Atzinums

Plāna projekta 6.1. rīcības virziena “Vienota un efektīva valsts pārvalde” ietvaros Finanšu ministrija uztur spēkā iebildumu attiecībā uz iekšējās kontroles sistēmas pamatprasību pārskatīšanu, lai stiprinātu labu pārvaldību un attīstītu mūsdienu prasībām atbilstošu iekšējās kontroles sistēmu katrā valsts pārvaldes institūcijā, kā arī nākotnē mērķtiecīgi virzītos uz augstāku rezultativitāti un efektivitāti valsts pārvaldē kopumā. Esošās situācijas problemātika ir atspoguļota iepriekš sniegtajā Finanšu ministrijas iebildumā (izziņas 47. un 48.punkts).
Lūdzam pie plāna projekta 1.3.pasākuma darbības rezultātam “Valsts pārvaldes institūcijas organizē darbību efektīvi un nodrošina lietderīgu publisko resursu izlietojumu” veikt precizējumus un paredzēt trīs rezultatīvos rādītājus, skaidri nosakot atbildīgās institūcijas par to sasniegšanu:
- pārskatītas tiešās valsts pārvaldes iestādēm piemērojamās iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas, attīstīšanas un uzraudzības pamatprasības. Atbildīgā institūcija – Valsts kanceleja kā atbildīgā par valsts pārvaldes attīstības politikas izstrādi, koordināciju un ieviešanas pārraudzību.
- atbilstoši mūsdienu prasībām pilnveidota iekšējās kontroles sistēma, institūcijās veicot prioritāros iekšējos auditus par iestāžu procesu efektivizāciju un valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un starpresoru iekšējos auditus. Atbildīgā institūcija par iekšējā audita metodoloģijas attīstīšanu – Finanšu ministrija. Līdzatbildīgās institūcijas – visas institūcijas.
- iestāžu stratēģijās un gada pārskatos tiek norādīta informācija par iestādes efektivitātes uzlabošanu. Atbildīgā institūcija par regulējuma pilnveidošanu – Valsts kanceleja. Līdzatbildīgās institūcijas – visas institūcijas.

6.1. Rīcības virziena “Vienota un efektīva valsts pārvalde” 1.3.pasākuma darbības rezultātam “Valsts pārvaldes institūcijas organizē darbību efektīvi un nodrošina lietderīgu publisko resursu izlietojumu” rezultatīvie rādītāji:
- pārskatītas tiešās valsts pārvaldes iestādēm piemērojamās iekšējās kontroles sistēmas izveidošanas, attīstīšanas un uzraudzības pamatprasības. Atbildīgā institūcija – Valsts kanceleja kā atbildīgā par valsts pārvaldes attīstības politikas izstrādi, koordināciju un ieviešanas pārraudzību.
- atbilstoši mūsdienu prasībām pilnveidota iekšējās kontroles sistēma, institūcijās veicot prioritāros iekšējos auditus par iestāžu procesu efektivizāciju un valstiski svarīgu mērķu sasniegšanu un starpresoru iekšējos auditus. Atbildīgā institūcija par iekšējā audita metodoloģijas attīstīšanu – Finanšu ministrija. Līdzatbildīgās institūcijas – visas institūcijas.
- iestāžu stratēģijās un gada pārskatos tiek norādīta informācija par iestādes efektivitātes uzlabošanu. Atbildīgā institūcija par regulējuma pilnveidošanu – Valsts kanceleja. Līdzatbildīgās institūcijas – visas institūcijas.

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu (izziņas 59.punkts) un nepiekrīt, ka plāna projekta 5.rīcības virzienā "Viedas darba vides izveide" pie 5.1.pasākuma kā pirmā atbildīgā institūcija būtu norādāma Finanšu ministrija (VAS "Valsts nekustamie īpašumi") un  pēc tam pārējās institūcijas.
Attiecībā uz izziņas par atzinumos sniegtajiem iebildumiem apstrādes informācijā norādīto atsauci uz Ministru prezidenta 09.09.2021. rezolūciju Nr.2021-1.1.1./51-51-IP vēršam uzmanību, ka minētā rezolūcija ir izpildīta, iesniedzot informatīvo ziņojumu "Par tiešās valsts pārvaldes iestāžu biroja telpu optimizācijas iespējām Rīgā" (22-TA-2728), līdz ar to tā nevar būt par pamatojumu, lai noteiktu Finanšu ministriju (VAS "Valsts nekustamie īpašumi") par atbildīgo plāna projekta 5.rīcības virzienā "Viedas darba vides izveide" 5.1.pasākuma īstenošanu. Tāpat vēršam uzmanību, ka arī Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanas plāna projektā  2023.-2027. gadam (22-TA-1399) 4.9.4. Rīcības apakšvirziena “Produktīva valsts pārvaldes darbinieku darba vide” 4.9.4. - 1.uzdevumam "Valsts pārvaldes “Nākotnes biroja” un digitālās darba vides koncepcijas un tās ieviešanas plāna izstrāde, nodrošinot ka 80% darbinieku ir iespēja to izmantot" kā pirmā atbildīgā institūcija ir noteikta Valsts kanceleja.
Tādējādi atkārtoti vēršam uzmanību, ka tieši Valsts kancelejai ir paredzēts uzdevums izstrādāt konceptuālo risinājumu par biroja telpu un koplietošanas telpu izmantošanu, savukārt VAS "Valsts nekustamie īpašumi" varēs iesaistīties tikai no praktiskās īstenošanas puses, attiecīgi Valsts kancelejai šī pasākuma izpildē ir primārā nozīme. 
Ņemot vērā visu iepriekš minēto, atkārtoti lūdzam konkrētajam pasākumam kā pirmo atbildīgo institūciju norādīt Valsts kanceleju.

-

Finanšu ministrija uztur iepriekš izteikto iebildumu (izziņas 58.punkts) par plāna projekta 5.rīcības virzienā "Viedas darba vides izveide" pie 5.1. pasākuma norādīto darbības rezultātu "Ieviešot viedu valsts pārvaldes darba vidi valsts pārvalde kļūs par pievilcīgu un modernu darba devēju, kā arī samazinās nepieciešamo telpu un ar to saistīto uzturēšanas izmaksu apjoms. Ilgtermiņā tiks nodrošināta vienmērīga reģionālā attīstība" un lūdz to precizēt, izsakot Finanšu ministrijas piedāvātajā redakcijā (sk.zemāk).
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka gala rezultāts, ka tiks samazināts nepieciešamo telpu apjoms, automātiski nenozīmē to, ka tiks samazināts saistīto uzturēšanas izmaksu apjoms un tas ir izskaidrojams ar šādiem objektīviem apsvērumiem:
- pašreizējais uzturēšanas izmaksu sadārdzinājums valstī kopumā (t.sk. elektroenerģijas, apkures u.c. izmaksu pieaugums),
- uzturēšanas izmaksas katram nekustamajam īpašumam ir atšķirīgas un atkarīgas no konkrētā nekustamā īpašuma specifikas (t.sk. pielāgojumiem),
- viedas darba vides ieviešanā būs jāpiemēro jauni tehnoloģiski risinājumi (piemēram, atbilstoši Digitālās transformācijas pamatnostādņu 2021.-2027. gadam ieviešanas plāna 2023.-2027. gadam projektā (22-TA-1399) paredzētā vienota valsts koplietošanas telpu rezervācijas sistēma), kas radīs papildus izmaksas.
Ņemot vērā minēto, Finanšu ministrijas ieskatā sasniedzamais darbības rezultāts būtu vēršams uz to, lai efektivizētu izmaksas kopumā.
 

Ieviešot viedu valsts pārvaldes darba vidi valsts pārvalde kļūs par pievilcīgu un modernu darba devēju, kā arī samazinās nepieciešamo telpu apjoms un nodrošināta uzturēšanas izmaksu efektivizēšana. Ilgtermiņā tiks nodrošināta vienmērīga reģionālā attīstība.

Ņemot vērā plāna projekta 1.5., 2.2., 4.1., 5.1., 6.2., 6.3. pasākumiem sadaļā “Komentārs” norādīto informāciju par to īstenošanai plānotā finansējuma apmēru, lūdzam attiecīgi to norādīt sadalījumā pa gadiem tabulas kolonnās “Vidēja termiņa budžeta ietvara likumā plānotais finansējums” vai “Nepieciešamais papildu finansējums”.  

-

Lūdzam plāna projekta 8.sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulā norādītajiem 1.1, 1.4. un 6.2. pasākumiem sniegt detalizētus aprēķinus papildu nepieciešamajam finansējuma apmērām, ievērojot, ka šobrīd 1.1. un 6.2.pasākumam ir norādītas tikai izdevumu pozīcijas, savukārt par 1.4.pasākumu sniegts tikai paskaidrojums. Vienlaikus uzskatām, ka 1.4.pasākuma ietvaros nolikuma izstrādi, komunikāciju par kandidātu pieteikšanu nolikumā noteiktajās nominācijās, kandidātu pieteikšanas procesu un  izvērtēšanu komisijas darba nodrošināšanai Valsts kancelejai jānodrošina esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulas kolonnu “Budžeta programmas (apakšprogrammas) kods un nosaukums”, visiem pasākumiem norādot konkrētās institūcijas un to budžetu programmas/apakšprogrammas, kurās plānots vai būs nepieciešams papildu finansējums.

-

Precizētā plāna projekta redakcija pie 6.1.pasākuma paredz t.sk. šādu darbības rezultātu un tā rezultatīvo rādītāju: “Pilnveidots valsts pārvaldes inovācijas atbalsta procesa iepirkuma  tiesiskais regulējums”, “Pilnveidots inovācijas procesa konsultāciju, atbalsta, vadības pasākumu iepirkuma process (dizaina sprinta vadības, fasilitatoru, inovācijas laboratorijas vadības pakalpojumi).”
Attiecībā uz minēto pasākumu ietveršanu plānā uzturam iepriekš izteikto iebildumu, kas atspoguļots izziņas 67.punktā. Papildus jau iepriekš izteiktā iebilduma argumentācijai vēršam uzmanību, ka pašreizējā plāna projekta redakcijā ir precizēts konkrēto iepirkumu priekšmets, bet vienlaikus joprojām nav skaidrs, kādi grozījumi publisko iepirkumu tiesiskajā regulējumā būtu veicami un kāds ir to nepieciešamības pamatojums.
 

-

Ņemot vērā, ka rīkojuma projekta 3. punktā otrais teikums neparedz uzdevumu vai konkrētu rīcību, ierosinām to svītrot. 

3. Plānā norādītajām atbildīgajām institūcijām sadarbībā ar līdzatbildīgajām institūcijām un citiem īstenotājiem (turpmāk – plāna īstenošanā iesaistītās institūcijas) nodrošināt plānā paredzēto pasākumu īstenošanu.

Ņemot vērā plāna projekta 48. lpp. otrās rindkopas pēdējā teikumā minēto "Digitalizācijas laikmetā samazinās klātienes atbalsta saņemšanas iespējas valsts pārvaldē, bet daudziem iedzīvotājiem ir nepieciešams nodrošināt atbalstu pakalpojumu saņemšanai klātienē.", lūdzam iekļaut atsauci uz informācijas avotu un precizēt vārdu "daudziem", piemēram, izsakot to procentos no kopā saņemto valsts pakalpojumu skaita gadā jeb svītrot to.

-

Aicinām izvērtēt, vai plāna projekta 6.2. pasākuma "Inovācijas laboratorijas attīstība" darbības rezultāts "Atbilstošas infrastruktūras nodrošināšana (t.sk. izveidotas piemērotas koprades telpas un tehniskais aprīkojums inovācijas laboratorijas darbībai, kā arī nodrošinātas attālinātas koprades iespējas digitālajā vidē un hibrīda formātā)" nepārklājas ar rīcības virziena "Viedas darba vides izveide" 5.1. pasākuma "Viedas darba vides tīkla izveide visā Latvijas teritorijā" darbības rezultātiem un rezultatīvajiem rādītājiem. 

-

Uzskatām, ka plāna projekta 38. lpp. otrās rindkopas pēdējais teikums ir precizējams, ņemot vērā, ka pēc 2030. gada, kad tiks izveidots Vienotais pakapojumu centrs, būs nepieciešams izvērtēt to modeli un struktūru.

Pēc pilnīgas Vienoto pakalpojumu centra izveides būs nepieciešams izvērtēt esošo centra modeli un struktūru.

Vēršam uzmanību, ka plāna projektā rīcības virzienam "Vienota un efektīva valsts pārvalde" iztrūkst 1.5. pasākuma nosaukums.

-

Ņemot vērā, ka valsts informācijas sistēmā "Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēma" nav paredzēta statistikas datu apkopošanas iespēja par visu valsts pārvaldē nodarbināto mērķu izpildi, uzskatām, ka ir nekorekti izdarīt pieņēmumu par 10% snieguma rādītāja kāpumu līdz 2027. gadam, pamatojoties uz to, ka tas ir balstīts uz 2011. gadā izstrādāto "Darba izpildes plānošanas un vērtēšanas rokasgrāmatu".
Vienlaikus aicinām izvērtēt iespēju rīcības virzienam "Cilvēkresursu attīstība" noteikt tādu snieguma rādītāju, kas to vispilnīgāk raksturo. 

-

Plāna projekta izsekojamībai un uztverei, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā 30. lpp. otro rindkopu, kas sākas ar vārdiem "Vienlaikus ir svarīgi stiprināt.." apvienot ar šī plāna projekta 29. lpp. trešo rindkopu, kas sākas ar vārdiem "Lai sasniegtu izvirzīto mērķi…", koriģējot dublējošo informāciju.

-

Ņemot vērā, ka plāna projekta 21. lpp. tabulas pēdējās rindas otrajā kolonnā ir norādīts saīsinājums "ESF+", lūdzam papildināt plāna projekta sadaļu "Apzīmējumu un saīsinājumu saraksts" ar saīsinājumu "ESF+" un vārdiem "Eiropas Sociālais fonds Plus".

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 6.4.sadaļā "Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" tabulā par "4. Rīcības virziens: Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija" pie 4.1.pasākuma "Vienoto pakalpojumu centra izveide" rezultatīvo rādītāju ("Izstrādāts un iesniegts izskatīšanai MK konceptuālais ziņojums "Vienoto pakalpojumu centra koncepts",...") un termiņu. 
Atkārtoti vēršam uzmanību, ka AF atskaites punkta (Nr. 198) “Ir apstiprināta vienota pakalpojumu centra koncepcija kā priekšnoteikums centralizētu pakalpojumu sniegšanai” izpildes termiņš bija 2022.gada 4.cet.
Ņemot vērā, ka Vienota pakalpojumu centra (VPC) koncepcijas saskaņošanas process TAP portālā vēl nav uzsākts, vēršam uzmanību, ka lai nodrošinātu maksājuma pieprasījuma iesniegšanu EK līdz 2023.gada beigām, pēdējais brīdis, kad 198. atskaites punktu nepieciešams izpildīt ir ne vēlāk kā līdz 2023.gada 30.jūnijam.
Identiska situācija arīdzan par atskaites punktu Nr. 196 “Apstiprināts valsts Pārvaldes modernizācijas plāns”. (2022.gada 4.cet).

-

Ievērojot Eiropas Komisijas (turpmāk - EK) iepriekš izteikto neformālo viedokli (e-pasts no 27.01.2023.) par izstrādāto plāna projektu, lūdzam ņemt vērā, ka EK veiks pārbaudi, lai precīzi tiktu ieviests un izpildīts Padomes īstenošanas lēmumā par Latvijas atveseļošanas un noturības mehānisma plāna novērtējuma apstiprināšanu (turpmāk – CID*) noteiktais. Attiecībā uz Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.-2027. gadam ir virkne ar kritērijiem, kas ir jāparedz. Līdz ar to, vēršam uzmanību, ka Valsts kancelejai būs EK izveidotajā veidnē (cover note) par izpildītiem AF plāna atskaites punktiem un mērķiem jāiekļauj skaidrojums kā katrs no elementiem ir ieviests šajā plānā.
Atkārtoti norādām, ka atskaites punkta Nr. 196 “Apstiprināts valsts Pārvaldes modernizācijas plāns” (2022.gada 4.cet.) pārbaudes mehānisms ir:
Kopsavilkuma dokuments, kurā pienācīgi pamatots, kā tika apmierinoši sasniegts atskaites punkts (tostarp visi būtiskie elementi), kopā ar atbilstošām saitēm uz pamatojošajiem pierādījumiem. Šā dokumenta pielikumā iekļauj šādus dokumentārus pierādījumus:
a) apstiprinātā valsts pārvaldes modernizācijas plāna kopiju;
b) tā lēmuma kopiju, ar kuru Ministru kabinets apstiprinājis valsts pārvaldes modernizācijas plānu.

Atskaites punkta un mērķa apraksts:
Ministru kabinets apstiprina valsts pārvaldes modernizācijas plānu.
Plāns aptver šādas prioritārās jomas un ietver īstenošanas termiņus:
a) atvērtu, pārredzamu, taisnīgu un atbildīgu valsts pārvaldi – integritātes principi tiek pārskatīti un uzlaboti, nosakot un ieviešot atbildību pret katru valsts pārvaldi iestādi, kā arī ievērojot ētikas principus un vērtības valsts pārvaldes darbā;
b) vienotus, centralizētus un standartizētus atbalsta procesus un sistēmas – centralizētas resursu pārvaldības sistēmas ieviešanu valsts pārvaldes iestādēs, tostarp grāmatvedības un cilvēkresursu pārvaldību;
c) stratēģisku cilvēkresursu pārvaldību un attīstību, tostarp atlasi, karjeras vadību, vērtēšanu, mācīšanos un attīstību;
d) pieejamus, saprotamus un saistītus pakalpojumus – digitālās nosūtīšanas pamatnostādņu izstrādi un digitalizācijas pakalpojumu attīstību, vienlaikus nodrošinot to piekļūstamību, pieejamību un saprotamību visiem iedzīvotājiem, tostarp tiem, kuri neizmanto digitālos rīkus.

* https://www.esfondi.lv/upload/anm/darbibas_kartiba_lv.pdf
 

-

Lūdzam plāna projekta 6.4. sadaļā “Atbalsta funkciju centralizācija un standartizācija” 4.1. pasākumam tabulas kolonnā “Atbildīgā institūcija” norādīt Valsts kanceleju kā atbildīgo institūciju vienu reizi.

-

Lūdzam precizēt plāna projekta 8.sadaļā “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” tabulu atbilstoši Ministru kabineta 2014.gada 2.decembra noteikumu Nr.737 “Attīstības plānošanas dokumentu izstrādes un ietekmes izvērtēšanas noteikumi” 2.pielikumam, norādot finansējumu plāna realizācijai kopā, atbilstoši papildinot tabulu ar kolonnu “Finansējumu plāna realizācijai kopā”.

-

Plāna projekta mērķis ir turpināt veidot atvērtāku, gudrāku un efektīvāku valsts pārvaldi un minētā sakarā vēršama uzmanība attiecībā uz tā 15. lpp. pirmajā rindkopā pieminēto "Novērtēšanas elektroniskās veidlapas informācijas sistēmu"  (turpmāk – NEVIS), kas laikam ejot, ir novecojusi gan vizuāli, gan tehniski, gan saturiski (nepieciešams pārskatīt ierēdņu novērtēšanas process, kritēriji kopumā), un kurai acīmredzami ir nepieciešami uzlabojumi, lai sistēmas lietošana kļūtu ērtāka un ierēdņu novērtēšana kļūtu saprotamāka, caurskatāmāka, proti, kas atbilstu mūsdienu tehnoloģiju, sabiedrības un valsts pārvaldes attīstības pakāpei.
Ievērojot iepriekš minēto aicinām izvērtēt nepieciešamību papildināt  plāna projekta 15 lpp. pirmo rindkopu ar papildu informāciju par iespēju izskatīt NEVIS sistēmas modernizācijas un ierēdņu novērtēšanas procesu uzlabošanas veikšanu, kam kopumā ir būtiska nozīme modernizētas valsts pārvaldes tēla veidošanā.
 

-