Atzinums

Piedāvātā panta daļas redakcija nevar būt uzskatāma par samērīgu risinājumu mērķa sasniegšanai, jo, nosakot nepieciešamību azartspēļu organizētājiem izveidot konstruktīvi nodalītas telpas alkoholisko dzērienu iegādei un patēriņam (pārsvarā tirdzniecība noris pie bāra, kura lete visbiežāk ir izvietota spēļu zālē bez konstruktīva norobežojuma), tas cita starpā nosaka uzņēmējiem papildus ieguldījumus kontroles mehānismu izstrādē, rodas arī papildus finansiālo līdzekļu izlietojums. Nosakot šādu ierobežojumu nepieciešams izvērtējums (iespējams arī citu valstu pieredze) par to ietekmi uz sasniedzamo mērķi un vai to nav iespējams panākt ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem.
Kā ir minēts anotācijā “Nosakot minētos ierobežojumus, tiktu sekmēta azartspēļu spēlētāju spēja saglabāt kontroli pār notiekošo un mazinātos pārmērīgas aizraušanās (azarta) riski”, taču vēršam uzmanību, ka aizliedzot personai pašai dzērienu nest pie spēļu galdiem vai azarstpēļu iekārtām radīsies risks pārmerīgai un straujai alkoholisko dzērienu lietošanai piedāvātajā telpā ar mērķi iet izklaidēties pie spēļu galdiem vai iekārtām un ātrāk izdzert alkoholisko dzērienu. Azartspēļu spēlētāju primārais mērķis, apmeklējot konkrētās iestādes, ir spēlēt šīs azartspēles pēc būtības, ne tik daudz cik pastiprināti lietot alkoholu.

Lūdzam 5.panta vienpadsmito daļu izteikt šādā redakcijā : “(11) Azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām nav atļauta.”
Papildus aicinām anotācijā paskaidrot, ka tiek saglabāta iespēja patērēt alkoholiskos dzērienus pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām, kas iegādāti azartspēļu organizēšanas vietā.
 

(11) Azartspēļu organizēšanas vietās alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecība pie spēļu automātiem, kāršu, kauliņu un ruletes spēļu galdiem vai citām azartspēļu iekārtām nav atļauta.

Patērētāju tiesību aizsardzības centra (turpmāk – PTAC) ieskatā 5.panta desmito daļu nepieciešams saskaņot ar 6.panta trešo daļu, jo minēto tiesību normu tvērums pārklājas un rada tiesisko neskaidrību. PTAC ieskatā attiecīgais aizliegums ārpus mazumtirdzniecības vietām piedāvāt alkoholiskos dzērienus par velti, kā dāvanu vai kompensāciju par citas  preces iegādi vai cita pakalpojuma saņemšanu būtu iekļaujams tikai 5.pantā, kurā paredzētās vispārējās prasības (vispārējie noteikumi) alkoholisko dzērienu realizēšanai. PTAC ieskatā nepieciešams precizēt kā mazumtirdzniecības vietas jēdziens ir attiecināms uz tiešsaistes vidē veikto alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecību. Vienlaikus PTAC ieskātā būtu nepieciešams precizēt vai un cik lielā mērā tādas alkoholisko dzērienu popularizēšanas darbības, ka piedāvāšana par velti, piedāvāšana kā dāvanu vai kompensāciju par citas preces vai pakalpojuma iegādi, kā arī degustācija, uzskatāmas par reklāmas prasību neievērošanu un kā tās nošķiramas no prasībām kuras attiecināmas uz alkoholisko dzērienu vai citu preču vai pakalpojumu mazumtirdzniecību. Ja minētie nošķiršanas kritēriji nav precizēti, rodas vai var rasties neskaidrība par šo tiesību normu uzraudzības kompetenci un piemērojamo atbildību.
 

-

PTAC ieskatā ir nepieciešams izvērtēt šīs ierobežojuma pamatotību. Izvērtējot likumprojekta anotācijā iekļauto skaidrojumu, kurš nesatur atsauces uz ekspertu vērtējumu vai pētījumiem par šāda ierobežojuma lietderību, iespējams izdarīt secinājumus, ka līdzīga tiesību norma ir ieviesta Lietuvā, kā arī konkrētā ierobežojuma mērķis ir mazināt veselībai nodarīto kaitējumu personām, kuras pārmērīgi lieto alkoholu. Konkrētais ierobežojums uzskatāmas par tirgus barjeru, kurai jābūt samērīgai, nepieciešamai un pamatotai ar apstākli, ka attiecīgo mērķi nav iespējams sasniegt ar citiem saudzīgākiem līdzekļiem. Vienlaikus minētā tiesību norma, kura paredz aizliegumu konkrēta stipruma alkoholisko dzērienu iepakojumam būt mazākam par 0.2 l ir vērtējama kopsakarā ar  6.panta trīspadsmitās daļas aizliegumu, kurš tieši pretēji aizliedz lielāka tilpuma iepakojuma izmantošanu. Vienlaikus šādas tiesību normas iekļaušana normatīvajā akta bez atbilstoša pamatojuma, negatīvi ietekmē patērētāju iespējas izvēlēties preces atbilstoši savām interesēm un šāds patērētāju izvēles ierobežojums skar arī patērētājus, kuriem nav raksturīga pārmērīga alkohola lietošana.
Papildus aicinām izvērtēt regulējuma precizēšanu attiecībā uz to, vai pārdodot, piemēram, izlejamo alu – ir atļauts to liet arī lielākos iepakojumos par attiecīgi 0.5 un 1 litru, pretējā gadījumā tas veicina ļoti ne-ilgtspējīgu iepakojuma izmantošanu.
 

-

PTAC ieskatā šīs tiesību normas samērīgums un lietderīgums būtu pamatojams ar ekspertu līmeņa pētījumiem, kuri raksturo šādas informācijas nozīmīgu patērētāju pirkumu veikšanas izvēlē. Patreizēja situācijā PTAC, tai skaitā anotācijā sniegto skaidrojumu par nepilngadīgo personu uzvedības ietekmēšanu, nesaskata šādu prasību nozīmīgumu attiecībā uz patērētāju rīcību, veicot izvēli par alkoholisko dzērienu iegādi, bet šādas prasību iekļaušana normatīvajā aktā rada vai var radīt apgrūtinājumus mazumtirgotājiem. PTAC ieskatā problēmas, kura saistītas ar nepilngadīgu personu alkoholisko dzērienu lietošanu vai noziedzību, ir risināmas, izmantojot citus līdzekļus, taču attiecīgā prasība izvietot brīdinājumu tirdzniecības vietā nav efektīvs līdzeklis, šo problēmu risināšanai.
 

-

Skatīt PTAC komentāru par 5.panta desmito daļu.
 

-

Aicinām izvērtēt nepieciešamību šobrīd noteikt papildus marķēšanas prasības alkoholiskajiem dzērieniem, ņemot vērā, ka šobrīd Eiropas Savienības līmenī nav regulēti vienādi nosacījumi attiecībā uz marķējuma prasībām alkoholiskajiem dzērieniem, un pašreiz vēl noris darbs pie šo vienoto noteikumu izstrādes.

-

Aicinām izvērtēt papildināšanu ar 7.¹ pantu, ņemot vērā, ka šobrīd ES nav paredzēti vienoti noteikumi attiecībā uz uzturvērtības marķējumu un šobrīd notiek darbs pie to izstrādes.

-

PTAC ieskatā 11.panta piektās daļas 7.punkta tvērums aptver pārējos šīs daļas punktus, jo nekur citur, kā vien alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietās, alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma nav atļauta. Līdz ar to PTAC ierosina 11.panta piektajā daļā norādīt tikai to, ka alkoholisko dzērienu cenu un atlaižu reklāma ir aizliegta ārpus alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietām, izņemot alkoholisko dzērienu ražošanas vietas vai ražotāja struktūrvienības. Vienlaikus PTAC vērš uzmanību uz nepieciešamību precizēt kā alkoholisko dzērienu neklātienes tirdzniecība,  piemēram, distances tirdzniecība interneta veikalos vai citā tiešsaistes saskarnēs, ir saistāma ar alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības vietas definīciju. Saistībā ar piedāvāto redakciju vēršam arī uzmanību uz to, ka piektās daļas 5.punkts, proti, tiešsaistes saskarnes, iekļauj gan tīmekļvietnes, gan arī mobilās aplikācijas, kuras tiek izmantotas pirkumu veikšanai, izmantojot tiešsaisti.
PTAC ieskatā par nesamērīgu un līdz ar to no likumprojekta izslēdzamu būtu uzskatāms 11.panta sestās daļas 3.punkts, kurš aizliedz vai ierobežo patērētājiem izmantot lojalitātes programmu iespējas. Vēršam uzmanību, ka lojalitātes programmu būtība ir pircēju piesaistīšana visam pārdevēja vai pārdevēju tīkla preču klāstam un šo programmu mērķis nav saistāms konkrēti ar alkoholisko dzērienu, kā atsevišķu tirgus preču, pieprasījuma veicināšanu. Lojalitātes programmu pamatā ir zemāku cenu piedāvājumi lielam preču skaitam un daudziem pircējiem, kā arī lojalitātes klienta parastā cena, kura ir zemāka, nekā ne lojalitātes pircējiem piedāvātā, nav uzskatāma par speciālo piedāvājumu, bet gan ir konkrētās preces lojalitātes programmas parastā cena. PTAC nesaskata pamatojumu tam, lai patērētājiem, kuri, uzticoties konkrētam pārdevējam vai tirdzniecības tiklam, piedalās lojalitātes programmās, tiktu liegtas dažādu preču, tai skaitā, alkoholisko dzērienu cenas priekšrocības.
 

-

Lūdzam svītrot 11.panta sestās daļas 2. un 3.punktu. 
Pašreizējā Likumprojekta 11.panta sestās daļas redakcija paredz ierobežojumu lojalitātes atlaidēm un dzērienu iegādei vairumā (vairākas alkoholisko dzērienu vienības par zemāku cenu), pamatojoties uz patērētāju rosināšanu spontānu pirkumu veikšanai, taču jāatzīmē, ka tas visticamāk neatturēs patērētāju no lēmuma pieņemšanas par labu konkrēta alkoholiskā dzērienu iegādei.
Aicinām Veselības ministriju pamatot šāda veida atlaižu un to reklamēšanas mazumtirdzniecības vietās atšķirību starp ierastajām atlaidēm, ko tirdzniecībā nav paredzēts ierobežot (piemēram, atlaide vienai preces vienības), jo Likumprojekta grozījumi neparedz ierobežot akcijas cenu pozicionēšanu, izmantojot dzeltenās (akciju) cenu zīmes preču plauktos, kas arī vizuālā veidā aicina patērētāju iegādāties minēto alkoholisko dzērienu ar atlaidi, neatkarīgi no tā, vai piedāvātā cena ir pieejama visiem klientiem, vai kādas lojalitātes programmas ietvaros, tai skaitā arī vairākus produkta iepakojumus uzreiz ar mērķi ietaupīt. Nav skaidrs, kas tieši tiks sasniegts ar konkrēto ierobežojumu un cik tas būs efektīvs, jo kaimiņvalstu pieredze rāda, ka šāda veida ierobežojumi nesasniedz rezultātu - mazāks alkoholisko dzērienu patēriņš. 
Tostarp saskatām problemātiku tajā, ka, lai ienāktu alkoholisko dzērienu mazumtirdzniecības tirgū, gan jaunam vietējam, gan ārvalstu ražotājam sākotnēji ir jāpiedāvā īpaši piedāvājumi, lai veicinātu sava zīmola atpazīstamību un ienākšanu tirgū.
Cita starpā, aizliedzot lojalitātes atlaides, notiek iejaukšanās konkurencē starp tirgus dalībniekiem un netiešā veidā tiek veicināts zemākas klases alkohola patēriņš.
 

-

Lūdzam svītrot 11.panta piektās daļas 1. un 2.punktu, jo kā VM ir norādījusi likumprojekta anotācijā - "Kā labas prakses piemēru var minēt Norvēģiju, kur alkoholisko dzērienu reklāma ir aizliegta televīzijā, radio un arī internetā, tādejādi aptverot visa veida mediju kanālus. Savukārt, Zviedrijā alkoholisko dzērienu reklāma ir pilnībā aizliegta televīzijā un radio". Nav skaidrs uzstādījums šāda veida reklāmu aizliegumam drukātajos medijos, jo ierobežojumi likumprojekta anotācijā minētajās valstīs (Norvēģijā, Zviedrijā, Lietuvā) neaptver  drukātos medijus. VM nav skaidrojusi, kāpēc minētie ierobežojumi ir paplašināti savā tvērumā, kā tas ir citās valstīs. Jāņem vērā, ka drukāto mediju svarīgs finansējuma un ienākumu avots ir reklāma un līdz ar to būtiski reklāmas ierobežojumu var ietekmēt drukāto mēdiju dzīvotspēju,  samazinot arī konkurenci. Cita starpā nav veikts novērtējums par šāda aizlieguma finansiālo ietekmi uz privāto mediju reklāmas ienākumiem, vājinot arī mediju finansiālo stabilitāti. 

-

Lūdzam svītrot 11.panta piektās daļas 7.punktu, jo alkoholisko dzērienu cenu pieejamība ir būtiska  patērētājiem, lai tie varētu izvērtēt, kuru preci vai pārdevēju izvēlēties, neliekot personai apmeklēt vairākas tirdzniecības vetas, lai atrastu sev pievilcīgāko cenu. Kā arī, ja tiek ierobežota informācijas pieejamība par cenām, tad patērētājam, jāizdara izvēle ierobežotas informācijas apstākļos, kas var radīt negatīvu ietekmi uz konkurenci un veicināt negodīgu komercpraksi.  Ja nekādā veidā netiks pieļauta cenas reprezentēšana ārpus veikaliem, pastāv risks, ka no tirgus tiks “izspiesti” mazie ražotāji, turklāt, ja reklāmu nebūs iespējams izvietot nekur un nebūs iespējas norādīt, kāda ir preces cena vai norādi uz tā iegādes vietām un kādu īpašu piedāvājumu, varētu kļūt apgrūtinoši  sasniegt savus klientus un attīstīt savu tirgus daļu. 
 

-

Ņemot vērā komentāru par 6. panta (2⁵⁾ daļu, ierosinām izslēgt 14.panta desmito daļu.
 

-

Lūdzam veikt labojumu Pārejas noteikumu 21.punktā, norādot, ka "Šā likuma 6.panta 1³ daļas 3.punkts, 7.¹ panta pirmā daļa [..]".

Šā likuma 6.panta 1³ daļas 3.punkts, 7.¹ panta pirmā daļa, 14.panta devītā daļa un 15. panta sestā daļa saistībā  ar alkoholisko dzērienu papildu marķēšanas prasību neievērošanu, stājas spēkā 2024. gada 1. janvārī.

Lūdzam veikt labojumu anotācijā un sniegt skaidru norādi uz to, ka ierobežojums alkoholisko dzērienu pienešanai pie azartspēļu automātiem attiecas tikai uz spēļu zālēm atbilstoši Azartspēļu un izložu likuma 22.pantam. 
Vēršam uzmanību, ka arī anotācijā ir norādīts, ka lielākie riski saistāmi tieši ar spēļu zālēm, kur tiek spēlēti spēļu automāti, nevis visām azartspēļu organizēšanas vietām, kā tūristu iecienītie kazino vai totalizatora un derību likmju pieņemšanas vietām. 

-

Atbilstoši ministrijas iebildumam un piedāvātajiem redakcionālajiem anotācijas precizējumiem par likumprojekta nepieciešamību paziņot Eiropas Komisijai, vēršām uzmanību, ka vienlaikus ir nepieciešams aizpildīt arī Anotācijas 5.sadaļu kā to paredz Vadlīnijas par TAP anotāciju aizpildīšanu:

"Šādam projektam Ietekmes novērtējuma ziņojuma (anotācijas) 5. sadaļas 5.4.1. tabulā "Tiesību akta projekta atbilstība ES tiesību aktiem" norāda, vai projekts ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, attiecībā uz kādiem aspektiem tas ir uzskatāms par tehnisko noteikumu projektu, vai ir veikta paziņošanas procedūra IMI vai TRIS sistēmā, un, ja nav, – kad ir plānots to veikt."

-

Anotācijā minēts, ka likumprojekta pantu par papildus marķēšanas prasību noteikšanu alkoholiskajiem dzērieniem paredzēts nosūtīt saskaņošanai Eiropas Komisijai. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā iekļautas prasības ne tikai preču, bet arī pakalpojumu brīvai apritei, kas veido ierobežojumus Eiropas Savienības vienotajā tirgū. Pamatojoties uz to, lūdzam anotācijas 5. sadaļu par tiesību akta projekta atbilstību Latvijas Republikas starptautiskajām saistībām papildināt ar atsauci, norādot, ka tiks veikts paziņojums par visu likumprojektu, ļaujot Eiropas Komisijai un dalībvalstīm izvērtēt likumprojektā iekļautās prasības preču un pakalpojumu brīvas aprites jomā. Iesakām par likumprojektu paziņot Iekšējā tirgus informācijas sistēmā (IMI) attiecībā uz pakalpojumu ierobežojumu jomu atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū noteiktajam, jo tajā vienlaikus var paziņot arī par prasībām, kas likumprojektā attiecināmas uz precēm, formāli norādot paziņojumā, ka minētais paziņojums ir paziņojums arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā nozīmē (atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā 5. panta 5. punktam).

Projekts pēc saskaņošanas tiks paziņots Eiropas Komisijai un Eiropas Savienības dalībvalstīm komentāru sniegšanai atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīvā 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū 15. panta 7. punktā noteiktajam, formāli veicot atsauci, ka projekts ir paziņojams arī Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvā (ES) 2015/1535 (2015. gada 9. septembris), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko noteikumu un Informācijas sabiedrības pakalpojumu noteikumu jomā 5. panta 1. punktā noteiktajam.

Lūdzam izvērtēt prasību un izmaksu samērīgumu pret ieguvumiem. Vēršam uzmanību, ka likumprojektā iekļautās prasības potenciāli ir būtisks slogs uzņēmējiem, ražotājiem, tirdzniecībai un pakalpojumu sniedzējiem, tādēļ to ieviešanai nepieciešams izvērtējums.
Lūdzam anotācijā sniegt skaidrojumu, kādā veidā ierobežojumi lojalitātes programmu ietvaros atturēs patērētājus (tostarp, jauniešus) no alkoholisko dzērienu iegādes vairumā, ņemot vērā, ka citi cenu samazinājumi (atlaides) turpinās būt spēkā un patērētāji izvēlēsies tās preces, kas tam būs finansiāli izdevīgas.
Aicinām izvērtēt, vai izraudzītie līdzekļi ir piemēroti leģitīmā mērķa sasniegšanai, un vai mērķis nav sasniedzams ar citiem, mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas neietekmēs uzņēmēju konkurētspēju. Tostarp aicinām anotācijā izvērtēt, vai plānotie ieguvumi ir pietiekoši nozīmīgi, lai atsvērtu iespējamo negatīvo ietekmi un tirgu un konkurenci. Būtiski ir ņemt vērā citu valstu pieredzi un izvērtēt, tieši kuri ierobežojumi ir visefektīvākie, un tos, ņemot vērā arī ekonomiskos apstākļus, censties ieviest, un atturēties no ierobežojumu ieviešanas, kuru efektivitāte nav pietiekama vai nav pierādīta.
Atlaides vienai preces vienībai tik un tā patērētājam sniegs iespēju konkrēto preci iegādāties izdevīgāk un vairumā, tādējādi nav saskatāms pamatojums lojalitātes atlaižu programmu ierobežojumiem. Lai gan likumprojekta anotācijā ir sniegta vispārīga informācija par citu valstu pieredzi aizliedzot lojalitātes programmu ietvaros piedāvāt iegādāties alkoholiskos dzērienus par samazinātu cenu, tas nav uzskatāms par pietiekamu pamatojumu tam, kādēļ tieši patērētāja lojalitātes programmas ietvaros sniegtais piedāvājums (piemēram, patērētāja dzimšanas dienā vai vārda dienā) varētu tikt vērtēts kā sliktāks un līdz ar to aizliegts likuma ietvaros nekā, piemēram, piemērotā atlaide visiem patērētājiem. Šāds ierobežojums ietekmē uzņēmējus, kā arī palielina cita starpā administratīvo slogu uzraugošajām institūcijām. 

-

Lūdzam papildus izvērtēt, vai reklāmas ierobežojumi ikvienam alkoholiskajam dzērienam patiešām ir objektīvi nepieciešami leģitīmā mērķa sasniegšanai (Eiropas valstīs ir līdzīga veida ierobežojumi, kas attiecas, piemēram, tikai uz stiprajiem alkoholiskajiem dzērieniem). 
 

-

Ņemot vērā, ka likumprojekts ietekmēs ražotājus, tirgotājus, pakalpojumu sniedzējus un citas iesaistītās sabiedrības grupas, kā arī tautsaimniecību kopumā, lūdzam aizpildīt anotācijas 2. sadaļu par tiesību akta projekta ietekmējamām sabiedrības grupām, ietekmi uz tautsaimniecības attīstību un administratīvo slogu.
Lūdzam anotācijā iekļaut skaidrojumu, vai ir veikts izvērtējums šāda ierobežojuma ietekmei uz tirgu un konkurenci, un vai šis ierobežojums nekļūs par šķērsli jaunu produktu ienākšanai tirgū. Tostarp lūdzam anotācijā iekļaut vērtējumu, kāda būs plānoto ierobežojumu ietekme uz ražotājiem. 

-

Ja tiek saglabāts 7.¹ pants, tad attiecīgajam pārejas periodam jābūt attiecinātam uz visu 7.¹ pantu, nevis tikai šī panta pirmo daļu.
 

-