Atzinums

likuma “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk – Civillikuma spēkā stāšanās likums) 38. panta otrajai daļai būves īpašnieks maksā lietošanas maksu zemes īpašniekam par zemes lietošanas tiesībām – četrus procentus no lietošanā esošās zemes kadastrālās vērtības gadā.
panta piektā daļa noteic, ja normatīvie akti neparedz kārtību, kādā nosakāma lietošanā esošās zemes platība un robežas, to nosaka būves īpašnieks un zemes īpašnieks, rakstveidā vienojoties. Nosakot būves īpašnieka lietošanā esošās zemes platību un robežas, ņem vērā funkcionāli nepieciešamā zemesgabala noteikšanas principus privatizējamām dzīvojamām mājām. Strīdus par lietošanā esošās zemes platību un robežām izšķir tiesa.
saskaņā ar Civillikuma spēkā stāšanās likuma 42. panta ceturto daļu, ja šā panta otrajā daļā minētajos gadījumos lietošanā esošās zemes platību un robežas nosaka normatīvie akti, šī platība turpmāk atzīstama par lietošanā esošo zemi. Ja normatīvie akti lietošanā esošās zemes platību un robežas nenosaka, bet būves īpašnieks un zemes īpašnieks par to ir vienojušies vai to ir noteikusi tiesa, šī zemes platība turpmāk atzīstama par lietošanā esošo zemi saskaņā ar šā likuma 38. panta piekto daļu.
minētajām tiesību normām izriet, ka zemes likumiskās lietošanas tiesības (tajā skaitā, zemes likumiskās lietošanas maksa) attiecināmas uz tādu zemesgabala platību, kāda nepieciešama būves izmantošanai (ekspluatācijai). Lietošanā esošās zemes platība tiek pārnesta no piespiedu nomas tiesiskajām attiecībām (kurās platības jautājums varēja būt atrisināts ar pušu vienošanos, tiesas spriedumu vai pēc likuma). Attiecīgi gadījumos, kuros lietošanā esošās zemes platības jautājums ir ticis risināts jau piespiedu nomas tiesiskajās attiecībās (pirms zemes likumiskās lietošanas tiesību spēkā stāšanās), noteiktā platība paliek spēkā ar zemes likumiskās lietošanas tiesībās. Savukārt neregulētajos gadījumos šis jautājums ir jāatrisina. Tātad pamatā attiecībā uz lietošanā esošās zemes platību var būt divi scenāriji:
ja lietošanā esošās zemes platība ir zināma, tā paliek spēkā, un puses var īstenot savas tiesības un pienākumus likumiskās zemes lietošanas tiesībās, kad konkrētajā gadījumā tās stājas spēkā;
ja lietošanā esošā zemes platība nav zināma, tas ir pirmais risināmais jautājums.

Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumu Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" 1.1. apakšpunktā skaidrots jēdziena “zemesgabals” lietojums normatīvajā aktā, proti, ar to domāts publiskai personai piederošs vai piekrītošs zemesgabals vai tā daļa.
Ar grozījumu Ministru kabineta 2018. gada 19. jūnija noteikumos Nr. 350 "Publiskas personas zemes nomas un apbūves tiesības noteikumi" (turpmāk – Noteikumu projekts) noteikumi papildināti ar 8.4. punktu, kas noteic, ja uz zemesgabala atrodas vairāki patstāvīgi būvju īpašumi vai, ja uz zemesgabala esošajai būvei ir vairāki kopīpašnieki vai tiesiskie valdītāji (zemesgabala lietotāji), vai zemesgabals ir kopīpašums, likumā "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937.gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību" noteiktā lietošanas maksa, neatkarīgi no personu skaita, kurām ir pienākums maksāt un tiesības saņemt maksu par zemes likumisko lietošanu, ir attiecināma uz visu zemesgabalu kopumā un sadalāma proporcionāli.
Ņemot vērā, ka no Noteikumu grozījumu projekta un anotācijas kopumā nav pilnīgi skaidrs, vai ar Noteikumu projektu ir paredzēts, ka zemes likumiskās lietošanas tiesības (tajā skaitā, zemes lietošanas maksa) attiecas uz tikai to zemesgabala daļu (regulētajos gadījumos), kas nepieciešama būves ekspluatācijai (kas iepriekš noteikta ar līgumu, tiesas nolēmumu vai tās noteikšana noteikta likumā), skaidrības nodrošināšanai lūdzam papildināt anotāciju ar minēto skaidrojumu. Tas ir būtiski, piemēram, aprēķinot zemes lietošanas maksu, ja uz tās atrodas divi patstāvīgi būvju īpašumi. Ja katram no tiem ir sava lietošanā esošā zemes platība, tad zemes lietošanas maksa katram būves īpašniekam atšķirsies no tāda aprēķina, kurā zemes lietošanas maksa tiek attiecināta uz visu zemesgabalu kopumā un sadalīta proporcionāli. Citiem vārdiem sakot, lūdzam papildināt anotāciju ar skaidrojumu, vai jēdziens “zemesgabals” Noteikumu projektā lietots ar tādu pašu nozīmi kā lietošanā esošā zeme Civillikuma spēkā stāšanās likuma izpratnē.
 

-

Noteikumu projekta 16. punktā paredzēts, ka par maksāšanas paziņojumā, rēķinā, zemes nomas līgumā vai lietošanas rakstveida vienošanā noteikto maksājumu termiņu kavējumiem zemesgabala iznomātājs aprēķina nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu. Kā norādīts tiesību akta projekta anotācijā, minētais punkts tiek saglabāts no līdzšinējās Ministru kabineta noteikumu redakcijas.
Kā zināms, tad līdz zemes likumiskās lietošanas tiesību spēkā stāšanās brīdim, starp pusēm piespiedu dalītajā īpašumā pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības. Piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvarā pārsvarā tika slēgti zemes piespiedu nomas līgumi vai gadījumos, kad puses nespēja vienoties, tiesisko attiecību ietvaru noteica tiesa. Citiem vārdiem, piespiedu nomas tiesisko attiecību ietvars galvenokārt bija atkarīgs no pašiem attiecību dalībniekiem, vienojoties par līguma nosacījumiem. Savukārt ar zemes likumiskās lietošanas tiesībām visas darījuma būtiskās sastāvdaļas jau ir ietvertas likumā un nav atkarīgas no pušu gribas (ja vien abas puses nevienojas par citiem nosacījumiem), proti, zemes likumiskās lietošanas tiesības pastāv uz likuma pamata un līguma slēgšana vairs nav nepieciešamība – zemes likumiskās lietošanas tiesību ietvaru, tajā skaitā, maksas apmēru, samaksas termiņu u.c. attiecību pastāvēšanai nepieciešamās sastāvdaļas ir noregulētas likumā. Līdz šim attiecībā uz publiskas personas apbūvētas zemes nomu Noteikumu 16. punktā bija noregulēts nomas maksas aprēķina periods, samaksas termiņš, kā arī nokavējuma procentu apmērs.
Vienlīdzības princips nozīmē, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos izturēšanās ir vienāda, savukārt atšķirīgos apstākļos izturēšanās ir atšķirīga (Satversmes tiesas 2003. gada 29. oktobra sprieduma lietā Nr. 2003-05-01 28. punkts). Cilvēku tiesībām jābūt vienlīdzīgām. Taču tas nenozīmē, ka tām jābūt vienādām. Vienlīdzība pieļauj diferencētu pieeju, ja tā demokrātiskā sabiedrībā ir attaisnojama (Satversmes tiesas 2001. gada 26. jūnija sprieduma lietā Nr. 2001-02-0106 4. punkts). Vienlīdzības princips liedz valsts institūcijām izdot tādas normas, kas bez saprātīga pamata pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos. (Satversmes tiesas 2001. gada 3. aprīļa sprieduma lietā Nr. 2000-07-0409 secinājumu daļas 1. punkts).
Civillikuma 1765. pants noteic, ka procentu apmērs cieši jānosaka aktā vai darījumā. Ja tas nav darīts, kā arī tajā gadījumā, ja likums nosaka aprēķināt likumiskos procentus, tas ir, seši procenti no simta gadā.
Gadījumos, kad piespiedu dalītajā īpašumā zeme pieder privātpersonai, zemes īpašnieka vienīgā iespēja prasīt nokavējuma procentus kā vien tos, kas paredzēti Civillikuma 1765. pantā, ir – noslēdzot Civillikuma spēkā stāšanās likuma 38. panta otrajā daļā paredzēto vienošanos (kuras slēgšana nav obligāta un ir atkarīga no abu pušu gribas).
Ņemot vērā minēto, Tieslietu ministrija lūdz anotācijā ietvert izvērtējumu tam, vai, normatīvajā aktā paredzot, ka publiska persona kā zemes īpašnieks aprēķina nokavējuma procentus 0,1 % apmērā no kavētās maksājuma summas par katru kavējuma dienu, šāds noteikums atbilst vienlīdzības principam. Proti, vai šai tiesību normai, kas pirmšķietami pieļauj atšķirīgu attieksmi pret personām, kuras atrodas vienādos apstākļos (piespiedu dalītajā īpašumā), ir saprātīgs pamats.
 

-