Atzinums

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš (10.11.2023.) izteikto iebildumu, ka papildus iebildumam par protokollēmumā paredzēto uzdevumu uzdošanu Ekonomikas ministrijai, vērsām uzmanību, ka valsts pārvaldes uzdevumu pamatojoties uz ārējo normatīvo aktu (piemēram, Ministru kabineta noteikumiem) var tiešā veidā deleģēt valsts kapitālsabiedrībai (SIA "Publisko aktīvu pārvaldītājs Possessor") attiecīgi funkcionālu pārraudzību uzticot tiešās pārvaldes iestādei (ministrijai), piemēram, līdzīgi kā tas ir noteikts ar Ministru kabineta 2019. gada 17. septembra noteikumiem Nr. 431 "Noteikumi par valsts dzīvojamo māju privatizāciju veicošās institūcijas pārvaldes uzdevuma deleģēšanu". Ekonomikas ministrijas atkārtoti un papildus jau iepriekšminētajam skaidro, ka arestēto kapitāla daļu pārvaldība izriet no kriminālprocesuālā regulējuma (kapitāla daļas tiek arestētas ar kriminālprocesuālu lēmumu). Ekonomikas ministrijai nav pamata paplašināt savu kompetenci ar darbības jomu, kas vispār nekādā veidā līdz šim nav bijusi saistīta ar Ekonomikas ministrijas pašreizējām funkcijām. Ekonomikas ministrijai nav tam arī finansējuma. Vēlreiz atkārtojam, ka valsts pārvaldes uzdevuma deleģēšanas privātpersonai nav nekādā veidā saistīta ar valsts kapitāla daļu turētāja funkcijas izpildi. Tie ir divi dažādi procesi. VPU var deleģēt gan valsts kapitālsabiedrībai (kapitāla daļu turētājs), gan valsts kapitālsabiedrībai (cita ministrija), gan privātā īpašumā esošai kapitālsabiedrībai, kā arī sabiedriskām organizācijām (biedrībām). Bet VPU izpilde- nevar notikt ārpus valsts pārvaldes jomas, kurā VPU tiek deleģēts. Kapitāla daļu arests un nepieciešamība tās pārvaldīt notiek kriminālprocesuālo tiesību normu ietvarā un lēmumus, kas nodibina vajadzību valstij pārvaldīt citai personai piederošas kapitāla daļas, tiek pieņemti tieslietu sistēmas ietvaros (prokuratūra, tiesa). Tās ir Tieslietu ministrijas atbildības jomas un Tieslietu ministrija nevar atsevišķus no savas atbildības jomas izrietošus jautājumu nodot citu ministriju kompetencē, kā arī citas ministrijas (EM) nevar kategoriski piekrist šādam risinājumam.

-

Ekonomikas ministrija uztur iepriekš (10.22.2023.) izteikto iebildumu un konceptuāli iebilst pret protokollēmuma 4., 5. un 6. punktā Ekonomikas ministrijas dotajiem uzdevumiem, jo, atkārtoti norādām, ka tas paredz paplašināt Ekonomikas ministrijas kompetenci ar netipiskām funkcijām (kriminālprocesa ietvaros arestēto līdzekļu pārvaldība), kas pilnībā atrodas ārpus Ekonomikas ministrijas izveidošanas mērķim. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes uzraudzīšana un valsts kapitāla daļu turētāja pienākumu izpilde ir divas dažādas funkcijas, kas savstarpēji nepārklājas un viena otru neietekmē. Valsts pārvaldes uzdevuma izpildes funkcionālo uzraudzību veic ministrija, no kuras atbildības jomas ir atvasināts valsts pārvaldes uzdevums. Arestēto kapitāla daļu pārvaldība izriet no kriminālprocesuālās jomas, kas ir Tieslietu ministrijas pārziņā.

-