Atzinums

Tirgus uzraudzības pasākumi tiek īstenoti, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011 VII nodaļā “Produkti, ko ieved Savienības tirgū” noteiktajam.
Sākotnēji muita pārbauda atbilstības dokumentus, kas iesniegti kopā ar muitas deklarāciju (ja nepieciešams, papildus pārbauda preces marķējumu un CE zīmi). Noteiktajos gadījumos tiek nosūtīts pieprasījums attiecīgajai kompetentajai tirgus uzraudzības iestādei atzinuma sniegšanai.
Kompetentā tirgus uzraudzības iestāde četru darba dienu laikā no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā, sniedz atzinumu – atļauj vai aizliedz produktu laist brīvā apgrozībā. Ja kompetentā tirgus uzraudzības iestāde papildus pieprasa veikt kādas darbības, piemēram, veikt muitas fizisko kontroli vai cita veida pārbaudes, atzinuma sniegšanas laikam nav noteikta ierobežojuma.
Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.⁹ panta pirmajā daļā noteikts, ka to preču kontroli, kurām piemēro muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", veic muitas iestāde sadarbībā ar konkrētās jomas tirgus uzraudzības iestādi, pamatojoties uz regulas Nr.  2019/1020 11. panta 3. punktu un VII nodaļu, tajā skaitā pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma vai ņemot vērā citas Eiropas Savienības dalībvalsts muitas iestādes sniegtu informāciju.
Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.⁹ panta otrajā daļā noteikts, ka sadarbību ar muitas iestādi nodrošina tirgus uzraudzības iestāde, kurai atbildība par precēm noteikto prasību kontroli paredzēta attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos. Ja nepieciešams, sadarbības jautājumus koordinē Tirgus uzraudzības padome, bet lēmumu pieņem Ministru kabinets.
Tādējādi, VID Muitas pārvalde nav uzskatāma par tirgus uzraudzības iestādi, bet tā sniedz atbalsta funkciju konkrētās tirgus uzraudzības iestādes uzdevumu īstenošanā un saskaņā ar tās paziņotām prioritātēm attiecībā uz trešo valstu precēm, kam tiek piemērota muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā.
 

Valsts ieņēmumu dienests lūdz izdarīt grozījumus informatīvā ziņojuma “Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu” 3. pielikuma “Tirgus uzraudzības iestāžu atbildību sadalījums atbilstoši MI aktam.” 2. punktā, svītrojot vārdus VID MP.

Tirgus uzraudzības pasākumi tiek īstenoti, piemērojot muitas procedūru – laišana brīvā apgrozībā – atbilstoši Eiropas Parlamenta un Padomes 2019.gada 20.jūnija Regulas (ES) 2019/1020 par tirgus uzraudzību un produktu atbilstību un ar ko groza Direktīvu 2004/42/EK/ un Regulas (EK) Nr.765/2008 un (ES) Nr.305/2011 VII nodaļā “Produkti, ko ieved Savienības tirgū” noteiktajam.
Sākotnēji muita pārbauda atbilstības dokumentus, kas iesniegti kopā ar muitas deklarāciju (ja nepieciešams, papildus pārbauda preces marķējumu un CE zīmi). Noteiktajos gadījumos tiek nosūtīts pieprasījums attiecīgajai kompetentajai tirgus uzraudzības iestādei atzinuma sniegšanai.
Kompetentā tirgus uzraudzības iestāde četru darba dienu laikā no brīža, kad tiek apturēta preču laišana brīvā apgrozībā, sniedz atzinumu – atļauj vai aizliedz produktu laist brīvā apgrozībā. Ja kompetentā tirgus uzraudzības iestāde papildus pieprasa veikt kādas darbības, piemēram, veikt muitas fizisko kontroli vai cita veida pārbaudes, atzinuma sniegšanas laikam nav noteikta ierobežojuma.
Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.⁹ panta pirmajā daļā noteikts, ka to preču kontroli, kurām piemēro muitas procedūru "laišana brīvā apgrozībā", veic muitas iestāde sadarbībā ar konkrētās jomas tirgus uzraudzības iestādi, pamatojoties uz regulas Nr.  2019/1020 11. panta 3. punktu un VII nodaļu, tajā skaitā pēc tirgus uzraudzības iestādes pamatota pieprasījuma vai ņemot vērā citas Eiropas Savienības dalībvalsts muitas iestādes sniegtu informāciju.
Likuma “Par atbilstības novērtēšanu” 9.⁹ panta otrajā daļā noteikts, ka Sadarbību ar muitas iestādi nodrošina tirgus uzraudzības iestāde, kurai atbildība par precēm noteikto prasību kontroli paredzēta attiecīgo jomu regulējošos normatīvajos aktos. Ja nepieciešams, sadarbības jautājumus koordinē Tirgus uzraudzības padome, bet lēmumu pieņem Ministru kabinets.
Tādējādi, VID Muitas pārvalde nav uzskatāma par tirgus uzraudzības iestādi, bet tā sniedz atbalsta funkciju konkrētās tirgus uzraudzības iestādes uzdevumu īstenošanā un saskaņā ar tās paziņotām prioritātēm attiecībā uz trešo valstu precēm, kam tiek piemērota muitas procedūra – laišana brīvā apgrozībā.

Valsts ieņēmumu dienests lūdz izdarīt grozījumus informatīvā ziņojuma “Par Mākslīgā intelekta akta prasību ieviešanu” 3. daļas 3.2. nodaļā (11.lpp), 7. daļā (17.lpp) svītrojot vārdus VID MP un Valsts ieņēmumu dienesta Muitas pārvalde.
 

Ņemot vērā sniegto iebildumu pie ziņojuma, kurā norādīta informācija par līdzšinēji pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” un informācija par valsts budžeta finansiālām iespējām, lūdzam precizēt 5.pielikumā norādīto informāciju par papildu nepieciešamo valsts budžeta finansējumu, kā arī par papildu amata vietām. Lūdzam arī norādīt papildus skaidrojošu informāciju par katru amata vietu, vai norādītā amata vieta tiek nodrošināta esošo resursu ietvaros, vai arī to plānots pārdalīt no kādas citas iestādes bez finansējuma (norādot arī pašu iestādi).
Vienlaikus norādām, ka jautājumā par amata vietām būtisks ir Valsts kancelejas viedoklis.

-

Lūdzam papildināt informatīvā ziņojuma 5.pielikuma “MI akta īstenošanai nepieciešamā kapacitāte un resursi” tabulu par Patērētāju tiesību aizsardzības centram nepieciešamo finansējumu ar tā detalizētu aprēķinu (piemēram, līdzīgi kā aprēķini norādīti attiecībā uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju), kā arī lūdzam precizēt vai svītrot zem tabulas norādīto informāciju, jo šobrīd nav skaidra tās saistība ar tabulā norādīto finansējumu. 

-

Vēršam uzmanību, ka attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam”:
     - Ministru kabinets 27.08.2024. sēdē (prot. Nr. 33 52. §) apstiprināja ziņojumā “Par valsts budžeta likumprojektā iekļaujamo prioritāro pasākumu pamatprincipiem un uzdevumiem likumprojekta "Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam" sagatavošanai” minētos pamatprincipus budžeta likumprojekta 2025.-2027.gadam sagatavošanai, tai skaitā nosakot, ka direktīvu un regulu prasību izpildi jānodrošina no ministriju iekšējiem resursiem, kā arī paredzot, ka netiek palielināts kopējais amata vietu skaits publiskajā sektorā, tai skaitā ierobežojums attiecināms uz valsts iestādēm, pašvaldībām, valsts un pašvaldību kapitālsabiedrībām, kam finansējums tiek nodrošināts no valsts un pašvaldību budžetiem;
     - Ministru kabinets 19.09.2024. sēdē (prot.Nr.38 2.§ ) ir pieņēmis lēmumu par likumprojekta “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” prioritārajiem pasākumiem un kompensējošiem pasākumiem;
     - Ministru kabinets 14.10.2024. sēdē (prot. Nr. 43 1. §) apstiprināja likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” un tas 15.10.2024. tika iesniegts izskatīšanai Saeimā.
Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt ziņojuma 6.sadaļā “Nepieciešamie finanšu un cilvēkresursi” norādīto informāciju, paredzot finanšu un cilvēkresursu nodrošināšanu iesaistīto iestāžu budžeta resursu ietvaros vai paredzot to risināšanu turpmāko gadu (no 2026.gada) budžeta likumprojekta sagatavošanas procesā kopā ar visu ministriju un centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas. Papildus lūdzam ņemt vērā, ka 2024.gada 30. aprīlī ir stājušies spēkā jaunie ES fiskālie noteikumi un saskaņā ar šiem noteikumiem tiks noteikta saistoša izdevumu pieauguma trajektorija. Pie šī brīža prognozēm iespējas piešķirt papildu finanšu resursus turpmākajos gados būs ierobežotas, attiecīgi lūdzam to ņemt vērā, pārskatot vajadzības attiecībā uz resursu nodrošināšanu. Vienlaikus ziņojuma 6.sadaļas precizēšanā lūdzam ņemt vērā, ka ziņojuma 5.pielikumā attiecībā uz Datu valsts inspekciju, Veselības inspekciju, Tiesībsargu un Latvijas Nacionālais akreditācijas biroju ir norādīts finansējuma avots (attiecīga budžeta programma/apakšprogramma vai pašu ieņēmumi), kas nozīmē, ka risinājums resursu nodrošināšanai jārod attiecībā uz Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un Patērētāju tiesību aizsardzības centru.
Norādām, ka regula Nr.2024/1689 nosaka, ka dalībvalstīm jānodrošina pienācīgi tehniskie, finanšu un cilvēkresursi, kā arī infrastruktūra, lai efektīvi pildītu uzdevumus, kas tām noteikti ar šo regulu, bet tā neparedz uzdevumu piešķirt papildu finansējumu, attiecīgi tā ir dalībvalsts kompetence, kā šo mērķi sasniegt, proti, to var veikt arī pārskatot iestāžu esošos budžeta izdevumus un funkcijas, ievērojot, ka šobrīd iespējas piešķirt papildu finansējumu nav.

-

Atbilstoši Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punktam Ekonomikas ministrijai tiek uzdots veikt MI aktā noteiktās paziņojošās iestādes funkcijas un uzdevumus, kā arī atbilstoši 9.punktam Ekonomikas ministrija tiek noteikta par kompetento iestādi un atbildīgo iestādi par MI regulatīvās smilškastes izveidošanu. Ņemot vērā informatīvā ziņojuma 3.1. un 3.4.sadaļā sniegto informāciju, ka paziņojošās un kompetentās iestādes ieviešanas termiņš ir 2025.gada 2.augusts, lūdzam informatīvā ziņojuma 6.sadaļā “Nepieciešamie finanšu un cilvēkresursi” norādīt, ka Ekonomikas ministrija tai paredzēto jauno funkciju un uzdevumu izpildi nodrošinās piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-

Ņemot vērā sniegto iebildumu pie ziņojuma, kurā norādīta informācija par līdzšinēji pieņemtajiem Ministru kabineta lēmumiem attiecībā uz likumprojektu “Par valsts budžetu 2025. gadam un budžeta ietvaru 2025., 2026. un 2027. gadam” un informācija par valsts budžeta finansiālām iespējām, lūdzam precizēt protokollēmuma projekta 11. punktu nosakot tajā, ka:
     - ministrijas un pārējās iestādes informatīvā ziņojumā plānotos pasākumus 2024.gadā un 2025.gadā īstenos esošo valsts budžeta līdzekļu ietvaros,
     - situācijā, ja pasākumu īstenošanai turpmākajos gados rodas nepieciešamība pēc papildu valsts budžeta finansējuma, tad jautājums par tā piešķiršanu ir izskatāms Ministru kabinetā likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā kopā ar visu ministriju un citu centrālo valsts iestāžu prioritāro pasākumu pieteikumiem, ievērojot valsts budžeta finansiālās iespējas,
     - ja turpmāko gadu likumprojekta par valsts budžetu kārtējam gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru sagatavošanas un izskatīšanas procesā papildu valsts budžeta finansējums ziņojumā paredzēto pasākumu īstenošanai netiek piešķirts vai tiek piešķirts daļēji, tad attiecīgajām ministrijām un to iestādēm nodrošināt, ka tiek īstenoti tie pasākumi, kurus var nodrošināt piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros.

-

Lūdzam informatīvā ziņojuma 7.lpp. skaidrot terminu "transkribēšanas rīki" (piemēram, zem svītras), ņemot vērā, ka tas nav bieži lietots un izplatīts termins.

-