Atzinums

12. Līdz 2027. gada 1. janvārim nedzīvojamā ēkā ar vairāk nekā 20 autostāvvietām ierīko:
12.1. vismaz vienu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu uz 10 autostāvvietām vai ierīko kabeļkanālus vismaz 50 % automašīnu stāvvietām;
12.2. velosipēdu stāvvietas, kas veido vismaz 15 % no ēkas vidējās lietotāju kapacitātes vai 10 % no kopējās lietotāju kapacitātes, paredzot vietu arī lielāka izmēra velosipēdiem nekā standarta velosipēdi.

1) Vēršam uzmanību, ka Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2018/858 (2018. gada 30. maijs) par mehānisko transportlīdzekļu un to piekabju, kā arī tādiem transportlīdzekļiem paredzētu sistēmu, sastāvdaļu un atsevišķu tehnisku vienību apstiprināšanu un tirgus uzraudzību un ar ko groza Regulas (EK) Nr. 715/2007 un (EK) Nr. 595/2009 un atceļ Direktīvu 2007/46/EK paredz noteiktus atvieglojumus tādiem autotransporta līdzekļiem, kas ir konstruēti un izgatavoti vai pielāgoti civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu un sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu vajadzībām. EIROPAS PARLAMENTA UN PADOMES DIREKTĪVA 2009/33/EK (2009. gada 23. aprīlis), par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam paredz iepriekš minēto transportlīdzekļu atbrīvošanu no prasības par tīru autotransporta līdzekļu izmantošanas veicināšanu mazemisiju mobilitātes atbalstam.
Ievērojot minēto, nav ekonomiski pamatoti un lietderīgi šo dienestu lietošanā esošajos objektos ierīkot tik lielu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu skaitu, kā arī kabeļkanālus vismaz 50 % automašīnu stāvvietām (kas atrodas ēkas iekšienē), jo tas neatbilst dienestu faktiskajām vajadzībām, kā rezultātā izbūvētā infrastruktūra netiks izmantota, radot iestādei nesamērīgus izdevumus saistībā ar šādas infrastruktūras ierīkošanu un uzturēšanu, jo, lai ierīkotu elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu, būs nepieciešams palielināt un uzturēt elektroenerģijas jaudu, līdz ar ko iestādes būs spiestas maksāt gan par pieslēgumu, gan par jaudas uzturēšanu, kas veido gana augstas izmaksas. Tas pats ir attiecināms arī uz infrastruktūras izbūvei nepieciešamo kabeļu izbūvi.
Iekšlietu ministrija norāda, ka šāda veida infrastruktūras izbūvē ir nepieciešama vienota, stratēģiski pamatota un koordināta pieeja, kam jābalstās uz ilgtermiņa attīstības tendencēm un lietotāju faktiskajām vajadzībām, uz ko norādījusi arī Valsts kontrole.
Ievērojot iepriekš minēto, kā arī Ekonomikas ministrijā notikušās diskusijas saistībā ar tiesību aktu projektu “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (tiesību akta lieta 25-TA-1187), aicinām salāgot abu tiesību aktu projektu regulējumu un attiecīgi projektā paredzēt, ka šo noteikumu 12. punktu nepiemēro:
1. autostāvvietām autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots lietojumam galvenokārt būvlaukumos vai karjeros, ostās vai lidostās, kā arī autotransportam, kas ir konstruēts un izgatavots vai pielāgots bruņoto spēku, civilās aizsardzības dienestu, ugunsdzēsības dienestu, sabiedriskās kārtības uzturēšanas dienestu, kā arī neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu vajadzībām;
2. autostāvvietām pie publiskā sektora subjektu ēkām:
2.1. kuru tiešā funkcionālā tuvumā (piemēram, viena zemesgabala vai kvartāla ietvaros) atrodas koplietošanas elektrotransportlīdzekļu uzlādes punkts;
2.2. pie kurām funkcionālu vai drošības apsvērumu dēļ nav atļauta vai ir ierobežota automašīnu novietošana.”;

2) Noteikumu projekts ir sagatavots saskaņā ar Ēku energoefektivitātes likuma 4. panta otro daļu, kas paredz deleģējumu Ministru kabinetam  izdot noteikumus par sekojošām ekspluatējamu ēku minimālajām energoefektivitātes prasībām:
1. ēku enerģijas patēriņa līmeni un primārās enerģijas patēriņa līmeni;
2. ēkas inženiertehnisko sistēmu automatizācijas un vadības sistēmu funkcionalitāti, telpu mikroklimatu pašregulējošu ierīču uzstādīšanu, ēkā patērētā energonesēja vai enerģijas uzskaiti;
3. elektrotransportlīdzekļu uzlādes punktu ierīkošanu.
Ievērojot minēto, prasības attiecībā uz velosipēdu stāvvietu ierīkošanu iziet ārpus likumā Ministru kabinetam noteiktās kompetences. Ņemot vērā minēto, attiecīgi svītrot noteikumu projekta 12.2. apakšpunktu un 12.¹ punktu.
 

-

Atbilstoši tiesību akta projekta anotācijā norādītajam, tam nav ietekmes uz valsts un pašvaldību budžetiem, vienlaikus tas paredz virkni prasību, kuru izpildei Iekšlietu ministrijai būs nepieciešams papildu finansējums. Lūdzam norādīt tiesību akta projekta ietekmi uz valsts un pašvaldības budžetiem, identificējot arī resursu avotus tajā paredzēto prasību izpildes nodrošināšanai.

-

4. Papildināt ar 10.¹ punktu šādā redakcijā:
"10.1 Publiskās personas iestādes ēkās nodrošina piemērotu saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu, ja tas ir tehniski piemēroti, ekonomiski un funkcionāli īstenojami."

Lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un vienlīdzīgu attieksmi, attiecībā uz saules enerģijas iekārtu uzstādīšanu publiskās personas iestādes ēkās nepieciešams attiecināt tādus pašus izņēmumus, kādi paredzēti saskaņošanas stadijā esošajā tiesību aktu projektā “Grozījumi Ministru kabineta 2021. gada 19. oktobra noteikumos Nr. 693 “Būvju vispārīgo prasību būvnormatīvs LBN 200-21” (tiesību akta lieta 25-TA-1187), kuru 1.6. apakšpunktā ietvertais noteikumu 130.²⁰ punkts paredz daudz plašākus izņēmumus, kad prasību par saules enerģijas sistēmu uzstādīšanu nepiemēro.

-

Aizpildīt norādīto anotācijas apakšnodaļu, ņemot vērā finansiālo ietekmi uz fiziskām un juridiskām personām, ko šis tiesību akta projekts radīs. Šobrīd ietekmes aprakstā vispār netiek apskatītas finansiālās ietekmes galvenās pozīcijas attiecībā uz fiziskām un juridiskām personām. Piemēram skatīt tiesību akta lietas 25-TA-1187 attiecīgo anotācijas sadaļu.
 

-