Atzinums

Saskaņā ar Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024.–2027. gadam (turpmāk – Plāns) projekta 4.1.1. apakšpunktu Plāna ietvaros ar terminu “Iestāde” tiek saprastas visas 1. tabulā uzskaitītās iestādes un iestāžu grupas, tostarp, valsts kapitālsabiedrības, kas īsteno  valsts pārvaldes uzdevumus, šo uzdevumu ietvaros.

Plāna projekta 6.1.apakšpunktā noteikts, ka pasākumi, kas ir iekļauti Plānā, ir īstenojami iestāžu pieejamo līdzekļu ietvaros. Saskaņā ar Plāna 6.3.apakšpunktu Iestādēm, veidojot savus individuālos vai specializētos plānus, tajos paredzēto pasākumu īstenošanai, var būt nepieciešams plānot papildu finansējumu. Saskaņā ar Plāna 6.4. apakšpunktu Iestādēm, veidojot savus individuālos vai specializētos pilnveides plānus, nepieciešamais papildu finansējums var tikt plānots iestāžu budžeta ietvaros, kā arī Eiropas Savienības fondu finansēto pasākumu un projektu ietvaros. Ministru kabineta rīkojuma projekta 4.punktā noteikts, ka Institūcijām, veidojot savus individuālos vai specializētos plānus, tajos paredzēto pasākumu īstenošanai nepieciešamības gadījumā plānot papildu finansējumu. Nepieciešamais papildu finansējums var tikt plānots iestāžu budžeta ietvaros, kā arī Eiropas Savienības fondu finansēto pasākumu un projektu ietvaros.

Ievērojot minēto, lūdzam paredzēt,  ka valsts kapitālsabiedrība Plānā doto uzdevumu izpildi veiks tai piešķirto valsts budžeta līdzekļu ietvaros. 
 

-

2. No plāna izriet, ka pakalpojumu nodrošināšanai var tikt izmantoti tikai centralizētie koplietošanas kanāli. Vēršam uzmanību, ka iestādēm ikdienas pakalpojumu nodrošināšanā pastāv “iestāde-iestāde” attiecības, kas pakalpojumu nodrošināšanai paredz savstarpējus sistēmu integrācijas risinājumus kā arī lietotāju pārvaldību atbilstoši pakalpojuma ņēmēja pilnvarojumam. Līdz ar to, lūdzam papildināt plānu, nosakot, ka gadījumos, kad centralizētie koplietošanas kanāli nenodrošina tādu pašu vai labāku pakalpojuma sniegšanas kvalitāti vai efektivitāti, iestāde var saglabāt individuālos pakalpojuma sniegšanas risinājumus un izstrādā šo risinājumu pilnveides plānus.

-

1. Lūdzam papildināt plānu ar piezīmi, ka plānā paredzētās politikas un citi pārvaldības dokumenti var tikt izstrādāti kā jauni dokumenti, kā jau esošo dokumentu sastāvdaļas vai apvienoti vienā vai vairākos dokumentos.

-

Lūdzam skaidrot un/vai precizēt, kas tieši tiek saprasts ar rīkojuma projekta 4.punktā minēto jēdzienu "Eiropas Savienības fondi" , t.sk., vai nav iespējams arī cits ārvalstu finanšu palīdzības finansējums. Vēršam uzmanību, ka jēdziens "Eiropas Savienības fondi" var tikt interpretēts ļoti plaši. Piemēram, Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas periodā -  Eiropas Reģionālā attīstības fonda, Eiropas Sociālā fonda Plus, Kohēzijas fonda vai Taisnīgas pārkārtošanās fonda (turpmāk – ES fondi);  Eiropas Savienības Atveseļošanas un noturības mehānisma plāna finansējums. Tāpat iespējams ir vēl citi finanšu avoti, t.sk. cita ārvalstu finanšu palīdzības pasākumi un projekti. 
Gadījumā, ja  iestāžu budžeta ietvaros tiek plānots Eiropas Savienības vai citas ārvalstu finanšu palīdzības finansējums, tad attiecīgi plānā/no šī plāna izrietošajos, vai ar to saistītajos plānošanas dokumentos, lūdzam norādīt konkrētu finansēšanas avotu, t.sk. Eiropas Savienības fondus, kā arī pasākumus, kuros tas tiek plānots un kādā apjomā.

-

Pakalpojumu vides pilnveides plāna 2024.–2027.gadam (turpmāk - Plāns) 6. nodaļā  “Ietekmes novērtējums uz valsts un pašvaldību budžetu” minēts, ka pasākumi, t.sk., pārvaldības politikas īstenošanai nepieciešamo vadlīniju izveide un pakalpojumu pārvaldības politikas īstenošanā iesaistīto apmācība, ir īstenojami iestāžu pieejamo līdzekļu ietvaros un, ka iestādēm veidojot savus individuālos vai specializētos pilnveides plānus, nepieciešamais papildu finansējums var tikt plānots iestāžu budžeta ietvaros, kā arī Eiropas Savienības fondu finansēto pasākumu un projektu ietvaros.
Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāts īsteno ES Tehniskā atbalsta instrumentu strukturālo reformu atbalsta saņemšanai dalībvalstīm, kur pieteikumus atbalsta saņemšanai var iesniegt atbilstoši šādiem tematiskajiem virzieniem: zaļā un digitālā pāreja, veselība un ilgtermiņa aprūpe, prasmes, izglītība un apmācība, pārvaldība un valsts pārvalde, konkurētspēja, finanšu sektors un finansējuma pieejamība, nodokļu administrēšana un publisko finanšu pārvaldība, darba tirgus un sociālā aizsardzība.
Pamatojoties uz iepriekš minēto lūdzam izvērtēt un iekļaut Plānā atsauci uz Eiropas Komisijas Strukturālo reformu atbalsta ģenerāldirektorāta īstenoto ES Tehniskā atbalsta instrumentu kā iespēju stiprināt kapacitāti iestādēm īstenojot Plānā ietvertos pasākumus.
 

-

Precizēt informācijas sistēmas nosaukumu "Elektroniskās deklarēšanas sistēma" 4.nodaļas "Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi" sadaļā "R2-7 Tehnoloģiskais nodrošinājums atbalsta funkciju īstenošanai" atbilstoši normatīvajos aktos lietotajam nosaukumam uz “Valsts ieņēmumu dienesta elektroniskās deklarēšanas sistēma”.

-

Izvērtēt 4.nodaļā "Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi" sadaļas "R2 Digitālās tehnoloģijas" 2.punkta 2.un 3.apakšpunkta obligātas īstenošanas lietderību, ja iestādei ir citas informācijas sistēmas, kas to nodrošina, kā arī papildināt sadaļu "R2 Digitālās tehnoloģijas" ar skaidrojošu informāciju, kā izpaudīsies pakalpojuma pieprasījuma izpildes kontrole Valsts vienotajā pieteikumu vadības sistēmā.
 

-

Izvērtēt, vai 4.nodaļas "Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi" sadaļā "S4 Kompetences" ir nepieciešams tabulā "Pakalpojumu pārvaldībā iesaistīto kompetences atbilstoši pakalpojumu pārvaldības lomām" pievienot skaidrojošu informāciju, kas dublē informāciju no citām dokumenta sadaļām.

-

Izvērtēt iespēju 4.nodaļas "Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi" apakšsadaļā "S3-3 Personāla piemērotība" dzēst tabulu "Pakalpojuma pārvaldības virzieniem atbilstošas cilvēku rakstura iezīmes", jo šī pati informācija ir atspoguļota "4.1.–11. attēlā. Pakalpojumu pārvaldībā iesaistīto personu rakstura iezīmes" un tā pilnībā dublē tabulu “Pakalpojumu pārvaldībai atbilstošas vērtības”.

-

Papildināt 4.nodaļas "Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi" apakšsadaļas "S3-2 Personāla pietiekamība" 5.punkta 2) apakšpunktu aiz vārdiem "Viedajiem pakalpojumiem" ar "vai Kompleksiem pakalpojumiem".

-

Novērst dokumentā vairākkārtīgu informācijas atkārtošanos, piemēram, pakalpojuma pārvaldības mērķis, pakalpojuma pārvaldības rezultāti, pārvaldības virzieni u.c., jo tas palielina dokumenta apjomu un sarežģī tā uztveri.

-

Papildināt 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļu "N8-1 "Koplietošana"" ar informāciju, kā ir nodrošināma 1.punkta īstenošana, ja, piemēram, normatīvajos aktos ir konkrēti definēts pakalpojuma saņēmēju loks.

-

Aizstāt 1.nodaļas "Pakalpojuma pārvaldības pamatnosacījumi" apakšadaļā "1.1.2. Pakalpojumu veidi" termina "Pakalpojuma proaktīva sniegšana" skaidrojumu ar 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļas "N7-2 "Pakalpojumu proaktīva sniegšana"" 1.punktā sniegto skaidrojumu, kas ir vienkāršāks un saprotamāks, un nedublēt termina skaidrojumu abās nodaļās. 

-

Papildināt 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļu "N7-1 "Pakalpojumu adaptivitāte"" ar informāciju, kāda ir atšķirība/saistība starp Adaptīvo pakalpojumu un Viedo pakalpojumu, jo, pamatojoties uz abu pakalpojuma veidu skaidrojumiem (ka pakalpojums aizstāj (apvieno) vairākus atsevišķus, bet pēc būtības vienādus pakalpojumus), secināms, ka Adaptīvs pakalpojums ir līdzīgs “Viedajam pakalpojumam”, kura rezultāts arī pielāgojas konkrētai personai, situācijai u.tml.
 

-

Precizēt 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļā "N6-1 "Vienkāršība un ērtība saņēmējiem"" 1.punktā lietoto terminu "sagaidāmais labums" uz vienotu terminoloģiju – "pakalpojuma rezultāts (galaprodukts)" (ja tas te ir domāts).

-

Izvērtēt, vai 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļā "N5-1 "Pakalpojumu digitālā transformācija"", ir nepieciešams dublēt pakalpojumu veidu skaidrojumus, kas ir pieejami 1.nodaļā "Pakalpojumu pārvaldības pamatnosacījumi". 

-

Papildināt 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļu "N2-2 "Atbilstība dzīves situācijām un konkrētām pakalpojumu saņēmēju vajadzībām"" 6.punkta 2.apakšpunktu ar skaidrojumu vai piemēriem, kas ir pakalpojuma līmeņa vienošanās nosacījumi (velkot paralēles ar pašlaik sistēmā VIRSIS atspoguļojamo informāciju par pakalpojumu, konstatējams, ka pie pakalpojuma līmeņa vienošanās nosacījumiem atspoguļojas informācija par pakalpojuma sniegšanas termiņu (standartlaiks, maksimāli pieļaujamais laiks), un lai gan dokumentā turpmāk norādītā informācija liecina, ka vienošanās nosacījumi attiecas uz pakalpojuma teritoriālo piekļūstamību, sistēmā VIRSIS pakalpojuma pieejamības teritorija tiek norādīta atsevišķā sadaļā).
 

-

Papildināt 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļu "N1-5 "Pakalpojumu un resursu sasaiste, mijiedarbības un atkarību caurspīdīgums" ar skaidrojumu, kas ir "pakalpojuma kritiskās komponentes".

-

Papildināt 3.nodaļas "Pakalpojumu izveides, sniegšanas un pilnveides nosacījumi" apakšsadaļu "N1-4 "Vienveidīga izveide un piedāvāšana" ar informāciju:
1) par to, kā izpaužas Viedā pakalpojuma spēja pielāgoties (adaptēties) konkrētai personai, situācijai, kontekstam u.tml. 
2) pamatojoties uz kuru, būs iespējams noteikt pakalpojuma veida izvēli, jo pamatojoties uz “Kompleksā pakalpojuma” un “Viedā pakalpojuma” aprakstu, nav saprotams, kurā gadījumā (vai pamatojoties uz kādiem kritērijiem) būs veidojams “Komplekss pakalpojums” un kurā – “Viedais pakalpojums”.

-

Pamatojoties uz to, ka atsevišķām lomām, kurām uzskaitītie pienākumi ir vienādi, papildināt 2.nodaļas "Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi" 2.3. apakšnodaļu "Pakalpojumu pārvaldības dalībnieku pienākumi" ar informāciju, ka par lomu pienākumu nedublēšanu un atbildības sadalījumu atbildīga ir katra iestāde pati vai norādīt, kādi kritēriji ir ņemami vērā, lai noteiktu, ka konkrēto pienākumu veiks vienas vai otras lomas izpildītājs iestādē.

-

Attiecībā uz 2.nodaļas "Pakalpojumu pārvaldības uzdevumi" apakšsadaļas "1.2. Pakalpojumu pārvaldības posmu un aktivitāšu pielietojums" 3.apakšpunktā lietoto terminu "pakalpojumu pārvaldības posmu aktivitātes", ar ko tiek saprastas konkrētas darbības attiecīgā pakalpojuma pārvaldības posma ietvaros, kopumā dokumentā novērojama dažādu terminu attiecināšana uz uzskaitītajiem pakalpojumu pārvaldības posmiem (plānošana, izveide, ieviešana, lietošana un uzturēšana, likvidēšana), piemēram, ka tie ir pakalpojuma dzīves cikla uzdevumi (1.3.apakšnodaļa) vai resursa dzīves cikla posmi (sadaļa R3-3). Dažāds terminu pielietojums attiecībā uz vienāda nosaukuma lietām (komponentēm/posmiem) sarežģī dokumenta uztveri. Ierosinām iespēju izvērtēt/pārskatīt terminu pielietojumu.  
 

-

Papildināt 1.4. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības dalībnieki un to lomas" apakšsadaļu "1.1.9. "Resursa saimnieks"" ar informāciju, vai šo lomu iestādē īsteno tikai viena persona, vai tomēr vienam resursam varētu būt iestādē vairāki resursa vadītāji un norādīt atsauci uz dokumenta 4.nodaļu, kurā arī ir sniegts pakalpojuma pārvaldības lomu skaidrojums.

-

Papildināt 1.4. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības dalībnieki un to lomas" apakšsadaļu "1.1.8. "Iestādes resursu kopuma saimnieks"" ar informāciju, vai šo lomu iestādē īsteno tikai viena persona, vai tomēr iestādē varētu būt vairāki resursu kopuma saimnieki un norādīt atsauci uz dokumenta 4.nodaļu, kurā arī ir sniegts pakalpojuma pārvaldības lomu skaidrojums.

-

Papildināt 1.4. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības dalībnieki un to lomas" apakšsadaļu "1.1.5. "Pakalpojuma saimnieks"" ar informāciju, ka konkrētajam pakalpojumam var būt tikai viens pakalpojuma vadītājs (līdzīgi kā procesu vadībā konkrētajam procesam tikai viens procesa īpašnieks), un norādīt atsauci uz dokumenta 4.nodaļu, kurā arī ir sniegts pakalpojuma pārvaldības lomu skaidrojums.

-

Papildināt 1.4.apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības dalībnieki un to lomas" apakšsadaļu "1.1.4. "Iestādes pakalpojumu kopuma saimnieks"" ar informāciju, vai šo loma iestādē īsteno tikai viena persona, vai tomēr tādas varētu būt iestādē vairākas un norādīt atsauci uz dokumenta 4.nodaļu, kurā arī ir sniegts pakalpojuma pārvaldības lomu skaidrojums.
 

-

1.3. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības mērogi un līmeņi" apakšsadaļas "1.2.1. Aktivitātes" tabulas 5.ailē:
1) aiz vārdiem "pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana" iekavās norādīt “pakalpojuma likvidēšana”, līdzīgi kā tas ir 4.nodaļas “Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi” apakšsadaļas "R1-2 “Informācijas veidi”" tabulā;
2) izvērtēt, vai aiz vārdiem "nodrošinājuma izmantošanas pārtraukšana" iekavās būtu norādāms “nodrošinājuma likvidēšana”, jo resursa, kas ir, piemēram, informācijas sistēma, dzīves cikls arī noslēdzas ar tā likvidēšanu. 

-

1.3. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības mērogi un līmeņi" apakšsadaļā "1.1.2. Pārvaldības līmeņi":
1) 2.punktā aiz vārdiem "pakalpojumu sniegšanas pārtraukšana" iekavās norādīt “pakalpojuma likvidēšana”, līdzīgi kā tas ir 4.nodaļas “Pakalpojumiem un pakalpojumu pārvaldībai nepieciešamās spējas un resursi” apakšadaļas "R1-2 “Informācijas veidi”" tabulā;
2) izvērtēt, vai 3.punktā aiz vārdiem "nodrošinājuma izmantošanas pārtraukšana" iekavās būtu norādāms “nodrošinājuma likvidēšana”, jo resursa, kas ir, piemēram, informācijas sistēma, dzīves cikls arī noslēdzas ar tā likvidēšanu. 

-

1.2.apakšnodaļā "Pakalpojumu pārvaldības vispārējie principi" apakšsadaļas "1.1.6. "Vienkāršība un praktiskums"" 2.punktā atbilstoši sniegtajiem terminu skaidrojumiem un iepriekš norādītājam tekstam, teikuma daļu “(..) pakalpojumi, darbības, kas nenodrošina vērtību vai nesniedz noderīgu rezultātu” izteikt šādā redakcijā “(..) darbības, kas nenodrošina vai nesniedz noderīgu rezultātu, vai pakalpojumi, kas neapmierina nevienu vajadzību.”
Papildus attiecībā uz 2.punktā lietoto vārdu savienojumu "noderīgu rezultātu" ierosinām izvērtēt, vai pakalpojuma rezultāts (galaprodukts) varētu būt ar negatīvu raksturu, piemēram, lēmums par atteikumu izsniegt licenci/atļauju, atmaksāt nodokli u.tml., t.i. vai negatīva rakstura rezultāts klasificēsies kā “noderīgs rezultāts”, jo pakalpojuma pieteicējs viennozīmīgi cer saņemt atļauju, nodokļa atmaksu u.tml.

-

1.2.apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības vispārēji principi" apakšsadaļas "1.1.1. "Orientācija uz vērtību"" 4.punktā aiz vārda "rezultātu" iekavās norādīt terminu “pakalpojuma galaprodukts”. Publiskajā telpā pakalpojuma galaprodukts tiek skaidrots kā rezultāts vai rezultātu kopums, kas tiek sniegts pēc noteikta pakalpojuma veikšanas vai procesa pabeigšanas. Tas ir tas, ko klients saņem no pakalpojuma sniedzēja. Galaprodukts var būt fizisks objekts, dokumentācija, informācija, izstrādājums, darbs vai jebkas cits, kas tiek nodots pakalpojuma saņēmējam pēc pakalpojuma sniegšanas.

-

Papildināt 1.1. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības vienota terminoloģija" apakšsadaļas "1.1.3. Pakalpojumu pārvaldības dalībnieku lomas" tabulu ar lomu “pakalpojuma pieteicējs”, kas varētu arī nebūt “pakalpojuma saņēmējs”.

-

Izvērtēt, vai 1.1. apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības vienota terminoloģija" apakšsadaļā "1.1.3. Pakalpojumu pārvaldības dalībnieku lomas" lomām:
1) “Pakalpojuma saimnieks” un “Resursa saimnieks” skaidrojums nebūtu precizējams uz to, ka tā nav “iestāde”, bet “iestādē norīkota persona”, par ko liecina turpmākajās dokumenta sadaļās norādītā informācija;
2) “Iestādes pakalpojumu kopuma saimnieks” un “Iestādes resursu kopuma saimnieks” nebūtu papildināms, ka šīs lomas ir piekritīgas iestādes vadītājam vai citai iestādē norīkotai personai.
Pretējā gadījumā, pamatojoties uz sniegtajiem skaidrojumiem, atbilde uz lielāko daļu uzskaitīto lomu būs konkrētā iestāde, t.i. iestādes nosaukums, kas būtībā tikai norāda uz konkrētās lomas piekritību konkrētajam mērogam.

-

Papildināt 1.1.apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības vienota terminoloģija" apakšsadaļā "1.1.2. Pakalpojumu veidi" galvenā pakalpojuma skaidrojumu ar informāciju, kā ir nosakāma tā ietekme uz valsts vai atsevišķas nozares mērķu sasniegšanu (vai tas ir saistīts ar pakalpojuma prioritāti, kas ir norādāma katram pakalpojumam sistēmā VIRSIS: augsta – valstij kritiski nozīmīgi pakalpojumi (te arī nepieciešams skaidrojums); vidēja – pakalpojumi, kas būtiski ievērojamam skaitam pakalpojumu saņēmēju valsts mērogā; zema – pārējie pakalpojumi?).

-

Papildināt 1.1.apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības vienota terminoloģija" apakšsadaļas "1.1.2. Pakalpojumu veidi" tabulu ar pakalpojumu veidiem, kas izriet no pakalpojumu savstarpējās saistības, piemēram, “nodrošinošie pakalpojumi”, “apakšpakalpojumi” (šie termini ir minēti sistēmā VIRSIS, bet tiem nav skaidrojuma; iepriekš tika izmantots termins “saistītie pakalpojumi”).

-

Papildināt 1.1.apakšnodaļas "Pakalpojumu pārvaldības vienota terminoloģija" apakšsadaļas "1.1.1. Vispārēji pārvaldības termini" tabulu ar terminiem – “pakalpojumu pārvaldības politika” un “pakalpojumu vide” (kas ir minēti dokumenta sadaļā “1.Pakalpojumu pārvaldības pamatjēdzieni”), kā arī ar terminiem “pakalpojuma dzīves cikls”, “pakalpojuma rezultāts (galaprodukts)”, “pakalpojuma darbības rādītājs”.

-

Sadaļas "Ievads" apakšsadaļā "1.1. Pakalpojumi": 
1) salāgot terminu lietojumu Pakalpojumu pārvaldības politikā un sistēmā VIRSIS (kas ir būtiska pakalpojumu pārvaldības komponente), jo attiecībā uz dokumenta sadaļā uzskaitītajiem "Pakalpojumu veidiem atkarībā no pakalpojumu saņēmēju veidiem" sistēmā VIRSIS tiek izmantots termins “Pakalpojuma kategorija” attiecīgi publiskajā un starpiestāžu telpā;
2) nedublēt daļēju informāciju par pakalpojumu veidiem, kas ir pilnā apjomā pieejama 1.nodaļas “Pakalpojumu pārvaldības pamatnosacījumi” apakšsadaļā “1.1.2. Pakalpojumu veidi”.

-

Sadaļu "Ievads" veidot pēc iespējas īsāku, nedublējot tajā informāciju, kas ir detalizēti atrunāta citās dokumenta sadaļās.

-