Atzinums

Latvijas Pašvaldību savienība vēlas izteikt iebildumu saistībā ar normatīvā akta 1. panta 1.6. apakšpunktā ietverto formulējumu, kur noteikta kārtība, kādā nodrošina prioritārā projekta īstenošanai nepieciešamo publiskas personas institūcijas, publiskas personas kontrolētas kapitālsabiedrības vai sabiedrisko pakalpojumu sniedzēja infrastruktūru vai citus ieguldījumus.
Lai arī dokumentā nav tieši noteikti konkrēti finansiāli pienākumi pašvaldībām, LPS saskata būtisku risku, ka šis formulējums var tikt interpretēts kā tiešs vai netiešs uzdevums:
1. iesaistīt pašvaldību institūcijas vai kapitālsabiedrības,
2. pielāgot esošo infrastruktūru prioritārā projekta vajadzībām,
3. vai pat veikt ieguldījumus, lai nodrošinātu projekta īstenošanu.

LPS uzsver, ka jebkuram normatīvajam pienākumam vai funkciju deleģējumam ir jābūt skaidri saskaņotam ar valsts budžeta un pašvaldību finanšu plānošanas principiem. Pašlaik redakcijā nav noteikti finanšu avoti, kompensējoši mehānismi vai atbalsta instrumenti, kas segtu iespējamos izdevumus, un tādējādi pastāv risks, ka papildu slogs tiks pārcelts uz pašvaldībām, apejot fiskālās disciplīnas un kompetences robežas.

LPS aicina šo formulējumu precizēt vai izslēgt, lai netiktu radīti nepamatoti finansiāli pienākumi publiskām personām, kuriem nav atbilstoša tiesiskā un fiskālā pamata.

 

-

Latvijas Pašvaldību savienība izsaka nopietnas bažas par normatīvā akta 19.–20. punktiem, kuros noteikts, ka jautājumus par nepieciešamo ieguldījumu un infrastruktūras nodrošināšanu izskata Ekonomikas ministrijas izveidota darba grupa, un ja vienošanās netiek panākta, lēmumu pieņem Koordinācijas padome. Šāda kārtība, pēc LPS ieskatiem, rada potenciāli piespiedu mehānismu, kur:
pašvaldībām un to kapitālsabiedrībām var tikt izdarīts politisks vai institucionāls spiediens rīkoties noteiktā veidā, pat ja tam nav tieša juridiska pienākuma vai tiesiska pamatojuma, un nav nodrošināts valsts līdzfinansējums vai kompensācijas mehānisms.

Šāda pieeja veido finansiālu risku pašvaldību kapitālsabiedrībām un sabiedrisko pakalpojumu sniedzējiem, jo tiek radīta gaida vai prasība prioritārā kārtībā pielāgot infrastruktūru (piemēram, ūdensapgāde, elektroapgāde, siltumapgāde u.c.), bez garantēta valsts līdzfinansējuma, kas nozīmē, ka šīs izmaksas tiek pārliktas uz uzņēmuma budžetu un iespējams arī gala patērētāju.

LPS uzskata, ka šāda pieeja ir pretrunā ar labas pārvaldības principiem un var ierobežot kapitālsabiedrību autonomiju, vienlaikus apdraudot pakalpojumu kvalitāti vai tarifu stabilitāti.

LPS lūdz precizēt vai svītrot attiecīgos punktus, vai arī skaidri noteikt, ka jebkāda veida iesaiste un ieguldījumu veikšana ir brīvprātīga, un balstīta uz iepriekšēju vienošanos ar attiecīgo publisko personu, tai skaitā ar konkrētu finansējuma modeli.

-

Latvijas Pašvaldību savienība vērš uzmanību uz to, ka paredzētā kārtība, kas nosaka paātrinātu saskaņošanas procesu – tai skaitā teritorijas plānošanas dokumentu grozījumus, būvniecības atļauju izsniegšanu, inženierkomunikāciju saskaņošanu u.c. – rada būtisku administratīvo slogu pašvaldībām. Lai arī šāda pieeja var paātrināt investīciju projektu virzību, LPS ieskatā tā var radīt sekojošus riskus, tādus kā neplānotas izmaksas, ja nepieciešams pārskatīt iekšējās procedūras, pārkārtot personāla pienākumus vai uzlabot sistēmas un arī pašvaldību kapacitātes pārslogošana, īpaši ja tiek sagaidīta priekšrocību piemērošana noteiktu projektu apkalpošanā uz citu sabiedrības interešu rēķina. Tāpat šāds uzstādījums rada ietekmi uz pašvaldību un tās kapitālsabiedrību rīcības brīvību, ja komersants ir iekļauts "zaļā koridora" projektos. 
LPS uzskata, būtu jāprecizē normatīvais regulējums, skaidri norādot, ka paātrinātas procedūras ir īstenojamas tikai pašvaldības kapacitātes un resursu ietvaros, un ka jebkāda veida iesaiste infrastruktūras pielāgošanā vai ieguldījumu veikšanā ir iespējama tikai ar konkrētu vienošanos un valsts līdzfinansējumu.

-