konkurents, ir jau pastāvošas aptiekas iegādāšanās vai izmaiņas normatīvajos aktos, kas ir saistīti ar aptieku izvietojuma kritērijiem. Līdz ar to, KP ieskatā, konkrētā ģeogrāfiskā tirgus definēšana apdzīvotas vietas ietvarā nesniedz precīzu informāciju par konkurences apstākļiem farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecības (aptiekās) tirgū, kā rezultātā arī jebkurš koncentrācijas novērtējums var būt neprecīzs. Tādējādi, KP ieskatā, ģeogrāfiskais tirgus farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecībā specializēto veikalu (aptieku) tirgū var tikt noteikts šaurāks nekā apdzīvota vieta.
Ņemot vēra, ka farmaceitisko izstrādājumu mazumtirdzniecībā specializēto veikalu (aptiekās) tirgū ģeogrāfiskās robežas ir individuāli vērtējamas, attiecīgi izdarot secinājumus pēc tam dominējošo stāvokli attiecīgajā tirgū, KP aicina VM Ziņojuma 30.lp, neizmantot terminu “izteikts dominējošs stāvoklis”.
 

-

Konceptuālā ziņojuma 24.lp
par kompensējamām zālēm
Ražotāji mēdz piemērot atlaides lieltirgotavām un lieltirgotavas var piemērot atlaides aptiekām, kas pamatā saistītas ar iepirkuma apjomu un kopējo iepirkuma grozu. Lai aptiekai tiktu piešķirta atlaide, nozīme ir aptiekas kā klienta maksāšanas disciplīnai, tomēr šādu atlaižu piemērošana var neietekmēt zāļu finansiālo pieejamību, jo “nesasniedz” pacientu.

KP komentārs - Ziņojuma 24.lp, iekļautas secinājums no KP ziņojuma “Zāļu cenu veidošanās un iespējamie konkurences ierobežojumi, kas ietekmē zāļu finansiālo pieejamību” par to, ka zāļu ražotāji mēdz piemērot atlaides lieltirgotavām un lieltirgotavas var piemērot atlaides aptiekām, kas pamatā saistītas ar iepirkuma apjomu un kopējo iepirkuma grozu, tika izdarīts par nekompensējamām zālēm, tomēr Ziņojumā šis secinājums ir iekļauts par kompensējamām zālēm.



 

-