Atzinums

Informatīvā ziņojuma 44.lpp. rindkopa
“Analizējot 2019. gada beigās institūciju sniegto informāciju, secināts, ka vismaz 80% ministrijās un to padotības iestādēs ir ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Papildus norādāms, ka tiešajā valsts pārvaldē atbilstoši Iekšējā audita likumam ir izveidota iekšējā audita sistēma. Iekšējais audits kā viens no kopējās iekšējās kontroles sistēmas uzraudzības mehānismiem, tai skaitā, ietver vērtējumu arī par iespējamiem korupcijas un interešu konflikta riskiem. Diemžēl joprojām ir institūcijas, kurās iekšējās kontroles sistēmas nav vispār vai tai ir formāls raksturs. KNAB veiktā analīze liecina, ka publiskas personas institūcijas, izstrādājot pretkorupcijas pasākumu plānu, ne vienmēr identificē korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas vai procesus un veicamos pasākumus korupcijas riska mazināšanai, kas rada bažas, ka pretkorupcijas plānu pieņemšana varētu būt tikai formalitāte. ”
 informāciju atspoguļo nekorekti, jo tekstā iekšējā audita darbība sasaistīta ar nepilnībām un problēmām iekšējās kontroles sistēmas darbībā dažādās institūcijās, tostarp pašvaldībās, un maldinoši uztverams, ka iekšējais audits ir atbildīgs vai vainojams par iekšējās kontroles sistēmas neesamību vai formālu pastāvēšanu. Skaidrojam, ka par iekšējās kontroles sistēmas izveidošanu, darbību un pilnveidošanu ir atbildīgs attiecīgās institūcijas vadītājs un atbildīgie darbinieki, nevis iekšējais audits. Turklāt ministrijās un iestādēs, kuras ietvertas iekšējā audita darba apjomā, iekšējās kontroles sistēmas tiek vērtētas un tiek vērtēti arī interešu konflikta un korupcijas riski, nepieciešamības gadījumā sniedzot ieteikumus risku mazināšanai un sistēmas uzlabojumiem. Lai veicinātu risku vadības efektivitāti, ministriju un iestāžu iekšējā audita struktūrvienībām kā Ministru kabineta noteiktā auditējamā prioritāte 2021./2022.gadā (Ministru kabineta 25.01.2021. rīkojums Nr.47 „Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2021.gadam”) noteikta risku vadības brieduma līmeņa noteikšana, savukārt 2022./2023.gadā kā auditējamā prioritāte (Ministru kabineta 23.03.2022. rīkojums Nr.194 “Par kopējām valsts pārvaldē auditējamām prioritātēm 2022. un 2023. gadam” ) ir noteikta interešu konflikta un  korupcijas risku vērtēšana pēc vienotiem principiem, tādā veidā nodrošinot sistemātisku un vienotu pieeju tiešajā valsts pārvaldē izveidotajā iekšējā audita sistēmā un tās darba apjoma ietvertajās ministrijās un iestādēs.
Līdz ar to lūdzam norādīto rindkopu sadalīt divās rindkopās un papildināt tekstu ar informāciju par iekšējo auditu.
 

Analizējot 2019. gada beigās institūciju sniegto informāciju, secināts, ka vismaz 80% ministrijās un to padotības iestādēs ir ieviesta iekšējā pretkorupcijas kontroles sistēma. Papildus norādāms, ka tiešajā valsts pārvaldē atbilstoši Iekšējā audita likumam ir izveidota iekšējā audita sistēma. Iekšējais audits kā viens no kopējās iekšējās kontroles sistēmas uzraudzības mehānismiem, tai skaitā, ietver vērtējumu arī par iespējamiem korupcijas un interešu konflikta riskiem.  Ministrijās un iestādēs, kuras ietvertas iekšējā audita darba apjomā, tiek pievērsta uzmanība nepieciešamajiem uzlabojumiem un iekšējās kontroles sistēmas darbības efektivitātei.
           Diemžēl joprojām ir institūcijas, kurās iekšējās kontroles sistēmas nav vispār vai tai ir formāls raksturs. KNAB veiktā analīze liecina, ka publiskas personas institūcijas, izstrādājot pretkorupcijas pasākumu plānu, ne vienmēr identificē korupcijas riskam pakļautās funkcijas, darbības jomas vai procesus un veicamos pasākumus korupcijas riska mazināšanai, kas rada bažas, ka pretkorupcijas plānu pieņemšana varētu būt tikai formalitāte.

Lūdzam precizēt Informatīvā ziņojuma III.nodaļas “Pamatnostādņu apakšmērķu sasniegšanas novērtējums. 2. apakšmērķa: “Izveidot un uzlabot tādu patstāvīgi darbojošos iekšējās kontroles sistēmu, kas maksimāli ierobežo korupcijas rašanās un finanšu līdzekļu, tai skaitā ES un citu ārvalstu finanšu līdzekļu, izkrāpšanas iespējas valsts, pašvaldību vai privātajā sektorā” rīcības virziena 2.1. “Iekšējās kontroles sistēmas pilnveide, uzturēšana un uzraudzība valsts, pašvaldību institūcijās un kapitālsabiedrībās.” aprakstā sniegto informāciju, jo ievērojot risku vadības teorētiskos un praktiskos apsvērumus, pastāv arī tādi riski, kurus nevar pilnībā novērst, bet var mazināt. Līdz ar to Ziņojuma 43.lpp. tekstu “Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot korupcijas un interešu konflikta riskus” izteikt papildinātā redakcijā

Iekšējā kontrole ir jebkuras institūcijas vai uzņēmuma īstenots pasākumu kopums, kas vērsts uz mērķu efektīvu sasniegšanu, vienlaikus novēršot vai mazinot korupcijas un interešu konflikta riskus.

Precizēt  (31. lpp)  2.27. uzdevumā "Izstrādāt ilustratīvu informatīvo materiālu valsts amatpersonām par valsts amatpersonas deklarācijas aizpildīšanu" norādīto hipersaiti. Korektā hipersaite ir https://www.vid.gov.lv/lv/informativie-un-metodiskie-materiali-9
 

-

Izvērtēt iespēju informatīvā ziņojuma “Par Korupcijas novēršanas un apkarošanas pamatnostādņu 2015.-2020. gadam īstenošanas ietekmes gala novērtējumu” IV. daļu “Secinājumi un turpmākā rīcība” papildināt ar punktu, kas paredzētu nākamā plānošanas periodā stiprināt izglītojošo darbu publiskas personas kapitālsabiedrību personāla apmācībā, sniedzot maksimālu atbalstu un organizējot regulāras lekcijas/kursus likuma “Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā” kontekstā veidojot vienotu ietvaru labai biznesa praksei un riska pārvaldīšanas stratēģijām (iepirkumi, dažādu atklātības veicinošu pasākumu ieviešana, trauksmes celšanas procedūru iestrādāšana, iekšējās kontroles sistēmas izveide, amatu savienošana un interešu konflikta novēršana, par amatpersonu rīcību, veicot ikdienas darba pienākumus pārvaldot publiskas personas mantu u.t.t.)
 

-