Atzinums

Ņemot vērā, ka, ja projektā plānotās darbības kvalificējamas kā komercdarbības atbalsts, publicitātes izmaksas nav attiecināmas, lūdzam precizēt informāciju anotācijas 10.lpp.

-

Lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu par atbalsta sniedzēja rīcību tajos gadījumos, ja projekta, kas nav saistīts ar komercdarbības atbalstu, īstenošanas gaitā tiks konstatēts, ka komercdarbības atbalsta izslēdzošie nosacījumi (ieņēmumu un izdevumu pieļaujamā proporcija) vairs neizpildās. Proti, vai tiks veikti grozījumi noslēgtajā līgumā ar atbalsta saņēmēju, jo komercdarbības atbalsts pirmajā un otrajā kārtā netiek piešķirts?

-

Lūdzam precizēt noteikumu projekta 43.punktu, papildus nosakot, ka Sadarbības iestāde, kā komercdarbības atbalsta sniedzējs ar komercdarbības atbalstu saistīta projekta dokumentāciju glabā atbilstoši Komisijas regulas Nr.651/2014 12.panta 1.punktam - 10 gadus, sākot no dienas, kad tā piešķīrusi pēdējo individuālo komercdarbības atbalstu saskaņā ar šiem noteikumiem.

-

Noteikumu projekta 29.punkts nosaka, ka izdevumi ir attiecināmi no šo noteikumu spēkā stāšanās dienas, savukārt, noteikumu 41.punkts, ka attiecināmās izmaksas var rasties par darbībām pēc trešās atlases kārtas ekspertu padomes starplēmuma iesniegšanas sadarbības iestādē. Attiecīgi, korektai normu interpretācijai, lūdzam noteikumu projekta 29.punktu precizēt tā, lai skaidrs, ka tajā minētais attiecas tikai uz pirmo un otro kārtu. Vienlaikus attiecīgi lūdzam precizēt arī informāciju anotācijā.


 

-

Ņemot vērā, ka pirmās un otrās kārtas ietvaros komercdarbības atbalsts netiek sniegts, ievērojot komercdarbības atbalsta izslēdzošos nosacījumus, lūdzam papildināt noteikumu projektu ar normām, kas nosaka šo nosacījumu izvērtējumu pirms atbalsta piešķiršanas, kā arī attiecīgo nosacījumu uzraudzību projekta īstenošanas laikā, norādot konkrēto institūciju, kas veiks uzraudzību, atkarībā no atlases kārtas.

-

Lūdzam noteikumu projekta 27.1., 27.2. un 27.3. apakšpunktos detalizētāk un precīzāk definēt atbalstāmās darbības, lai novērstu atšķirīgas interpretācijas riskus un potenciālos strīdus par izdevumu attiecināmību.

-

Noteikumu projekta 24.3.apakšpunktā norādīts, ka finansējuma saņēmējs uzkrāj datus par projektu skaitu, kuros publiskajā iepirkumā izmantoti zaļā iepirkuma principi, savukārt anotācijas 13.lpp. norādīts, ka noteikumu projekts “paredz finansējuma saņēmējiem pienākumu uzkrāt datus par horizontālā principa „Ilgtspējīga attīstība” rādītāju sasniegšanu, t.i., veikto „zaļo” publisko iepirkumu summa (euro) projektu ietvaros (ja attiecināms)”. Lūdzu saskaņot informāciju noteikumu projektā un anotācijā.
 

-

Noteikumu projekta 15.punkts nosaka, ka pirmās atlases kārtas ietvaros gala labuma guvējiem statūtos vai nolikumā kā pamatdarbības veids ir noteikta ar kultūru vai mākslu saistīta darbība. Proti, šis nosacījums neizslēdz, ka gala labuma guvējs var nodarboties ar citām darbībām, kas nav saistītas ar kultūru vai mākslu. Ņemot vērā, ka atbalsts programmas ietvaros tiek sniegts tikai ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām un noteikumu projektā minētie komercdarbības atbalsta izslēdzošie nosacījumi ir attiecināmi tikai uz ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām, noteikumu projekts jāpapildina ar nosacījumiem par izmaksu un darbību, kas saistītas ar kultūru vai mākslu, nošķiršanu no citām darbībām, lai nodrošinātu korektu komercdarbības atbalsta izslēdzošo nosacījumu piemērošanu.

-

Lūdzam noteikumu projekta 12. punktā, 13.1. un 13.2. apakšpunktā, kā arī 41.punktā pirms vārda "projekta" ievietot vārdus “sadarbības partnera”, lai būtu nepārprotams, ka aprēķini tiek veikti pret sadarbības partnera projekta izmaksām, nevis kopējām projekta izmaksām. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar noteikumu projekta 1.4.apakšpunktā norādīto saīsinājumu termins "projekts" tiek lietots attiecībā uz Valsts kultūrkapitāla fonda vai Nacionālā kino centra iesniegto projekta iesniegumu.

-

Noteikumu projekta 12.punkts nosaka maksimālo finansējuma likmi ar nosacījumu, ja atbalsta sniegšana sadarbības partnerim vai gala labuma guvējam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts. Vienlaikus, noteikumu projekta 36.punkts nosaka, ka šo noteikumu ietvaros pirmās atlases kārtas gala labuma guvējiem un otrās atlases kārtas sadarbības partneriem nesniedz komercdarbības atbalstu. 
1. Korektai normu interpretācijai lūdzam no noteikumu projekta 12.punkta teikuma daļu "ja atbalsta sniegšana sadarbības partnerim vai gala labuma guvējam specifiskā atbalsta ietvaros nav kvalificējama kā komercdarbības atbalsts" dzēst.
Skaidrojam, ka kultūras jomas projektiem, pat, ja tie ģenerē ieņēmumus, nav saimnieciska rakstura, ja ieņēmumi ir mazāki par 50 procentiem no kopējā tā gada budžeta. Savukārt, ja ieņēmumu apjoms ir lielāks, projekts jāvērtē atbilstoši Komercdarbības atbalsta likumā (KAKL) 5.pantā noteiktajām komercdarbības atbalsta  pazīmēm un, ja kaut viena no pazīmēm neizpildās (šajā programmā ceturtā pazīme), tad atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts.
2. Attiecīgi, atbilstoši plānotajam, korektai normu interpretācijai, lūdzam:
a) papildināt noteikumu projektu ar komercdarbības atbalsta izslēdzošajiem (KAKL ceturtā pazīme) nosacījumiem, ja atbalstu pirmās un otrās kārtas ietvaros paredzēts sniegt arī saimnieciska rakstura projektiem, kam atbalsts nekvalificējas kā komercdarbības atbalsts,  vai
b) precizēt noteikumu projektu, apvienojot noteikumu projekta 36. un 37.punktu, piemēram, šādā redakcijā:

36. Šo noteikumu ietvaros pirmās atlases kārtas gala labuma guvējiem un otrās atlases kārtas sadarbības partneriem sniedz atbalstu darbībām, kam nav saimnieciska rakstura. Ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām, kas saistītas ar ieņēmumu gūšanu, nav saimnieciska rakstura, ja sadarbības partnera vai gala labuma guvēja ieņēmumi no ar kultūru vai mākslu saistītām darbībām ir mazāki par 50 procentiem no kopējā ar kultūru vai mākslu saistītā sadarbības partnera vai gala labuma guvēja gada budžeta.

Lūdzu novērst aritmētiskās neprecizitātes:
1) 10.1.apakšpunktā norādītais ERAF finansējums ir 2 550 000 EUR, bet 10.1.1. un 10.1.2.apakšpunktos norādītā ERAF finansējuma summa veido 2 549 999 EUR.
2) 10.1.apakšpunktā norādītais nacionālais finansējums ir 450 000 EUR, bet 10.1.1. un 10.1.2.apakšpunktos norādītā nacionālā finansējuma summa veido 450 001 EUR.
3) 10.2.apakšpunktā norādītais ERAF finansējums ir 2 550 000 EUR, bet 10.2.1. un 10.2.2.apakšpunktos norādītā ERAF finansējuma summa veido 2 549 999 EUR.
4) 10.2.apakšpunktā norādītais nacionālais finansējums ir 450 000 EUR, bet 10.2.1. un 10.2.2.apakšpunktos norādītā nacionālā finansējuma summa veido 450 001 EUR.
5) 10.3.apakšpunktā norādītais ERAF finansējums ir 5 100 000 EUR, bet 10.3.1. un 10.3.2.apakšpunktos norādītā ERAF finansējuma summa veido 5 100 001 EUR.
6) 10.3.2.apakšpunktā norādītais kopējais attiecināmais finansējums ir 1 367 885 EUR, bet tālāk norādītā ERAF un nacionālā finansējuma summa veido 1 367 886 EUR.

-

Noteikumu projekta 7.punkts cita starpā paredz sniegt atbalstu radošo nozaru maziem un vidējiem uzņēmējiem. Savukārt, noteikumu projekta 17.2.apakšpunkts pieļauj atbalstu sadarbības partneriem, kas atbilst Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 24.punktam. Komisijas regulas Nr.651/2014 2.panta 24.punkts ietver lielo uzņēmumu definīciju, līdz ar to lūdzam novērst pretrunu atbalsta pretendentu kritērijos, precizējot noteikumu projektu.

-

Attiecībā uz noteikumu projekta 46.punktu izsakām šādus komentārus.
1) Atbilstoši TM iebildumiem, kas ietverti izziņas 46.punktā, būtu jāprecizē, ka nelikumīga valsts atbalsta gadījumā atmaksas pienākums gulstas uz sadarbības partneri.
2) Tā kā MK noteikumi paredz projektu ieviešanu pēc divpakāpju shēmas principa, lai tiesību norma būtu skaidra un lai tās lietotāji un piemērotāji gūtu nepārprotamu priekšstatu par savām tiesībām un pienākumiem, būtu nepieciešams precizēt, no kura brīža ir jāsāk aprēķināt nelikumības perioda procenti . Ierosinām precizēt, ka nelikumības procenti ir aprēķināmi no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts sadarbības partnerim līdz tā atgūšanas dienai.

46. Ja tiek konstatēts, ka ir pārkāptas Komisijas regulas Nr.651/2014 prasības, sadarbības partnerim ir pienākums atmaksāt sadarbības iestādei visu šo noteikumu ietvaros saņemto nelikumīgo valsts atbalstu, kas ir brīvi no valsts atbalsta, kopā ar procentiem, kas ir aprēķināti no dienas, kad valsts atbalsts tika izmaksāts sadarbības partnerim, atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma IV. un V. nodaļas nosacījumiem. 

Papildus norādām uz izziņas 44.punktā norādīto par atsevišķu normu svītrošanu no noteikumu projekta, jo tās dublējot Vadības likumu.
Vēršam uzmanību, ka ir nepieciešams noteikt noteikumu projektā, kura iestāde izpildīs publicēšanas pārredzamības sistēmā pienākumus, kas izriet no Komisijas regulas Nr.651/2014 9.panta 1.punkta "c" apakšpunkta un 4.punkta. Ierosinām noteikt, ka
Sadarbības iestāde nodrošina Komisijas regulas Nr.651/2014 9.panta 1.punkta "c" apakšpunktā un 4.punktā noteikto publicitātes pasākumu izpildi atbilstoši normatīvajam aktam par kārtību, kādā publicē informāciju par sniegto komercdarbības atbalstu un piešķir un anulē elektroniskās sistēmas lietošanas tiesības. 

-

Papildus norādām uz izziņas 44.punktā norādīto par atsevišķu normu svītrošanu no noteikumu projekta, jo tās dublējot Vadības likumu.
Atbilstoši Regulas 651/2014 12.pantam dokumentāciju glabā 10 gadus, sākot no dienas, kad ir piešķirts ad hoc atbalsts vai kad ir piešķirts pēdējais atbalsts saskaņā ar shēmu. Ņemot vērā, ka atšķiras dokumentu glabāšanas ilgums finansējuma saņēmējam, sadarbības partnerim kā atbalsta saņēmējam un CFLA kā atbalsta piešķīrējam, ir jāparedz noteikums, ka CFLA kā atbalsta piešķīrējs glabā dokumentāciju 10 gadus no dienas, kad ir piešķirts  pēdējais atbalsts saskaņā ar šiem SAM MK noteikumiem. Lūdzu attiecīgi papildināt MK noteikumu projektu.
 

-

MK noteikumu projekta 41.punktā ir saskatāma mulsinoša un neviennozīmīgi saprotama norma, lasot sistēmiski pirmo un otro teikumu, attiecībā uz to, kurā brīdi sadarbības partneris var uzsākt īstenot projektu. Respektīvi, būtu jāprecizē noteikumu projekta otro teikumu, nosakot, ka sadarbības partneris projektu var uzsākt pēc tam, kad trešās atlases kārtas ekspertu padome ir iesniegusi starplēmumu sadarbības iestādē.
 

Sadarbības partneris trešajā kārtā projektu var uzsākt pēc tam, kad trešās atlases kārtas ekspertu padome ir iesniegusi starplēmumu sadarbības iestādē.

Anotācijas 5.lpp. 3.2.1.apakšpunktā ir norādīts, ka "Saņemot Nacionālā kino centra starplēmumu par sadarbības partnera projekta virzīšanu komercdarbības atbalsta piešķiršanai, sadarbības iestāde veiks atbilstošu izvērtēšanu un pieņems lēmumu par komercdarbības atbalsta piešķiršanu vai noraidīšanu. Šis gala lēmums ir administratīvs akts, kas pārsūdzams augstākā iestādē vai atbilstoši sadarbības iestādes nolikumā noteiktajai kārtībai".
Skaidrojam, ka projektu atlases stadijā un projektu īstenošans stadijā atšķiras strīdu izskatīšanas kārtība un piemērojamais regulējums. Atbilstoši Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.—2020.gada plānošanas perioda vadības likuma (turpmāk - Vadības likums) 26. un 28.pantam strīdi risināmi administratīvā procesa ietvaros. Līdz ar to, ja CFLA pieņemtu lēmumu par valsts atbalsta piešķiršanu sadarbības partnerim projektu atlases stadijā, vienlaicīgi ar projekta iesnieguma apstiprināšanu, tad lēmums būtu apstrīdams administratīvā procesa ietvaros. 
Savukārt projektu īstenošanas stadijā CFLA un finansējuma saņēmēja attiecības nosaka noslēgtā vienošanās par projekta īstenošanu un līdz ar to visi strīdi tiek risināti Vadības likuma V nodaļā noteiktajā kārtībā. Attiecībā uz sadarbības partneriem norādām, ka tiesiskās attiecības starp CFLA un sadarbības partneriem neveidojas un visa komunikācija ar sadarbības partneriem tiek īstenota ar finansējuma saņēmēja starpniecību. Proti, saskaņā ar MK noteikumu projekta 44.punktu Sadarbības iestāde (..) izvērtē sadarbības partneru atbilstību komercdarbības atbalsta nosacījumiem, (..) un, ja nepieciešams, groza vienošanos par projekta īstenošanu. Līdz ar to secināms, ka CFLA pēc sadarbības partnera atbilstības izvērtēšanas grozīs vienošanos par projekta īstenošanu, lai iekļautu konkrēto sadarbības partneri projektā. Attiecīgi, ja CFLA atzīs piedāvāto sadarbības partneri par neatbilstošu un noraidīs finansējuma saņēmēja ierosinātos līguma grozījumus, tad finansējuma saņēmējs var iesniegt iesniegumu (sūdzību) CFLA un lūgt pārskatīt lēmumu un šāds strīds tiktu risināts sarunu ceļā atbilstoši Vadības likuma 32.pantam. 
Lūdzam precizēt anotāciju atbilstoši sniegtajam skaidrojumam. 

-

Lūdzu sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumā (anotācija) novērst matemātisku neprecizitāti un III sadaļas “Tiesību akta projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem” kolonnas “2022.” ailes “izmaiņas, salīdzinot ar vidēja termiņa budžeta ietvaru 2022. gadam” 2.1.apakšpunktā skaitli “6 000 000” aizstāt ar skaitli “6 000 001”.

-

MK noteikumu 47.punktā ir noteikts, ka "par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde ir pieņēmusi šo noteikumu 44.punktā minēto lēmumu par atbalsta piešķiršanu sadarbības partnerim". Lūdzu izvērtēt un nepieciešamības gadījumā papildināt noteikumu projektu ar situāciju, ja uz projekta iesniegšanas brīdi būs jau zināms viens vai vairāki sadarbības partneri, ka tādā gadījumā arī vienlaicīgi ar projekta iesnieguma apstiprināšanu (ar lēmumu vai atzinumu) sadarbības iestāde var piešķirt valsts atbalstu sadarbības partneriem un šādā gadījumā par atbalsta piešķiršanas dienu uzskatāma diena, kad sadarbības iestāde pieņēmusi lēmumu par projekta iesnieguma apstiprināšanu vai sniegusi atzinumu par lēmumā noteikto nosacījumu izpildi, ja iepriekš pieņemts lēmums par projekta iesnieguma apstiprināšanu ar nosacījumu. Aicinām nepieciešamības gadījumā precizēt.
 

-

Ierosinām precizēt 35.punkta redakciju par sadārdzinājumu 

Ja projekta izmaksas ir pieaugušas salīdzinot ar lēmumā par projekta vai sadarbības partnera projekta apstiprināšanu nofiksētajām izmaksām, finansējuma saņēmējs un sadarbības partneris sedz sadārdzinājumu no saviem līdzekļiem. Ja sadarbības partneris veic saimniecisko darbību un atbalsta sniegšana tam specifiskā atbalsta ietvaros ir kvalificējama kā komercdarbības atbalsts, projekta iesniedzējs un sadarbības partneris sadārdzinājumu nevar segt no līdzekļiem, kas piešķirti kā publisks finansējums
 

31.4.apakšpunktā lūdzam precizēt, kādas izmaksas ietilpst filmu projektu producēšanas un ražošanas izmaksās.

-

Ierosinām 18.punktu papildināt, padomes funkcijās papildus iekļaujot arī interešu konflikta, korupcijas jautājumu monitorēšanu, prevenciju, objektivitātes nodrošināšanu atlases procesā un pieņemot lēmumus.

-

17.2.apakšpunktā lūdzam svītrot vārdus "un citu publisko atbalstu", ņemot vērā, ka atbalsta kumulācija netiek atļauta.

-

Lūdzam skaidrot, kādos normatīvajos aktos tiek reģistrēti 17.2.apakšpunktā minētie filmu producenti.

-

ierosinām papildināt 13.1. apakšpunkta redakciju, vārdus "Latvijā reģistrētiem pakalpojumu sniedzējiem" precizējot saskaņā ar izziņas 9.punktā iekļauto skaidrojumu, ka pakalpojuma sniedzējiem ir nepieciešams reģistrēties Uzņēmumu reģistrā un Valsts ieņēmumu dienestā.

-

MKN 13.punktā lūdzam svītrot vārdus “un citu publisko finansējumu”, ņemot vērā, ka kumulācija netiek atļauta.

-

Lūdzam precizēt 31.1.1.3. apakšpunkta numerāciju, skaitli "31.1.1.3." aizstājot ar skaitli "31.1.2." Skaidrojam, ka 31.1. apakšpunktā minētās tiešās attiecināmās personāla izmaksas veido: 31.1.1. projekta vadības personāla atlīdzības izmaksas un 31.1.2. projekta īstenošanas personāla atlīdzības izmaksas.

-

Noteikumu projekta 28., 35., 38. un 42. punktā lūdzam vārdus "projekta iesniedzējs" aizstāt ar vārdiem "finansējuma saņēmējs" attiecīgā locījumā. Skaidrojam, ka projekta iesniedzējs pēc tam, kad ar sadarbības iestādi ir noslēgta vienošanās par projekta īstenošanu, ir finansējuma saņēmējs.

-

Lūdzam izvērtēt iespēju precizēt noteikumu projekta 18. punkta 18.2. un 18.4. apakšpunktu redakciju, tā lai nepārprotami ir skaidrs, ka projektu vērtēšanas kritēriji ir sadarbības partneru projektu vērtēšana kritēriji, kurus apstiprina ekspertu padome. 

"18.2. vērtējot sadarbības partnera projektus, pārliecinās, ka tie atbilst visiem šo noteikumu nosacījumiem un projektu vērtēšanas kritērijiem (kas attiecināmi);vērtējot sadarbības partnera projektus, pārliecinās, ka tie atbilst visiem šo noteikumu nosacījumiem un sadarbības partneru projektu vērtēšanas kritērijiem (kas attiecināmi);";

"18.4. nosūta sadarbības iestādei sadarbības partneru projekta izvērtējumu par atbilstību šo noteikumu nosacījumiem un projektu vērtēšanas kritērijiem; nosūta sadarbības iestādei sadarbības partneru projekta izvērtējumu par atbilstību šo noteikumu nosacījumiem un projektu vērtēšanas kritērijiem; nosūta sadarbības iestādei sadarbības partneru projekta izvērtējumu par atbilstību šo noteikumu nosacījumiem un sadarbības partneru projektu vērtēšanas kritērijiem;"

Lūdzam papildināt anotācijas I sadaļas "Tiesību akta projekta izstrādes nepieciešamība " 2.punktā “Pašreizējā situācija un problēmas, kuru risināšanai tiesību akta projekts izstrādāts, tiesiskā regulējuma mērķis un būtība” norādīto informāciju " Finansējuma saņēmējam būs pieejams uzreiz viss 2021.gada un 2022.gada gada piešķīruma finansējums" ar atsauci uz Ministru kabineta 2021.gada 8.jūnija sēdes protokollēmuma Nr.46 32.§Rīkojuma projekts "Grozījumi Eiropas Savienības struktūrfondu un Kohēzijas fonda 2014.-2020.gada plānošanas perioda darbības programmā "Izaugsme un nodarbinātība"" 4.1.4.apakšpunktu, lai nodrošinātu informācijas izsekojamību.  
 

-