Atzinums

Lūdzam atkārtoti izvērtēt un precizēt informatīvā ziņojuma 1.nodaļā iekļauto vienotās pārvaldības stipro un vājo pušu analīzes (SVID) tekstu, jo analīzes teksta sadaļās "vājās puses" un "draudi" nav atbilstības starp treknrakstā izcelto tekstu un tā paskaidrojumu. Piemēram, treknrakstā ir teksts "Institūciju vēlme darīt kā līdz šim", bet paskaidrojošajā tekstā ir aprakstīta nepieciešamība vienlaicīgi īstenot virkni izmaiņu, kas varētu liecināt, ka vienotās pieejas ieviešanai ir nepieciešams būtiska apjoma administratīvais darbs un papildus resursi, jo ir nepieciešama gan normatīvo aktu grozījumu veikšana, gan institucionālās izmaiņas, gan izmaiņas IT sistēmās. Tāpat no iekļautā teksta nav saprotams, kādēļ pie vājajām pusēm ir iekļauts teksts "EM prognozēšanas sistēmas pilnveidošanas nepieciešamība", ja tālāk tekstā ir iekļauta tikai pozitīva informācija par to, kas notiks, ja Ekonomikas ministrijas prognozēšanas sistēma tiks pilnveidota; trūkst informācijas par prognizēšanas sistēmas pašreizējiem trūkumiem. Savukārt, SVID analīzes iespēju sadaļā no paskaidrojuma treknrakstā iekļautajam tekstam "Sistēmiska cilvēkkapitāla attīstība" lūdzam izslēgt otrā teikuma daļu par migrācijas politiku, jo šajā informatīvajā ziņojumā nav ietverta informācija, kas risinātu migrācijas politikas jautājumus. 
 

-

Lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma 9.lpp iekļauto tekstu "Vienlaikus IZM sadarbībā ar LM izstrādā un apstiprina Finanšu ministrijā vienotu vienas vienības izmaksu metodiku, nodrošinot publiskā finansējuma salīdzināmību un efektīvāku resursu izmantošanu.", ņemot vērā, ka prasība izstrādāt vienkāršoto izmaksu metodikas attiecas tikai uz Eiropas Savienības struktūrfondu pasākumu īstenošanu 2021.-2027.gada plānošanas periodā un arī tad šādas metodikas neapstiprina Finanšu ministrija, bet gan par konkrētā Eiropas Savienības struktūrfondu pasākuma īstenošanu atbildīgā ministrija. Saskaņā ar publiski pieejamajiem Eiropas Savienības tiesību aktu projektiem Eiropas Savienības struktūrfondu plānošanas un īstenošanas nosacījumos nākamajam plānošanas periodam ir paredzētas izmaiņas, paredzot 2028.-2034.gada plānošanas periodā atteikties no līdzšinējās vienkārošoto izmaksu pieejas piemērošanas projektu īstenošanā. Līdz ar to, gatavojoties nākamajam ES fondu plānošanas periodam līdzšinējā pieaugušo izglītības programmu īstenošanas izmaksu segšanas pieeja būs pilnībā jāpārskata, tai skaitā arī ņemot vērā līdzšinējās izmaksu par pieaugušo izglītības programmu īstenošanus segšanas piemērošanā konstatētos izaicinājumus un lai nodrošinātu, ka izglītības pakalpojumu īstenotāji saņem atbilstošu finansējumu izglītības programmu īstenošanai.   

-

Lūdzam atkārtoti izvērtēt un precizēt informatīvā ziņojuma 9 lpp. iekļauto tekstu, kas seko apakšvirsrakstam "Izglītības piedāvājumā balstīta, nevis darba tirgus vajadzībās balstīta pieeja prasmju attīstības pasākumu plānošanā", jo no šī teksta var secināt, ka šobrīd problēma ir tā, ka ir izveidota un darbojas profesionālās izglītības sistēma ar nozaru definetājām profesionālās kvalifikācijas prasībām atbilstošām izglītības programmām. Šo programmu izstrādē un īstenošanā tiek ievēroti arī izglītības nozares normatīvie akti, kas cita starpā tiešam paredz, ka katrai izglītības programmai ir jādefinē prasības par iepriekšējo izglītību, kas ir nepieciešama, lai šo programmu apgūtu. Vēršam uzmanību, ka izglītības sistēmas jau pieejamo risinājumu klāstā ietilpst arī tādi izglītības programmu veidi kā profesionālās pilnveides izglītības programmas un neformālās izglītības programmas, kuru ietvaros var apgūt konkrētu definētu prasmju kopumu un tās ir gan elastīgāk izveidojamas gan īstenojamas, ja pēc šādām izglītības programmām ir pieprasījums. Tomēr nedz 2025. gadā nedz 2026. gadā Apvienotās pieaugušo izglītības koodinācijas komisijas apstiprinātajos mācību pieprasījumos šāda veida pieprasījums no nozarēm un darba devējiem vēl nav ticis iekļauts, tādēļ IZM ieskatā, vispirms ir būtiski jāpilnveido mācību vajadzību un mācību pieprasījuma veidošana, kas tad arī nodrošinātu izglītības programmu veidotājiem nepieciešamo informāciju jaunu izglītības programmu veidošanai. 

-

Lūdzam precizēt informāciju informatīvā ziņojuma 5.nodaļu "IT platformu izvērtējums un datu integrācija", lai tajā iekļautā informācija atbilstu pašreizējai situācijai, ņemot vērā, ka individuālo mācību kontu sistēma un platforma STARS ir funkcionējoša sistēma, kas ir arī nostiprināta normatīvajos aktos un kurā savu individuālo mācību kontu līdz šim ir jau izveidojuši vairāk kā 62 tūkstoši personu. STARS platformas ietvaros līdz šim ir jau apstrādāti vairāk kā 64 tūkstoši mācību pieteikumu vairāku publiskā finansējuma avotu ietvaros, savukārt platformā eKarjera.lv ir pieejami tikai atsevišķi ar karjeras konsultācijām saistīti pakalpojumi, līdz ar to var secināt, ka platforma eKarjera.lv vēl ir tikai izstrādes stadijā. Attiecīgi, pašlaik šīs platformas nevar dublēt risinājumus, jo nepiedāvā vienādus pakalpojumus un tādēļ ir apsverama platformas eKarjera.lv risinājumu integrācija ar STARS platformu  un platformas STARS kā vienotā digitālā atbalsta risinājuma un kontaktpunkta iedzīvotājiem nostiprināšana un attīstība, papildinot to ar atbilstošām funkcionalitātēm nevis vēl vienas platformas attīstības turpināšana. 
Tāpat lūdzam precizēt tekstu "Esošās platformas sākotnēji ir projektētas un ir attīstītas kā attiecīgā mācību finansējuma izmantojuma uzskaites rīki, ne cilvēkcentrēti risinājumi, lai palīdzētu iedzīvotājiem orientēties  pakalpojumos un pieņemt lēmumus par karjeras un prasmju attīstības vajadzībām." vismaz attiecībā uz platformu STARS, ņemot vērā, ka Ministru kabinetā 2023.gada 4.jūlija sēdē (prot.Nr.35 33 §) apstiprinātajā informatīvajā ziņojumā ir noteikts, ka īstenojot attiecīgu Atveseļošanas fonda projektu ir paredzēts "attīstīt atbilstošu digitālo vidi individuālo mācību kontu pieejas aprobēšanai un turpmākai funkcionēšanai – Prasmju pārvaldības platformu (turpmāk – platforma) –, kas ļaus pilnvērtīgi pārvadīt personu mācību tiesības un rezultātus, nodrošināt IMK un mācību procesu administrēšanu un veikt IMK pieejas aprobēšanas datu uzkrāšanu un analīzi."

-

Ņemot vērā informatīvajā ziņojumā sniegto informāciju par nepieciešamajām izmaiņām un uzlabojumiem Nodarbinātības valsts aģentūras darbībā, lai šī iestāde varētu kvalitatīvi īstenot informatīvajā ziņojumā aprakstītos uzdevumus, kas vismaz pirmsšķietami ir saistīti arī ar būtisku Nodarbinātības valsts aģentūras kapcitātes stiprināšanu un pilnveidošanu un kam ir nepieciešami arī atbilstoši resursi, lūdzam atkārtoti izvērtēt informatīvā ziņojuma secinājumu uzskaitījumā iekļautā secinājuma par izmaksu samazinājuma iespējamību apjomā, kas balstās Valsts kontroles 2023.gada ziņojuma par pieaugušo izglītības pasākumu īstenošanu 2014.-2020.gada plānošanas periodā ietvaros veiktajām revidentu aplēsēm par šo projektu īstenošanu, aktualitāti. Vēršam uzmanību, ka šīs Valsts kontroles revīzijas ietvaros tika analizēta divu Eiropas Savienības struktūrfondu projektu īstenošana 2019.-2022.gada periodā, kuri jau ir noslēgušies un saskaņā ar Izglītības un zinātnes ministrijas rīcībā esošo informāciju revidentu aplēstais iespējamais finansējuma ietaupījums bija saistīts arī ar šiem projektiem paredzēto finansējuma apjomu.  2021.-2027.gada plānošanas periodā pieaugušo izglītības pasākumiem pieejamais finansējuma apjoms un tā īstenošanas nosacījumi ir atšķirīgi, līdz ar to arī aplēses par ietaupāmo finansējumu, ja tāds veidotos, ir veicamas atbilstoši esošajai situācijai.   

-