Atzinums

Nav pieļaujams, ka atkārtotas zināšanas neatbilst sākotnējām zināšanām un tiek izsniegts identisks apliecinājums, tāpēc zināšanu pārbaudei pēc sākotnējās un atkārtotās apmācības ir jābūt vienādā apjomā, jo praktisko iemaņu pārbaudē ir tikai atdzīvināšana un viens praktiskais uzdevums, savukārt teorētisko zināšanu pārbaude nodrošinātu iespēju aptvert visas programmas tēmas.
Regulāri veicot reapmācību var zust zināšanas par tām tēmām, kas mazāk tiek apskatītas praktiskajā apmācībā – slimības (insults, krampji utt.), dzīvnieku izraisīti nelaimes gadījumi utt.

4.11.2. ar triju stundu zināšanu pārbaudi.

Iebilstam pret mācību stundas palielināšanu uz 45 minūtēm.

Vairāk kā 30 gadus akadēmiskās stundas ilgums ir 40 minūtes. Pirmās palīdzības pasniedzēji spēj īstenot programmu noteiktajā laikā. Ieviešot papildu aprīkojumu nav nepieciešams palielināt mācībām paredzēto laiku.
Pirmās palīdzības izglītības programma pēc tās veida būtu pielīdzināma Izglītības likuma, 46. pantā aprakstītajām Neformālās izglītības programmām, ko ir tiesīgas īstenot akreditētas izglītības iestādes. Savukārt Profesionālās izglītības likuma, 28. panta 4. daļa nosaka, ka mācību stundas ilgums var būt 40 minūtes. Pēc statistikas datiem liela daļa no pirmās palīdzības kursu dalībniekiem paralēli vēl iegūst vidējo vispārējo izglītību un Vispārējās izglītības likuma, 45. panta 1. daļa nosaka, ka mācību stundas ilgums vispārējās vidējās izglītības programmās ir 40 minūtes.
Palielinot akadēmiskās stundas ilgumu no 40 uz 45 minūtēm 4.2. punktā noteiktās mācību programmas kopējais laiks palielināsies vismaz par 1 stundu un 15 minūtēm. Šobrīd programmas praktiskā daļa ir 6 akadēmiskās stundas un eksāmens 3 akadēmiskās stundas, jeb kopā 6 astronomiskās stundas. Lielai daļai apmācītājorganizāciju nodarbību laiks darba dienās ir no 17:00 līdz 23:00, jo gandrīz visiem pasniedzējiem ir pamatdarbs, kā arī kursu dalībnieki ir nodarbināti vai atrodas izglītības iestādēs. Tāpat ir būtiski, lai mācības notiktu laikā, kad ir pieejama sabiedriskā transporta kustība, jo daudzi kursa dalībnieki kursus apgūst, lai iegūtu transportlīdzekļa vadītāja tiesības.
Šis punkts ir nepārdomāts, un nesamērīgs, jo apmācītājorganizācijas jau šobrīd saskaras ar pasniedzēju trūkumu. Palielinot nodarbību laiku būs jāsadala praktiskā daļa uz 2 dienām – tas nozīmē, ka būs nepieciešams 2 reizes lielāks pasniedzēju skaits. Norādām, ka NMPD nenodrošina jauno pasniedzēju apmācību pietiekoša skaitā, par ko liecina retā kursu norise un niecīgās sertificēto pasniedzēju skaita izmaiņas.
Ja apmācītājorganizācijas būs spiestas īstenot kursu praktisko daļu ar eksāmenu vienā dienā, tad vakara nodarbībām iespējamais īstenošanas laiks būs no 17:00-23:45. Tas var ietekmēt izglītojamo drošību, uzmanības noturību u.c. faktorus.

Mācību stundas ilgums pirmās palīdzības apmācības programmās ir 40 minūtes.

Var būt situācijas, kad savstarpējie līgumi ar klientiem paredz pēcapmaksu – apliecību izsniedz, kad apmaksa saņemta. Tāpat var būt tehniskas problēmas ar ierīci, internetu, autentifikāciju utt.

Šis punkts rada augstu administratīvo slogu un īsus termiņus datu ievadei.

Šo noteikumu 11.2., 11.3.,11.4. un 11.5. apakšpunktā minētie pirmās palīdzības sniegšanas apmācību veicēji pēc apmācības kursu beigšanas nodrošina, ka informācijas sistēmā ne vēlāk kā vien mēneša laikā tiek ievadīta informācija par fiziskām personām, kuras beigušas apmācības kursu kādā no šo noteikumu 4.1.​​​​​, 4.2., 4.4., 4.11. un 4.12. apakšpunktā minētajām apmācības programmām. Pēc 4.11. un 4.12. apakšpunktā minēto programmu pabeigšanas informācijas sistēmā ievada informāciju kā par 4.2. un 4.4. apakšpunktā minēto apmācību programmu apgūšanu.

Šāda redakcija ir nepareiza, jo pieļauj iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas “apiešanu”.

Saskaņā ar esošo noteikumu redakciju, pasniedzēju patstāvīgi veiktajam darbam nav iekšējās kvalitātes kontroles - viss balstās tikai uz godprātīgu 6. pielikumā noteikto prasību ievērošanu. Turpretī apmācītājorganizācijai ir jāizstrādā un jāuztur kvalitātes vadības sistēma, jānodrošina uzraugošais personāls, jāizpilda prasības par minimālo pasniedzēju skaitu, jāorganizē kvalitātes uzturēšana u.c. Individuāliem pasniedzējiem nekas no tā nav jānodrošina un tas veido negodīgu konkurenci.

Apmācītājorganizācijas līdz šim ir ieguldījušas lielus resursus, lai uzturētu pirmās palīdzības apmācību sistēmu valstī, t.s. piesaistītu jaunus pasniedzējus nozarei un sagatavotu, uzturētu, apmācītu instruktoru palīgus. Bet šis noteikumu punkts tiešā veidā padara pasniedzējus no sadarbības partneriem par konkurentiem (“Strādāt uz sevi” - tā ir finansiāli izdevīgāk). Pasniedzējiem zūd motivācija sadarboties, kas negatīvi ietekmē pirmās palīdzības apmācību sistēmu. Tāpat tas grauj visas vērtības, kas līdz šim ir bijušas svarīgas pirmās palīdzības apmācībā. Patstāvīgi veiktam pasniedzēja darbam nav nodrošināta kvalitātes garantija, tāpēc sabiedrība kopumā no tā zaudē.

Turklāt apmācītājorganizācijas tiek nostādītas ekonomiski neizdevīgā pozīcijā, jo tām ir krietni lielāki nodokļu maksājumi, nekā pašnodarbinātām personām – PVN, UIN, IIN, sociālie nodokļi utt., kas arī negatīvi ietekmē nodokļu ieņēmumus. Rezultātā veidojas cenu dempings, kas nelabvēlīgi ietekmē pakalpojuma kvalitāti.

13. Pasniedzējs ir beidzis šo noteikumu 4.9. apakšpunktā minēto pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības kursu, izpildījis 27.2. apakšpunktā minēto nosacījumu un nokārtojis šo noteikumu 28. punktā minēto eksāmenu.

Šis punkts pieļauj iekšējās kvalitātes kontroles sistēmas “apiešanu” paplašinātās pirmās palīdzības apmācības programmā.

Piedāvātā noteikumu redakcija pieļauj, ka patstāvīgi veiktajam instruktoru palīgu darbam netiek nodrošināta iekšējās kvalitātes kontrole. Šis punkts pazemina sniegtā pakalpojuma kvalitāti un veidos nevienlīdzīgus noteikumus apmācītājorganizācijām un instruktoru palīgiem.

Ir jāsaglabā esošā kārtība, ka pirmās palīdzības sniegšanas kursus organizē apmācītājorganizācija, kas nodrošina un atbild par pakalpojuma kvalitāti. Tieši apmācību kvalitāates nodrošināšana ir īpaši svarīga paplašinātās pirmās palīdzības 40 stundu apmācības programmā ar rakstisku teorētisko un praktisko četru stundu zināšanu pārbaudi, kas paredzēta Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta un Valsts policijas amatpersonām ar speciālajām dienesta pakāpēm, pašvaldības policijas darbiniekiem un glābējiem uz ūdens.

Svītrot

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, uzraudzīt apmācības kvalitāti apmācītājorganizācijā ir tiesības jebkurai kompetentai personai, vadoties pēc normatīvajiem aktiem un iekšējās kvalitātes kontroles noteikumiem, kurus ir saskaņojis NMPD.

Pamatojoties uz NMPD publicēto informāciju Latvijā ir 43 instruktoru palīgi. Liela daļa no tiem ir strādājoši valsts struktūrās. Latvijā ir 30 apmācītājorganizācijas. Izvirzīt noteikumus, ka kvalitātes kontroli apmācītājorganizācijā veic tikai instruktors vai instruktora palīgs ir negodīga un konkurenci ierobežojoša prasība, kas koncentrēs pirmās palīdzības apmācību šaurā personu lokā.

Uzraudzīt apmācības kvalitāti pēc būtības un noteiktajiem kritērijiem var pieredzējis apmācītājorganizācijas darbinieks vai pasniedzējs bez instruktora palīga sertifikāta. Kvalitāti nodrošina nevis vērtētāja statuss, bet atbilstība kritērijiem.

Papildus norādām, ka lielākā daļa līgumattiecības ir ar pasniedzējiem – pašnodarbinātām personām ar kurām vienojas sadarbībaa par konkrētu pasūtījumu izpildi - kursu vadīšanu. Pašnodarbināta persona atbild par sava veiktā darba kvalitāti. Pašnodarbinātajam nevar uzlikt pienākumu atbildēt par citas juridiskās personas sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādu atbildību var prasīt, ja noslēgts darba līgums. Uz 30 apmācītājorganizācijām ir nepietiekams instruktoru palīgu skaits, lai šādu punktu iekļautu noteikumos.

Svītrot

Saskaņā ar spēkā esošajiem noteikumiem, uzraudzīt apmācības kvalitāti apmācītājorganizācijā ir tiesības jebkurai kompetentai personai, vadoties pēc normatīvajiem aktiem un iekšējās kvalitātes kontroles noteikumiem, kurus ir saskaņojis NMPD.

Pamatojoties uz NMPD publicēto informāciju Latvijā ir 17 instruktori. Daļa no tiem ir strādājoši valsts struktūrās. Latvijā ir 30 apmācītājorganizācijas. Izvirzīt noteikumus, ka kvalitātes kontroli apmācītājorganizācijā veic tikai instruktors vai instruktora palīgs ir negodīga un konkurenci ierobežojoša prasība, kas koncentrēs pirmās palīdzības apmācību šaurā personu lokā.

Uzraudzīt apmācības kvalitāti pēc būtības un noteiktajiem kritērijiem var pieredzējis apmācītājorganizācijas darbinieks vai pasniedzējs bez instruktora palīga sertifikāta. Kvalitāti nodrošina nevis vērtētāja statuss, bet atbilstība kritērijiem.

Papildus norādām, ka lielākā daļa līgumattiecības ir ar pasniedzējiem – pašnodarbinātām personām ar kurām vienojas sadarbība par konkrētu pasūtījumu izpildi - kursu vadīšanu. Pašnodarbināta persona atbild par sava veiktā darba kvalitāti. Pašnodarbinātajam nevar uzlikt pienākumu atbildēt par citas juridiskās personas sniegto pakalpojumu kvalitāti. Šādu atbildību var prasīt, ja noslēgts darba līgums. Uz 30 apmācītājorganizācijām ir nepietiekams instruktoru skaits, lai šādu punktu iekļautu noteikumos.

Svītrot

Iebilstam pret šo punktu. Norādām, ka tas ir iekļauts noteikumos bez publiskās apspriešanas un rada lielu ietekmi uz pirmās palīdzības apmācītājorganizācijām.

Ja augstskola sāktu izsniegt pirmās palīdzības apliecības, tā faktiski izmantotu publisko finansējumu, akadēmisko statusu un obligāto civilās aizsardzības kursu, lai piedāvātu komerciālu pakalpojumu bez licencēšanas, tādējādi izspiežot vai ierobežojot apmācītājorganizācijas, kuras darbojas saskaņā ar Veselības ministrijas un tirgus noteikumiem.

Juridiskais pamats: nevienlīdzīgi konkurences apstākļi starp licencētajiem un nelicencētajiem pakalpojumu sniedzējiem
Pamatojums: Saskaņā ar Konkurences likuma 11. pantu un Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu, publiskas personas (piemēram, augstskolas) nedrīkst veikt komercdarbību tā, kas kropļo konkurenci privātajā tirgū, ja tas notiek ārpus to pamatfunkcijām. Pirmās palīdzības apmācība ar apliecību izsniegšanu ir tirgus pakalpojums, kuru regulē MK noteikumi Nr. 557 un Veselības ministrija. Ja augstskola (kura tiek finansēta no valsts budžeta un kurai nav nepieciešams segt izmaksas no tirgus ieņēmumiem) sāktu sniegt šo pakalpojumu bez apmācītājorganizācijas statusa vai tirgus izmaksām, tā izstumtu licencētos pakalpojumu sniedzējus, kuri darbojas brīvā tirgū.
Augstskolas rīcība šajā gadījumā būtu klasisks tirgus kropļojums — publiska institūcija sniedz komerciālu pakalpojumu bez tāda paša regulējuma, izmaksām un pienākumiem kā licencētie uzņēmumi.

2. Netaisnīga konkurence publiskā finansējuma dēļ.
Pamatojums: Bieži augstskolas finansē valsts, t.sk. no budžeta dotācijām un ES fondu līdzekļiem, kas sedz personāla un infrastruktūras izmaksas.
Privātie pirmās palīdzības apmācību centri uztur sevi no pašu ieņēmumiem, maksājot nodokļus, īri un apmācību materiālu izmaksas.
Ja augstskola piedāvātu šos kursus studentiem jau esošu studiju programmu ietvaros, tā neattaisnoti izmantotu publisko finansējumu tirgus pakalpojuma sniegšanai, kuru citām organizācijām jānosedz no privātiem līdzekļiem.
Secinājums: Tas pārkāptu Konkurences likuma 13. pantu (par valsts atbalstu, kas rada konkurences izkropļojumus), jo augstskola faktiski saņem valsts dotāciju tirgus pakalpojuma veikšanai.

3. Licencēšanas un kvalitātes prasību apiešana
Pamatojums: Licencētām pirmās palīdzības apmācītājorganizācijām ir jāievēro daudzas prasības, lai nodrošinātu apmācītājorganizācijas statusu, jāuztur pasniedzēju kvalifikācija, jānodrošina visi nepieciešami kvalitātes vadības pasākumi utt.
Augstskola, kas šādu apliecību izsniegtu bez šīm prasībām, iegūtu negodīgu priekšrocību. Rezultātā tirgū parādītos nevienlīdzīgi apmācību piedāvājumi: licencētie centri ievēro noteikumus, augstskola – nē, bet gala rezultāts studentam šķiet identisks.
Secinājums: Tas grauj profesionālo standartu ievērošanu un Veselībaas ministrijas noteikto kvalitātes sistēmu, radot negodīgu konkurenci.

4. Augstskolas pamatfunkcija ir akadēmiska izglītība, ne komerciāla apmācība.
Pamatojums: Saskaņā ar Augstskolu likuma 4. pantu, augstskolas pamatuzdevums ir akadēmiskā un zinātniskā darbība.
Profesionālo licencēto apmācību (piemēram, pirmās palīdzības kursus ar apliecību) īstenošana nav šīs funkcijas daļa, ja vien augstskola nav ieguvusi atsevišķu licenci kā apmācītājorganizācija. Tādējādi, sniedzot šādu pakalpojumu tirgus segmentā, kur jau darbojas licencēti uzņēmumi, augstskola pārsniedz savas publiskās funkcijas un kļūst par neatļautu komercdarbības subjektu.
Secinājums: Tas ir pretrunā ar Valsts pārvaldes iekārtas likuma 88. pantu, kas aizliedz valsts iestādēm konkurēt ar privātpersonām, ja darbība nav tieši nepieciešama iestādes funkciju nodrošināšanai.

5. Tirgus kropļojums studentu vidū – piespiedu monopols
Pamatojums: Ja augstskola pievienotu pirmās palīdzības apliecības izsniegšanu savam kursam, students būtu spiests to apgūt pie šīs augstskolas (jo civilā aizsardzība ir obligāts kurss - Ministru kabineta 2017. gada 5. decembra noteikumi Nr. 716 "Minimālās prasības obligātā civilās aizsardzības kursa saturam un nodarbināto civilās aizsardzības apmācības saturam"). Tādējādi students vairs nevarētu brīvi izvēlēties citu apmācītājorganizāciju, pat ja tā piedāvā kvalitatīvāku kursu.
Šāda prakse rada iekšējo monopolu – augstskola pati ir gan “regulators”, gan “pakalpojuma sniedzējs”.
Secinājums: Tas ierobežo brīvu pakalpojumu izvēli un brīvu konkurenci, pārkāpjot Konkurences likuma 9. pantu (aizliegums ļaunprātīgi izmantot dominējošo stāvokli).

6. Negodīga reputācijas priekšrocība tirgū
Pamatojums: Augstskolām kā valsts vai publiskām institūcijām ir augstāks sabiedrības uzticības līmenis nekā privātiem apmācītājiem.
Ja augstskola sāktu izsniegt pirmās palīdzības apliecības, studenti un sabiedrība varētu uzskatīt, ka tikai augstskolu apliecības ir “īstas” vai “labākas”, mazinot privāto pakalpojumu reputāciju. Tas radītu negodīgu uztveres priekšrocību — reputācijas kapitāls tiktu izmantots konkurences nolūkos, lai gan tas nav akadēmiskās funkcijas mērķis.
Secinājums: Šāda prakse pārkāptu godīgas konkurences principu un varētu tikt vērtēta kā dominējošā stāvokļa ļaunprātīga izmantošana reputācijas līmenī.

Svītrot

Piedāvātā noteikumu redakcija ir netaisnīga. Apliecības anulēšana ir smagākā sankcija apmācītājorganizācijai. Apmācību procesā ir daudzi jautājumi, kas ir pilna sertificētā pasniedzēja atbildība, piemēram, nodarbības satura atbilstība vadlīnijām, nodarbību ilguma ievērošana, pareiza materiālu un aprīkojuma pielietošana, dezinfekcija utml. Tieši šī iemesla dēļ, pasniedzēji tiek sertificēti. Tā tas ir arī citās jomās. Anulēt apmācītājorganizācijas sertifikātu par sertificētu pasniedzēju pārkāpumiem ir neadekvāta prasība.

Šajā punktā noteiktais attiecināmais termiņš ir pārāk liels, jo tas neparāda vai organizācija sadarbojas un veic nepieciešamos uzlabojumus.

atkārtoti sešu mēnešu laikā konstatēta neatbilstība kādai no 6. pielikumā minētajām prasībām attiecībā uz apmācītājorganizācijas darbības nodrošināšanu.

Ir jānosaka atbilstošs racionāls termiņš visu noteiktumu prasību īstenošanai. Jauna aprīkojuma iegāde tik īsā termīnā nav iespējama, jo nepieciešams rast finansējumu, veikt izmaiņas iekšējās procedūrās un nodrošināt personāla sagatavošanu.

62. Šo noteikumu 6. pielikuma 4. punktā minētās prasības stājas spēkā no 2026.gada 30.decembrī.

Izsakām iebildumu pret vārda “algoritmi” iekļaušanu 1. punktā, jo tas uzliek lielākus ierobežojumus apmācībai, kā tas ir noteikts 2.1. punktā. Šis ierobežojums attieksies gan uz kursa dalībniekiem, gan pirmās palīdzības pasniedzējiem.

Nosakot prasību, par satura atbilstību “algoritmiem” pirmās palīdzības pasniedzējs zaudēs iespēju pielāgoties situācijai nodarbībās, piemēram:
Pasniedzējam tiks ierobežotas iespējas izmantot savas mācību metodes, lai motivētu kursa dalībniekus. Tāpat kā tas ir jebkurā citā izglītības jomā – mācību metodes ir pasniedzēja kompetence, lai sasniegtu nepieciešamo rezultātu.
Pasniedzējs nevarēs dot radošus praktisko manipulāciju piemērus, jo būs jāizmanto 15 algoritmi, ko noteicis NMPD. Arī reālās situācijas var būt dažādas, piemēram, apvienoti algoritmi, vai nepieciešama piemēri kursa dalībnieku specifikai.
Ja programmā paredzēta zināšanu pārbaude, tad šis punkts nosaka arī prasību pēc kursa apguves tos precīzi pārzināt, kas ir grūti izpildāms nosacījumus attiecībā pret kursa dalībniekiem. Pēc 12 stundu apmācības iedzīvotāji var nespēt precīzi pēc algoritma nokārtot praktisko eksāmenu un saņemt vērtējumu “ieskaitīts”. Pirmās palīdzības apmācībai ir jābūt pieejamai ikvienam iedzīvotājam un jāveicina iedzīvotāju motivāciju iesaistīties pirmās palīdzības sniegšanā, nevis jārada stress un bailes.
Jau šobrīd NMPD izmanto algoritmus nodarbību kontrolē, bieži sastādot protokolus par to, ka pasniedzējs praktiskajā piemērā ir novirzījies no algoritma teksta, vai nav parādījis nepieciešamo demonstrējumu skaitu. Turklāt NMPD šos algoritmus var jebkurā brīdī mainīt, nosakot nesamērīgas prasības. Šis punkts dos juridisku pamatu šajos gadījumos anulēt pasniedzēja sertifikātu.

Ir jāatstāj līdzšinējā kārtība, ka mācības notiek saskaņā ar vadlīnijām, bet algoritmi paliek kā NMPD sniegtie metodiskie norādījumi, kas palīdz pasniedzēju darbā.

3. punktu nepieciešams svītrot, jo tas ir neprecīzi formulēts un vienlaikus nav NMPD kompetence. Par ES atbilstības deklarāciju ir atbildīgs ražotājs. Tas ir jau noteikts citos vai augstākos normatīvajos aktos. Ir gadījumi, kad aprīkojumam nav nepieciešama ES atbilstības deklarācija. Ir gadījumi, kad neatkarīgas atbilstības novērtēšanas institūcijas (paziņotās iestādes) var sniegt savu novērtējumu.

4.1. punktā ir definēts, ka nepieciešams ieviest manekenus ar "atgriezeniskās saites funkcionalitāti", jeb datorpieslēgums. Ir pasniedzēji, kuri neatbalsta datorpieslēguma izmantošanu - tā var būt kā papildus funkcionalitāte. Vairākiem populāriem manekenu ražotājiem datorpieslēgums nav stabils un precīzs, tas rada sarežģījumus un stresu gan pasniedzējam, gan kursa dalībniekam. Tāpat ir pasniedzēji, kas neatbalsta 2 manekenu vienlaicīgu izmantošanu, lai nodrošinātu uzmanības koncentrēšanu. Aprīkojuma palielināšana 2 reizes rada arī ievērojamus transportēšanas sarežģījumus izbraukumu apmācībās.

- 4.1. Skaits – 1. Ne visi pasniedzēji atbalsta un spēj uzraudzīt apmācību ar diviem manekeniem – kvalitatīva praktiskā apmācība ir īstenojama arī ar vienu manekenu. Divi manekni izbraukumu apmācībās apgrūtina transportēšanu un nodarbību telpā prasa divreiz lielāku laukumu. NMPD algoritmos otra manekena izmantošanu var noteikt kā rekomendējošu.
- 4.2. Skaits – 1. Ne visi pasniedzēji atbalsta un spēj uzraudzīt apmācību ar diviem mācību defibrilatoriem.

Ir zināms, ka NMPD atbildīgajā nodaļā ir bijušas aprīkojuma prezentācijas / demonstrējumi - lobijs. Tāpat NMPD pirmās palīdzības apmācību nodaļā strādā darbinieks, kurš pirms tam privāti ir sūtījis aprīkojuma iegādes piedāvājumus. Šajos noteikumos ir iestrādāti vairāki punkti, kas dubulto aprīkojuma skaitu un padara esošo aprīkojumu neizmantojamu – divi manekeni ar atgriezniskās saites funkciju, divi defibrilatori, zīdaiņa manekens ar atgriezeniskās saites funkciju, 2 paklāji treniņiem ar fiksētu izmēru.



 

-

“minētajām prasībām minētajām prasībām.” — redakcijas kļūda (atkārtojums)

6.5. uz pieciem gadiem izsniedz apliecību par tiesībām nodarboties ar apmācību pirmās palīdzības sniegšanā (5. pielikums) (turpmāk – apliecība) apmācītājorganizācijām, kuras atbilst šo noteikumu ​17. punktā minētajām prasībām.

Skaitļu/numurēšanas un formatējuma kļūda - "13. 13. Pasniedzējs …” (dubults numurs)

13. Pasniedzējs ir beidzis šo noteikumu 4.9. apakšpunktā minēto pirmās palīdzības pasniedzēju apmācības kursu, izpildījis 27.2. apakšpunktā  minēto nosacījumu un nokārtojis šo noteikumu 28. punktā minēto eksāmenu. Pasniedzējs ir tiesīgs patstāvīgi veikt apmācību šo noteikumu 4.1. un 4.11.1. apakšpunktu apakšpunktā minētajās apmācību programmās, ievērojot 6. pielikumā  ietvertās prasības.

Zināšanu un prasmju līmenim sākotnējai un atkārtotai apmācībai ir jābūt vienādā apjomā, jo praktisko iemaņu pārbaudē ir tikai atdzīvināšana un viens praktiskais uzdevums, savukārt teorētisko zināšanu pārbaude nodrošinātu iespēju aptvert visas programmas tēmas. Nav pieļaujams, ka atkārtotas zināšanas neatbilst sākotnējām zināšanām un tiek izsniegts identisks apliecinājums.
Regulāri veicot reapmācību var zust zināšanas par tām tēmām, kas nav iekļautas praktisko manipulāciju algoritmos – slimības (insults, krampji utt.), dzīvnieku izraisīti nelaimes gadījumi utml.
 

Zināšanu pārbaudi pēc mācību programmas atkārtotai pirmās palīdzības pamatzināšanu 12 stundu apmācības programmā iekļauto algoritmu apguvei organizē saskaņā ar šo noteikumu 46.1., 46.2. un 46.3. apakšpunktu un vērtē saskaņā ar šo noteikumu 47., 48. un 49. punktu.