Atzinums

Likuma grozījumi var radīt būtisku ietekmi uz vidi un tiem nav veikts atbilstošs izvērtējums. Ietekmi uz Natura  2000 teritoriju var radīt darbības blakus - īpaši meliorācijas sistēmu pārbūve. Norādāms, ka mitrāju ekosistēmas, kam noteikts Natura 2000 teritorijas statuss, negatīvi var ietekmēt meliorācijas sistēmu pārbūve un atjaunošana pat līdz 200 metru attālumam, ko pamato monitoringa dati no kūdras ieguves platībām blakus esošām aizsargājamām dabas teritorijām. Attiecīgi ar šiem grozījumiem var tikt radīta ietekme uz visu Natura 2000 teritoriju tīklu, bet minētais aspekts nav vērtēts. Tāpat priekšlikums ir pretrunā Dabas atjaunošanas regulai. 

-

VARAM konceptuāli neatbalsta (iebilst) tik būtiskām, neapspriestām un neizvērtētām regulējuma izmaiņām attiecībā uz lielo meliorācijas sistēmu pārbūvēm.

Likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" (turpmāk - IVN) likuma 3^.2 pants noteic, ka sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums nepieciešams ne tikai darbībām, kas minētas likuma 2. pielikumā, bet arī citām paredzētajām darbībām, kuras var būtiski ietekmēt vidi, ņemot vērā šā likuma 11.pantā minētos kritērijus.

IVN likuma 11.panta otrajā daļā noteikti kritēriji, pēc kuriem novērtējama paredzētās darbības ietekme uz vidi.
Un pie paredzētās darbības vietu un šīs vietas ģeogrāfiskās īpatnības raksturojošie faktoriem ir tostarp attiecīgajā teritorijā esošo dabas resursu [tostarp augsnes, zemes dzīļu, ūdens un bioloģiskās daudzveidības (īpaši ņemot vērā aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus)] relatīvais daudzums, pieejamība un pietiekamība, kvalitāte un atjaunošanās iespējas, neatkarīgi no tā, vai paredzētā darbības vieta ir iekšpus Natura 2000 teritorijām vai ārpus.
Pie tam pie raksturojošajiem faktoriem ir dabiskās vides absorbcijas spēja, kas vērtējama, pievēršot īpašu uzmanību tostarp īpaši aizsargājamām dabas teritorijām un mikroliegumiem (3.punkta d) apakšpunkts), kas arī neaprobežojas tikai ar Natura 2000 teritorijām (kas ir tikai daļa no īpaši aizsargājamām dabas teritorijām).
Līdz ar to rosinātais grozījums būtiski sašaurina ietekmes uz vidi novērtēšanas procesu meliorācijas vai apūdeņošanas sistēmu pārbūvei neatbilstoši 11.panta otrās daļas kritērijiem.

-

Ietekmi uz Natura 2000 teritorijas ekoloģiskajām funkcijām, integritāti, tās izveidošanas un aizsardzības mērķiem var radīt ne tikai tieši Natura 2000 teritorijā paredzētas darbības, bet arī darbības, kas atrodas ārpus tās (un hidroloģiskā režīma izmaiņas ir ar augstu varbūtību), līdz ar to ir nepieciešams pienācīgs novērtējums (un tāds ir sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums), lai novērtētu, vai ir/nav nepieciešams padziļināts ietekmes uz Natura 2000 novērtējums, lai izslēgtu negatīvo ietekmi uz  Natura 2000 teritoriju (ES Tiesas 2011. gada 24. novembra spriedums lietā C-409/09). Līdz ar to grozījums būtiski izslēdz šādu gadījumu savlaicīgu novērtēšanu un tas tikt pieprasīts vēlākā posmā (pieprasot tehniskos noteikumus), tādejādi tieši pagarinot kopējā projekta realizācijas termiņu.

-

Ietekmes uz vidi novērtēšanas regulējums (un tā atbilstība ES Ietekmes uz vidi Direktīvas 2011/92/ES nosacījumiem) ir Klimata un enerģētikas ministrijas kompetencē, līdz ar to IVN likuma izmaiņām (kas maina regulējumu pēc būtības) ir obligāti (saskaņā ar Ministru kabineta kārtības rulli) saņemams Klimata un enerģētikas ministrijas atzinums (kas šobrīd nepamatoti nav pieprasīts).

-

Latvijas Nacionālā attīstības plāna 2021.–2027. gadam (NAP2027) 291.punkts paredz pasākumu "Bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas pasākumu integrēšana tautsaimniecības nozarēs, jo īpaši lauksaimniecības, mežsaimniecības un zivsaimniecības nozarēs, īstenojot ilgtspējīgu dabas resursu apsaimniekošanu un zaļās infrastruktūras izmantošanu, vienlaikus nodrošinot bioloģiskās un ainavu daudzveidības aizsardzību un vērtības celšanu, sekmējot ilgtspējīgu tūrisma attīstību". Minētais grozījums ir pretrunā NAP 2027 pasākumam, jo tiek vājināta bioloģiskās daudzveidības aspekta integrēšana (t.i. konkrētā grozījuma kontekstā - ietekmes neizvērtēšana, potenciāli negatīvās ietekmes mazināšana vai novēršana). Tāpat neizvērtējot potenciālo ietekmi uz ES nozīmes biotopiem (jo īpaši, mitrajiem tipiem, piemēram, Purvainajiem mežiem, Staignāju mežiem u.c.) un īpaši aizsargājamām sugām (to dzīvotnēm), kas ir saistītas ar sezonālu vai vispārēji paaugstinātu ūdenslīmeni, tiek apdraudēta to labvēlīga aizsardzības stāvokļa saglabāšana vai sasniegšana (atjaunošana), ko paredz dabas direktīvas (piemēram, Direktīva 92/43/EEK) un  Dabas atjaunošanas regulas 4.pants.
 

-

Sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtēšana nav aizliegums meliorācijas sistēmu pārbūvei, tikai novērtē potenciālo ietekmi un tālākā procesā (tehniskajos noteikumos) paredz nosacījumus negatīvo ietekmju novēršanai vai mazināšanai. Vēršam uzmanību, ka spēkā esošā norma attiecas uz lielām (plašām) meliorācijas sistēmu pārbūvēm, nevis jebkurām. Līdz ar to VARAM iebilst rosinātajām izmaiņām, jo sākotnējais izvērtējums ir veicams (kā to paredz likuma 3.²pants) ne tikai likuma 2.pielikumā minētajām darbībām, bet jebkurām darbībām,  kuras var būtiski ietekmēt vidi, ņemot vērā šā likuma 11.pantā minētos kritērijus (kas ietver ne tikai Natura 2000 teritorijas, bet arī ņem konkrētās teritotrijas vispārējo bioloģisko daudzveidību (īpaši ņemot vērā aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus)). 
Anotāciju nepieciešams papildināt ar informāciju, cik gadījumos (procentuāli), kad līdz šim veikts sākotnējais ietekmes uz vidi izvērtējums atbilstoši spēkā esošajai normai, nav noteikti nekādi ietekmju mazinošie nosacījumi vai būvniecības iecerei attiecīgo ekspertu atzinumos nav konstatētas nekādas ietekmes, tostarp, uz bioloģisko daudzveidību (kas pamatotu nepamatotu administratīvo slogu).

-

Kā pamatojums šo grozījumu steidzamībai un iepriekšējai sabiedriskai neapspriešanai norādīts Ministru kabineta 2025. gada 2. septembra sēdes protokola Nr. 34, 31. §, 4. punkts, kas izriet no informatīva ziņojuma "Par valsts kapitālsabiedrību iespējamiem ienākumu palielinājumiem" priekšlikumiem.
VARAM iebilst šādām konceptuālām regulējuma izmaiņām, pie tam paātrinātā (steidzamības) procesā, jo:
1) potenciālais grozījums skar ne tikai valsts kapitālsabiedrības un to ieņēmumus (kuru dēļ ir izstrādāts iepriekš minētais informatīvais ziņojums un pieņemts attiecīgais protokollēmuma 4.punkts), bet jebkuru lielo meliorācijas sistēmu pārbūvi, kam nav tiešas ietekmes uz valsts kapitālsabiedrību ieņēmumiem;
2) informatīvais ziņojums un protokollēmumā noteikto uzdevumu steidzamība saistīta ar likumprojekta "Par valsts budžetu 2026. gadam un vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam" izstrādāšanu, tas ir, tūlītēju (tuvāko gadu) un īstermiņa ienākumu (dividenžu) palielinājumu. Savukārt meliorācijas sistēmu pārbūves darbi un vēl jo vairāk, tā ietekmes (uz mežaudžu ražību un ikgadējo koksnes pieaugumu, kā norādīts likumprojekta anotācijā) ir ar ilgtermiņa skatījumu (atdeve nav tūlītēja).  Turklāt jebkuri būvniecības darbi (īpaši, ja regulējums attiecas uz lielām meliorācijas sistēmām (zemes platībām) > 500 ha) nav īstenojami ļoti īsā laikā (t.sk., var būt tehnikas / cilvēkresursu pieejamības (un to izmaksu palielināšanās) problēma, ja vienlaikus tiek veiktas masveidīgas meliorācijas sistēmu pārbūves, tāpat ņemot vērā citus valstī notiekošos (nesaistītos) būvniecības procesus)). Tāpat būvniecības darbiem nepieciešams novirzīt attiecīgus finanšu līdzekļus, kas var samazināt peļņas (dividenžu) daļu, līdz ar to potenciālā regulējuma izmaiņu "pozitīvā" ietekme uz vidēja termiņa budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam var netikt sasniegta.

-

Minētais protokollēmums uzdod Zemkopības ministrijai izvērtēt iespējamās izmaiņas, nevis uzreiz veikt grozījumus. Lūdzam Anotāciju precizēt un norādīt informāciju korekti.

-

Anotācijā nav pamatots apgalvojums, ka "esošo meliorācijas sistēmu pārbūve nerada potenciālu negatīvu ietekmi uz vidi", jo to, vai ir vai nav ietekme, vērtē tieši sākotnējā ietekmes uz vidi izvērtējumā.

-

Anotācijā nav norādīts un sniegts ne alternatīvu izvērtējums, ne skaidrojums, kā minētās izmaiņas ietekmēs vidi un kādas sekas radīs bioloģiskai daudzveidībai. Papildus norādāms, ka grozījumi ir pretrunā likuma "Par īpaši aizsargājamām dabas teritorijām" 43.pantam un Dzīvotņu direktīvai, jo ietekmi uz Natura 2000 teritorijām vērtē arī tādai paredzētajai darbībai, kas tiek plānota blakus Natura 2000 teritorijai, bet var ietekmēt to.

-

Anotācijā norādīts, ka vienā gadā plānots īstenot 50 meliorācijas investīciju projektus.
Lai salīdzinātu ar esošo situāciju, lūgums norādīt, cik projekti pie esošā regulējuma tiek īstenoti.

Ņemot vērā, ka regulējums attiecas tikai uz lielajiem meliorācijas pārbūves projektiem, tad pie 500 hektāru sliekšņa potenciāli ietekmētā platība kopumā būtu 500x50= ≥ 25 000 ha/gadā (papildus mazajiem meliorācijas pārbūves projektiem, uz kuriem jau šobrīd neattiecas likuma 2.pielikums), kas ir būtiska kumulatīvā ietekme uz vidi, tostarp ne tikai uz bioloģisko daudzveidību, bet arī uz lejteces ūdensobjektiem (to ūdens kvalitāti) u.c., summārajām ūdens plūsmas izmaiņām lejtecēs (aiz meliorācijas projekta (-u) robežām), kas pie klimata ekstrēmiem (ilgstošiem, spēcīgiem lietiem) var apdraudēt nākamās platības, apdzīvotās vietas (jo viss nomeliorētais ūdens nonāks vienlaikus), nevis palēnām akumulējas (tostarp, organiskās un neorganiskās vielas).

-

Papildināt anotāciju ar informāciju, cik vidēji izmaksā viens virs 500 ha liels meliorācijas pārbūves projekts (ieskaitot būvprojektēšanas, būvniecības izmaksas), un attiecīgi cik procentuāli no tā sastāda norādīto vides ekspertu piesaiste.
Pie tam ietekmes uz budžeta aprakstā ir minēti gan LVM ieņēmumi, gan ZMNĪ ietaupījumi, līdz ar to nav skaidrs, vai norādītie 50 meliorācijas investīciju projekti gadā ir LVM, ZMNĪ vai abu kopā saskaitītie projekti.
Pie tam, norādītais LVM ieņēmumu (pat ne dividenžu, kas nav minēts) apmērs - 2.3 milj. 2027. un 2028.gadā ir nesamērīgs (mazs) pret potenciālo regulējuma izmaiņu ietekmi uz vidi (ne tikai no tiešās meliorācijas sistēmu pārbūves, bet arī papildus koku ciršanas (jo būs labāka piekļūstamība, nosusināšana u.c., kā norādīts anotācijas 1.sadaļā) dēļ). 
Tāpat nepieciešams precizēt, vai ir ņemtas vērā investīciju (piemēram, LVM meliorācijas sistēmām) palielinājums (dēļ grozījumiem) un to radītās tiešās fiskālās ietekmes (ja pēc grozījumu veikšanas tiks ātrāk/vairāk veiktas meliorācijas pārbūves projekti (vienā gadā)), tās būs lielākas izmaksas tieši 2027. un 2028.gadā nekā ietaupījums no vides ekspertu nepiesaistīšanas. 

-

VARAM iebilst anotācijas ietekmes uz vidi aprakstam, jo tajā minēts administratīvā sloga mazinājums (ietekmes uz vidi novērtēšana un negatīvās ietekmes novēršana vai mazināšana nav administratīvais slogs), nevis aprakstīta faktiskā grozījuma ietekme uz vidi.
Norādām, ka ietekme uz vidi un tā novērtēšana neaprobežojas tikai ar Natura 2000 teritorijām (tas ir tikai viens no kritērijiem ietekmes iespējamam būtiskumam), bet jāņem vērā visas ietekmes uz vidi, tostarp, ietekmi uz vispārējo bioloģisko daudzveidību (arī ārpus Natura 2000 teritorijām), kā tas minēts likuma "Par ietekmes uz vidi novērtējumu" 11.pantā pie definētajiem kritērijiem (tostarp, aizsargājamās sugas, to dzīvotnes, īpaši aizsargājamos un Eiropas Savienības nozīmes biotopus, to relatīvais daudzums, pieejamība un pietiekamība, kvalitāte un atjaunošanās iespējas).

-