Atzinums

SABIEDRĪBAS NOSKAŅA ATTIECĪBĀ UZ PLĀNOTO DARBĪBU
Sabiedrības attieksme pret ieceri ir bijusi viena no visskaļākajām Latvijā. Absolūtais vairākums Sakas pagasta un Pāvilostas iedzīvotāju, viesu un ieinteresēto publiski ar balsi vai vārdu izteikuši savus argumentus PRET ieceres realizāciju:
Atklāto vēstuli Prezidentam 2024.gadā parakstīja 444 iedzīvotāji, lūdzot apstādināt ieceres turpmāku virzību;
Pāvilostas tūrisma biedrības aptaujā 791 respondents norādīja, ka Pāvilostas pievilcība tiks apdraudēta, ja projekts tiks realizēts;
Pirmās redakcijas sabiedriskajā apspriešana piedalījās 213 dalībnieki, no kuriem visi (izņemot ar projekta attīstītājiem saistītās personas) piecēlās kājās paužot savu attieksmi PRET ieceri;
Iesniegumu PRET k2Ventum 3. redakciju 2025.gadā parakstīja 318 vietējo iedzīvotāju;
Konferencei 2025.gada februāri pietiecās vairāk kā 150 klausītāji;
Manabalss iniciatīva «Par Kurzemes piekrasti bez vēja elektrostacijām» 2025.gadā savāca 10 170 parakstus tādejādi aizstāvot Aizsargjoslu likumā noteiktās normas.
k2Ventum 3.redakcijas sabiedriskā apspriešanā piedalījās klātienē un attālināti piedalījās 689 cilvēki
MK akcepts šim projektam pieviltu tūkstošiem šīs valsts iedzīvotāju, kas jūt draudus par savām mājām, mīļāko vasaras galamērķi kā arī Latvijas bagātību. Nevienā no IVN stadijām šī apjoma sabiedriskā iesaiste NAV novērtēta. Uz sabiedrības jautājumiem NAV atbildēts pēc būtības. Sabiedrība ir maldinātā, mānīta, uzpirkta un ietekmēta, lai tikai attīstītājs iegūtu labvēlīgu lēmumu.

-

APGRŪTINĀJUMS ZEMJU ĪPAŠNIEKIEM
MK Vispārīgie teritorijas plānošanas, izmantošanas un apbūves noteikumiNr.240 paredz vēja elektrostaciju izbūvi ne tuvāk kā 800m no dzīvojamās apbūves līdz vēja elektrostacijām ar jaudu virs 2MW. Ja noteikumu norma tiek piemērota, tad rodas situācija, izvietojot vēja elektrostaciju uz zemes īpašnieka robežas, ievērojot 800m attālumu, daļa īpašuma ir apgrūtināta un nekāda turpmākā dzīvojamā apbūve šajā teritorijā nav pieļaujama. Tā vēja elektrostacijas izbūve pārkāpj Satversmē nodefinētās tiesības uz īpašumu un tā izmantošanas tiesības.
k2Ventum projekta kontekstā šādi ir 6 māju īpašnieki, no kuriem dažiem apgrūtinātās zemes joslas platums ir gandrīz 300m.
Projekta MK akcepts rada būtisku Satversmē nodefinēto tiesību pārkāpumu!

-

NEPATIESA INFORMĀCIJA EVA ATZINUMĀ
“K2 Ventum vēja elektrostaciju parka būvniecība un elektropārvades pieslēguma izveide Dienvidkurzemes novadā un Kuldīgas novadā, Ietekmes uz vidi novērtējuma ziņojuma, ceturtajā redakcijā ir nepatiesi norādīts (2.4.punkts), ka K2Ventum vēja parka būvniecības iecere atbilst spēkā esošajam teritorijas plānojumam un tiesību aktiem.
Pašlaik spēkā esošajā teritorijas plānojumā šī teritorija nav vēja parku būvniecībai atļautā zona, kā arī pašvaldība ir noraidījusi attīstītāja iesniegumu lokālplānojuma izstrādei.
 Enerģētikas un vides aģentūras atzinumā paustais ir nepatiess, kas norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs.

-

NEATBILSTĪBA TERITORIJAS PLĀNOJUMAM
Vēja parka teritorijā piemērojami Pāvilostas novada teritorijas plānojuma 2012. – 2024.gadam Teritorijas izmantošanas un apbūves noteikumi (turpmāk – “TIAN”).
TIAN 303. punktā ir noteikts: “Vēja elektrostaciju ar maksimālo jaudu vairāk kā 20 kilovati plānošana un būvniecība, kā arī esošo izmantošana atļauta tikai teritorijas plānojuma grafiskās daļas noteiktajās vietās Lauku zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9.”
K2 vēja parks neatrodas zemēs ar indeksiem LR – 5 un LR – 9, līdz ar to tā būvniecības iecere neatbilst TIAN, kas norāda, ka vēja parka teritorija ir pretrunā ar aktuālo teritorijas plānojumu, ka norāda, ka šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs
AIZSARGJOSLU LIKUMA NEIEVĒROŠANA
Absolūti liekākā daļa paredzētās vēja parka teritorijas atrodas Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā.
Aizsargjoslu likuma 36.panta pirmās daļas 2.punktā noteikti šādi ierobežojumi Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā: “ārpus pilsētām un ciemiem uz katra zemes īpašuma atļauts izvietot vienu viensētu ar palīgēkām, viesnīcu un tai līdzīga lietojuma ēku, tūrismam nepieciešamo skatu torni, šajā pantā minēto infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvi atbilstoši vietējās pašvaldības teritorijas plānojumam. Sadalot zemes gabalu vairākos zemes gabalos, katra zemes gabala platība nedrīkst būt mazāka par trim hektāriem, izņemot gadījumus, kad atdalāmais zemes gabals ir nepieciešams šajā pantā minētās infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvniecībai vai uzturēšanai un tā apbūves nosacījumus paredz vietējās pašvaldības teritorijas plānojumā”.
VES navstarp Aizsargjoslu likuma 36.pantā norādītajām “infrastruktūras vai inženierkomunikāciju būvēm”. Līdz ar to VES būvniecība Baltijas jūras un Rīgas līča piekrastes aizsargjoslā, tajā skaitā 5 km ierobežotas saimnieciskās darbības joslā, ir aizliegta.
EVA atzinumā tiek apgalvots, ka Aizsargjoslu likuma normas nav jāpiemēro, jo tās esot pretrunā jaunākam normatīvajam aktam – Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās
energoapgādes būvju būvniecības kārtības likums
Aizsargjoslu likuma normas ir uzskatāmas par speciālajām normām, kuras attiecas uz noteiktām teritorijām ar īpašu regulējumu, un tām ir augstāks spēks par Enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai nepieciešamās atvieglotās energoapgādes būvju būvniecības kārtības likumu, kurš attiecas uz visu Latvijas teritoriju.
Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!

-

IVN NORMU IEVĒROŠANA – CILVĒKA VESELĪBA
IVN ietvaros modelētie trokšņa un zemfrekvences trokšņa rezultāti, kā arī mirgošanas rādījumi vairākās viensētās būtiski pārsniedz izmantotos robežlielumus.
Tā kā Latvijā nepastāv šo parametru ierobežojošo normatīvu un kontroles mehānismu ierosinātāja solījumi tos ievērot nerada paļāvību. Neesoši normatīvi zemas frekvences trokšņa novērtējumā apdraud iedzīvotājus no vēja parka radītām veselības problēmām.
Kā to pierāda starptautiski pētījumi, vēja parku attīstītāji nenodrošina patiesās trokšņa fiziskās sajūtas novērtējumu. IVN zemas frekevnces torksnis tiek novērtēts neatbilstošā fizikālā skalā.
Latvijā nav definēts konkrēts mehānisms iedzīvotāju komunikācijai ar izstrādātāju trokšņa līmeņu pārsniegšanas gadījumā. MK akcepts šāda veida projektiem rada apdraudējumu sabiedrības veselībai.

-

IVN ZIŅOJUMA APSPRIEŠANA
Projekta ietekmes uz vidi ziņojuma 4. redakcija būtiski atšķiras no publiski apspriestās 3. redakcijas — tajā ir mainīts vēja turbīnu skaits un izvietojums, ieviesta jauna B alternatīva, mainot atmežojamās teritorijas un pievedceļu konfigurāciju. Šādas izmaiņas kvalificējas kā “būtiskas izmaiņas”, kas saskaņā ar likuma “Par ietekmes uz vidi novērtējumu” mērķi, Orhūsas Konvencijas 6. pantu un Direktīvas 2014/52/ES 6. pantu prasa atkārtotu sabiedrisko apspriešanu.
Tā kā šāda apspriešana nav organizēta un nav notikusi, tad atzinums ir izdots, būtiski pārkāpjot sabiedrības līdzdalības un tiesiskuma principus. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!

-

SABIEDRĪBAS IEBILDUMI
Ziņojuma 4. redakcijā nav izvērtēti sabiedrības iebildumi par ietekmes uz vidi novērtējuma 3. redakciju. Minētie iebildumi ir būtiski, tomēr 4. redakcijā šie iebildumi nav ne izvērtēti, ne noraidīti ar argumentiem, bet vienkārši ignorēti. Tas ir pretrunā Novērtējuma likuma 15. panta trešajai daļai, Ministru kabineta 2015. gada 13. janvāra noteikumu Nr.18 “Kārtība, kādā novērtē paredzētās darbības ietekmi uz vidi un akceptē paredzēto darbību” 2. pielikuma 18. punktam un Direktīvas 2014/52/ES 6. panta prasībām  nodrošināt, lai sabiedrībā izteiktie viedokļi un iebildumi tiktu ņemti vērā pirms atzinuma pieņemšanas.
Šāds būtisku argumentu neizvērtējums padara gan ziņojuma 4. redakciju, gan atzinumu par procesuāli un materiāltiesiski nepilnīgu un prettiesisku. Ievērojot tiesisko kārtību, šādas ieceres MK akcepts būtu pretlikumīgs!
IVN NORMU IEVĒROŠANA – DABA
Dabas aizsardzības pārvalde nav atbalstījusi projekta attīstītāja IVN paustā nosacījuma “Tiks ņemts vērā būvprojekta izstrādes laikā” izmantošanu. IVN Ziņojumam ir jāsniedz pamatota informācija par sagaidāmajām ietekmēm un jāparedz konkrēti pasākumi to mazināšanai un nevar atsaukties uz pasākumiem, kas tikai “tiks izvērtēti”, bet nav zināms, vai tiks ņemti vērā būvprojektā.
Dabas aizsardzības pārvalde nav guvusi pārliecību par to, vai un kādā apmērā plānots ievērot sugu un biotopu ekspertu atzinumos izvirzītās rekomendācijas un nosacījumus, lai varētu izdarīt secinājumu, ka Paredzētajai darbībai nebūs būtiskas ietekmes uz biotopiem un īpaši aizsargājamām vaskulāro augu sugām.

-

Pašlaik valstī nepastāv nekāda regulējuma, kas noteiktu VES ietekmes apmēra nozīmīgumu, līdz ar to ir milzīga vieta interpretācijai, kas no pašreizējās pieredzes ar vēja attīstītājiem nebūs vērsta uz iedzīvotāju un dabas pasargāšanu. Šāda projekta MK akcepts varētu neatgriezeniski ietekmēt piekrastes biotopu un vaskulāro augu sugas.
ZEMES ĪPAŠNIEKU AKCEPTS
Vairākām ieceres teritoriju sarakstā iekļautām zemes vienībām nav ņemtas vērā Vispārīgo plānošanas noteikumu 163.punkta prasības. Iesniegumam nav pievienota informācija par zemes īpašnieku informēšanu par plānotajiem Teritorijas plānojuma grozījumiem, kā arī nav pievienota neviena zemes īpašnieka piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmainītu Teritorijas plānojumā noteiktās funkcionālās zonas no Mežu teritorijas (M) un Lauku teritorijas (L) uz jaunu indeksētu apakšzonu funkcionālajās zonās
Meža teritorija (M) un Lauku zemes (L), kurās tiktu pieļauta energoapgādes uzņēmuma apbūve,
ietverot vēja elektrostaciju un vēja parku izvietošanas iespējas, kā arī veikt no tā izrietošas izmaiņas.
Ierosinātājam akcepta saņemšanai jāiesniedz zemes īpašnieku piekrišana lokālplānojuma izstrādei, lai izmanītu funkcionālās zonas ar iespēju būvēt vēja elektrostacijas. Bez zemes īpašnieku piekrišanas MK akcepts ir prettiesisks!

-