Atzinums

Tieslietu ministrijas 13.10.2025. atzinumā minētais iebildums nav ņemts vērā (paredzētais grozāmā likuma 35.¹¹ pants)

Izziņā norādīts: "[..] atbilstoši Aizsardzības ministrijas sniegtajam viedoklim, ir uzskatāms, ka ir nodrošināta regulējuma atbilstība Administratīvās atbildības likumam, ņemot vērā iepriekšējā iterācijā veiktos precizējumus un ievērojot iepriekš sniegto argumentāciju, ka regulējums ir nepieciešams, aktuāls, nerada nelabvēlīgas sekas, atbilst likuma mērķim, pašreizējai sociālajai un tiesiskajai situācijai."

Norādām, ka projekta anotācijā nav ietverts pamattiesību ierobežojuma attaisnojamības izvērtējums atbilstoši Satversmes tiesas nostiprinātajai praksei. Nav izvērtēts ne konkrētais leģitīmais mērķis, ne arī tas, kādēļ izvēlētais ierobežojums ir piemērots šī mērķa sasniegšanai, u.tml.

Tāpat nav sniegts argumentēts pamatojums tam, kādēļ ierobežojums tiek attiecināts tieši uz projektā paredzētajiem pārkāpumiem. Piemēram, attiecībā uz vides aizsardzības jomas pārkāpumiem nav skaidrs, uz kuriem konkrētiem pārkāpumiem regulējums paredzēts attiecināt, jo projektā pārkāpumu loks nav pietiekami skaidri un konkrēti identificēts. Vienlaikus daļa pārkāpumu pēc būtības ir salīdzinoši maznozīmīgi administratīvie pārkāpumi, kuru dēļ saimnieciskās darbības ierobežošana varētu būt nesamērīga. Savukārt darba tiesību jomā administratīvā atbildība ir salīdzinoši reta, turklāt atsevišķu normu, tostarp Darba likuma 162. panta nepieciešamība jau iepriekš ir tikusi apšaubīta.

Ievērojot minēto, lūdzam skaidri identificēt konkrētos pārkāpumus, par katru pārkāpumu grupu sniedzot atsevišķu samērīguma izvērtējumu, kā arī pamatojot šo pārkāpumu sasaisti ar konkrētās licences mērķi un regulējamo nozari.

Tāpat lūdzam nodrošināt regulējuma atbilstību administratīvās atbildības sodāmības institūtam.

-

Izvērtējama nepieciešamība paredzēt licences apturēšanu nenovēršanu pārkāpumu gadījumos, kā arī konkrēto pasākumu atbilstību soda raksturam (paredzētais grozāmā likuma 35.¹¹ pants)

1. Projekts paredz licences anulēšanu gadījumā, ja komersants četru mēnešu laikā no dienas, kad pieņemts lēmums par licences apturēšanu, nav novērsis pārkāpumu vai pārkāpums nav novēršams. Šādā gadījumā nav saprotama licences sākotnējās apturēšanas nepieciešamība gadījumos, kad pārkāpums pēc būtības nav novēršams. Ja pārkāpumu objektīvi nav iespējams novērst, tad licences apturēšana pirms tās anulēšanas nav praktiskas nozīmes.

2. No projekta izriet, ka licences apturēšana un turpmāka anulēšana var tikt balstīta uz pagātnē izdarītiem pārkāpumiem, nevis uz aktuāla pārkāpuma norisi. Turklāt no projekta iespējams secināt, ka tas var attiekties arī uz līdz pat trīs gadus seniem pārkāpumiem. Šādā gadījumā licences apturēšanai un anulēšanai faktiski piemīt soda raksturs, savukārt projektā nav izvērtēta šādu pasākumu atbilstība soda raksturam.

Līdz ar to lūdzam izvērtēt, vai patiešām ir nepieciešams paredzēt licences sākotnēju apturēšanu gadījumos, kad pārkāpums nav novēršams, kā arī izvērtēt licences apturēšanas un anulēšanas atbilstību soda raksturam, ja pārkāpums izdarīts pagātnē.

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā minēts: "Augsnes monitoringa direktīvas 3. panta 26. punkts nosaka augsnes izpētes definīciju, savukārt nacionālajā regulējumā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte ir skaidrota plašākā nozīmē, nekā nosaka Augsnes monitoringa direktīva, neradot pretrunu ar direktīvā noteikto augsnes izpētes definīcijas skaidrojumu." Lūdzam izvērstāk skaidrot definīcijas pārņemšanu "plašākā nozīmē", tostarp, kā tieši pilnībā pārņemts Eiropas Parlamenta un Padomes 2025. gada 12. novembra direktīvas 2025/2360/ES par augsnes monitoringu un noturību (Augsnes monitoringa akts) (turpmāk - Augsnes monitoringa direktīvas) 3. panta 26. punkts, ņemot vērā, ka tas definē augsnes izpēti kā tādu, nevis tieši un tikai piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēti, attiecīgi pirmšķietami augsnes izpēte ir plašāks jēdziens nekā piesārņoto un potenciāli piesārņoto vietu izpēte.Attiecīgi aicinām izvērstāk skaidrot Augsnes monitoringa direktīvas 3. panta 26. punkta, kā arī direktīvā paredzēto prasību attiecībā uz augsnes izpēti pārņemšanu. 
Vienlaikus aicinām anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulā konkretizēt, kurā likumprojekta (likuma) vienībā (apakšvienību līmenī) pārņemta attiecīgā definīcija, jo likumprojekta 12. pantā ietvertajam likuma 35.⁷ pantam ir daļas. Līdzīgi aicinām pārskatīt informāciju arī par citu vienību pārņemšanu, norādot pēc iespējas konkrētu gan pārņemamās direktīvas prasību (apakšvienību), gan arī likuma apakšvienību, kurā pārņemta attiecīgā direktīvas prasība.

-

Par Augsnes monitoringa direktīvas 5. panta pārņemšanu anotācijas 1.3. apakšsadaļā sniegts skaidrojums: "Augsnes monitoringa direktīvas 5. pants nosaka, ka dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas pienācīgā līmenī ir atbildīgas par Augsnes monitoringa direktīvā paredzēto pienākumu izpildi. Latvijā kompetentā iestāde ir Dienests, kas ir gan Piesārņoto vietu pārveidības sistēmas pārzinis, gan arī kompetentā iestāde attiecībā uz izpētes un sanācijas pārraudzību un kontroli, izņemot Aizsardzības ministrijas valdījumā esošās teritorijās." Lūdzam izvērtēt iespēju izvērst un, ja nepieciešams, paplašināt minēto skaidrojumu, kā arī precizēt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu. Proti, ņemot vērā, ka Augsnes monitoringa direktīvas 5. pants paredz, ka dalībvalstis norīko kompetentās iestādes, kas pienācīgā līmenī ir atbildīgas par Augsnes monitoringa direktīvā paredzēto pienākumu izpildi, lūdzam izvērtēt, vai nav arī kādi citi pienākumi, kuri ir paredzēti direktīvā un par kuru izpildi ir jānorīko atbildīgā kompetentā iestāde (sk., piemēram, direktīvas 14. panta 1. punktu, kas paredz, ka dalībvalstis sistemātiski apzina potenciāli piesārņotus objektus savā teritorijā, un likumprojekta 12. pantā (likuma 35.⁵ panta pirmajā daļā) paredzēto, ka piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas attiecīgajā administratīvajā teritorijā apzina pašvaldība sadarbībā ar Valsts vides dienestu, un otrajā daļā paredzēto, ka Aizsardzības ministrija apzina savā valdījumā esošās piesārņotas un potenciāli piesārņotas vietas un informē par tām attiecīgo pašvaldību un Valsts vides dienestu). Attiecīgi aicinām izvērtēt sniegtā skaidrojuma pilnīgumu, vienlaikus izvērtējot arī direktīvas pārņemšanas pilnīgumu.

-

No anotācijas 1.3. apakšsadaļas un 5.4. apakšsadaļas 1. tabulas izriet, ka Augsnes monitoringa direktīva ar likumprojektu pārņemta tikai daļēji. Lūdzam papildināt tabulu, norādot, kā un kādā termiņā paredzēts pārņemt tabulā pašreiz nenorādītās direktīvas vienības un kura institūcija ir atbildīga par to pārņemšanu, lai nodrošinātu pilnīgu un laicīgu direktīvas pārņemšanu.
Papildus lūdzam papildināt tabulu ar informāciju par direktīvā paredzēto rīcības brīvību dalībvalstij izmantošanu. Proti, lūdzam norādīt, vai konkrētajā direktīvas vienībā paredzētā rīcības brīvība ir izmantota, kā tā ir izmantota un sniegt rīcības brīvības izmantošanas apsvērumus. Vēršam uzmanību, ka rīcības brīvība ir paredzēta Augsnes monitoringa direktīvas, piemēram, bet ne tikai, 4. panta 3. punktā, 6. panta 1. punkta trešajā daļā, 7. panta 3. punktā, 6. punkta otrajā daļā un 7. punktā, 15. panta 2. punkta trešajā daļā, 16. panta 3. punktā).

-

Saskaņā ar Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" (turpmāk - noteikumi Nr. 617) 9.19. apakšpunktu lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar skaidrojumu par Augsnes monitoringa direktīvas prasību pārņemšanu, sniedzot skaidrojumu detalizētākā veidā, nodrošinot, ka katram minētās direktīvas pantam vai panta daļai un apakšpunktam korespondē nacionāla normatīvā akta pants, panta daļa vai punkts, tādējādi nodrošinot, ka kāda no direktīvas prasībām nejaušības pēc nav palikusi nepārņemta vai veids, kādā to plāno pārņemt, nav neatbilstošs. Vēršam uzmanību, ka gan direktīvas pantiem ir apakšvienības, gan arī likumprojekta pantiem ir apakšvienības. Piemēram, direktīvas 14. panta 1. punkts un 2. punkts, paredz saturiski atšķirīgus pienākumus, un no pašreiz tabulā ietvertās informācijas nav viennozīmīgi secināms, vai un kā 2. un 3. punktā paredzētais pienākums pienākums ir pārņemts (sk. arī citas tabulā minētās direktīvas pantu apakšvienības (piemēram, 16. panta 4. un 5. punktu)). Attiecīgi lūdzam izvērtēt un papildināt anotācijas 5.4. apakšsadaļas 1. tabulu, sniedzot izvērstus skaidrojumus par direktīvā paredzēto prasību pārņemšanu, un pārliecināties, ka kāda no direktīvas prasībām nejaušības pēc nav palikusi nepārņemta vai veids, kādā to plāno pārņemt, nav neatbilstošs.
Vienlaikus lūdzam pārliecināties, ka likumprojektā formulētie pilnvarojumi Ministru kabinetam, ar kuriem iecerēts pārņemt Augsnes monitoringa prasības, ir atbilstoši formulēti. Pamatojoties uz Valsts sekretāru sanāksmes 2020. gada 9. janvāra sēdē Tieslietu ministrijai doto uzdevumu (prot. Nr. 2 14. § 2. punkts[1]), lūdzam izvērtēt likumprojektā ietverto pilnvarojumu atbilstību tiesību akta saturam, kuru paredzēts izdot uz šā pilnvarojuma pamata. Vēršam uzmanību, ka saskaņā ar Ministru kabineta iekārtas likuma 31. panta pirmās daļas 1. punktu, pilnvarojot Ministru kabinetu izdot noteikumus, pilnvarojumā jānorāda tā satura galvenie virzieni. Pilnvarojuma saturam ir jābūt tik skaidram, lai atklātu pilnvarojuma būtību un jēgu.[2] Nav pieļaujama personas pamattiesību ierobežošana, atsaucoties uz neskaidru vai pārprotamu likumdevēja pilnvarojumu.[3]
Citastarp skaidrojam, ka pilnvarojumā minētais vārds "kārtība" pamatā piešķir Ministru kabinetam tiesības noteikumos regulēt attiecīgā jautājuma procesuālo raksturu, proti, izstrādāt noteiktu procedūru. Vienlaikus tas neizslēdz Ministru kabineta tiesības pieņemt materiāla rakstura normas, ciktāl netiek pārkāpts attiecīgais pilnvarojums. Tomēr Ministru kabineta noteikumos nevar būt iekļautas tādas materiālās tiesību normas, kas veidotu no pilnvarojošā likuma būtiski atšķirīgas tiesiskās attiecības.[4] Ja tiesību normā jēdziens "kārtība" nav izmantots, tad pilnvarojums ir atšķirīgs un aptver ne tikai tiesības regulēt darbību procesuālo aspektu.[5] Šajā sakarā vēršam uzmanību uz Administratīvā procesa likuma 11. pantā minēto, ka Ministru kabineta noteikumi var būt par pamatu privātpersonai nelabvēlīgam administratīvajam aktam vai faktiskai rīcībai tikai tad, ja likumā tieši vai netieši ir ietverts pilnvarojums Ministru kabinetam, izdodot noteikumus, tajos paredzēt šādus administratīvos aktus vai faktisko rīcību.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt un nepieciešamības gadījumā precizēt vai papildināt projektā ietvertos pilnvarojumus. Citastarp lūdzam konkretizēt, kādu (kuru) risku novērtēšanas kārtību nosaka Ministru kabinets (sk. likumprojekta 12. pantā ietvertā likuma 35.⁷ panta piektās daļas 2. punktu).
[1] http://tap.mk.gov.lv/mk/vsssanaksmes/saraksts/protokols/?protokols=2020-01-09
[2] Satversmes tiesas 2015. gada 14. oktobra spriedums lietā Nr. 2015-05-03, 13.1. apakšpunkts.
[3] Satversmes tiesas 2011. gada 11. janvāra spriedums lietā Nr. 2010-40-03, 10.1. apakšpunkts.
[4] Satversmes tiesas 2011. gada 6. maija spriedums lietā Nr. 2010-57-03, 13.3. apakšpunkts.
[5] Satversmes tiesas 2016. gada 2. marta spriedums lietā Nr. 2015-11-03, 23.3. apakšpunkts.

-

Projekta pēdējā saskaņošanā projekta 2. pants paredzēja aizstāt visā Likumā vārdus "Vides pārraudzības valsts birojs" (attiecīgā locījumā) ar vārdiem "Valsts vides dienests" (attiecīgā locījumā). Minētais regulējums no projekta izslēgts, neskatoties uz to, ka projekts negroza visas Likuma normas, kurās minēts Vides pārraudzības valsts birojs. Ņemot vērā to, ka Vides pārraudzības valsts birojs ir reorganizēts jau 2025. gada 1. februārī, veicot Likumā grozījumus pēc būtības, nepieciešams arī veikt tehniskus grozījumus, lietojot tās iestādes nosaukumu, kas veic Likumā paredzētos Vides pārraudzības valsts biroja uzdevumus. Ievērojot minēto, aicinām papildināt projektu ar attiecīgo grozījumu.

-

Ņemot vērā projekta 12. pantā ietverto Likuma 35.⁵ panta trešajā daļā un 35.⁷ panta piektās daļas 1. punktā Ministru kabinetam doto pilnvarojumu, aicinām apsvērt nepieciešamību papildināt projektā ietverto Likuma pārejas noteikumu 20. punktu ar atsauci uz Likuma 35.⁵ panta trešo daļu un 35.⁷ panta piektās daļas 1. punktu.

-

Projektā ietvertais Likuma pārejas noteikumu 23. un 24. (projektā ir divi 23. punkti) punkts paredz, ka Ministru kabinets līdz 2027. gada 1. jūlijam veic grozījumus divos Ministru kabineta noteikumos. Vēršam uzmanību uz to, ka abi Ministru kabineta noteikumi izdoti tikai uz likuma "Par piesārņojumu" normās paredzētā pilnvarojuma pamata. Projektā tiek ietverts likumā "Par piesārņojumu" ietvertais regulējums, kas stāsies spēkā vienlaikus ar attiecīgajiem grozījumiem likumā "Par piesārņojumu" (nav norādīts uz to, kādā izstrādes stadijā ir šie grozījumi), kas, visticamāk, paredzēs izslēgt to regulējumu no likuma "Par piesārņojumu", kas ietverts projektā. No minētā izriet, ka konkrētie Ministru kabineta noteikumi, kuros projekts paredz izdarīt grozījumus, zaudēs spēku brīdī, kad no likuma "Par piesārņojumu" tiks izslēgtas attiecīgās pilnvarojošās normas. Ņemot vērā to, ka nav informācijas par to, kādā izstrādes stadijā ir grozījumi likumā "Par piesārņojumu", nav zināms, vai tiks paredzēts termiņš, kādā stāsies spēkā minētie grozījumi. Savukārt projektā ietvertās Likuma pārejas noteikumu normas paredz, ka grozījumi konkrētajos Ministru kabineta noteikumos veicami līdz 2027. gada 1. jūlijam. Vēršam uzmanību uz to, ka, ja grozījumi konkrētajos Ministru kabineta noteikumos tiktu veikti pēc tam, kad būs stājušies spēkā grozījumi likumā "Par piesārņojumu", kas paredz izslēgt attiecīgās pilnvarojošās normas, tad tie tiktu veikti jau spēku zaudējušos Ministru kabineta noteikumos, jo tie zaudēs spēku brīdī, kad stāsies spēkā normas, kas no likuma "Par piesārņojumu" izslēgs attiecīgos pilnvarojumus. Spēku zaudējušos Ministru kabineta noteikumos grozījumus sagatavot nevar. Savukārt, ja grozījumi konkrētajos Ministru kabineta noteikumos tiktu veikti līdz brīdim, kad stāsies spēkā grozījumi likumā "Par piesārņojumu", tad konkrētie Ministru kabineta noteikumi vēl nebūtu zaudējuši spēku un tajos būtu iespējams veikt grozījumus, aizstājot noteikumu izdošanas tiesiskajā pamatā atsauces uz likumu "Par piesārņojumu" ar atsaucēm uz Vides aizsardzības likumu. Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt minēto un nepieciešamības gadījumā precizēt projektā ietverto Likuma pārejas noteikumu 23. un 24. punktu, paredzot, ka:
1) līdz 2027. gada 1. jūlijam (ja grozījumos likumā "Par piesārņojumu" nebūs paredzēts, ka tie stājas spēkā 2027. gada 1. jūlijā) tiek izdoti jauni Ministru kabineta noteikumi un līdz to spēkā stāšanās brīdim, bet ne ilgāk kā līdz 2027. gada 1. jūlijam ir piemērojami šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi; vai
2) līdz datumam, kurā spēkā stāsies grozījumi likumā "Par piesārņojumu", tiek grozīti šobrīd spēkā esošie Ministru kabineta noteikumi.

-

Lai konkretizētu izsniedzamās informācijas apjomu, lūdzam anotācijā risinājuma aprakstā, kur aprakstīts, ka likuma 35.³ panta ceturtajā daļā minētā informācija un dati tiks iegūti no šādām informācijas sistēmām, mainīt Nekustamā īpašuma valsts kadastra informācijas sistēmas datu aprakstu iekavās, aizstājot vārdus "dati par piesārņotas vietas īpašnieku" ar vārdiem "kadastra objekta īpašnieka, tiesiskā valdītāja, apbūves tiesīgā, lietotāja dati piesārņoto vietu piederības noteikšanai".

-