Projekta ID
22-TA-2550Atzinuma sniedzējs
Vēja enerģijas asociācija
Atzinums iesniegts
21.11.2022.
Saskaņošanas rezultāts
Nesaskaņots
Iebildumi / Priekšlikumi
Nr.p.k.
Projekta redakcija
Iebildums / Priekšlikums
1.
Noteikumu projekts
3.1. 2500 euro par katru uzstādītās jaudas megavatu gadā:
Iebildums
Vēja enerģijas asociācija (VEA) iebilst pret maksājumu, kas sastāv no fiksētās un mainīgās daļas, kopā veidojot ievērojamu un neprognozējamu papildus finansiālo slogu attīstītājam. Šāda maksājuma ieviešana nozīmētu pārskatāmības trūkumu gan maksājuma saņēmējiem, gan investoriem un finanšu iestādēm. VEA norāda arī uz administratīvā sloga palielināšanos valsts pārvaldei un komersantiem, administrējot mainīgu nodokļa likmi. Tā vietā VEA rosina noteikt fiksētu maksājumu – 2000 EUR par katru uzstādīto MW. Pēc VEA aprēķiniem 2000 EUR ir vienāds ar 1% no vēja parka apgrozījuma pie nosacījuma, ka elektroenerģijas vairumtirdzniecības cena nākotnē ir 60 EUR/MWh, kas optimistisks scenārijs. Šāds fiksēts maksājums līdzinātos attīstītāju veiktajiem maksājumiem vietējiem iedzīvotājiem Igaunijā un Lietuvā, kas šobrīd ir robežās no 0,7-1,3% no apgrozījuma, un būtiski nesamazinātu Latvijas konkurētspēju investīciju piesaistē attiecībā pret kaimiņvalstīm. Norādām, ka jebkuri papildus nodokļi un nodevas, ar kuriem tiek aplikta enerģijas ražošana, sadārdzina elektroenerģijas cenu gala patērētājam un līdz ar to kavē tautsaimniecības attīstību.
Piedāvātā redakcija
-
2.
Anotācija (ex-ante)
1.3. Pašreizējā situācija, problēmas un risinājumi
Iebildums
VEA uzsver, ka maksājuma mērķa būtība ir kompensēt vēja parku tuvumā dzīvojošiem cilvēkiem jeb vietējai sabiedrībai iedomātu diskomfortu un nevis papildināt pašvaldību budžetus, lai līdzekļus pēc saviem ieskatiem izlietotu tās vajadzībām. Tātad maksājuma mērķauditorija primāri ir vēja parka tuvumā esošās mājsaimniecības. Līdz ar to aicinām Ekonomikas Ministriju izstrādāt saistošos noteikumus, kas paredz kārtību, kādā pašvaldības novirza līdzekļus no reģionālās attīstības maksājuma par vēja elektroenerģijas iekārtas darbību vēja parka apkārtnē dzīvojošiem iedzīvotājiem. Pretējā gadījumā pašvaldības, īpaši pēc teritorijas lielākās, drīkt lemt līdzekļus novirzīt mērķiem, kas nesniedz tiešu labumu vēja parka tuvumā dzīvojošajiem un nekompensē “diskomfortu”. Piemēram, kā VES parka radītais “diskomforts” tiktu kompensēts vēja parka tuvumā dzīvojošai mājsaimniecībai Tārgalē, ja pašvaldība lemj līdzekļus no vēja parka novirzīt saules PV paneļu uzstādīšanai uz Ances pagasta pārvaldes ēkas? Lai novērstu situācijas, kad vēja parka ietekmes zonā dzīvojošie negūst tiešu labumu no maksājuma, nepieciešams izstrādāt kārtību, kā pašvaldības rīkojas ar līdzekļiem, kas iegūti no vēja parku attīstītājiem vai īpašniekiem.
Kā iepriekš esam norādījuši, domājot specifiski par pašvaldību motivāciju, ienākumiem un kopēju cīņu enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes veicināšanā, VEA aicina arī valsti piedalīties maksājuma veidošanā, rodot līdzekļus, piem., no valsts emisiju kvotu tirdzniecības ieņēmumiem, ko novirzīt pašvaldību vispārējā budžetā anotācijā noteiktiem mērķiem.
Kā iepriekš esam norādījuši, domājot specifiski par pašvaldību motivāciju, ienākumiem un kopēju cīņu enerģētiskās neatkarības un klimatneitralitātes veicināšanā, VEA aicina arī valsti piedalīties maksājuma veidošanā, rodot līdzekļus, piem., no valsts emisiju kvotu tirdzniecības ieņēmumiem, ko novirzīt pašvaldību vispārējā budžetā anotācijā noteiktiem mērķiem.
Piedāvātā redakcija
-
