Atzinums

1. Ministru kabineta kārtības ruļļa regulējums paredz ievērojamu Ministru kabineta tiesību aktu projektu klāstu, par kuriem nepieciešams saskaņojums no Tieslietu ministrijas. Tā kā tiesību aktu projektu skaits ik gadu tikai pieaug, tad arī nepieciešamība sniegt atzinumu turpina pieaugt. Ja 2022.gadā saskaņošanai ar Tieslietu ministriju ir virzīti apmēram 300-400 šādu projektu, tad 2023.gadā – jau vairāk par 700. Izvērtējot tiesību aktu projektu izstrādes tendences 2024. gada pirmajā pusgadā, ar Tieslietu ministriju saskaņojamo tiesību aktu projektu skaits turpina pieaugt un 2024. gadā kopumā varētu pārsniegt 900 vai pat vēl vairāk, jo īpaši ņemot vērā pieaugošos privātpersonu nekustamo īpašumu atsavināšanas sabiedrības vajadzībām gadījumus (Rail Baltica būvniecības un ceļu būvniecības mērķiem, Sēlijas poligona un robežas būvniecības mērķiem). Liela daļa no Tieslietu ministrijas saskaņošanai nodotajiem tiesību aktu projektiem balstās uz spēkā esošā regulējuma piemērošanu (Publiskas personas mantas atsavināšanas likums, privatizācijas/reformas procesu regulējošie normatīvie akti, Sabiedrības vajadzībām nepieciešamā nekustamā īpašuma atsavināšanas likums) vai arī attiecas vienīgi uz konkrētām nozares ministriju politikas jomām. Šādi tiesību aktu projekti nav vērsti uz jauna regulējuma vai konceptuālu ideju vai politikas rīcības plānu piedāvāšanu, kuros savukārt ir būtiski vērtēt to atbilstību tiesību sistēmai.

2. Vairāku tiesību aktu projektu satura izvērtēšana neatbilst Tieslietu ministrijas kompetencei. Piemēram, Tieslietu ministrijai ir jāsniedz atzinumi arī valsts kapitālsabiedrību darbības nodrošināšanas jautājumos. Tieslietu ministrija nav nedz atbildīga par to, kā publiska persona nodrošina savas kapitālsabiedrības darbību piemēram, nosaka stratēģiskos mērķus vai izmaksājamās dividendes vai lemj par līdzdalības saglabāšanu, iegūšanu, palielināšanu, samazināšanu vai izbeigšanu kapitālsabiedrībā. Šo Ministru kabineta rīkojumu projektu kategorijas arī ir saistītas ar jau spēkā esošu ārējo normatīvo aktu regulējuma piemērošanu konkrētā individuālā gadījumā un neskar jautājumus par izmaiņām tiesību sistēmā (kā tas būtu ārējo normatīvo aktu grozījumu gadījumā). Līdz ar to Tieslietu ministrijas iesaiste šādu projektu saskaņošanā Vienotajā tiesību aktu projektu izstrādes un saskaņošanas portālā ir formāla.

Tādējādi, domājot par efektīvu valsts pārvaldi un savlaicīgu projektu virzīšanas nodrošināšanu, nepieciešams izvērtēt Tieslietu ministrijas sniegtā atzinuma lietderīgumu un nepieciešamību. Atteikšanās no atsevišķām funkcijām atbrīvotu tiesību aktu projektu saskaņošanā izmantotos valsts pārvaldē tik ierobežotos resursus (visu iesaistīto iestāžu) citiem sabiedrībai daudz svarīgāku problēmjautājumu risināšanai vai citiem būtiskākiem valsts tiesībpolitikas plānošanas, ieviešanas vai īstenošanas jautājumiem, kas dotu lielāku valsts pārvaldes pievienoto vērtību sabiedrībai kopumā.
 
Līdz ar to atsakoties no atsevišķu standartizētu Ministru kabineta rīkojuma projektu saskaņošanas, celtu valsts pārvaldes kapacitāti (tajā skaitā jūtami atvieglot tiesību aktu projektu izstrādātāju un Tieslietu ministrijas noslodzi).
 
Minētā mērķa sasniegšanai Tieslietu ministriju ir izstrādājusi attiecīgus priekšlikumus  grozījumiem Ministru kabineta kārtības rullī, kurus lūdzam iekļaut šajā tiesību akta projektā. Attiecīgu grozījumu iekļaušanas tiesību akta projektā gadījumā apliecinām gatavību sniegt nepieciešamo pamatojošo informāciju anotācijas papildināšanai. 

Papildināt 52.1.2. apakšpunktu ar apakšpunktiem šādā redakcijā:
"52.1.2.10. Ministru kabineta rīkojuma projektu par rīcību ar publiskai personai piederošu vai piekrītošu nekustamo īpašumu vai kustamo mantu;
52.1.2.11. Ministru kabineta rīkojuma projektu par privātpersonas nekustamā īpašuma atsavināšanu sabiedrības vajadzībām;
52.1.2.12. Ministru kabineta rīkojuma projektu par nacionālās sporta bāzes sastāvā ietilpstošo nekustamo īpašumu sastāva precizēšanu;
52.1.2.13. Ministru kabineta rīkojuma projektu par pirmtiesību izmantošanu un bezmantinieka mantas pārņemšanu valsts īpašumā;
52.1.2.14. Ministru kabineta rīkojuma projektu par publisku personu kapitālsabiedrību pārvaldību."
 

Valsts pārvaldei nemitīgi ir jācenšas uzlabot savu kapacitāti un mazināt birokrātiju. Šobrīd visai plaši izplatīta prakse ir tāda, ka projekta saskaņošanas laikā iebildumi tiek rakstīti par maznozīmīgiem jautājumiem, vai arī par jautājumiem, kas vispār netiek risināti izvērtējamajā projektā. Tā vietā iebildumu formā tiek piedāvāts risināt citus jautājumus attiecīgajā vai saistītajā jomā, uzspiežot alternatīvus risinājumus, vai aicinot risināt kompleksu problēmu uzreiz, nevis pakāpeniski.

Šādu iebilduma izteikšana par projektu, aizkavē tā tālāku virzību kā minimum uz 2 nedēļām, ja ne ilgāk. Projektu saskaņošana ar visām ieinteresētajām institūcijām pastāv tamdēļ, lai vispusīgi izvērtētu piedāvāto risinājumu konkrētai definētai problēmai un palīdzētu uzlabot tiesību akta projekta kvalitāti. Tāpēc iebildumiem pēc būtības ir jāattiecas uz piedāvātā risinājuma būtību, piemēram, piemērotību anotācijā definētās problēmsituācijas atrisināšanai, atbilstību Latvijas Republikas Satversmei un iederību tiesību sistēmā, finansēšanas kārtību, administratīvā sloga mazināšanu, u.c. jautājumiem, kas tieši izriet no projektā piedāvātā risinājuma. Par iebildumu pēc būtības būtu uzskatāms arī iebildums, kas pilnībā noraida piedāvāto risinājumu. Tomēr iebildumi, kas aicina risināt vēl citas konkrētajā jomā vai ar konkrēto jomu saistītā jomā esošas problēmas vai nepilnības, uzliek jaunus uzdevumus, kuriem nav plānots un paredzēts finansējums vai piedāvā alternatīvus risinājumus. Tas savukārt parasti rezultējas gan ar starpinstitūciju saskaņošanas sanāksmes organizēšanu, gan projekta izskatīšanu Valsts sekretāru sanāksmē. Šādā gadījumā projekta tālāka virzība var iekavēties no trim mēnešiem līdz pat gadam un vēl vairāk. Ņemot vērā, ka šāda veida iebildumi neattiecas uz skaņojamā projekta un tajā piedāvātā risinājuma būtību, tas rada nevajadzīgu birokrātisko slogu, kas liedz pietiekami ātri un efektīvi virzīt apstiprināšanai Ministru kabinetā tiesību aktu un politikas plānošanas dokumentus.

Ņemot vērā minētos apsvērumus, Tieslietu ministrija piedāvā papildināt noteikumu projektu ar grozījumu Ministru kabineta kārtības ruļļa 60.1.apakšpunktā, nosakot, ka iebildumus var izteikt tikai par projekta būtību un tas nozīmē, ka iebildumam ir jāattiecas uz anotācijā definēto problēmsituāciju un tās risinājumu vai arī jāpiedāvā pēc būtības uzlabot konkrētas projekta redakcijas. Iebildumiem jābūt izteiktiem atbilstoši attiecīgās institūcijas kompetences jomai. Šāda iebildumu tvēruma precizēšana ir vērsta uz to, lai samazinātu tādu iebildumu skaitu, kas tiešā veidā neattiecas uz piedāvāto projektu un nevajadzīgi kavē projektu virzīšanu apstiprināšanai Ministru kabinetā. Institūcijai, kas sniedz atzinumu, būtu ļoti rūpīgi jāizvērtē, vai ir pieļaujams sniegt iebildumu pret tiesību akta projekta būtību, ja tiesību akta projekts ir sagatavots, vadoties no Ministru kabinetā jau iepriekš apstiprināta politikas plānošanas dokumentā vai informatīvajā ziņojuma iekļauta risinājuma. Vispārīgā gadījumā būtu jāpieņem, ka konkrētais risinājums jau ir atzīts par pareizu un iebildumu rakstīšana par šāda risinājuma būtību ir pieļaujama tikai izņēmuma gadījumā ar īpašu pamatojumu.

Izteikt 60.1. apakšpunktu šādā redakcijā:
"60.1. izsaka iebildumus par projekta būtību, tos attiecīgi pamatojot, un, ja nepieciešams, piedāvā ieteicamo redakciju;".

Ierosinām precizēt anotācijas 7.sadaļu, jo projektā paredzētās izmaiņas neskar tikai Valsts kanceleju, bet arī ministrijas un citus vienotā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portāla lietotājus (piemēram, projekta 7., 8., 11., 13., 14., 15., 17.punktā noteiktie veicamie uzdevumi).  Atbilstoši vadlīnijām tiesību akta projekta sākotnējās ietekmes novērtējuma ziņojuma sagatavošanai vienotajā tiesību aktu izstrādes un saskaņošanas portālā anotācijā ir jāsniedz informācija, kā projekts ietekmēs katru no mērķgrupām – tieši vai netieši, kā arī jebkādu citu skaidrojošu informāciju par mērķgrupu.

-

Aicinām Valsts kanceleju, strādājot pie grozījumiem Ministru kabineta kārtības rullī, izvērtēt, cik efektīvs ir tiesiskais regulējums par sabiedrības līdzdalību TAP portāla publiskajā vidē un vai tas sasniedz mērķi.

Lūdzam attiecīgu izvērtējumu ietvert anotācijā. Īpaši lūgums izvērtējumu papildināt ar statistiskiem datiem, piemēram, cik bieži tiesību aktu projekti tiek nodoti publiskā apspriešanā, kāds ir procentuālais sadalījums starp publiskajā apspriešanā izsludinātajiem tiesību aktu projektiem, par kuriem ir saņemti pilsoniskās sabiedrības priekšlikumi vai iebildumi, un tādiem, par kuriem publiskajai apspriešanai noteiktajā termiņā nav saņemts nekāds viedoklis. Lūgums arī vērtējumā norādīt, kāds ir šādas sabiedrības līdzdalības pienesums tiesību aktu jaunradē (lielāko daļu ir ņemti vērā publiskās apspriešanas laikā saņemtie iebildumi vai priekšlikumi, precizējot attiecīgo tiesību aktu projektu, vai tieši otrādi - atbildīgā ministrija lielākoties tos atzinusi par nepamatotiem) un vai būtu pilnveidojams attiecīgais regulējums, piemēram, pārskatot publiskajai apspriešanai nododamo tiesību aktu projektu veidus, kā arī samazinot publiskajai apspriešanai noteikto termiņu.

-