Projekta ID
25-TA-156Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
27.01.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
No anotācijas izriet, ka būve (kadastra apzīmējums 1700 015 0067 001) ir - “Artēziskais urbums”, vienlaikus plašāks skaidrojums par konkrēto būvi un tās izmantošanas veidu anotācijā nav dots. Norādām, ka ūdens ieguves urbumi parasti it ietaises, lai varētu iegūt pazemes ūdeņus. Atbilstoši likuma “Par zemes dzīlēm” 1.panta 13. punktam pazemes ūdeņi ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, kā arī pievienot dokumentus, vai valsts nozīmes derīgie izrakteņi tiek izmantoti un uz kāda pamata – ir spēkā esoša atļauja vai licence, pievienot arī avota pasi. Tāpat lūdzam skaidrot, vai konkrētais urbums var pastāvēt, ja nevar izmantot valsts nozīmes derīgos izrakteņus. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumu Nr.696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” 21.punktam “ja pazemes ūdeņu ieguvējs pārtrauc izmantot ūdens ieguves urbumu, tas nodrošina urbuma konservāciju vai likvidāciju.”
Lūdzam skaidrot anotācijā, kādā stāvoklī ir minētais urbums, vai tas tiek izmantots vai to var izmantot valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvei.
Ja valsts nozīmes derīgais izraktenis netiks iegūts, tad atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, attiecīgajam urbumam jānodrošina konservācija vai likvidācija, tas nozīmē, ka urbumi kopumā pastāv tikai un noteiktu laiku. Līdz ar to lūdzam skaidrot, vai un kādēļ zemes vienība būtu jāatsavina.
Tieslietu ministrijas ieskatā, atsavināšanai nevar nodot zemi, ja ir zināms, ka būves pastāv konkrētam mērķim, kamēr urbums tiek izmantot ūdens ieguvei. Turklāt, piemēram, likuma “Par zemes dzīlēm” 5. panta trešā daļa noteic, ka nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu. No minētā izriet, lai gan zeme un tās dzīles ar izrakteņiem var piederēt privātpersonām, tomēr valstij var būt īpaša interese saglabāt zemi savā īpašumā, ja tā nepieciešama vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām vai valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanai (kur pazemes ūdeņi ir vieni no tiem, tādējādi arī hlorīdu-nātrija minerālūdens). Tieslietu ministrijas ieskatā, valstij kritiski un detalizēti ir jāizvērtē, vai būtu atsavināma tāda zeme, kurā ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi, turklāt iespējams nākotnē tie būtu atsavināmi.
Ievērojot minēto, lūdzam anotācijā skaidrot, kā arī pievienot dokumentus, vai valsts nozīmes derīgie izrakteņi tiek izmantoti un uz kāda pamata – ir spēkā esoša atļauja vai licence, pievienot arī avota pasi. Tāpat lūdzam skaidrot, vai konkrētais urbums var pastāvēt, ja nevar izmantot valsts nozīmes derīgos izrakteņus. Vēršam uzmanību, ka, piemēram, Ministru kabineta 2011.gada 6.septembra noteikumu Nr.696 “Zemes dzīļu izmantošanas licenču un bieži sastopamo derīgo izrakteņu ieguves atļauju izsniegšanas kārtība, kā arī publiskas personas zemes iznomāšanas kārtība zemes dzīļu izmantošanai” 21.punktam “ja pazemes ūdeņu ieguvējs pārtrauc izmantot ūdens ieguves urbumu, tas nodrošina urbuma konservāciju vai likvidāciju.”
Lūdzam skaidrot anotācijā, kādā stāvoklī ir minētais urbums, vai tas tiek izmantots vai to var izmantot valsts nozīmes derīgo izrakteņu ieguvei.
Ja valsts nozīmes derīgais izraktenis netiks iegūts, tad atbilstoši spēkā esošajam tiesiskajam regulējumam, attiecīgajam urbumam jānodrošina konservācija vai likvidācija, tas nozīmē, ka urbumi kopumā pastāv tikai un noteiktu laiku. Līdz ar to lūdzam skaidrot, vai un kādēļ zemes vienība būtu jāatsavina.
Tieslietu ministrijas ieskatā, atsavināšanai nevar nodot zemi, ja ir zināms, ka būves pastāv konkrētam mērķim, kamēr urbums tiek izmantot ūdens ieguvei. Turklāt, piemēram, likuma “Par zemes dzīlēm” 5. panta trešā daļa noteic, ka nacionālās drošības, vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām, valsts nozīmes derīgo izrakteņu un atradņu, kā arī valsts nozīmes zemes dzīļu nogabalu izmantošanai, valstiski nozīmīgu būvju ierīkošanai un ekspluatācijai īpašniekiem var atsavināt zemi saskaņā ar normatīvajos aktos noteikto kārtību par sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanu. No minētā izriet, lai gan zeme un tās dzīles ar izrakteņiem var piederēt privātpersonām, tomēr valstij var būt īpaša interese saglabāt zemi savā īpašumā, ja tā nepieciešama vides un zemes dzīļu aizsardzības vajadzībām vai valsts nozīmes derīgo izrakteņu izmantošanai (kur pazemes ūdeņi ir vieni no tiem, tādējādi arī hlorīdu-nātrija minerālūdens). Tieslietu ministrijas ieskatā, valstij kritiski un detalizēti ir jāizvērtē, vai būtu atsavināma tāda zeme, kurā ir valsts nozīmes derīgie izrakteņi, turklāt iespējams nākotnē tie būtu atsavināmi.
Piedāvātā redakcija
-