Atzinums

Eiropas Parlamenta un Padomes 2016. gada 27. aprīļa regulas (ES) 2016/679 par fizisku personu datu aizsardzību attiecībā uz personas datu apstrādi un šādu datu brīvu apriti un ar ko atceļ Direktīvu 95/46/EK (Vispārīgā datu aizsardzības regula) (turpmāk – Datu regula) 5. panta 1. punkta c) apakšpunktā ir noteikts datu minimizēšanas princips, kas paredz, ka datu apstrāde ir adekvāta, atbildīga un ietvert tikai to, kas nepieciešams datu apstrādes nolūkam. Vēršam uzmanību, ka Ministru kabineta noteikumu projekta "Atsevišķu Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmu muitas jomā noteikumi" (turpmāk – projekts) ietvaros tiek plānots apstrādāt tādus personas datus kā kontaktinformācija, vienlaikus neprecizējot, kādi tieši dati būtu saprotami ar kontaktinformāciju, piemēram, projekta ietvaros tiek plānots apstrādāt tādu kontaktinformāciju kā personas tālruņa numuru, vai gan tālruņa numuru, gan e-pasta adresi. Ņemot vērā minēto, lūdzam precizēt projektu kopumā.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka projekta 6., 7., 8. un 9. punktā ietvertais regulējums par attiecīgajās informācijas sistēmās esošās informācijas saņemšanu un nodošanu citām attiecīgajam informācijas sistēmām ir neskaidrs.
Turklāt nav arī skaidrs, no kuras likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta piektās daļas normas izriet pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt šādu regulējumu.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 6., 7., 8. un 9. punktā paredzēto regulējumu un precizēt to, kā arī papildināt projekta sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojumu (turpmāk – anotācija) ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Paužam bažas, ka no projekta 6. punkta formulējuma nav pilnībā saprotams normas mērķis un institūciju vai personu pienākumi. Pirmkārt, lūdzam normu redakcionāli precizēt, nosakot konkrētu subjektu, kam jāizpilda attiecīgs pienākums vai kam piešķirtas attiecīgas tiesības, ņemot vērā, ka informācijas sistēma nav tiesību vai pienākumu subjekts. Otrkārt, ņemot vērā norādi uz to, ka lietotāji informāciju ievada vai iesūta tiešsaistē no savām informācijas sistēmām, no citām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām u.c. informācijas sistēmām, nav pilnīgi skaidrs, kāds ir normas mērķis, un kas ir lietotāji normas kontekstā. Attiecīgi lūdzam precizēt normu vai sniegt skaidrojumu anotācijā. Treškārt, lūdzam anotācijā attiecībā uz projekta 6., 7. un 8. punktu skaidrot, kas ir normās minētās Eiropas Savienības dalībvalstu un kopējā tranzīta valstu muitas informācijas sistēmas, kā arī Eiropas Komisijas centrālās informācijas sistēmas un no kādiem tiesību aktiem izriet normās minētā sadarbība un datu apmaiņa attiecīgajās jomās, kā arī aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. sadaļas 1. tabulu, ja minētajās normās ieviestas vai pārņemtas Eiropas Savienības tiesību aktu prasības.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 3.2. un 3.3. apakšpunkts noteic, ka normatīvā akta projektā neietver normas, kas dublē augstāka vai tāda paša spēka normatīvā akta tiesību normās ietverto normatīvo regulējumu, kā arī dublē pašā normatīvā akta projektā ietverto normatīvo regulējumu. Savukārt projekta 10.2. apakšpunkts dublē projekta 11. punkta pirmajā teikumā ietverto regulējumu, ka arī daļēji dublē likuma "Par valsts ieņēmumu dienestu" 4.³ panta ceturtajā daļā ietverto regulējumu. Ievērojot minēto, lūdzam precizēt projekta 10. un 11. punktā paredzēto regulējumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav dots skaidrojums nepieciešamībai uzglabāt personas datus šo noteikumu 1. punktā minētajās informācijas sistēmās 60 mēnešus. Norādām, ka saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu pārzinim ir jānodrošina, ka personas dati tiek glabāti tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkiem, kādiem personas dati tiek apstrādāti. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Līdz ar to aicinām anotāciju papildināt ar attiecīgu skaidrojumu, kādēļ nepieciešams informācijas sistēmā esošos datus glabāt 60 mēnešus.
 

-

Projekta 12. punkts cita starpā paredz, ka auditācijas pieraksti ir ierobežotas pieejamības informācija, bet anotācijā nav attiecīga skaidrojuma, kādēļ nepieciešams šāds regulējums. Vienlaikus vēršam uzmanību uz to, ka regulējums par ierobežotas pieejamības informāciju ir paredzēts Informācijas atklātības likumā.
Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt projekta 12. punktā paredzēto regulējumu un nepieciešamības gadījumā precizēt to, kā arī papildināt anotāciju ar atbilstošu skaidrojumu.
 

-

Vēršam uzmanību, ka anotācijā nav dots skaidrojums nepieciešamībai uzglabāt auditācijas pierakstus 72 mēnešus. Norādām, ka saskaņā ar Datu regulas 5. panta 1. punkta e) apakšpunktu pārzinim ir jānodrošina, ka personas dati tiek glabāti tik ilgi, cik tas ir nepieciešams nolūkiem, kādiem personas dati tiek apstrādāti. Papildus norādāms, ka Datu regulā nav noteikti konkrēti termiņi datu glabāšanai, tomēr šie termiņi ir saistīti ar pārziņa datu apstrādes nolūkiem un to sasniegšanai nepieciešamo datu apjomu. Līdz ar to aicinām anotāciju papildināt ar attiecīgu skaidrojumu, kādēļ nepieciešams auditācijas pierakstus glabāt 72 mēnešus.
 

-

Vēršam uzmanību uz to, ka likuma "Par Valsts ieņēmumu dienestu"  4.³ panta piektajā daļā cita starpā ir paredzēts pilnvarojums Ministru kabinetam noteikt attiecīgo Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu auditācijas pierakstu atklāšanas un izsniegšanas nosacījumus un kārtību, bet nav skaidrs, kur projektā ir paredzēts attiecīgs regulējums. Tā, piemēram, projekta 13. punktā norādīts, kam nodod, nevis izsniedz Valsts ieņēmumu dienesta informācijas sistēmu auditācijas pierakstus.
Tāpat vēršam uzmanību uz to, ka nav skaidrs, kur projektā ir noteikts attiecīgajās informācijas sistēmās iekļautās informācijas apstrādes noteikumi.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi precizēt projektu.
 

-

Anotācijas 1.3. apakšsadaļā norādīts, ka saskaņā ar attiecīgo pilnvarojumu likuma "Par Valsts ieņēmumus dienestu" Ministru kabinetam ir jāizdod noteikumi par vienpadsmit Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām, bet projekts paredz izdot Ministru kabineta noteikumus par piecām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām.
Savukārt no anotācijā ietvertās informācijas nav skaidrs, vai ir sagatavoti citi Ministru kabineta noteikumi par pārējām sešām Valsts ieņēmumu dienesta valsts informācijas sistēmām.
Ievērojot minēto, lūdzam attiecīgi papildināt anotāciju ar atbilstošu informāciju.
 

-

Ņemot vērā projektā un anotācijā ietvertās atsauces uz dažādām Eiropas Savienības regulām un to normām (piemēram, Eiropas Parlamenta un Padomes 2013. gada 9. oktobra Regulas (ES) Nr. 952/2013, ar ko izveido Savienības Muitas kodeksu, normas, Komisijas 2015. gada 28. jūlija Deleģētās regulas (ES) 2015/2446, ar ko papildina Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (ES) Nr. 952/2013 attiecībā uz sīki izstrādātiem noteikumiem, kuri attiecas uz dažiem Savienības Muitas kodeksa noteikumiem, normas u.c.), kā arī anotācijā ietvertos skaidrojumus par Eiropas Savienības tiesiskā regulējuma saistību ar projektā ietverto regulējumu, lūdzam izvērtēt un, ja projektā ir ieviestas Eiropas Savienības regulu prasības, aizpildīt anotācijas 5. sadaļu, tostarp 5.4. sadaļas 1. tabulu ar informāciju par Eiropas Savienības regulu prasību ieviešanu.
Turklāt lūdzam konkretizēt, par kādu "piemērojamo starptautisko tirdzniecības vienošanos" ir runa anotācijas skaidrojumā par projekta 5.5. apakšpunktu, kā arī lūdzam izvērtēt un, ja ar normu ir uzņemtas vai izpildītas starptautiskās saistības, aizpildīt anotācijas 5.2. sadaļu un 5.5. sadaļas 2. tabulu.

-

Vēršam uzmanību uz to, ka Ministru kabineta 2009. gada 3. februāra noteikumu Nr. 108 "Normatīvo aktu projektu sagatavošanas noteikumi" 90. punkts noteic, ka Ministru kabineta noteikumu projekta nosaukumu veido iespējami īsu un atbilstošu likumā noteiktajam pilnvarojumam Ministru kabinetam un Ministru kabineta noteikumu saturam. Ievērojot minēto, lūdzam izvērtēt iespēju precizēt projekta nosaukumu.

-

Lai nodrošinātu šajā punktā minēto valsts institūciju tiesību īstenošanas lielāku skaidrību un caurskatāmību, būtu precizējama auditācijas pierakstu pieprasījuma forma, proti, rakstveidā, un šādā pieprasījumā iekļaujamās minimālās informācijas apjoms, piemēram, tiesiskais pamatojums, apjoms (datu veids un to rašanās laika ietvars) un atbildes sniegšanas termiņš. Sk., piemēram, Ministru kabineta 2022.gada 20.septembra noteikumu Nr. 583 "Saglabājamo datu apstrādes kārtība" 5.punktu.

-