Projekta ID
24-TA-927Atzinuma sniedzējs
Tieslietu ministrija
Atzinums iesniegts
10.07.2025.
Saskaņošanas rezultāts
Saskaņots ar priekšlikumiem
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Likumprojekts (grozījumi)
Priekšlikums
Lūdzam izvērtēt likumprojekta 2. pantā piedāvātā Zemes pārvaldības likuma 7.1 panta redakciju, nepieciešamības gadījumā to precizēt, kā arī papildināt anotāciju ar attiecīgu informāciju par šādiem aspektiem:
1) no pantā ietvertā regulējuma kopsakarā var izsecināt, ka visas ielas/ceļi dzīvojamās apbūves teritorijās bez nošķīruma būs pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa (panta pirmā daļa). Bez minētā atsevišķu kategoriju ielas piekritīs pašvaldībai (panta pirmā daļa), atsevišķām ielām pašvaldības varēs noteikt pašvaldības nozīmes ielas/ceļa statusu (panta otrā daļa), un atsevišķas ielas var tikt nodotas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības (panta ceturtā daļa). No panta šī brīža redakcijas neizriet pienākums ne pašvaldībai, ne attīstītājiem veikt darbības šo iepriekš minēto dažādo ceļu/ielu statusu nodibināšanai/nodrošināšanai. Piemēram, nav konkrēti noteikts, kuru kategoriju ielas/ceļi piekrīt pašvaldībai; pašvaldībām nav noteikts pienākums nodibināt pašvaldības nozīmes ielas/ceļa statusu; ne attīstītājam ir noteikts pienākums ceļu/ielu pašvaldībai bez atlīdzības nodot, ne pašvaldībai ir noteikts pienākums šādu ceļu/ielu savā īpašumā pārņemt (ja attīstītājs to ierosina). Attiecīgi kontekstā ar anotācijā norādīto likumprojekta izstrādes mērķi un nepieciešamību, kā arī anotācijā ietverto informāciju, ka šī brīža regulējums netiek piemērots, būtu svarīgi izvērtēt un skaidrot, kā katrs minētais mehānisms risinās problemātiku, ņemot vērā, ka tie ir atkarīgi no pašvaldības/attīstītāja ieskata (nav noteikti konkrēti pienākumi), kā arī atsevišķu no augstāk minētajiem ielu/ceļu statusu nodibināšanas sekas nav saprotamas. Piemēram, ar ko var rēķināties dzīvojamās apbūves teritorijas iedzīvotājs vai attīstītājs attiecībā uz teritorijā esošu ielu/ceļu, kurš ir pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa, taču tam nav noteikts nekāds cits statuss. Vai arī - ko praktiski nozīmē ceļu/ielu piekritības (kā anotācijā skaidrots - pārvaldība) noteikšana pašvaldībai - kādi būs pašvaldību pienākumi saistībā ar minēto, ja konkrētajiem ceļiem/ielām papildus netiek noteikts pašvaldības nozīmes ielas/ceļa statuss;
2) lūdzam atkārtoti izvērtēt termina "piekrīt" lietošanas nepieciešamību panta pirmajā daļā, jo vienā normatīvajā aktā lietot vienu terminu divās dažādās nozīmēs nav vēlams, vēl jo vairāk gadījumā, kad nav skaidra un pamatota būtiska nepieciešamība šī termina ietveršanai likumprojektā. Šobrīd termins "piekrīt" Zemes pārvaldības likumā šķietami lietots tieši, lai apzīmētu piederību;
3) lūdzam izvērtēt, vai un kā atšķiras panta otrajā daļā ietvertais regulējums par pašvaldības nozīmes ielas statusa noteikšanu no Zemes pārvaldības likuma 8.1 panta regulējuma. Jau šobrīd pašvaldības saskaņā ar 8.1 panta regulējumu var noteikt ielai vai ceļam pašvaldības nozīmes ielas vai ceļa statusu, ja tā uzskata to par nepieciešamu. Arī piedāvātajā 7.1 panta redakcijā ir līdzīgi paredzēts, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem nosaka, kurām ielām/ceļiem būtu piešķirams šāds statuss (attiecīgi tas var arī netikt noteikts nevienai no dzīvojamās apbūves teritorijas ielām/ceļiem pēc pašvaldību izvēles).
1) no pantā ietvertā regulējuma kopsakarā var izsecināt, ka visas ielas/ceļi dzīvojamās apbūves teritorijās bez nošķīruma būs pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa (panta pirmā daļa). Bez minētā atsevišķu kategoriju ielas piekritīs pašvaldībai (panta pirmā daļa), atsevišķām ielām pašvaldības varēs noteikt pašvaldības nozīmes ielas/ceļa statusu (panta otrā daļa), un atsevišķas ielas var tikt nodotas pašvaldības īpašumā bez atlīdzības (panta ceturtā daļa). No panta šī brīža redakcijas neizriet pienākums ne pašvaldībai, ne attīstītājiem veikt darbības šo iepriekš minēto dažādo ceļu/ielu statusu nodibināšanai/nodrošināšanai. Piemēram, nav konkrēti noteikts, kuru kategoriju ielas/ceļi piekrīt pašvaldībai; pašvaldībām nav noteikts pienākums nodibināt pašvaldības nozīmes ielas/ceļa statusu; ne attīstītājam ir noteikts pienākums ceļu/ielu pašvaldībai bez atlīdzības nodot, ne pašvaldībai ir noteikts pienākums šādu ceļu/ielu savā īpašumā pārņemt (ja attīstītājs to ierosina). Attiecīgi kontekstā ar anotācijā norādīto likumprojekta izstrādes mērķi un nepieciešamību, kā arī anotācijā ietverto informāciju, ka šī brīža regulējums netiek piemērots, būtu svarīgi izvērtēt un skaidrot, kā katrs minētais mehānisms risinās problemātiku, ņemot vērā, ka tie ir atkarīgi no pašvaldības/attīstītāja ieskata (nav noteikti konkrēti pienākumi), kā arī atsevišķu no augstāk minētajiem ielu/ceļu statusu nodibināšanas sekas nav saprotamas. Piemēram, ar ko var rēķināties dzīvojamās apbūves teritorijas iedzīvotājs vai attīstītājs attiecībā uz teritorijā esošu ielu/ceļu, kurš ir pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa, taču tam nav noteikts nekāds cits statuss. Vai arī - ko praktiski nozīmē ceļu/ielu piekritības (kā anotācijā skaidrots - pārvaldība) noteikšana pašvaldībai - kādi būs pašvaldību pienākumi saistībā ar minēto, ja konkrētajiem ceļiem/ielām papildus netiek noteikts pašvaldības nozīmes ielas/ceļa statuss;
2) lūdzam atkārtoti izvērtēt termina "piekrīt" lietošanas nepieciešamību panta pirmajā daļā, jo vienā normatīvajā aktā lietot vienu terminu divās dažādās nozīmēs nav vēlams, vēl jo vairāk gadījumā, kad nav skaidra un pamatota būtiska nepieciešamība šī termina ietveršanai likumprojektā. Šobrīd termins "piekrīt" Zemes pārvaldības likumā šķietami lietots tieši, lai apzīmētu piederību;
3) lūdzam izvērtēt, vai un kā atšķiras panta otrajā daļā ietvertais regulējums par pašvaldības nozīmes ielas statusa noteikšanu no Zemes pārvaldības likuma 8.1 panta regulējuma. Jau šobrīd pašvaldības saskaņā ar 8.1 panta regulējumu var noteikt ielai vai ceļam pašvaldības nozīmes ielas vai ceļa statusu, ja tā uzskata to par nepieciešamu. Arī piedāvātajā 7.1 panta redakcijā ir līdzīgi paredzēts, ka pašvaldība pēc saviem ieskatiem nosaka, kurām ielām/ceļiem būtu piešķirams šāds statuss (attiecīgi tas var arī netikt noteikts nevienai no dzīvojamās apbūves teritorijas ielām/ceļiem pēc pašvaldību izvēles).
Piedāvātā redakcija
-
2.
Likumprojekts (grozījumi)
"14. Ja inženierbūve – ceļš – vai zemes gabals zem ceļa ar izbūvētu inženierbūvi – ceļu – vai bez tās ir piekrituši valstij kā bezmantinieka manta vai bezīpašnieka lieta līdz 2025. gada 1. jūlijam, šāda zeme un ceļi tiek nodoti pašvaldību īpašumā viena gada laikā. Ja ceļš kā inženierbūve noteiktā kārtībā nav nodots ekspluatācijā, pašvaldība pārņemtā ceļa izbūvi nodrošina atbilstoši tās budžeta iespējām un atbilstoši konkrētās apbūves teritorijas apbūves attīstībai.
15. Grozījumi šā likuma 7. panta otrajā daļā un 71. pants stājas spēkā 2026. gada 1. jūlijā."Priekšlikums
Ņemot vērā, ka šis likumprojekts, t.sk. par likuma papildināšanu ar 8.2 pantu, stājas spēkā 2026. gada 1. janvārī, pārejas noteikumu 14. punktā paredzētais regulējums būtu jāattiecina uz periodu līdz 2026. gada 1. janvārim, nevis 2025. gada 1. jūlijam.
Piedāvātā redakcija
-
3.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam ietvert anotācijā plašāku (satversmīguma izvērtējuma metodikai atbilstošu) izvērtējumu par to, ka ierobežojums atsavināt ielas/ceļus citām personām ir samērīgs. Tas ir būtiski gan no īpašuma tiesību aprobežojuma viedokļa, gan ņemot vērā to, ka no likumprojekta neizriet pienākums pašvaldībām ielas/ceļus pārņemt savā īpašumā, ja to ierosina zemes īpašnieks. Tādējādi var rasties situācijas, kad attīstītājs vēlas ielu/ceļu nodot pašvaldības īpašumā, bet pašvaldība atsakās to pieņemt, turklāt sekas šādai situācijai šķietami ir pretrunā tam, ko ar likumprojektu ir bijis mērķis novērst.
Piedāvātā redakcija
-
4.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Priekšlikums
Lūdzam precizēt un papildināt anotāciju, lai tā atbilstu likumprojektā ietvertajam regulējumam, kā arī, lai tajā būtu izvērstāk skaidrots, kā iespējams panākt anotācijā minēto rezultātu:
1) anotācijā, skaidrojot likumprojektā ietverto regulējumu, norādīts, ka "teritorijā plānotajam ielu tīklam ir jāiekļaujas kopējā transporta infrastruktūras shēmā un tas ir pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa, kas piekrīt pašvaldībai vai arī noteiktos gadījumos atkarībā no ceļa kategorijas saglabājas zemes īpašnieka īpašumā". No minētā šķietami var secināt, ka pašvaldības vienotais ielu/ceļu tīkls ir piekritīgs pašvaldībai. Ņemot vērā skaidrojumu anotācijā par vārda "piekrīt" nozīmi, secināms, ka visi šajā ceļu/ielu tīklā esošie ceļi/ielas ir pašvaldības pārvaldībā. Lai būtu skaidrs, kas no tā izriet, lūdzam ietvert anotācijā atsauces uz regulējumu, kur tas noteikts, kā arī, kādi pienākumi/tiesības dažādiem subjektiem no tā rodas. Turklāt likumprojektā tomēr noteikts, ka tikai atsevišķu kategoriju ceļi no visa vienotā ceļu tīkla piekrīt pašvaldībai. Nav arī skaidra piebilde par to, ka noteiktos gadījumos, atkarībā no ceļa kategorijas, ielas/ceļi saglabājas zemes īpašnieka īpašumā. No likumprojekta regulējuma šķietami izriet, ka pamatā ceļi/ielas vienmēr saglabājas zemes īpašnieka īpašumā, ja vien viņš nav ierosinājis atsavināšanu pašvaldībai. Proti, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no attīstītāja vēlmes, nevis no tā, kāda kategorija ir attiecīgajam ceļam/ielai;
2) anotācijā norādīts: "Tādējādi, piemēram, ar detālplānojumu, veidojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju, plānotās ielas izdalāmas kā atsevišķas zemes vienības, nosakot plānotajām ielām atbilstošu kategoriju. 7. prim panta otrā un trešā daļa noteic, ka pašvaldība, apstiprinot attiecīgo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, atbilstoši 8.1 panta otrajai vai trešajai daļai nosaka, kuras no apbūves teritorijā plānotajām ielām ir nepieciešamas sabiedrības interešu nodrošināšanai, tas ir kurām ielām ir nosakāms pašvaldības nozīmes ielas statuss. Visos gadījumos tas ir nosakāms galvenajām ielām (B kategorija), bet maģistrālajām ielām (C kategorija) – vienojoties ar zemes īpašnieku. Savukārt pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D kategorija) un vietējas nozīmes ielas (E kategorija) saglabājas zemes īpašnieka īpašumā un zemes īpašnieks nodrošina minēto kategoriju ielu uzturēšanu līdz zemes īpašnieks tās nodod pašvaldības īpašumā bez atlīdzības, bet pašvaldībai ir pienākums šādas ielas pārņemt savā īpašumā."
Pirmkārt, būtu jāprecizē, kurā ir normatīvajā aktā ir ietverts šis anotācijā aprakstītais regulējums, no kura izriet pašvaldības rīcība atkarība no ielas/ceļa kategorijas. Otrkārt, nav pamatoti norādīt, ka D un E kategorijas ielas saglabājas zemes īpašnieka īpašumā, jo arī B un C kategorijas ielu statuss "pašvaldības nozīmes iela/ceļš" saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantu nozīmē to, ka iela/ceļš ir privātpersonas īpašumā. Treškārt, no likumprojekta neizriet ne pienākums zemes īpašniekam nodot ielas/ceļus pašvaldības īpašumā, ne pienākums pašvaldībai šādas ielas/ceļus pārņemt savā īpašumā;
3) anotācijā minēts, ka likuma 7.1 panta regulējums būtu piemērojams gadījumos, kad plānots izveidot vismaz trīs apbūvējamas zemes vienības. Lūdzam precizēt no kuras panta daļas izsecināms šāds regulējums vai arī izvērtēt nepieciešamību šādu regulējumu likumprojektā ietvert. Anotācijā minētais skaidrojums neaizstāj regulējumu normatīvajā aktā un tam nav saistoša spēka kā tiesību normai.
1) anotācijā, skaidrojot likumprojektā ietverto regulējumu, norādīts, ka "teritorijā plānotajam ielu tīklam ir jāiekļaujas kopējā transporta infrastruktūras shēmā un tas ir pašvaldības vienotā ceļu tīkla sastāvdaļa, kas piekrīt pašvaldībai vai arī noteiktos gadījumos atkarībā no ceļa kategorijas saglabājas zemes īpašnieka īpašumā". No minētā šķietami var secināt, ka pašvaldības vienotais ielu/ceļu tīkls ir piekritīgs pašvaldībai. Ņemot vērā skaidrojumu anotācijā par vārda "piekrīt" nozīmi, secināms, ka visi šajā ceļu/ielu tīklā esošie ceļi/ielas ir pašvaldības pārvaldībā. Lai būtu skaidrs, kas no tā izriet, lūdzam ietvert anotācijā atsauces uz regulējumu, kur tas noteikts, kā arī, kādi pienākumi/tiesības dažādiem subjektiem no tā rodas. Turklāt likumprojektā tomēr noteikts, ka tikai atsevišķu kategoriju ceļi no visa vienotā ceļu tīkla piekrīt pašvaldībai. Nav arī skaidra piebilde par to, ka noteiktos gadījumos, atkarībā no ceļa kategorijas, ielas/ceļi saglabājas zemes īpašnieka īpašumā. No likumprojekta regulējuma šķietami izriet, ka pamatā ceļi/ielas vienmēr saglabājas zemes īpašnieka īpašumā, ja vien viņš nav ierosinājis atsavināšanu pašvaldībai. Proti, tas ir atkarīgs tikai un vienīgi no attīstītāja vēlmes, nevis no tā, kāda kategorija ir attiecīgajam ceļam/ielai;
2) anotācijā norādīts: "Tādējādi, piemēram, ar detālplānojumu, veidojot jaunu dzīvojamās apbūves teritoriju, plānotās ielas izdalāmas kā atsevišķas zemes vienības, nosakot plānotajām ielām atbilstošu kategoriju. 7. prim panta otrā un trešā daļa noteic, ka pašvaldība, apstiprinot attiecīgo teritorijas attīstības plānošanas dokumentu, atbilstoši 8.1 panta otrajai vai trešajai daļai nosaka, kuras no apbūves teritorijā plānotajām ielām ir nepieciešamas sabiedrības interešu nodrošināšanai, tas ir kurām ielām ir nosakāms pašvaldības nozīmes ielas statuss. Visos gadījumos tas ir nosakāms galvenajām ielām (B kategorija), bet maģistrālajām ielām (C kategorija) – vienojoties ar zemes īpašnieku. Savukārt pilsētas vai ciema nozīmes ielas (D kategorija) un vietējas nozīmes ielas (E kategorija) saglabājas zemes īpašnieka īpašumā un zemes īpašnieks nodrošina minēto kategoriju ielu uzturēšanu līdz zemes īpašnieks tās nodod pašvaldības īpašumā bez atlīdzības, bet pašvaldībai ir pienākums šādas ielas pārņemt savā īpašumā."
Pirmkārt, būtu jāprecizē, kurā ir normatīvajā aktā ir ietverts šis anotācijā aprakstītais regulējums, no kura izriet pašvaldības rīcība atkarība no ielas/ceļa kategorijas. Otrkārt, nav pamatoti norādīt, ka D un E kategorijas ielas saglabājas zemes īpašnieka īpašumā, jo arī B un C kategorijas ielu statuss "pašvaldības nozīmes iela/ceļš" saskaņā ar Zemes pārvaldības likuma 8.1 pantu nozīmē to, ka iela/ceļš ir privātpersonas īpašumā. Treškārt, no likumprojekta neizriet ne pienākums zemes īpašniekam nodot ielas/ceļus pašvaldības īpašumā, ne pienākums pašvaldībai šādas ielas/ceļus pārņemt savā īpašumā;
3) anotācijā minēts, ka likuma 7.1 panta regulējums būtu piemērojams gadījumos, kad plānots izveidot vismaz trīs apbūvējamas zemes vienības. Lūdzam precizēt no kuras panta daļas izsecināms šāds regulējums vai arī izvērtēt nepieciešamību šādu regulējumu likumprojektā ietvert. Anotācijā minētais skaidrojums neaizstāj regulējumu normatīvajā aktā un tam nav saistoša spēka kā tiesību normai.
Piedāvātā redakcija
-
