Atzinums

Lūdzam precizēt plāna 3.pasākuma “Sabiedrības iesaiste ES Atveseļošanas fonda plāna un ES fondu projektu 2021.–2027. gadam ietvaros finansētu reformu un investīciju efektīvā veikšanā, caurskatāmā un atbildīgā uzraudzībā” rādītāju “Katra nozare projektu uzraudzības padomē(-s) uzaicina NVO”, ņemot vērā, ka  Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanu regulējošie Ministru kabineta 2021.gada 7.septembra noteikumi Nr. 621 "Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna īstenošanas un uzraudzības kārtība" neparedz pienākumu izveidot ANM projektu uzraudzības padomes un sadarbība var tikt nodrošināta ar citu institucionālo mehānismu palīdzību. Tāpat lūdzam precizēt rādītāju "Nozarē vismaz vienā projektā gadā tiek uzaicinātas NVO vai nozares eksperti", lai būtu saprotama tā interpretācija un izpildes novērtēšanas iespējas.
 

-

Aicinām pārskatīt Plāna projektā 17.-18.lpp. minētā 2.un 3.pasākuma lietderību, ņemot vērā, ka tie saturiski dublējas ar 1.pasākumu un nozaru ietvaros īstenojamie līdzdalības veidi neatšķiras no tā, kas saturiski tiks aptverts Valsts kancelejas īstenotajās komunikācijas aktivitātēs 1.pasākuma ietvaros. Tādējādi tiktu nodrošināta gan nepārprotamas un vienotas informācijas sniegšana par vienu un to pašu procesu, kā arī efektīvāk izmantoti valsts un pašvaldību resursi, katrai institūcijai un pašvaldībai negatavojot videomateriālu, audiomateriālu un rakstveida matreiālu par līdzdalības iespējām.

-

Lūdzam visā Plāna projektā aizstāt vārdus "sabiedrības līdzdalības koordinatori ministrijās" ar:
1) vārdiem "Institūcijas noteiktas amatpersonas, kas ir atbildīgas par sabiedrības līdzdalības nodrošināšanu uzsāktajā attīstības plānošanas procesā", lai nodrošinātu jēdzienu lietošanu atbilstoši Ministru kabineta 2009.gada 25.augusta noteikumiem Nr.970 "Sabiedrības līdzdalības kārtība attīstības plānošanas procesā". Tādējādi tiktu novērsta neskaidrība, ka šādas amatpersonas nav pastāvīgi noteikti un ierobežots skaits cilvēku, bet katrā līdzdalības procesā tie var būt dažādi institūcijas darbinieki, faktiski lielākā daļa par politikas plānošanu atbildīgo struktūrvienību darbinieki
vai
2) vārdiem "politikas plānošanā iesaistītās amatpersonas", lai precīzāk norādītu, ka atbildība par šo procesu ir lielam skaitam institūcijās nodarbināto.

-

Lūdzam precizēt un papildināt Plāna projekta 11.lpp. izteikto apgalvojumu, ka līdzīga sabiedriskā uzraudzība Eiropas Atveseļošanas fonda plāna īstenošanas procesā plānota arī Itālijā un Portugālē, ņemot vērā, ka iepriekš tekstā vispār nav sniegts nekāds uzraudzības procesa apraksts un nav saprotams, kādu valstu un kādas sistēmas tiek salīdzinātas.

 

-

Norādām, ka Plāna projekta 8.lpp.minētie virsmērķi ir pilnīgi identiski Plāna projekta 11.lpp.minētajiem pirmajiem diviem rīcības virzieniem. Lūdzam precizēt tos formulējumus, lai neradītu pārpratumus turpmākā Plāna projekta īstenošanas novērtēšanas procesā, proti, lai nošķirtu mērķu sasniegšanas pakāpes novērtējumu no rīcības virzienā īstenoto pasākumu novērtējuma.

-

Plāna projekts atvērtās pārvaldības stiprināšanu un ar to saistītos izaicinājumus primāri un galvenokārt balsta uz pieņēmumu par publiskās pārvaldes nepietiekamo izpratni, nepietiekamo komunikāciju, nepietiekamo sadarbību, nepieciešamību izstrādāt jaunas metodes un materiālus. Taču, lai nodrošinātu Plāna projektā noteiktos uzstādījumus lielākā sabiedrības iesaistē valsts pārvaldes darba uzraudzībā, novērtēšanā un uzlabošanā, kā arī aktīvāku iesaisti lēmumu pieņemšanā valsts un pašvaldību līmenī, iztrūkst tāda būtiska šī procesa dimensija kā sadarbības partneru (tai skaitā, sociālo partneru, nevalstisko organizāciju, pilsoniskās sabiedrības) administratīvās spējas (cilvēkresursu, laika resursu un finanšu resursu) novērtējums un nepieciešamie pasākumi sabiedrības līdzdalības resursu un spēju stiprināšanai un attīstībai. Tādēļ aicinām Valsts kanceleju attiecīgi papildināt gan Plāna projekta situācijas analīzi, gan nepieciešamos pasākumus. Tāpat aicinām situācijas analīzē iekļaut informāciju par dažādiem sabiedrības aktivitātes rādītājiem normatīvo aktu un plānošanas dokumentu sabiedrisko apspriešanu laikā, izsludināto projektu saskaņošanas laikā u.tml. Pretējā gadījumā vienpusēja komunikācija publiskajā pārvaldē pie Plāna projektā uzsvērtajiem augstajiem neuzticēšanās rādītājiem valsts pārvaldei, zemajiem pilsoniskās un sabiedriskās aktivitātes rādītājiem nespēs nodrošināt Plāna projektā minēto problēmu novēršanu un izaicinājumu risināšanu.

-

Lūdzam iespēju robežās situācijas analīzē izteiktos apgalvojumus un uz tiem izdarītos secinājumus pamatot ar konkrētiem datu avotiem, tai skaitā, izvērtējumiem, ziņojumiem un pētījumiem, lai neradītu neskaidru un neviennozīmīgu interpretāciju un tendenciozu secinājumu izdarīšanu. Piemēram, a) Plāna projekta 11.lpp. izteiktais apgalvojums, ka publiskajā sektorā strādājošo izpratne par ieguvumiem no līdzdalības vēl nav nostiprinājusies, ir jāpamato, ņemot vērā gan valsts pārvaldē attīstīto sadarbības praksi ar sociālajiem partneriem un nevalstiskajām organizācijām, šo sadarbību regulējošo normatīvo aktu regulāru pilnveidošanu, dažādu nozares politiku ietvaros īstenoto sadarbību nacionāla līmeņa uzraudzības un/ vai konsultatīvajās padomēs u.tml.; b) Plāna projekta 23.lpp. izteiktais apgalvojums, ka daudziem sabiedrībā pandēmijas laiks nozīmēja negatīvu personīgo pieredzi, piemēram, zaudēts darbs, samazinājušies ienākumi, nav pieejami pabalsti, palielinājušies nodokļi u. tml., ņemot vērā, ka šajā laika periodā nemainījās nodokļu sistēma, kā arī tika ieviesta virkne jaunu atbalsta veidu vai arī paplašināta un/ vai atvieglota pieejamība esošajiem valsts materiālā atbalsta veidiem un pakalpojumiem.

-