Atzinums

RSU pievienojas jau Sabiedriskās apspriešanas procesā AIC paustajam viedoklim, citējot to: "Likumprojektā “Sporta likums” (turpmāk – likumprojekts) vairākkārt paralēli tiek lietoti termini “sporta speciālists” un “sporta treneris”. No likumprojekta un tā anotācijas nav saprotams, ar ko atšķiras sporta speciālists no sporta trenera, kādas ir sporta speciālista un trenera kompetences. Arī likumprojekta tiek lietoti šie abi termini, un nav saprotams, kāpēc sporta treneris veic darbības sporta speciālista reglamentētajā profesijā un kura profesija tieši ir reglamentēta. Piemēram, pašlaik likuma “Par reglamentētajām profesijām un profesionālās kvalifikācijas atzīšanu” 28.panta pirmā daļa nosaka, ka reglamentētā profesija ir “sporta speciālists”. Savukārt, saskaņā ar Ministru kabineta 2006. gada 6. jūnija noteikumiem Nr.460 “Noteikumi par specialitāšu, apakšspecialitāšu un papildspecialitāšu sarakstu reglamentētajām profesijām” (turpmāk tekstā – MK noteikumi Nr.460) sporta speciālists ir reglamentētā profesija un tai ir divas specialitātes – treneris un instruktors. Tādējādi nav saprotams, kādēļ likumprojektā tiek lietoti paralēli šie divi termini – “sporta speciālists” un “sporta treneris”, ja treneris ir tikai viena no sporta speciālista specialitātēm. Likumprojektā vispār nav minēts termins “instruktors”, tādēļ nav saprotams, vai vispār vēl pastāvēs šāda specialitāte. Ņemot vērā augstākminēto, Akadēmiskās informācijas centrs lūdz Izglītības un zinātnes ministriju ietvert likumprojektā sporta speciālista definīciju un veidot likumprojektu tā, lai būtu saprotams, ar ko tas atšķiras no trenera un kura no tām īsti ir reglamentētā profesija."

Lūdzu likumprojekta 1.panta 4.punktu izteikt šādā redakcijā vai līdzīgā ar ietvertu visu uzskaitīto darbinieku kopumu:
"4) sporta darbinieks — fiziska persona, kas veic darbību sporta jomā, tostarp:
a) sporta speciālists — persona, kas ar atbilstošu izglītību vai profesionālo kvalifikāciju trenē, māca, vada un organizē sporta treniņus (nodarbības) un ar tiem saistīto izglītojošo, metodisko un organizatorisko darbu;
b) sporta treneris — sporta speciālista specialitāte; persona, kurai ir atbilstoša izglītība vai profesionālā kvalifikācija vai izsniegts sporta trenera sertifikāts un kura sagatavo un māca sportistu, vada sporta treniņus (nodarbības);
c) sporta instruktors — persona ar atbilstošu sagatavotību sporta jomā, kura sporta trenera uzraudzībā asistē sportistu sagatavošanā, vada atsevišķus uzdevumus sporta treniņu (nodarbību) ietvaros un piedalās sporta nodarbību īstenošanā;
d) sporta tiesnesis — persona, kura vada sacensības no neitrāla skatu punkta, sekojot noteikumu ievērošanai, izšķirot strīdus un pieņemot lēmumus sporta sacensību laikā un kurai ir attiecīgās sporta federācijas izsniegts tiesneša kvalifikāciju apliecinošs dokuments;
e) sporta pasākumu apkalpojošais un organizatoriskais personāls — persona, kas veic sportista vai sporta sacensību apkalpojošo un organizatorisko darbu.