Atzinums

Pirms noteikt jaunu vai projektā pārņemt jau spēkā esošu administratīvās atbildības pamatu, jāizvērtē vismaz šādi kritēriji: 1) administratīvā akta prioritātes princips; 2) sabiedriskās kārtības mērķa sasniegšanas efektivitāte; 3) problēmsituācijas attiecināmība uz publiski tiesiskajām attiecībām; 4) problēmsituācijas bīstamība un kaitīgums; 5) aizliegums paredzēt administratīvos sodus par administratīvā akta labprātīgu neizpildīšanu (Māliņa I. Jaunu administratīvo pārkāpumu sastāvu veidošana. Grām.: Administratīvo pārkāpumu tiesības. Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Sagatavojis autoru kolektīvs. E. Danovska un G. Kūtra zinātniskajā redakcijā. Rīga: Tiesu namu aģentūra, 2020, 54. lpp.). Nozīmīgs rādītājs ir arī problēmsituācijas aktualitāte, proti, vai attiecīgi pārkāpumi faktiski tiek izdarīti pietiekami bieži, lai par to būtu nepieciešams paredzēt administratīvo atbildību, vai esošais regulējums nav novecojis (sal. Informatīvais ziņojums "Nozaru administratīvo pārkāpumu kodifikācijas ieviešanas sistēmas īstenošana", 03.03.2020., 2. lpp. Pieejams: http://polsis.mk.gov.lv/). Iepazīstoties ar projektu un tā anotāciju secināms, ka šāds izvērtējums nav veikts.
 

-

No attiecīgās normas redakcijas nav skaidrs kādā procesā paredzēts piemērot attiecīgo sodu. Ja ar šo normu ir paredzēts noteikt administratīvo atbildību par starpniecības pakalpojumu sniegšanu bez iekļaušanas reģistrā, tad lūdzam normu noformēt atbilstoši līdzšinējai praksei, tostarp, projektu papildinot ar attiecīgu nodaļu.

-

Lai veicinātu tiesību sistēmai atbilstošu un savstarpēji koordinētu grozījumu izdarīšanu Administratīvās atbildības likumā un nozaru likumos saistībā ar administratīvās atbildības jautājumiem, ar tieslietu ministra 2021. gada 22. janvāra rīkojumu Nr. 1-1/18 ir izveidota Administratīvās atbildības likuma pastāvīgā darba grupa. Tieslietu ministrija vairākkārt ir aicinājusi ministrijas tiesību aktu projektus, kas saistīti ar administratīvās atbildības jautājumiem, pirms to izsludināšanas Valsts sekretāru sanāksmē nosūtīt Tieslietu ministrijai izvērtēšanai Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajā darba grupā (elektroniskā pasta adrese: aal@tm.gov.lv). Tiesību akta projektam pievienojama arī anotācija un viegli uztverams spēkā esošā un paredzētā regulējuma salīdzinājums.
Līdz ar to, ja projektā tiks saglabāts administratīvās atbildības regulējums, lūdzam projektu un projekta anotāciju, kurā ietverts šajā atzinumā minētajiem kritērijiem atbilstošs skaidrojums, vispirms nosūtīt izskatīšanai Administratīvās atbildības likuma pastāvīgajai darba grupai.


 

-

Vēršam uzmanību, ka atbilstoši Administratīvās atbildības likuma noteikumiem 400 naudas soda vienības ir maksimālais fiziskai personai piemērojamais naudas soda apmērs, tāpēc šāda apmēra noteikšanai ir nepieciešams atbilstošs pamatojums.

 

-

Nav saprotams pamatojums juridiskajām personām paredzētajam naudas soda apmēram, ievērojot, ka apmērs noteikts neievērojot Administratīvās atbildības likuma 16. panta noteikumus.
 

-

Normu par kompetenci administratīvā pārkāpuma procesā lūdzam noformēt atbilstoši līdzšinējai praksei.

-

Tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam precizēt Pārejas noteikumus, ņemot vērā, ka Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 12. panta pirmā daļa, kas paredz pienākumu nekustamā īpašuma darījumu starpniekam katru gadu līdz 31. janvārim sniegt Ekonomikas ministrijai informāciju par iepriekšējā kalendāra gadā noslēgtajiem starpniecības pakalpojumu līgumiem, norādot to skaitu un darījumu summas, un apmeklētajiem kvalifikācijas celšanas pasākumiem, ir spēkā kopš 2020. gada 1. augusta. Turklāt likumprojekta 2. pants (par grozījumu Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 6. panta ceturtajā daļā), kurā ir ietverta atsauce uz likuma 12. panta pirmo daļu, neparedz  Nekustamā īpašuma darījumu starpnieku darbības likuma 6. panta ceturtās daļas vēlāku spēkā stāšanos.

-