Atzinums

Atkārtoti lūdzam projektā svītrot tiesiskā pilnvarojuma norādi uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktu, kā arī attiecīgi precizēt anotāciju. Atkārtoti vēršam uzmanību, ka minētais pilnvarojums tika izstrādāts, lai paspētu ieviest steidzamo Eiropas Savienības tiesību aktu prasības, kamēr attiecīgais pilnvarojums Ministru kabinetam nav ietverts attiecīgo jomu regulējošā likumā. Tāpat jāuzsver, ka Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktā ietvertajam pilnvarojumam Ministru kabinetam ir izņēmuma raksturs. Ņemot vērā, ka projektu paredzēts izdot uz Dzelzceļa likuma 31. panta pirmās daļas 13. punkta pilnvarojuma pamata, var secināt, ka jau pastāv attiecīgās jomas likumā ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam izdot attiecīga satura noteikumus. Turklāt arī Eiropas Savienības tiesiskais regulējums, kas norādīts anotācijas 5. sadaļā un kas projektā attiecīgi tiek pārņemts vai ieviests, šajā jomā pastāv jau vairākus gadus. Attiecīgi norāde uz Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 3. punktu nav pamatota un lūdzam to svītrot.

Ņemot vērā minēto, atkārtoti arī vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" (turpmāk – Noteikumi Nr. 108) 100.2. apakšpunktu noteikumu projekta pirmajā punktā raksta (pārraksta) likumā noteikto pilnvarojumu Ministru kabinetam. Dzelzceļa likuma 31. panta pirmās daļas 13. punkts paredz, ka Valsts dzelzceļa administrācija reģistrē ritošajā sastāvā ietilpstošus ritekļus Ministru kabineta noteiktajā kārtībā. Attiecīgi lūdzam projekta 1. punktā pārrakstīt likumā noteikto pilnvarojumu, nepieciešamības gadījumā precizējot arī citas projekta normas (salīdzinājumam lūdzam sk. Ministru kabineta 2022. gada 29. marta noteikumu Nr. 200 "Dzelzceļa ritošā sastāva reģistrācijas kārtība" 1. un 2. punkta formulējumu).

Papildus atkārtoti skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Ņemot vērā minēto, kā arī to, ka noteikumu projektā neregulē jautājumus, kurus neaptver likumā paredzētais pilnvarojums, atkārtoti lūdzam izvērtēt un skaidrot, kā projekta regulējums, kas, šķiet, neskar kārtību, kādā dzelzceļa ritošajā sastāvā ietilpstošu ritekli reģistrē Eiropas ritekļu reģistrā (piemēram, projekta 9.-12. punktā ietvertais regulējums par ritekļa turētāja marķējumu un tā piešķiršanu; projekta 4. un 35. punkts attiecībā uz regulējumu par to, ko nedrīkst ekspluatēt; projekta 29. un 30. punkts par attiecīgo personu izslēgšanu no reģistra un atbrīvošanu no pienākumu pildīšanas), atbilst Dzelzceļa likuma 31. panta pirmās daļas 13. punktā paredzētajam pilnvarojumam. Gadījumā, ja atbilstošu skaidrojumu nav iespējams sniegt, lūdzam svītrot attiecīgo regulējumu vai citādi precizēt projektu, nodrošinot tā atbilstību likumā paredzētajam pilnvarojumam.

-

Lūdzam skaidrot, vai un kā projekta 7. un 8. punktā pārņemts Lēmuma 2018/1614 II pielikuma 3.3.1. apakšpunkts. Proti, minētajā Lēmuma 2018/1614 vienībā ietverta norāde uz personas vai organizācijas atrašanās vietu, taču projekta 7. un 8. punktā ietverta norāde uz reģistrācijas vietu. Nepieciešamības gadījumā lūdzam precizēt projektu.

-

Izprotam nepieciešamību pārņemt Eiropas Komisijas 2018. gada 25. oktobra īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1614, ar ko nosaka specifikācijas ritekļu reģistriem, kas minēti Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas (ES) 2016/797 47. pantā, un ar ko groza un atceļ Komisijas Lēmumu 2007/756/EK (turpmāk - Lēmums 2018/1614), normas, kas piemērojamas attiecībās ar privātpersonām, tostarp II pielikuma 6. papildinājuma 1. daļas 2., 3. un 4. punktā ietvertās prasības, tomēr atgādinām, ka lēmumu pārņemšanā jāievēro arī Latvijas tiesību sistēmas iezīmes. Saistībā ar minēto atkārtoti vēršam uzmanību, ka Noteikumu Nr. 108 128. punkts paredz, ka noteikumu projektā, ja nepieciešams, ietver pilnvarojumu valsts pārvaldes iestādei noteikumu projekta izpildes nodrošināšanai izdot iekšēju normatīvo aktu. Taču jāņem vērā, ka saskaņā ar noteikumu Nr. 108 189. punktu iekšējā normatīvā akta projektā neietver normas, kas nosaka pienākumus privātpersonai vai citai personai (iestādei), kura nav padota iekšējā normatīvā akta izdevējam. Proti, privātpersonām saistošas prasības ir ietveramas ārējā normatīvajā aktā. Projekta 11. punktā paredzēts, ka Valsts dzelzceļa tehniskā inspekcija (turpmāk - inspekcija) savā tīmekļa vietnē publicē ritekļa turētāja marķējuma formātu un ritekļa turētāja marķējuma piešķiršanas noteikumus un kārtību. No minētā, šķiet, izriet, ka ar minēto dokumentu ir paredzēts noteikt privātpersonām saistošas prasības. Attiecīgi lūdzam izvērtēt un svītrot šāda veida regulējumu projektā un atbilstoši precizēt projektu. Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī citas projekta normas, piemēram, 24. punktu, kā arī 6. punktu, un veikt precizējumus vai sniegt pamatotus skaidrojumus par normu atbilstību iepriekš minētajam.

-

Lūdzam izvērtēt un precizēt projektu vai skaidrot, vai un kā projekta 30. punktā ieviests Eiropas Komisijas 2019.gada 16.maija īstenošanas regulas (ES) 2019/779, ar ko paredz sīki izstrādātus par ritekļu apkopi atbildīgo struktūru sertifikācijas sistēmas noteikumus saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu (ES) 2016/798 un atceļ Komisijas Regulu (ES) Nr.445/2011 atsevišķu prasību  ieviešanu (turpmāk – Regula 2019/779) 5. panta 5. punkta "i" apakšpunkts, ņemot vērā, ka tajā ir norādes uz dokumentācijas izsniegšanu ritekļa turētājam, savukārt projekta 30. punktā - ritekļa turētājam vai jaunajai riteklim noteiktajai par tehnisko apkopi atbildīgajai struktūrvienībai. 

Papildus lūdzam izvērtēt, vai projekta 30. punktā un 31.3. apakšpunktā faktiski netiek dublētas Regulas 2019/779 5. panta 5. punkta normas, kā arī vai projekta 31.4. apakšpunktā netiek dublēts Regulas 2019/779 8. panta 4. punkts. Vēršam uzmanību uz to, ka saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 288.panta otro daļu „regulas ir vispārpiemērojamas. Tās uzliek saistības kopumā un ir tieši piemērojamas visās dalībvalstīs.” Regulas ir aizliegts pārņemt nacionālajos tiesību aktos un tās automātiski kļūst par nacionālās tiesību sistēmas sastāvdaļu. Tādēļ ir prettiesiski tādi nacionālie regulas normas īstenošanas mehānismi, kas rada šķēršļus regulas tiešam efektam un apdraud vienlaicīgu un vienādu tās piemērošanu Eiropas Savienībā, bet tai pašā laikā ir jānodrošina to tiešā piemērošana katrā dalībvalstī. Tas nozīmē, ka dalībvalstij ir pienākums nodrošināt tādu normatīvo bāzi, lai regulas būtu iespējams tieši piemērot. Tātad, dalībvalsts izstrādā tiesību aktus regulas piemērošanai tikai gadījumos, ja regulā ir tieši paredzēts dalībvalstij kāds konkrēts pienākums, piemēram, jānosaka kompetentā vai atbildīgā iestāde, jāparedz sankcijas vai sods par regulas normu pārkāpumu vai nepildīšanu, jānosaka administratīvā procedūra regulā noteikto pasākumu īstenošanai u.tml. Attiecīgi aicinām izvērtēt minētās projekta normas un precizēt projektu vai sniegt skaidrojumu.

-

Norādām, ka izrietoši no teritoriālās jurisdikcijas principa Ministru kabinets nav tiesīgs paredzēt tiesības un pienākumus tiem tiesību subjektiem, kas nav pakļauti tā jurisdikcijai, piemēram, Eiropas ritekļu reģistram, kuru turklāt uztur Eiropas Savienības Dzelzceļa aģentūra (sk., piemēram, projekta 36. punktu). Attiecīgi lūdzam precizēt projektu (piemēram, norādot, ka ritekļa turētājs [..] saņem automātisku paziņojumu uz elektroniskā pasta adresi v.tml.). Līdzīgi lūdzam izvērtēt arī citus projekta punktus (piemēram, 7. punktu) un nepieciešamības gadījumā veikt attiecīgus precizējumus.

-

Aicinām pārdomāt un precizēt projekta 3. punktu. Proti, šobrīd no tā formulējuma var secināt, ka pietiek vien ar iesnieguma saņemšanu un ka to nav nepieciešams izvērtēt, lai ritekli reģistrētu. Attiecīgi aicinām precizēt normu (piemēram, norādot uz iesnieguma izvērtēšanu v.tml.) vai sniegt skaidrojumu.

-

Aicinām anotācijā detalizētāk aprakstīt, ar ko saprotama pārbaudes veikšana, vai personai ir tiesības pārstāvēt pieprasījuma iesniedzēju. Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa Regulas (ES) 2016/679 Par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta a) apakšpunktā ir noteikts datu apstrādes likumības, godprātības princips un pārredzamības princips. Ja projekta ietvaros tiek plānots salīdzināt iesniegumā esošos datus ar citos reģistros pieejamajiem datiem, tas būtu attiecīgi norādāms, lai nodrošinātu tādu personas datu apstrādi, kas atbilst personas datu apstrādes principiem.

-

Lūdzam ietverto normu skaidrības un veiksmīgas piemērošanas nolūkā izvērtēt iespēju projektā vai anotācijā skaidrot terminus, kas lietoti projektā, taču nav skaidroti (piemēram, ritekļa turētāja marķējums, "EK" verifikācijas deklarācijas izdevēja iestāde u.tml.).

-

Lūdzam izvēlēties un izmantot vienveidīgu terminoloģiju attiecībā uz projekta 16. punktā minēto "uzņēmuma kodu" (organisation code). Proti, dažviet projektā lietots termins "uzņēmuma vai organizācijas kods" (sk., piemēram, 6. punktu). Attiecīgi lūdzam salāgot projektā izmantoto terminoloģiju.

-

Lūdzam precizēt projektu kopumā, paredzot projekta ietvaros apstrādājamo personas datu glabāšanas termiņu un anotācijā veicot attiecīgu skaidrojumu, kas pamatotu izvēlēto glabāšanas termiņu. Atbilstoši Datu regulas 5. panta 1. punkta "e" apakšpunktā ietvertajam glabāšanas ierobežojuma principam, personas datus glabā tikai tik ilgi, kamēr tie ir nepieciešami nolūkiem, kuros to apstrādā. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. No izziņas 36.punkta un projekta kopumā secināms, ka projekta ietvaros tie veikta personas datu apstrāde, bet projektā nav noteikts saņemto personas datu apstrādes termiņš, piemēram, cik ilgi tiek glabāti personas dati, kas tiek saņemti Administrācijā.

-

Aicinām izvērtēt iespēju vienkāršot projekta IV. nodaļas nosaukumu, svītrojot vārdus "reģistrācijas gadījumos".

-

Aicinām izvērtēt iespēju projekta 29. un 30. punktā svītrot vārdus "riteklim noteiktais" (attiecīgajā locījumā) kā liekus.

-

Lūdzam papildināt projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojumu ar informāciju, kura sniegta izziņas 22. un 27.punktā, proti, kur skaidrots, ka ritekļa reģistrācijas apturēšana (projekta 31.punkts) un ritekla ekspluatācijas aizliegums dzelzceļa sistēmā (projekta 35.punkts) izriet no Eiropas Komisijas īstenošanas lēmuma (ES) 2018/1614 un Eiropas Komisijas īstenošanas regulas (ES) 2019/779 attiecīgajām normām.

-

Atkārtoti aicinām projektu saskaņot ar Datu valsts inspekciju. Atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 606 “Ministru kabineta kārtības rullis” 52.2.6.¹ apakšpunktam atzinumu (projekta saskaņojumu) nepieciešams saņemt no Datu valsts inspekcijas, ja projekts skar personas datu apstrādes jautājumus, tostarp personas datu apstrādi informācijas sistēmās.

-

Aicinām tehniski precizēt anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulā ailē par rīcības brīvības izmantošanu ietverto atsauci uz Lēmuma 2018/1614 vienību (proti, nevis 5. panta 3. un 6. punktu, bet gan 7. panta 3. un 6. punktu).

-