Atzinums

Tieslietu ministrijā ir izskatīts Veselības ministrijas sagatavotais Ministru kabineta noteikumu projekts “Noteikumi par veselības pārbaudēm un medicīniskajām pretindikācijām ieroču glabāšanai un darba ar ieročiem veikšanai, kā arī apsardzes sertifikāta un speciālās atļaujas (licences) izsniegšanai” (turpmāk – projekts) un par to izsakām šādus iebildumus.
Projekta 1.6. apakšpunktu, kā arī projekta VI nodaļu “Kārtība, kādā sedz veselības pārbaudes izdevumus” (20., 21.un 22.punktu) nepieciešams svītrot, jo Ieroču aprites likuma 27. panta sestās daļas 1. un 2. punkts, kā arī Apsardzes darbības likuma 7. panta ceturtā daļa un 14. panta trešās daļas 7.punkts, kas iekļauti projektā likumu pilnvarojumu norādē, neparedz pilnvarojumu Ministru kabinetam ar noteikumiem veidot regulējumu par veselības pārbaudes izdevumu apmaksu vai segšanu. Tādējādi šāda veida regulējuma veidošana projektā nav pieļaujama.
 

-

Projekta 3. punkta ievaddaļā piedāvājam svītrot vārdus “pēc viņa izvēles”. Vēršam uzmanību, ka normas mērķis ir noteikt dažādas veselības pārbaudes veikšanas vietas, nevis personas “izvēles tiesības”.
 

-

Projekta 4. punktā un turpmāk projektā gan veselības pārbaudes veicējam (ģimenes ārsts un divu veidu komisijas), gan arī atsevišķu speciālistu slēdzieniem tiek izmantots termins “atzinums”. Vēršam uzmanību, ka tādejādi projekta normas kļūst grūti pārskatāmas. Ievērojot minēto, piedāvājam projektā paredzēt, ka ģimenes ārsts un komisijas pieņem lēmumu, bet atzinumu sniedz atsevišķi vai komisijā ietilpstoši speciālisti (psihiatrs, narkologs). Turklāt šāda terminoloģija atbilstu Ieroču aprites likuma 27. panta septītajā daļā noteiktajam par lēmuma apstrīdēšanu.
 

-

Projekta 3.1. apakšpunkta paredz ģimenes ārsta tiesības vienpersoniski veikt pirmreizējo vai kārtējo veselības pārbaudi. Savukārt projekta 4. punkts paredz ģimenes ārsta pienākumu veselības pārbaudē pamatoties uz psihiatra un narkologa atzinumu. Vēršam uzmanību, ka projektā esošais regulējums šobrīd neparedz ģimenes ārsta, pārbaudāmās personas un psihiatra vai narkologa sadarbības nosacījumus, ko varētu uzskatīt par ģimenes ārsta veiktu veselības pārbaudes kārtību. Piedāvājam projektu atbilstoši precizēt.
 

-

Projekta 5.2. apakšpunktu, kā arī projekta 1. pielikuma 3. punktu nepieciešams precizēt, svītrojot tajā iekavās esošo tabakas izņēmuma norādi, jo šāda norāde rada maldinošu priekštatu par Ieroču aprites likuma tiesisko ietvaru un tā izmantošanas tiesībām šajā projektā. Vēršam uzmanību, ka dažādu atkarību medicīniskās pretindikācijas projektā jānosaka atbilstoši Ieroču aprites likuma 27. panta pirmajā daļā noteiktajam – alkohola, narkotisko, psihotropo vai toksisko vielu atkarības. Tieslietu ministrijas ieskatā tabaka neietilpst šajā uzskaitījumā. Vienlaikus norādām, ka šajās normās “patoloģiska tieksme uz azartspēlēm” ir pieļaujama, ja projekta anotācijā tiek skaidrots, ka tā ir atzīstama par psihiskiem traucējumiem vai uzvedības traucējumiem.
 

-

Projekta 6. punktā paredzēto regulējumu par personas veselības pārbaudes kartes glabāšanas vietu piedāvājam papildus izvērtēt, proti, rast iespēju šādu medicīnas dokumentu sagatavot arī elektroniski un glabāt kopā ar citiem personas veselības datiem. Turklāt projekta punktu par medicīnas dokumentu glabāšanas vietu būtu jāiekļauj nodaļā kā pēdējo pēc punkta par atzinuma/lēmuma pieņemšanu. 
 

-

Projekta 7. punktā paredzēto regulējumu – ievaddaļā esošo ārstniecības personu uzskaitījumu un apakšpunktos tiem noteiktos uzdevumus nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka ģimenes ārstam vai ārstu komisijai (pieņem lēmumu) un speciālistiem psihiatram vai narkologam (atbilstoši specialitātei pārbauda personas veselības stāvokli) veselības pārbaudes procesā ir atšķirīga kompetence un uzdevumi. Ievērojot minēto, projektā kā normatīvajā aktā šo personu uzvedības noteikumi būtu jānodala atsevišķos projekta punktos.
 

-

Projekta III nodaļā esošo regulējumu par kārtējās veselības pārbaudes termiņiem nepieciešams papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka Ieroču aprites likuma 27. panta trešā daļa paredz, ka kārtējo veselības pārbaudi personām, kuras saņēmušas ieroča glabāšanas atļauju, nēsāšanas atļauju vai ieroču kolekcijas atļauju, atļauju darbam ar ieročiem vai šaušanas instruktora vai šaušanas trenera sertifikātu, veic ik pēc viena līdz pieciem gadiem atkarībā no personas veselības stāvokļa. Savukārt pilnvarojums Ministru kabinetam ar noteikumiem paredz veidot kārtību, kādā nosakāms kārtējās veselības pārbaudes termiņš. Tieslietu ministrijas ieskatā projekta 10., 11. un 12. punkts pietiekamā apjomā nepilda likumā noteikto uzdevumu par regulējuma veidošanu, jo jebkura lēmuma, kurā kārtējās veselības pārbaudes termiņš būs mazāks par pieciem gadiem, pieņemšanu var interpretēt kā medicīnisko pretindikāciju esību. Tādējādi personai būs tiesības samazinātu termiņu apstrīdēt Ieroču aprites likuma 27. panta septītajā daļā noteiktajā kārtībā. Ievērojot minēto, projektā nepieciešams veidot izvērstu regulējumu par to, kādos gadījumos un kādu kārtējās pārbaudes termiņu noteiks ģimenes ārsts vai ārstu komisija.

-

Projekta 13. punktā esošo regulējumu par pirmstermiņa veselības pārbaudi nepieciešams papildus izvērtēt atbilstoši Ieroču aprites likuma 27. panta sestās daļas 2. punktā noteiktajam pilnvarojumam, kas paredz noteikt prasības un kārtību, kādā persona nosūtāma uz pirmstermiņa veselības pārbaudi. Vēršam uzmanību, ka “pamatotas aizdomas” faktiski ir personas subjektīvs viedoklis, nevis ar normatīvo aktu noteiktas prasības faktu konstatācijai. Ievērojot minēto, projekta IV nodaļu piedāvājam precizēt un noteikt tajā juridiski korektas prasības.

-

Projekta 16. punktu par personas pienākumu ierasties uz pirmstermiņa veselības pārbaudi nepieciešams redakcionāli precizēt. Vēršam uzmanību, ka “ierašanās” fakts nerada tiesisko noteiktību. Tiesību normā jānosaka personas pienākums veikt pirmstermiņa veselības pārbaudi, jo tikai šāda nosacījuma neizpilde var radīt sekas.
 

-

Projekta V nodaļā esošo regulējumu par apsardzes sertifikāta un speciālās atļaujas (licences) saņemšanai nepieciešamajām prasībām piedāvājam papildus izvērtēt un precizēt. Vēršam uzmanību, ka projekta 18. un 19. punktā nav pietiekami saprotams, kas un kādus lēmumus pieņem, un kas un kādus atzinumus sniedz. Ievērojot minēto, piedāvājam regulējumu veidot līdzīgi, ka tas tiks darīts projekta II nodaļā kopumā un 7. punktā. Papildus piedāvājam izvērtēt iespēju apsardzes darbības veselības pārbaudēm paredzēt atvieglotus nosacījumus gadījumā, ja personas pirms tam ir veikušas pozitīvi novērtētu veselības pārbaudi ieroču glabāšanai (nēsāšanai) un darbam ar ieročiem.
 

-

Projekta 1. pielikumā esošo medicīnisko pretindikāciju sarakstu nepieciešams izvērtēt kopsakarībā ar projekta III un IV nodaļā esošo regulējumu, kā arī Ieroču aprites likuma 24. panta pirmās daļas 2. punktā noteikto, ka Valsts policija anulē ieroča atļaujas vai nepagarina to derīguma termiņu, ja persona neatbilst šā likuma 27. panta pirmajā daļā minētajām medicīniskajām pretindikācijām. Tādējādi projekta 1. pielikumā esošo medicīnisko pretindikāciju konstatācijai jābūt par pamatu ieroča atļaujas neizsniegšanai vai anulēšanai, nevis, piemēram, projekta 11. un 12. punktā noteiktajam saīsinātajam kārtējās veselības pārbaudes termiņam. Ievērojot minēto, piedāvājam izvērtēt projekta 1. pielikumā esošo medicīnisko pretindikāciju sarakstu, saglabājot tajā tikai tādas pretindikācijas, kuras būs par pamatu ieroča atļaujas neizsniegšanai vai anulēšanai, proti, medicīnisko pretindikāciju sarakstu veidot atbilstoši Ieroču aprites likuma 23. panta 11. un 12. punktā notiktajiem ierobežojumiem. Vienlaikus piedāvājam projekta anotācijā sniegt izvērstu skaidrojumu par visām projekta 1. pielikumā paredzētajām medicīniskajām pretindikācijām, jo mūsu ieskatā apšaubāmi ir projekta 1. pielikuma 6. punktā uzskaitītās saslimšanas uzskatīt par “fizisku trūkumu, kuru dēļ persona nav spējīga lietot šaujamieroci”.

-