Atzinums

MK noteikumu projekta 20.1.punktā noteikta atsauce uz  Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likumu. Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likuma izpratnē atsavināšana bez atlīdzības attiecināma tikai uz šī likuma 9.pantā noteiktajiem ierobežojumiem ieķīlāt mantu. Likumā ir atsauces uz aizliegums atsavināt publiskas personas mantu par pazeminātu cenu, nevis atsavināt bez atlīdzības.

Publiskas personas mantas atsavināšanas likums savukārt precīzi nosaka darbības kas saistītas ar mantas atsavināšanu bez atlīdzības.

MK noteikumu projekta 20.1.punktā atsaukties uz  Publiskas personas mantas atsavināšanas likumu.
 

Noteikumu projekta 34.1.punktā norādītie procentuālie sliekšņi var būt piemērojami gadījumos, kur ieguldījumu portfelis sastāv no jau pietiekami liela skaita ieguldījumu. Attiecīgi tā būtu pielāgojama investīciju portfeļa lielumam, bet šī kompetence būtu jāatstāj augstākajai lēmējinstitūcijai - augstskolu gadījumā definētam padomes apstiprinātajā politikā. Apšaubāms, ka šo normatīvo ietvaru izvēlēsies kāda no zinātniskajām institūcijām.

Ieguldījumi jaunuzņēmumos ir ļoti augsta riska ieguldījumi un pastāv augsta iespējamība, ka teju visi pirmie ieguldījumi var pilnībā zaudēt vērtību. Rosinātajā 34.2. punktā efektīvi iekļauta institūcijas atbildība, ka zaudējumi piecos gados nevar pārsniegt 70%, kas ļoti ambiciozs un amatpersonu atbildībā riskants rādītājs. Šādus ierobežojumus būtu vēlamāk atstāt padomju atbildībā. Apšaubāms, ka šo normatīvo ietvaru izvēlēsies kāda no zinātniskajām institūcijām.

Ņemot vērā augsto risku ar ko asociējas ieguldījumi jaunuzņēmumos, noteikumu projekta 34.3. punktā noteiktie ieguldījumu limiti ļoti labi regulē maksimāli ieguldāmos apmērus. Attiecīgi institūcija iegulda tik daudz, cik pati var atļauties.

Noteikumu projekta 34.3. punkts gan nav viennozīmīgi uztverams un būtu precizējams, ka zinātniskā institūcija var ik gadu šādiem ieguldījumiem novirzīt līdzekļus palielinot portfeļa apmēru.

34.3. Valsts zinātniskā institūcija drīkst noteikt riska toleranci gada ietvaros veicamajiem ieguldījumiem pamatkapitālā kā procentuālu attiecību pret:
34.3.1. institūcijas pēdējā noslēgtā gada pētniecības ieņēmumiem (piemēram, līdz 10 % no gada pētniecības ienākumiem);
34.3.2. institūcijas gada budžeta pārpalikumu pēc pamatdarbības finansēšanas;
34.3.3. atsevišķa inovāciju/komercializācijas fonda aktīviem, ja šāds fonds ir izveidots.

MK noteikumu projekta 35.punktā netiek skaidri nodalītas atbildības institūcijas vadības un padomes līmenī. Padomei būtu jāapstiprina politika ar metodoloģiju, savukārt institūcijas vadība strādā apstiprinātās metodoloģijas ietvaros.
 

35. Riska tolerances noteikšanas politika un metodoloģija tiek izstrādāta institūcijas vadības līmenī un apstiprināta padomes līmenī. Riska tolerances aprēķinu un pamatojumu institūcijas vadība sagatavo, pamatojoties uz apstiprināto metodoloģiju, un tos pārskata ne retāk kā reizi divos gados, ņemot vērā komercializācijas rezultātus un finanšu situāciju.
 

Precizēt, jo nav saprotams, kas ir domāts – iztrūkst kāds vai kādi vārdi.
 

-

Precizēt, jo starp vārdiem “zinātību tehnoloģiju” iztrūkst komats.
 

1.3. gadījumus un kritērijus, atbilstoši kuriem valsts zinātniskā institūcija var pieņemt lēmumu par atteikšanos no tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni saimnieciskās izmantošanas (komercializācijas);

Nepieciešams precizēt, jo nav saprotams mērķis – no šiem noteikumiem izriet, ka ZI nevar komercializēt kaut ko, kas ir radies, ja ZI ir izmantojusi maksas pakalpojumu finansējumu vai ziedojumus.
 

-

Nepieciešams precizēt, jo apakšpunkts nav saprotams un vai tas atbilst ZI interesēm, piem., vai teorētiski nav iespējams, ka ir pamatā ikopuzņēmuma veidošana (4.3.p.) nevis tikai 4.1. vai 4.2.p. Piemēram, RTU sadarbībā ar LVM īsteno industriālā doktora programmu, kuras ietvaros radītās zināšanas nav tikai RTU vai tikai LVM īpašumā, bet ir kopējas un attiecīgi, ja zināšanas ir tik izcilas, tad ZI interesēs varētu būt turpināt tiesību kopīgu izmantošanu, izveidojot kopuzņēmumu vai ieguldot pamatkapitālā, bet šādā scenārijā noprotams, ka nav piemērojams 4.4., kas paredz arī finanšu līdzekļu ieguldīšanu.
 

-

Nepieciešams precizēt, kas tieši domāts ar finanšu stratēģiju un vai primāri tomēr nav domāta ZI stratēģija, kuras varbūt viena no sadaļām ir finanšu stratēģija.
 

-

Primāra ir ZI stratēģija nevis “finanšu stratēģija” (skatīt pie 13. punkta).
 

-

TRL līmenis nenosaka cik radītā zinātība, tehnoloģija, izgudrojums vai augu šķirne ir gatava komercializācijai, bet gan norāda uz konkrētās tehnoloģijas attīstības līmeni atbilstoši pasaulē vienoti izmantotai metodoloģijai. Iespējams aiz "tehnoloģiskās gatavības līmenis (TRL)" nemaz nav nepieciešams skaidrojums un var atstāt uz anotācijas daļu.
 

15.2.1. tehnoloģiskās gatavības līmenis (TRL) - nosaka, cik radītā zinātība, tehnoloģija, izgudrojums vai augu šķirne ir gatava komercializācijai atspoguļo konkrētās tehnoloģijas  attīstības posmu no idejas līdz sekmīgai ekspluatācijai.

Nepieciešams precizēt, jo diez vai “finanšu stratēģijā” ir jānosaka kārtība, kāda ZI veic kaut kādas darbības, t.sk. nosakot atbildīgās personas, struktūrvienības un dokumentācijas glabāšanas termiņus.
 

-

17.p. tirgus cenas pierādīšanas instrumenti, t.sk., piem., izsole un 10.p., ka de minimis nav jāpiemēro, ja pārdots izsolē, diez vai ir tāda labā prakse, lai secinātu ir vai nav bijis konkrētajā gadījumā noticis komercdarbības atbalsts.
 

-

Nepieciešama “neatkarīgs eksperts”  definīcija, lai būtu skaidrs, kas praksē var veikt intelektuālā īpašuma tirgus cenas noteikšanu, piemēram, vai to var darīt VZI darbinieki, kas nav tieši saistīti ar konkrēto intelektuālā īpašuma objektu.
 

-

Nav skaidrs, kā šī norma izpaustos praksē, jo saskaņā ar Publiskas personas mantas atsavināšanas likuma 3. panta otro daļu “Publisku personu mantas atsavināšanas pamatveids ir mantas pārdošana izsolē”. Līdz ar to punkta nepieciešamība ir apšaubāma, jo arī likumā noteiktā kārtība rada būtisku administratīvo slogu.

Vai arī lūgums skaidrot konkrēto praksi/gadījumus kas bijuši domāti ar šo atsauci.
 

-

Papildināt ar jaunu 20.4. apakšpunktu, lai nodrošinātu elastību gadījumos, kad tiesību komercializācija tirgus apstākļos nesniedz rezultātu (piemēram, izsolē netiek saņemti pieteikumi vai netiek noslēgts līgums). Šādās situācijās praktiski tiek bloķēta izgudrojuma tālāka attīstība, jo tas paliek institūcijas īpašumā, bet netiek izmantots. Nododot tiesības izgudrotājiem bet, ja viņi tās neizmanto, – citām ieinteresētām personām, vienlaikus paredzot pienākumu atlīdzināt universitātei taisnīgu daļu, ja nākotnē tiek panākta sekmīga komercializācija, tiek saglabāts līdzsvars starp:
- sabiedrības interesi par efektīvu publisko resursu izmantošanu,
- izgudrotāju motivāciju turpināt attīstīt savus rezultātus,
- un institūcijas tiesībām saņemt atlīdzību, ja izgudrojums iegūst tirgus vērtību.
 
Tādējādi tiek veicināta praktiska zinātnisko rezultātu izmantošana un samazināts risks, ka potenciāli noderīgi risinājumi paliek neizmantoti.

20.4. ja komercializācijas procesā (piemēram, izsolē vai citā tirgus cenas noteikšanas procedūrā) netiek saņemti pieteikumi vai netiek noslēgts līgums par tiesību atsavināšanu, attiecīgās tiesības var nodot izgudrotājiem, bet, ja viņi tās neizmanto, – citām ieinteresētām personām, vienlaikus noslēdzot vienošanos, kas paredz taisnīgas atlīdzības izmaksu valsts zinātniskajai institūcijai gadījumā, ja nākotnē tiek īstenota sekmīga komercializācija.

Aicinām dzēst piebildi par autoratlīdzību, ņemot vērā, ka tas faktiski netiek īstenots (un īsti nevar tikt īstenots), tiesību saņēmējam norēķinoties ar valsts zinātnisko institūciju.

Ja ir domāts kāds jauns izmaksu modelis, lūgums skaidrot.
 

22.2. periodiska samaksa (piemēram, ikgadēja maksa vai autoratlīdzība);

Redakcionāls labojums.
 

VI.Zinātniskās institūcijas izgudrotāja tiesību uz taisnīgu atlīdzību no  tiesību uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni komercializācijas rezultātā gūtajiem ienākumiem noteikšanas principi, nosacījumi un kārtība.

Redakcionāls papildinājums.
 

26.1. atlīdzība tiek izmaksāta ne retāk kā vienu reizi gadā, ja attiecīgajā gadā tiek saņemti ienākumi no attiecīgās tiesības uz zinātību, tehnoloģiju, izgudrojumu vai augu šķirni, ja iekšējā kārtībā nav noteikts citādi;

Nosaka, ka jāinformē un jāslēdz atlīdzības līgums pēc pirmo ienākumu gūšanas, lai gan iepriekšējos punktos ir nepārprotami rakstīts par “neto ieņēmumiem”. Precizēt, kā īsti ir domāts.
 

-

Nepieciešams precizējums par  laika ierobežojumu, cik ilgi vai par cik senu periodu tas ir.
 

-

Aicinām dzēst punktu un neradīt mākslīgu starpposma apstrīdēšanas instanci. Rosinām, lai minētie jautājumi tiek skatīti atbilstoši vispārīgajam pārkāpumu un to izskatīšanas procesa ietvaram nacionālā mērogā.
Tāpat tas kopumā nav saimnieciski no valsts puses, ņemot vērā, ka iekš IZM tiek radīts jauna atbildība, kas noteikti paredzētu arī jaunu procesu izstrādi, cilvēkresursus u.tml.
 

Ieguldījumi jaunuzņēmumu pamatkapitālā ir saistīti ar ļoti augstu vērtības zudumu risku, līdz ar to MK noteikumu projektā nepieciešams skaidri noteikt, ka personas, kas pieņem lēmumu nav atbildīgas par zaudējumiem, ja ir ievērotas noteiktās procedūras.
 

Jauns punkts šādā redakcijā: Amatpersonas un darbinieki, kas piedalījušies lēmumu pieņemšanā, par vēlāk faktiski iestājušos vērtības zudumu materiālu vai disciplināru atbildību nenes, ja lēmums pieņemts, pilnībā ievērojot šajos noteikumos un iekšējā kārtībā noteikto procedūru, interešu konflikta neesamību un dokumentēšanas prasības, un ja nav tīšas rīcības vai rupjas neuzmanības. Atbildība iestājas, ja būtiski pārkāpta procedūra, apzināti noklusēta būtiska informācija, pārkāpts interešu konflikta regulējums vai neievēroti šo noteikumu 34. punktā noteiktie riska ierobežojumi bez noteikumu 37. punktā paredzētās saskaņošanas.

Nepieciešams precizēt, jo nav saprotams, kas ir domāts ar “gada budžeta pārpalikumu pēc pamatdarbības finansēšanas” – vai tas ir domāts no naudas plūsmas vai uzkrāšanas. Visticamāk, ja ZI pēc uzkrāšanas nespēj nodrošināt pozitīvu finansiālās darbības rezultātu, tad tai nebūtu jānodarbojas ar ieguldījumiem jaunuzņēmumos.
 

-

Lūgums precizēt šī punkta būtību un konkrētās procesuālās darbības, kuras Izglītības un zinātnes ministrija plāno veikt, ja tiek pārsniegts noteikumos minētais risku līmenis. Tāpat būtu nepieciešams skaidrot, vai šādā situācijā ministrija sniegs atbalstu valsts zinātniskajai institūcijai. Tas ir būtiski, jo, iestājoties attiecīgajai situācijai, ir nepieciešama operatīva un stratēģiska rīcība, lai novērstu negatīvās sekas.

Nav skaidrs mērķis, t.sk. nepieciešamība iesaistīt IZM, jeb būtu jāsāk ar ziņojumu padomei, kas ir atbildīga par ZI/AI darbību un secīgi, ja riski tiešām ir nesamērīgi, tad jāiesaista IZM. Jo tīri teorētiski, ZI/AI var būt miljonos pieejams finansējums, bet šajā darbības virzienā tiek ieguldīti pārdesmit tūkstoši un tikai par to, ka būs pārsniegts riska līmenis, tad jāsaskaņo darbība ar IZM? Vai arī bija domāts, ka jāsaskaņo augstāka riska ieguldījums? Ja tā, tad neatbilst labajai praksei, jo process varētu būt smagnējs, kas neatbilst dinamiskajai jaunuzņēmumu videi.
 

-