Atzinums

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisija (turpmāk – Regulators) savas kompetences ietvaros izvērtēja Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā 2023.gada 14.augustā saskaņošanai pieteikto likumprojektu “Grozījumi Enerģētikas likumā” (23-TA-1563) (turpmāk – Likumprojekts) un tā sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu (anotāciju) un izsaka šādus priekšlikumus un iebildumu:
Likuma 1.panta pirmās daļas papildināšana ar 3⁴) punktu: brīvprātīgā shēma – organizācija, kas apliecina bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā vai biogāzes atbilstība ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par minētās brīvprātīgās shēmas atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;”

Regulatora priekšlikums:
No minētās definīcijas izriet, ka “shēma” ir “organizācija”, kas apliecina atbilstību noteiktiem kritērijiem. Regulatora ieskatā, ievērojot arī Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra regulā Nr.2018/1999 par enerģētikas savienības un rīcības klimata politikas jomā pārvaldību un ar ko groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 663/2009 un (EK) Nr. 715/2009, Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 94/22/EK, 98/70/EK, 2009/31/EK, 2009/73/EK, 2010/31/ES, 2012/27/ES un 2013/30/ES, Padomes Direktīvas 2009/119/EK un (ES) 2015/652 un atceļ Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr.525/2013 minēto, “brīvprātīgā shēma” ir shēma (nevis organizācija, ar ko vispārēji saprot “iestādi” vai “personu”), kas atbilst noteiktiem kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija pieņēmusi lēmumu saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2018.gada 11.decembra Direktīvas (ES) 2018/2001 par no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas izmantošanas veicināšanu (turpmāk – Direktīva Nr.2018/2001)  30.panta 4.punktu. Ievērojot minēto, Regulators rosina minēto definīciju izteikt šādā redakcijā:
“3⁴) brīvprātīgā shēma – shēma, kas atbilst bioloģiskā šķidrā kurināmā, biomasas kurināmā vai biogāzes ilgtspējas kritērijiem un siltumnīcefekta gāzu emisiju ietaupījuma kritērijiem un attiecībā uz kuru Eiropas Komisija ir pieņēmusi lēmumu par minētās brīvprātīgās shēmas atbilstību ticamības, paredzamības un neatkarīga audita standartiem, kā arī tās ietvaros izmantotās metodikas atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem;”;
Likuma 2.panta papildināšana aiz vārdiem “tirdzniecību un izmantošanu” ar vārdiem “kā arī pētniecību enerģētikas jomā sabiedrības interesēm atbilstošai nozares attīstībai”.

Regulatora priekšlikums:
Regulators atkārtoti norāda uz iepriekš sniegto viedokli, ka Enerģētikas likuma 2.pants nebūtu grozāms, nosakot, ka likums reglamentē arī pētniecību enerģētikas jomā sabiedrības interesēm atbilstošai nozares attīstībai. Atkāroti uzsveram, ka atbilstoši Zinātniskās darbības likuma 2.pantam minētā likuma mērķis ir nostiprināt valsts rūpes par zinātni kā īpaši svarīgu sabiedrības attīstības faktoru un tas nosaka valsts institūciju kompetenci un saistības zinātniskās darbības nodrošināšanā. Regulatora ieskatā, nav pamatoti Enerģētikas likuma tvērumu paplašināt, radot interpretācijas riskus, ka pētniecība enerģētikas jomā ir regulējama. Ievērojot norādīto, no Likumprojekta būtu jāizslēdz arī 3.panta 8.punkts un XIX nodaļa “Enerģētikas jomas pētniecība”.
Likumprojekta izziņā ir norādīts, ka š.g. 12.jūnijā sniegtais Regulatora iebildums ir ņemts vērā, tomēr faktiski tas nav ņemts vērā.

Likuma papildināšana ar 58.¹ pantu (trešā daļa):
“(3) Atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums ir valsts īpašums, kura tiesiskais valdītājs ir Klimata un enerģētikas ministrija.”

Regulatora priekšlikums:
Regulatora ieskatā, no minētās tiesību normas nav skaidrs, kas ir “atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums”. Turklāt, likumprojektā ietvertā likuma 58.² panta otrā daļa paredz, ka Klimata un enerģētikas ministrija noteiktajos gadījumos izvērtē iespēju veikt atjaunīgās enerģijas saistību pārsnieguma pārskaitījumu citai Eiropas Savienības dalībvalstij. Ņemot vērā, ka vispārēji civiltiesiski “saistības” nav iespējams “pārskaitīt” (tās vai nu cedē, vai kā citādi “nodod” citai personai), savukārt no minētā likumprojektā ietvertā regulējuma izriet, ka ar šo jēdzienu, visdrīzāk, būtu jāsaprot “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pārprodukcija” jeb noteikts enerģijas apjoms (atbilstoši Direktīvas Nr.2018/2001 8.panta 1. un 2.punktam), Regulators aicina vai nu papildināt likuma 1.panta pirmo daļu ar attiecīgu definīciju, skaidrojot, ko šā likuma izpratnē nozīmē “atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums” vai arī precizēt likumprojektā ietvertās tiesību normas – likuma 58.¹ panta trešo daļu, 58.² panta pirmās daļas 4.punktu, otro, trešo un ceturto daļu, aizstājot jēdzienu “atjaunīgās enerģijas saistību pārsniegums” ar korektāku formulējumu (piem., “no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas daudzums, kas pārsniedz Latvijas saistības atjaunīgās enerģijas jomā”).

Papildināt 59.pantu ar otro daļu šādā redakcijā:
“(2) Dabasgāzes apgādē krīze, tajā skaitā enerģētiskā krīze ir saskaņā ar 2017. gada 25. oktobra Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr. 994/2010 (turpmāk – regula Nr. 2017/1938) 11. panta pirmo daļu izsludināti periodi, kad dabasgāzes piegāde ir apdraudēta vai traucēta.”.
Regulatora priekšlikums:
Ievērojot juridiskās tehnikas prasības, Regulators aicina precizēt regulas pierakstu, mainot vietām datuma norādi un attiecīgo insitūciju, kas izdeva normatīvo aktu, proti:
“(2) Dabasgāzes apgādē krīze, tajā skaitā enerģētiskā krīze ir saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2017.gada 25.oktobra Regulas Nr.2017/1938 par gāzes piegādes drošības aizsardzības pasākumiem un ar ko atceļ Regulu (ES) Nr.994/2010 (turpmāk – regula Nr.2017/1938) 11.panta pirmo daļu izsludināti periodi, kad dabasgāzes piegāde ir apdraudēta vai traucēta.”.

Likuma papildināšana ar 124.pantu šādā redakcijā:
124. pants
(1) Enerģijas ražošanas iekārtu ieviesējs var izmantot vienoto kontaktpunktu, lai centralizēti saņemtu visu atbilstošo institūciju izsniegtās nepieciešamās atļaujas un tehniskos noteikumus enerģijas ražošanas iekārtu ieviešanas procesā līdz to nodošanai ekspluatācijā un atbilstošajos gadījumos – pieslēgšanai tīklam.
(2) Būvniecības valsts kontroles birojs ir vienotais kontaktpunkts šā panta pirmās daļas izpratnē, izņemot šā panta trešajā daļā minētos gadījumus.
(3) Elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu līdz 500 kilovatiem (kW), vienotais kontaktpunkts ir elektroenerģijas sadales sistēmas operators vai tā izraudzīts pakalpojuma sniedzējs, kā arī ikviens elektroenerģijas tirgotājs, kas piedāvā šādu pakalpojumu.
(4) Vienotais kontaktpunkts izstrādā vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas projektu izstrādātājiem, tajā iekļaujot arī nosacījumus nelielas jaudas projektiem un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektus, un to publicē savā tīmekļa vietnē sniedz minēto informāciju arī tiešsaistē, skaidri aplūkojot arī nelielus projektus. Tiešsaistes informācijā pieteikuma iesniedzējam norāda attiecīgo kontaktpunktu, kurā jāiesniedz pieteikums.

Regulatora iebildums:
Minētā panta ceturtā daļa noteic, ka vienotajam kontaktpunktam jāizstrādā noteiktas vadlīnijas, kurās, citstarp, jāparedz nosacījumi arī nelielas jaudas projektiem. Savukārt no panta otrās un trešās daļas izriet, ka par vienoto kontaktpunktu var būt gan Būvniecības valsts kontroles birojs, gan elektroenerģijas sadales sistēmas operators vai tā izraudzīts pakalpojuma sniedzējs, kā arī elektroenerģijas tirgotājs. Ievērojot, ka panta ceturtā daļa skaidri nenoteic, ka minētās vadlīnijas ir jāizstrādā vienīgi Būvniecības valsts kontroles birojam, ir pamats uzskatīt, ka šādas vadlīnijas būtu jāizstrādā arī citām personām, kas var tikt uzskatītas par vienoto kontaktpunktu.
Ievērojot minēto, lai mazinātu tiesību normu dažādas interpretācijas riskus, Regulators ierosina minētā panta ceturto daļu izteikt šādā redakcijā:
“(4) Šā panta otrajā daļā minētais vienotais kontaktpunkts izstrādā vadlīnijas atjaunīgās enerģijas ražošanas projektu izstrādātājiem, tajā iekļaujot arī nosacījumus nelielas jaudas projektiem un no atjaunojamajiem energoresursiem iegūtas enerģijas pašpatērētāju projektus, un savā tīmekļa vietnē sniedz minēto informāciju arī tiešsaistē, skaidri aplūkojot arī nelielus projektus. Tiešsaistes informācijā pieteikuma iesniedzējam norāda attiecīgo kontaktpunktu, kurā jāiesniedz pieteikums.”
Vienlaikus, ja tomēr, ministrijas ieskatā, vadlīnijas pamatoti būtu jāizstrādā ne vien Būvniecības valsts kontroles birojam, bet arī panta trešajā daļā norādītajām personām, Regulators aicina precizēt panta ceturtajā daļā ietverto prasību vadlīnijās ietvert nosacījumus arī nelielas jaudas projektiem, ievērojot, ka saskaņā ar panta trešajā daļā minēto vienīgi Būvniecības valsts kontroles birojs ir uzskatāms par vienoto kontaktpunktu elektroenerģijas ražošanas iekārtām ar jaudu virs 500 kilovatiem.
 

-