Atzinums

Vēršam uzmanību, ka akcionāri un dalībnieki saskaņā ar Komerclikumu var būt tikai komercsabiedrībām (proti, kapitālsabiedrībām) un atbilstoši Komerclikuma 1. panta otrajai daļai tās tiek dibinātas peļņas gūšanas nolūkā, līdz ar to nevalstiskās organizācijas nevar būt komercsabiedrība un tai nevar būt akcionāri un dalībnieki. Attiecīgi lūdzam precizēt likumprojekta 1. panta pirmās daļas 3. punktu. Vienlaikus aicinām kritiski izvērtēt Padomes 2022. gada 14. decembra Direktīvas (ES) 2022/2523 par globāla minimāla nodokļa līmeņa nodrošināšanu starptautisku uzņēmumu grupām un lielām vietējām grupām Savienībā (turpmāk - direktīva Nr. 2022/2523) latviešu valodas versijā lietoto terminoloģiju, kas vietām varētu būt nekorekta, un salīdzināt to ar citās šīs direktīvas valodu versijās lietoto terminoloģiju, piemēram, angļu valodas versijā, kas atsevišķos gadījumos varētu būt atbilstošāka.
 

-

Lūdzam izvērtēt likumprojekta 1. panta pirmās daļas 5. punktā norādītās likvidācijas atbilstību Latvijas tiesību tiesību sistēmā noteiktajai likvidācijas procedūrai. Vienlaikus norādām, ka minētais punkts ir pretrunīgs, jo sanāk, ka, likvidējot nevalstisko organizāciju, aktīvi tiek atgriezti pašai nevalstiskajai organizācijai. Papildus aicinām likumprojektā lietot terminoloģiju, kas atbilst Latvijas tiesību sistēmai, jo nav skaidrs, kas saprotams ar terminiem "valdība", "valdības struktūrvienība", "politiski adminisratīva vienība".
Skaidrojam, ka burtiska direktīvu normu pārkopēšana nacionālajā tiesību aktā ne vienmēr palīdz sasniegt direktīvā noteikto mērķi. Ņemot vērā, ka direktīvu pārņemšanas procesā svarīgākais ir nodrošināt direktīvas mērķa sasniegšanu, dalībvalstij ir jāizvēlas tāda direktīvas normu pārņemšanas forma un metode, kas atbilstu gan tās nacionālajai tiesību sistēmai, gan arī Eiropas Savienības prasībām (vairāk par pārņemšanas metodēm sk. Tieslietu ministrijas 2014. gada Eiropas Savienības tiesību aktu ieviešanas rokasgrāmatā, kas pieejama: https://www.tm.gov.lv/lv/metodiskie-ieteikumi). Svarīgi ir ņemt vērā ne tikai pašas direktīvas normu saturu, bet arī nacionālā tiesību akta, kurā direktīvu plānots pārņemt, juridisko valodu un tehniku.

 

-

No likumprojekta anotācijā sniegtās informācijas izriet, ka atbilstoši Eiropas Komisijas sniegtajam skaidrojumam (konsultācijām ar Eiropas Komisiju) par direktīvas Nr. 2022/2523 50. panta 1. punktā ietverto rīcības brīvību pilnīgas attiecīgās direktīvas prasību pārņemšanas termiņš ir seši gadi, sākot no 2023. gada 31. decembra. Likumprojekta anotācijā arī norādīts, ka attiecīgajā laika periodā Latvija turpinās darbu pie šīs direktīvas pilnīgas pārņemšanas, paredzot, ka direktīvas 3. panta 5., 9., 10., 17.-19., 26., 28., 29., 35.-39., 41.-44. punkts un tās 5.- 49. pants tiks pārņemts nacionālajā tiesību sistēmā līdz 2029. gada otrajai pusei. Saistībā ar minēto lūdzam nodrošināt laicīgāku minētajās direktīvas vienībās ietverto prasību pārņemšanu, nodrošinot arī samērīgu pārejas periodu privātpersonām, uz kurām attieksies ienākuma iekļaušanas noteikums (IIR) un nepietiekami apliktas peļņas noteikums (UTPR). Piemēram, paredzot minētās prasības pārņemt līdz 2029. gada pirmajai pusei (jūnijam), atbilstoši precizējot likumprojekta anotācijas 5. sadaļā ietverto informāciju, to attiecīgi atrunājot arī Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektā.

-

Vēršam uzmanību, ka normatīvajos aktos par nodokļiem un nodevām lietots termins "rezidences valsts", tādēļ aicinām nepārkopēt direktīvā Nr. 2022/2523 lietoto terminoloģiju, bet ievērot Latvijas normatīvajā sistēmā lietoto terminoloģiju, tādējādi nodrošinot korektu direktīvā noteikto mērķu sasniegšanu.

-

Pamatojoties uz Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr. 617 "Tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes izvērtēšanas kārtība" 9.19. apakšpunktu, lūdzam papildināt likumprojekta anotācijas 5.4. sadaļas 1. tabulu ar skaidrojumu par direktīvas Nr. 2022/2523 50. panta 3. punktā, 51. pantā un 52. panta 1. punktā ietverto prasību pārņemšanu.

-