Atzinums

Anotācijā tiek norādīts, ka zāļu piegādes maksai tiek piemērota 25% PVN lime, kas neatbilst patiesībai. 
Pievienotās vērtības nodokļa likuma 41.pants nosaka, ka ar nodokli apliekamiem darījumiem piemēro nodokļa standartlikmi 21 procenta apmērā.
Ja Latvijā zāles nebūs pieejamas un Ārstniecības iestāde izlems zāles iegādāties Igaunijā, tad kopš 2025.gada 1.jūlija piegādes maksai tiks piemērota 24% PVN likme, kas būs augstāka kā Latvijā. 

 

Nepieciešams labot uz 21% PVN likmi.
Anotācija arī jāpapildina ar informāciju, ka PVN likmes dažādās ES valstīs dažādām precēm un dažādiem pakalpojumiem mēdz būt atšķirīgas, tādēļ zāļu iegāde ārpus Latvijas ārstniecības iestādēm var tikt apgrūtināta.

Latvijas Nacionālās Zāļu Apgādes Asociācijas (LNZAA) biedri ir izvērtējuši Veselības ministrijas izstrādāto noteikumu grozījumu  redakciju, un biedru vairākums neatbalsta tās pašreizējo formulējumu:
“Zāļu, kuras iepērk saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu, cena nedrīkst būt augstāka par Zāļu valsts aģentūras tīmekļa vietnē norādīto maksimāli pieļaujamo zāļu cenu aptiekās (eiro ar PVN).”
LNZAA uzskata, ka piedāvātā redakcija nav samērīga un neatspoguļo publisko iepirkumu sistēmas darbības principus.
Publisko iepirkumu likuma 51. pants jau nosaka, ka pasūtītājs izvēlas saimnieciski visizdevīgāko piedāvājumu, visbiežāk pēc zemākās cenas kritērija. Līdz ar to papildus cenu griestu noteikšana ir lieka, jo iepirkumu konkursā uzvar lētākais piedāvājums tirgū.
Vienlaikus LNZAA vēlas norādīt, ka Veselības ministrijas piedāvātajā redakcijā nav risināts jautājums par nereģistrēto zāļu cenu noteikšanu, kas publisko iepirkumu kontekstā ir būtiski, jo šādas zāles tiek iegādātas specifiskām pacientu vajadzībām vai ārstniecības iestāžu nodrošināšanai. Nav arī skaidrs rīcības modelis, kur un kā ārstniecības iestādes iegādāsies zāles, ja tās Latvijā nebūs pieejamas. Pirms 2025.gada 1.janvāra  Ārstniecības iestādes mēdza trūkstošās zāles iegādāties ārvalstīs arī par augstāku cenu, piemēram, Lietuvas vai Igaunijas aptiekās,  bet šis regulējums liedz ārstniecības iestādēm iespēju iegādāties zāles ārpus Latvijas, ja tās vietējā tirgū kādu iemeslu dēļ nav pieejamas,  vai arī tās netiek piedāvā iepirkumu konkursā. Šāds ierobežojums var apdraudēt pacientu ārstēšanas nepārtrauktību un slimnīcu spēju nodrošināt operatīvu nepieciešamo zāļu pieejamību. 
 

Ņemot vērā minēto, LNZAA piedāvātais redakcionālais risinājums ir šāds:
“2. Noteikumi neattiecas uz to zāļu cenu veidošanu, kuras iepērk saskaņā ar Publisko iepirkumu likumu.”

Šāds formulējums ir juridiski korekts, skaidrs un saskanīgs ar Publisko iepirkumu likuma principiem, kā arī nodrošina elastību ārstniecības iestādēm un zāļu pieejamības nepārtrauktību pacientiem.