Atzinums

Lūdzam papildināt Ministru kabineta rīkojuma projektu ar jaunu punktu šādā redakcijā:
 

Šī rīkojuma 2. punktā minētajām plāna īstenošanā iesaistītajām institūcijām plānā paredzētos pasākumus īstenot tām pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros un Eiropas Savienības fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansējuma ietvaros.

Plāna projekta 1.tabulā “Pārskats par valsts un pašvaldību institūcijām un tām deleģētajiem pienākumiem” (14.lpp.) kā atbildīgais uzdevumu izpildītājs ir norādīts Valsts ieņēmumu dienests. Lūdzam svītrot ierakstu par Valsts ieņēmumu dienestu kā uzdevuma veicēju, jo Valsts ieņēmumu dienesta kompetencē nav dīzeļdegvielas (gāzeļļas) tirgus uzraudzība, kā arī nav dīzeļdegvielas (gāzeļļas) paraugu ņemšana un ziņošana LVĢMC par dīzeļdegvielas (gāzeļļas) kvalitātes pārbaužu rezultātiem, aptverot komersantus, kuri šo produktu realizē. Šādas funkcijas Ministru kabineta 2000.gada 26.septembra noteikumu Nr.332 “Noteikumi par benzīna un dīzeļdegvielas atbilstības novērtēšanu” 15.¹ punktā ir noteiktas Būvniecības valsts kontroles birojam.

-

Plāna projekta pasākums M.5.1. paredz uzdevumu - pašvaldību ceļa nodevās iekasētā finansējuma novirzīšana gaisa kvalitātes uzlabošanas pasākumu īstenošanai.  Jāņem vērā, ka tā būs pašvaldību nodeva un tā tiks ieskaitīta pašvaldību budžetā, līdz ar to lūdzam svītrot Finanšu ministriju no līdzatbildīgajām institūcijām.
 

-

Lūdzam svītrot Finanšu ministriju kā atbildīgo par plāna projekta 4. rīcības virziena – “emisiju samazināšana transporta sektorā” pasākumā B.4.6. “Finansiālā atbalsta sniegšana multimodālu transporta mezglu un pārsēšanās punktu veidošanai: stāvparku, sabiedriskā transporta (ST) pieturu un velonovietņu izveide pie dzelzceļa stacijām, ST un dzelzceļa pieturu satuvināšanai.” Vēršam uzmanību, ka atbildīgā iestāde par Eiropas Savienības kohēzijas politikas fondu programmas 2021.-2027.gadam 2.3.1 specifiskā atbalsta mērķa “Veicināt ilgtspējīgu daudzveidu mobilitāti pilsētās” 2.3.1.2.pasākumu “Multimodāls sabiedriskā transporta tīkls” ir Satiksmes minsitrija, līdz ar ko arī atbildīga par šī pasākuma īstenošanu.
 

-

Norādām, ka 2024.gada 30.aprīlī ir stājušies spēkā ES Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumi (jaunie ES fiskālie noteikumi), saskaņā ar tiem 2025.gada 21.janvārī ir apstiprināts Latvijas Fiskāli strukturālais plāns 2025. – 2028.gadam, kurā noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija, kas līdz ar Fiskālās disciplīnas likuma nosacījumiem ir jāņem vērā turpmāko gadu valsts budžeta likumprojektu sagatavošanas procesā. Balstoties uz šī brīža prognozēm, iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, kas ministrijām un citām centrālajām iestādēm jāņem vērā attīstības plānošanas dokumentu izstrādē. Gatavojot valsts budžetu 2025.gadam, tika plānots, ka budžeta deficīts būs 2,9% apmērā no IKP, bet Eiropas Komisijas deficīta novērtējums ir augstāks. Tāpēc ir ļoti būtiski uzraudzīt budžeta faktisko izpildi jau saplānotiem pasākumiem un neradīt papildu risku 3% no IKP robežas pārsniegšanai. Turklāt pie situācijas, ja budžeta ieņēmumi 2025.gadā nepildīsies kā plānots, jau šobrīd var veidoties situācija, ka jāveic pasākumi izdevumu samazināšanai.
Tas nozīmē, ka jauni pasākumi nedrīkst palielināt vispārējās valdības budžeta deficītu ne 2025.gadam, ne sekojošajiem gadiem.  Papildus izdevumu finansēšana būtu iespējama, piedāvājot jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus (piemēram, izmaiņas ieņēmumu bāzē vai likmēs) vai samazinot citus izdevumus, lai rastu nepieciešamo finansējumu jaunu pasākumu finansēšanai, attiecīgi visas nozaru ministrijas tiek aicinātas papildus nepieciešamos finanšu līdzekļus rast, pamatā pārskatot jau tām piešķirto finansējumu, veicot bāzes izdevumu pārskatīšanu, vai piedāvāt jaunus diskrecionārus ieņēmumu avotus.

Ņemot vērā minēto, lūdzam plāna projektā iekļaut reālistiskus pasākumus ar sasniedzamiem rezultātiem, kas ir īstenojami pieejamo valsts budžeta līdzekļu ietvaros un Eiropas Savienības fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansējuma ietvaros, vai arī, ja to īstenošanas finansējuma nodrošināšanai ir iespējams piedāvāt jaunus diskrecionāros ieņēmumu pasākumus. Attiecīgi lūdzam precizēt plāna projekta 3.1. un 4.1. sadaļās sniegto informāciju par īstenojamiem pasākumiem, tai skaitā precizējot minēto sadaļu tabulas kolonnā “Piešķirtais finansējums, papildus nepieciešamais finansējums (EUR) un iespējamais finansējuma avots” sniegto informāciju, skaidri norādot informāciju par pieejamiem valsts budžeta līdzekļiem, pieejamo Eiropas Savienības fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansējumu vai norādi par papildu plānotajiem ieņēmumu pasākumiem.
 

-

Lūdzam plāna projekta 3.1. un 4.1. sadaļās pārskatīt norādītos pasākumu rezultatīvos rādītājus, ņemot vērā, ka liela daļa no tiem šobrīd satur informāciju par veicamo darbību nevis sasniedzamo rezultātu. Vēršam uzmanību, ka “īstenota atbalsta programma”, “veikts pētījums”, “izstrādāts likumprojekts/vadlīnijas” vai “pilnveidota metodika” nesniedz informāciju par pasākuma ietvaros sasniedzamo rezultātu pēc tā būtības.
Papildus lūdzam izvērtēt lietderību plānā iekļaut tādus pasākumu rezultatīvos rādītājus, kas nav attiecināmi uz izstrādātā plāna īstenošanas periodu 2025. – 2030. gads, kā piemēram pie pasākuma B.1.1.3. norādītais rezultatīvais rādītājs "Uzbūvēti astoņpadsmit katastrofu pārvaldības centri (KPC)", ņemot vērā, ka KPC būvniecība ANMP finansējuma ietvaros vairumā gadījumu jau ir pabeigta. 

-

Vēršam uzmanību, ka plāna projekta ietekme uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem jāsagatavo atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 25.6.apakšpunktā paredzētajam un 2.pielikuma IV sadaļā noteiktajai formai, attiecīgi lūdzam precizēt plāna projekta pielikumu “Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu”, norādot pārskatāmu un izsekojamu informāciju par plānā paredzētajiem pasākumiem, t. sk. norādot pasākumu īstenošanai likumā “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” pieejamo finansējumu, aizpildot ailes “Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums” 2025.-2027.gadam, savukārt situācijā, ja informācija par finansējumu tiek sniegta ailēs “Nepieciešamais papildu finansējums”, komentāru ailē norādīt konkrētu Eiropas Savienības fondu pasākumu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmas finansējumu, kurš paredzēts pasākuma īstenošanai un nav vēl ieplānots attiecīgās ministrijas budžetā, vai arī komentāru ailē sniegt skaidrojumu par papildu plānotajiem ieņēmumu pasākumiem, ar kuriem plānots nodrošināt resursu jauniem izdevumu pasākumiem. Ja pasākuma īstenošanai nav zināms konkrēts risinājums par resursu avotu tā īstenošanai, tad pasākums plāna projektā nav iekļaujams.
Papildus lūdzam pārskatīt un precizēt informāciju par norādītajām budžeta programmām/apakšprogrammām, proti, ja pasākuma īstenošanai plānots gan valsts budžeta finansējums, gan arī plānots piesaistīt ES fondu vai pārējās ārvalstu finanšu palīdzības programmu finansējumu, tad šādu informāciju sniedz atsevišķās rindās un norāda attiecīgo budžeta programmu/apakšprogrammu, kurā šis finansējums tiek vai tiks plānots.  Vienlaikus lūdzam salāgot sniegto informāciju par norādītajām budžeta programmām/apakšprogrammām, lai informācija nav pretrunā ar norādīto resoru vai komentāru ailē sniegto informāciju (šobrīd daļai pasākumu komentāru ailē ir norāde, ka īstenošana ES fondu ietvaros, savukārt kā budžeta programma tiek norādīta 97.00.00 “Nozaru vadība un politikas plānošana”, kā arī 97.00.00 programma tiek norādīta, ja pasākums kā resors norādīts “Pašvaldību budžets”, kas nav korekti).
Vienlaikus vēršam uzmanību, ka novērtējumā par plāna projekta ietekmi uz valsts budžetu un pašvaldību budžetiem nav jānorāda līdzatbildīgās institūcijas, ja tās pasākumu īstenošanā nav iesaistītas ar resursu nodrošināšanu, attiecīgi lūdzam arī to ņemt vērā plāna projektā pielikuma “Kopsavilkums par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu” precizējumu veikšanā.

 

-

Plāna projekta  4.1.sadaļā 3.rīcības virzienā iekļautajam pasākumam  M.3.1.5. “Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkure iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus” Finanšu ministrija ir norādīta kā līdzatbildīgā institūcija.  
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” 5.panta trešajā daļā noteiktajam, pašvaldības var izdot saistošus noteikumus, kuros paredzēti atvieglojumi atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām.
Pašvaldībām nosakot nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, ir jāievēro dažādi to noteikšanas principi (objektīva grupējuma princips, efektivitātes princips, atbildīgas budžeta plānošanas princips, prognozējamības un stabilitātes princips). Tādējādi pašvaldības saistošajos noteikumos ir tiesīgas noteikt vēl citus kritērijus nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu noteikšanai, bet tie nedrīkst būt pretrunā ar likumā “Par nekustamā īpašuma nodokli” noteikto ( tai skaitā arī kritēriju par energoefektivitāti vai bezemisijas apkures sistēmām).
Kā minēts pasākuma  M.3.1.5.  izvēles pamatojumā (plāna projekta 101.lpp.) “Tā, piemēram, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojums par daudzdzīvokļu ēkas energoefektivitātes paaugstināšanu jau ir noteikts virknē Latvijas pašvaldību un ir pēc būtības uzskatāms par labo praksi”, piemēram, Rīgas valstspilsētas pašvaldība savos saistošajos noteikumos par nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumiem Rīgā ir paredzējusi, nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu 90 procentu apmērā no nekustamā īpašuma nodokļa summas - nodokļa maksātājam par ekspluatācijā esošu daudzdzīvokļu māju vai brīvi stāvošu telpu grupu (dzīvokli), kas atrodas šādas ēkas sastāvā, kurai pēc pieņemšanas ekspluatācijā veikta visu fasāžu siltināšana. Tādējādi nav saprotams kādā veidā vēl paplašināt minēto nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumu, kas jau ir ieviests virknē pašvaldību.
Ņemot vērā iepriekš minēto un to, ka likums “Par nekustamā īpašuma nodokli” dod pašvaldībām tiesības noteikt atsevišķām nekustamā īpašuma nodokļa maksātāju kategorijām nekustamā īpašuma nodokļa atvieglojumus, lūdzam svītrot Finanšu ministriju no sadaļas “Līdzatbildīgās institūcijas” pasākumam  M.3.1.5. “Veicināt un motivēt iedzīvotājus veikt apkures iekārtu nomaiņu, izmantojot fiskālās politikas instrumentus”.
 

-

Ņemot vērā, ka plāna projektā pasākumiem B.1.4.2. un B.2.4. kā finansējuma avots norādīts ANMP investīcija 1.2.1.3.i, kuras īstenošanas noteikumos kā projekta iesniedzēji ir norādītas arī pašvaldības, lūdzam precizēt kopsavilkumu par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu, minētajiem pasākumiem norādot ietekmi arī uz pašvaldību budžetu, t.i. norādot nepieciešamo pašvaldību līdzfinansējuma apmēru ANMP investīcijas 1.2.1.3.i īstenošanai. Vienlaikus, ņemot vērā ANMP investīcijas 1.2.1.3.i īstenošanas noteikumos minēto, ka investīcijas ietvaros projektus īsteno līdz 2025.gada 31.decembrim, pie finansiālās ietekmes jānorāda līdzfinansējuma apmērs tikai neizmantotā finansējuma daļai, kā arī nepieciešamais līdzfinansējums jāsadala pa abiem plāna pasākumiem.

-

Plāna projekta kopsavilkumā par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu ir norādīti divi pasākumi B.8.4. un atbilstoši sniegtajiem komentāriem pie šiem pasākumiem ir secināms, ka tos ir paredzēts īstenot izmantojot ERAF finansējumu. Ņemot vērā, ka šiem pasākumiem norādītā finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem pa gadiem kopā veido vienādu apmēru ar plānoto ERAF finansējumu, lūdzam sniegt skaidrojumu kā tiek aprēķināta finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem attiecīgajiem pasākumiem. Papildus vēršam uzmanību, ka kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu nepieciešams precizēt visu pasākumu numerāciju zem 8. Rīcības virziena, lai tas atbilstu Rīcības plānā norādītajiem pasākumiem (piemēram, plāna projektā nav pasākuma “B.8.4. Rēzeknes valstspilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas pasākumu ieviešana”, savukārt pasākumam “Liepājas valstspilsētas gaisa kvalitātes rīcības programmas 2021.-2025. gadam pasākumu ieviešana” plāna projektā numurs ir B.8.3., bet kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu numurs ir B.8.4. u.c.).

-

Plāna projekta kopsavilkumā par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu pasākumam B.9.1.2. pie komentāriem norādīts, ka šo pasākumu paredzēts īstenot izmantojot ERAF finansējumu. Ņemot vērā, ka šim pasākumam norādītā finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem pa gadiem kopā veido vienādu apmēru ar plānoto ERAF finansējumu, tad pie finansiālās ietekmes uz pašvaldību budžetiem būtu norādāms tikai projekta īstenošanai nepieciešamais pašvaldības līdzfinansējuma apmērs. Papildus vēršam uzmanību, ka kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu iekļautais pasākums B.9.1.2. nav iekļauts plāna projektā, attiecīgi lūdzam precizēt, lai  plāna projektā un kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu pasākumi un to numerācija sakristu.

-

Plāna projekta pasākumam B.9.2.2. kā finansējuma avots norādīts ANMP 1.1.1.3.i investīcija “Pilnveidota veloceļu infrastruktūra”, bet kopsavilkumā par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu šim pasākumam norādītā finansiālā ietekme uz pašvaldību budžetiem pa gadiem kopā veido vienādu apmēru ar plānoto ERAF finansējumu, līdz ar to pie finansiālās ietekmes uz pašvaldību budžetiem būtu norādāms tikai projekta īstenošanai nepieciešamais pašvaldības līdzfinansējuma apmērs.

-

Kopsavilkumā par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu pie pasākuma M.9.3.1. norādīts, ka finansiālas ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem nav, savukārt  plāna projektā pie pasākuma M.9.3.1. kā finansējuma avots norādīts ERAF finansējums, līdz ar to arī kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu būtu jānorāda ietekme uz valsts un pašvaldību budžetiem. Papildus vēršam uzmanību, ka pasākums M.9.3.1. kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu norādīts zem apakšuzdevuma 9.1., savukārt plāna projektā zem apakšuzdevuma 9.3., līdz ar to arī kopsavilkumā par nepieciešamo finansējumu pasākumam M.9.3.1. lūdzam norādīt zem apakšuzdevuma 9.3.

-

Finanšu ministrija iebilst, ka tā tiek noteikta kā atbildīgā institūcija par plāna pasākuma M.5.5. pirmā rezultatīvā rādītāja izpildi.
Šī uzdevuma pirmais rezultatīvais rādītājs ir norādīts “1) veikts analītisks pētījums ar rekomendācijām” un kuram izpildes termiņš ir “1) 2025. gads” un “1) Papildus nepieciešamais finansējums: 35 tūkst. EUR.” Šāda summa ir norādītā arī plāna projekt pielikumā par uzdevumu īstenošanai nepieciešamo papildu finansējumu no Finanšu ministrijas 2025. gadā. Ņemot vērā, ka Finanšu ministrija nav paredzējusi veikt šādu pētījumu, lūdzam svītrot Finanšu ministriju kā atbildīgo institūciju par pasākuma M.5.5. pirmā rezultatīvā rādītāja izpildi un noteikt Finanšu ministriju kā līdzatbildīgo institūciju par šī uzdevuma pirmā rezultatīvā rādītāja izpildi.
 

-

Plāna projekta 4. daļā  ir iekļauts 5. Rīcības virziens – nodokļu sistēmas pilnveidošana ar mērķi veicināt gaisu piesārņojošo vielu emisiju samazināšanu un pasākumiem M.5.3., M.5.4. un M.5.5. kā izpildes termiņš ir minēta arī valsts nodokļu politika 2028. - 2031. gadam. Šajā tabulas kolonā būtu norādāms konkrēts izpildes termiņš (gads), ne kādā politikas nozarē iekļaujami rezultāti. Kā jau iepriekš uzsvērām, šobrīd nav noteikts turpmāko nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes mērķis un termiņš. Līdz ar to  lūdzam no plāna projekta 4. daļas pasākumiem M.5.3., M.5.4. un M.5.5. svītrot vārdus un skaitļus “valsts nodokļu politikā 2028.-2031. gadam”. Kā arī lūdzam svītrot šos vārdus un skaitļus tekstā zem 5. Rīcības virziena tabulas pie Pasākumu izvēles pamatojuma.

-

Plāna projekta 1.5.4.sadaļā  (20.lpp.) ir minētas valsts nodokļu politikas pamatnostādnes – uzsveram, ka šobrīd nav noteikts turpmāko nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes mērķis un termiņš. Jautājumus par gaisa piesārņojumu mazināšanu var arī risināt atsevišķi, to nesaistot ar nodokļu politikas pamatnostādnēm. Līdz ar to  lūdzam no plāna projekta 1.5.4.sadaļas svītrot teikumu “Ņemot vērā valsts nodokļu politikas četru gadu ciklu, izmaiņas nodokļu politikā Plāns paredz iekļaut nākamajās Valsts nodokļu politikas pamatnostādnēs 2028.–2031. gadam”.

-

Ņemot vērā Saeimas 2024.gada 4.decembrī pieņemtos grozījumus likumā "Par akcīzes nodokli", lūdzam precizēt plāna projekta 1.5.4.sadaļas politikas virzienu 6.punktu (19.lpp.) par akcīzes nodokļa piemērošanu dabasgāzei izmantošanai par degvielu.

6)    samazināta akcīzes nodokļa likmes piemērošana dabasgāzes kā transporta degvielas izmantošanai (šobrīd no 01.01.2021. līdz 31.12.2024. gadam tika piemērota samazinātā likme - 1,91 euro par MWh, savukārt no 01.01.2025.gada - 3,63 euro par MWh jeb 27% no pamatlikmes (13,45 euro par MWh), kas stāsies spēkā ar 01.01.2026. Vienlaikus dabasgāzes automašīnu ienākšana apritē ir samērā lēna, jo pastāv nenoteiktība par tehnoloģijas ilgtspējību Latvijā vairāk nekā desmit gadu periodā).

Lūdzam precizēt plāna projekta 29.zemsvītras atsauci (18.lpp.), norādot atsauci uz konkrētajiem Publisko iepirkumu likuma un Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju iepirkumu likuma pantiem, nevis minēto likumu grozījumiem, ņemot vērā, ka attiecīgie grozījumi ir pieņemti un spēkā esoši.

-

Kopsavilkumā par plānā iekļauto uzdevumu īstenošanai nepieciešamo valsts un pašvaldību budžeta finansējumu ir iekļauti vairāki pasākumi, kuriem paredzēta finansiāla ietekme uz pašvaldību budžetiem, kā arī pasākumi, pie kuriem norādīts, ka ietekme uz pašvaldību budžetu nav precīzi aprēķināma. Ņemot vērā, ka šie pasākumi radīs papildu līdzekļu nepieciešamību no pašvaldību budžetiem, par šo pasākumu īstenošanu būtisks ir Latvijas Pašvaldību savienības viedoklis.

-

Ņemot vērā, ka plāna projekta ietvaros paredzēts īstenot pasākumus, kuru ietvaros varētu tikt piešķirts publiskais finansējums saimnieciskās darbības veicējiem, kas potenciāli var kvalificēties kā komercdarbības atbalsts, piem., pasākums “B.1.3.1. Alternatīvo degvielu pieejamības un elektrotīkla pieslēgumu pie piestātnēm nodrošināšana lielajās ostās” (51.lpp.), “B.2.3. Sniegt finansiālu atbalstu uzņēmējdarbībai energoefektivitātes pasākumu īstenošanai un bezemisiju AER izmantojošu siltumapgādes iekārtu ieviešanai, īstenojot ANMP un KPP atbalsta programmas” (54.lpp.), “B.4.4. Sniegt finansiālu atbalstu fiziskām personām un apstrādes rūpniecības nozares komersantiem ETL (M1 un N1 kategorija) iegādei” ( 57.lpp.), “M.1.2.3. Sniegt finansiālu atbalstu, lai veicinātu publisko būvju un rūpniecības objektu pieslēgšanu CSAS (jaunas programmas) - 1) Izstrādāti nosacījumi atbalsta sniegšanai pieslēgumiem citu plānoto atbalsta programmu īstenošanas noteikumos” (84.lpp.),  “M.1.3.2. Sniegt finansiālu atbalstu emisiju attīrīšanas iekārtu uzstādīšanai sadedzināšanas iekārtās vai esošo sadedzināšanas iekārtu nomaiņai uz videi draudzīgākām (jauna programma)” (86.lpp.)  u.c., lūdzam plāna projektā ietvert informāciju, ka, izstrādājot plānotos pasākumus, tie tiks izvērtēti atbilstoši Komercdarbības atbalsta kontroles likuma 5.pantā ietvertajām komercdarbības atbalstu raksturojošajām pazīmēm un komercdarbības atbalsta gadījumā tiks ieviesti, ievērojot attiecīgo komercdarbības atbalsta regulējumu.
 

-

Lai nodrošinātu pārskatāmu un izsekojamu informāciju par plāna projektā paredzētajiem pasākumiem, lūdzam visā plāna projektā pārskatīt un korekti norādīt Eiropas Savienības kohēzijas politikas programmas 2021. - 2027. gadam specifisko atbalsta mērķus un to pasākumus, t.i. norādot to numurus, nosaukumus un plāna īstenošanai paredzēto finansējumu. 

-