Atzinums

LDDK iebilst pret Projekta 6.punktu KEM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 6.punktā KEM piedāvā piemērot atbalstu maksas samazinājumam par patērētās elektroenerģijas pirmajām 100 kWh neatkarīgi no mājsaimniecības lieluma, kas būtu pieņemami, ja Latvijā visas mājsaimniecības būtu vienādas. Ņemot vērā, ka Latvijā visas mājsaimniecības nav vienādas, šāds regulējums ir pretrunā ar Satversmes 91.pantā ietverto Vienlīdzības principu. Piemēram, piemērojot atbalstu maksas samazinājumam par 100 kWh vienas personas mājsaimniecībai, viena persona saņem 100 kWh atbalstītas elekrroenerģijas. Savukārt četru personu mājsaimniecībā atbalsts uz vienu personu ir 25 kWh.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta 9.punktu KEM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta 9.punktā KEM piedāvā piemērot atbalstu  par patērēto centralizēto siltumenerģiju laikposmā no 1.oktobra līdz 30.aprīlim, ja vismaz piecu statistiski lielāko Latvijas pilsētu Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (turpmāk – Regulators) apstiprinātais siltumenerģijas ražošanas tarifs trīs mēnešus pārsniedz 111 euro par megavatstundu.
LDDK ieskatā atbalsta nepieciešamība mājsaimniecībām izriet nevis no 5 statistiski lielāko Latvijas pilsētu siltumenerģijas ražošanas tarifa, bet no centralizētās siltumapgādes siltumenerģijas gala tarifa konkrētajā administratīvajā vietā. Ņemot vērā, ka attiecībā uz centralizētās siltumapgādes tarifiem Latvijā nav ieviests Universālā pakalpojuma princips (ģeogrāfiskajā izpratnē), kā arī ņemot vērā siltumenerģijas ražošanā pastāvošo mēroga efektu un būtiskās patēriņa blīvuma atšķirības, kā arī to, ka dažās lielajās pilsētās apkurē var izmantot elektroenerģijas ražošanas atlieku siltumu, jau šobrīd ir izveidojusies situācija, ka vairākās apdzīvotajās vietās mājsaimniecības ar zemāku vidējo ienākumu līmeni, nekā minētajās 5 apdzīvotās vietās, ir spiestas ilgstoši maksāt augstāku tarifu bez atbalsta.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta 13.punktu KEM piedāvātajā redakcijā.
Pamatojums
Projekta 13.punktā KEM piedāvā piemērot maksas samazinājumu 8 euro apmērā rēķina summai par patērēto elektroenerģiju, neiekļaujot tajā maksu par sistēmas pakalpojumiem un pievienotās vērtības nodokli. Ņemot vērā, ka šī normatīvā akta ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu, pamatojoties uz datiem par mājsaimniecības lielumu, ir jāņem vērā Satversmes 91.pantā ietvertais Vienlīdzības princips. Kā iepriekš minēts, Satversmes  tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos nosacījumiem ir jābūt vienādiem, savukārt atšķirīgos apstākļos - atšķirīgiem.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta 16.punktu KEM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta 16.punktā KEM piedāvā maksas samazinājumu par patērēto elektroenerģiju nepiemērot mājsaimniecības lietotājiem, kuriem ir parādsaistības pret elektroenerģijas tirgotāju. LDDK ieskatā atbalsta pasākumi ir jānodala no pakalpojuma sniedzēja un lietotāja savstarpējiem norēķiniem, pretējā gadījumā atbalsts var nesasniegt pašas vārīgākās mērķgrupas. Ja valsts rezervē finansējumu energoapgādes izmaksu valsts atbalsta nodrošināšanai trūcīgākajām mājsaimniecībām, tad nav skaidrs pamatojums, kādēļ mājsaimniecībām, kuras kvalificējas 2.punktam (iespējams, vistrūcīgākajām) valsts to atņems. Ja gadījumā rēķins savlaicīgi nav samaksāts, tad, ja nav iepriekšējā punktā minētie apstākļi, tad parādsaistības ir kārtojamas pakalpojuma sniedzēja un klienta starpā, savukārt valsts atbalsta summai ir jānonāk pie pakalpojuma sniedzēja, tādā veidā samazinot kārtējo rēķinu par atbalsta periodu.
Savukārt, ja konkrētā mājsaimniecība kvalificējas 2.punktam un tajā ir bērni, tad valstij vajadzētu nodrošināt, ka šāda mājsaimniecība nepaliek bez elektroapgādes. Iespējams, ka var samazināt pieļaujamo slodzi, bet mājsaimniecībām, kurās ir bērni, ir jānodrošina apgaismojums, mācībām nepieciešamo viedierīču un veļas mašīnas pieslēgšanas iespējas.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta 23.punktu KEM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta 23.punktā KEM piedāvā mājsaimniecības lietotājiem, lietotājiem, kuru gazificētais objekts ir daudzdzīvokļu dzīvojamā māja, kurā ir mājsaimniecības, kā arī lietotājiem, kuru gazificētajā objektā ir mājsaimniecība, piemērot maksas samazinājumu 110 euro apmērā rēķina summai par patērēto dabasgāzi, ja mājsaimniecības dabasgāzes patēriņš gazificētajā objektā mēnesī ir no 221 kilovatstundas (21 kubikmetra), bet ne vairāk, kā 50% no mājsaimniecības rēķina summas par patērēto dabasgāzi. Tā kā Latvijā visas mājsaimniecības nav vienādas, šāds regulējums ir pretrunā ar Satversmes 91.pantā ietverto Vienlīdzības principu. Ņemot vērā, ka šī normatīvā akta ietvaros ir paredzēts sniegt atbalstu, pamatojoties uz datiem par mājsaimniecības lielumu, ir jāņem vērā Satversmes 91.pantā ietvertais Vienlīdzības princips. Kā iepriekš minēts, Satversmes  tiesa vairākos spriedumos ir atzinusi, ka vienādos faktiskajos un tiesiskajos apstākļos nosacījumiem ir jābūt vienādiem, savukārt atšķirīgos apstākļos - atšķirīgiem.
 

-

LDDK iebilst pret Projekta 33., 34. un 35. punktu KEM piedāvātajā redakcijā
Pamatojums
Projekta 33., 34. un 35.punktā KEM piedāvā mājsaimniecībām, kuras centralizētās siltumapgādes pakalpojumu saņem no siltumapgādes komersanta, atbalstu noteikt 50 procentu apmērā no starpības starp apstiprināto siltumenerģijas tarifu esošajā apkures sezonā un Regulatora apstiprināto siltumenerģijas tarifu mediānu. LDDK ieskatā siltumenerģijas tarifu mediāna nevar būt atskaites mēraukla atbalstu noteikšanai šādu iemeslu dēļ:
1) Mediāna ir viduslielums. Tas nozīmē, ka daļa tarifu ir virs šī viduslieluma un daudzu apdzīvoto vietu iedzīvotāji ilgstoši un regulāri maksā šādu tarifu bez atbalsta. Piemēram, Latvijā zemākais centralizētās siltumapgādes tarifs ir 56,48 euro par MWh, savukārt augstākais – 176,54 euro par MWh. Augstākais tarifs vairāk nekā 3 reizes pārsniedz zemāko, un tarifu starpība pārsniedz 120 euro par MWh. No tā izriet, ka atbalsta periodā atbalstu saņemtu arī tādu apdzīvoto vietu iedzīvotāji, kuru tarifs ir ievērojami zemāks, nekā citās apdzīvotās vietās regulāri maksājamais tarifs;
2) izmantojot mediānu par atskaites mēraukla atbalstu noteikšanai kombinācijā ar atbalsta intensitāti 50% ļoti ievērojami resursi tiktu tērēti atbalstam apdzīvotajās vietās ar relatīvi zemu tarifu, savukārt apdzīvotajās vietās ar augstu tarifu izmaksu kompensācijas līmenis nebūtu pietiekams. Piemēram, pieņemot, ka mediāna ir 80 euro, ievērojami resursi tiktu tērēti atbalstam lielajās pilsētās, nodrošinot samazinājumu tādam tarifam, par kādu Ādažu, Saulkrastu, Zvejniekciema, Jūrkalnes, Ventavas, Užavas un Stiklu ciema iedzīvotāji varētu tikai sapņot. Savukārt Stiklu ciema iedzīvotājiem arī tarifs ar atbalsta maksājumu vēl arvien būtu vismaz pusotru reizi augstāks, nekā lielajās pilsētās. Ņemot vērā reģionālās vidējo ienākumu atšķirības, ar šādu risinājumu var mazināt maksājumu svārstības, bet nevar novērst augstu energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz to apdzīvoto vietu iedzīvotāju labklājību, kurās ilgstoši ir augsti energoresursu centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifi.

Lai efektīvi izmantotu resursus, kā arī mazinātu augstu energoresursu cenu negatīvo ietekmi uz to apdzīvoto vietu iedzīvotāju labklājību, kurās ilgstoši ir augsti energoresursu centralizētās siltumapgādes pakalpojumu tarifi, atbalsta sniegšanas atskaites mērauklai ir jābūt ievērojami augstākai par siltumenerģijas tarifu mediānu (ar koeficientu 1,3 līdz 1,5), savukārt atbalsta intensitātei pārsniedzot šo lielumu ir jābūt ievērojami augstākai ( 80% līdz 90%).
 

-