Atzinums

Lūdzam sniegt pamatojumu Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 3. punktā iekļautās prasības lietderībai un pievienotajai vērtībai kopsakarā ar nepieciešamību intensificēt Eiropas Savienības fondu investīciju īstenošanas nosacījumu izstrādi un pieejamību finansējuma saņēmējiem un papildu administratīvo slogu, ko rada izmaksu ieguvumu analīzes veikšana.
Vēršam uzmanību, ka atbilstoši “Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (ES) 2021/1060 (2021. gada 24. jūnijs) ar ko paredz kopīgus noteikumus par Eiropas Reģionālās attīstības fondu, Eiropas Sociālo fondu Plus, Kohēzijas fondu, Taisnīgas pārkārtošanās fondu un Eiropas Jūrlietu, zvejniecības un akvakultūras fondu un finanšu noteikumus attiecībā uz tiem un uz Patvēruma, migrācijas un integrācijas fondu, Iekšējās drošības fondu un Finansiāla atbalsta instrumentu robežu pārvaldībai un vīzu politikai” prasībām Eiropas Savienības fondu 2021. – 2027. gada plānošanas periodā arī lielajiem projektiem Eiropas Komisija vairs nav noteikusi izmaksu ieguvumu analīzes sagatavošanu kā obligātu prasību. Arī  Eiropas Komisijas ekonomiskā novērtējuma vadlīnijās “Economic Appraisal Vademecum 2021-2027” (pieejamas: https://ec.europa.eu/regional_policy/en/information/publications/guides/2021/economic-appraisal-vademecum-2021-2027-general-principles-and-sector-applications), kurās sniegti metodoloģiskie norādījumi par dažādu ekonomisko novērtēšanas metožu piemērošanu projektos, balstoties uz 2014. – 2020. gada plānošanas perioda projektu īstenošanas pieredzi dalībvalstīs, tiek paredzētas vairāku veidu novērtējuma metodes, neierobežojot tās tikai attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzi. Vadlīnijās ir norādīts, ka Eiropas Komisija uzskata, ka ir jāvienkāršo īstenošanas nosacījumi, lai neradītu lieku administratīvo slogu finansējuma saņēmējiem. Prasība veikt tieši izmaksu un ieguvumu analīzi jau 2014. – 2020. gada periodā finansējuma saņēmējiem – valsts iestādēm, veicot grozījumus projektos, un plānojot finansējuma pārdales starp projektiem, attiecīgi uzlika pienākumu veic arī grozījumus izmaksu ieguvumu analīzē, kas radīja būtisku papildu administratīvo slogu un izmaksas. 

Mūsu ieskatā labākais risinājums būtu paredzēt, ka alternatīva izmaksu un ieguvumu analīzei ir arī izmaksu efektivitātes analīze vai vienkāršota izmaksu un ieguvumu analīze, ņemot vērā skaidroto, ka analīzi rosināts piemērot arī projektiem, kam nav paredzēts gūt ieņēmumus. Attiecīgi arī attiecībā uz pārējām novērtējuma metodēm nepieciešams nodrošināt tādus pat iestāžu pienākumus un sadarbību kā gadījumos, kas noteikti attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādi, proti, Centrālā finanšu un līgumu aģentūra visos gadījumos, kad projektā ir jāveic ieguldījumu ekonomiskais novērtējums, nodrošina projekta iesniedzējam metodoloģisko atbalstu, kā arī nodrošina novērtējuma veidnes izstrādi un pielāgošanu attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām, veicot to sadarbībā ar atbildīgo iestādi. Līdz ar to lūdzam veikt šādus grozījumus Ministru kabineta noteikumu projektā, līdzvērtīgus grozījumus iestrādājot arī protokollēmuma projektā un Ministru kabineta noteikumu projekta anotācijā.


Vēršam uzmanību, ka izmaksu un ieguvumu analīzes mērķis ir noskaidrot izmaksu izlietojuma efektivitāti, salīdzinot izmaksas ar iegūto rezultātu, un tādās jomās kā, piemēram, izglītība, plānotais projekta ieguvums pārsvarā nav viennozīmīgi izmērāms monetārā izteiksmē. Lai novērstu interpretāciju par atbildīgās iestādes un sadarbības iestādes atbildības jomu attiecībā uz izmaksu un ieguvumu analīzes izstrādi saskaņā ar Eiropas Savienības fondu 2021.—2027. gada plānošanas perioda vadības likuma 11. panta trešo daļu vai 12. panta trešo daļu, šādas prasības piemērošanai  lūdzam papildināt Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektu ar šobrīd anotācijā ietverto pienākumu sadarbības iestādei izstrādāt specifiskā atbalsta mērķa vajadzībām pielāgotu izmaksu un ieguvumu analīzes veidni.

Pirms plānot  tieši izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanu kā horizontālu prasību, kas attieksies uz lielāko daļu Eiropas Savienības struktūrfondu investīciju programmu, lūdzam nodrošināt, ka visām iesaistītajām pusēm, īpaši projektu iesniedzējiem, jau iepriekš ir pieejama skaidra un attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma vajadzībām pielāgota metodika un metodoloģiskais atbalsts šādas analīzes sagatavošanai.

Vienlaikus lūdzam noteikumu projekta anotācijā sniegt konkrētas norādes par Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā minētajiem gadījumiem, kad atbildīgā iestāde minēto risinājumu var nepiemērot, jo protokollēmuma projektā ietvertā norāde atbildīgajām iestādēm ‘objektīvi un izvērsti’ pamatot ir vispārīga un subjektīvi vērtējama.
 

Papildināt protokollēmumu ar jaunu punktu:
4. Centrālajai finanšu un līgumu aģentūrai nodrošināt izmaksu un ieguvumu analīzes veidnes izstrādi un pielāgošanu attiecīgā specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma vajadzībām, kā arī sniegt finansējuma saņēmējam metodoloģisku atbalstu izmaksu un ieguvumu analīzes veikšanai gadījumos, kad specifiskā atbalsta mērķa vai pasākuma īstenošanu regulējošie Ministru kabineta noteikumi paredz, ka projektā ir jāveic izmaksu un ieguvumu analīze.