Atzinums

Ņemot vērā Valsts aizsardzības finansēšanas likuma, Likuma par budžetu un finanšu vadību, Informatīvā ziņojuma “Plāns efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai” un likumprojekta anotācijas nosacījumus, tiek sniegts atzinums par likumprojekta lietderību un nepieciešamību.
Iebildums par likumprojektu
Atsevišķa tiesību akta nepieciešamības izvērtējums
Valsts pārvaldes Modernizācijas plānā 2023.-2027. gadam[1] ir uzsvērta nepieciešamība valsts pārvaldē mazināt normatīvismu un administratīvo slogu, kā arī izvairīties no nozaru pārregulācijas.
Ņemot vērā likumprojekta “Likums par Valsts aizsardzības un drošības fondu” (turpmāk – likumprojekts) konstrukciju un tajā ietverto regulējumu, aicinām izvērtēt, vai ir pamatota atsevišķa tiesību akta izstrāde, kas paredz papildu  procedūras Ministru kabinetam, Finanšu ministrijai, Aizsardzības ministrijai un Iekšlietu ministrijai.
Likumprojekts paredz, ka Valsts aizsardzības un drošības fonds (turpmāk – fonds) ir valsts budžeta ietvarā nodalīti finanšu līdzekļi, kas sastāv no: (1) 74. resora XXX.budžeta programmas “Valsts aizsardzības un drošības fonds”; (2) uzkrājošā finanšu instrumenta – ziedojumiem, dāvinājumiem un iestādes konta Valsts kasē.
Tādejādi šie līdzekļi būtu administrējami vispārējā kārtībā, ievērojot Finanšu ministrijas un Ministru kabineta kompetenci, un tos iespējams iezīmēt ar kārtējā gada valsts budžeta likumu, nosakot principus attiecīgās programmas pārvaldībai un finanšu līdzekļu pārdalei ar jau esošo regulējumu Likumā par budžetu un finanšu vadību.
Valsts aizsardzības finansēšanas principi ir noteikti Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, kura mērķis ir ar finansiālām metodēm mērķtiecīgi paaugstināt valsts aizsardzības spējas, lai Latvija kā Ziemeļatlantijas līguma organizācijas dalībvalsts izpildītu savas saistības kolektīvās aizsardzības ietvaros, kā arī radītu pamatu militāro spēju ilgtermiņa attīstības projektu īstenošanai un tādējādi atbalstītu Latvijas iesaisti Eiropas un transatlantiskajās drošības struktūrās. Līdz ar to tiesiskais ietvars aizsardzības pasākumu finansējuma palielināšanai jau ir noteikts Valsts aizsardzības finansēšanas likumā.
Likumprojekta 4. pantā ir noteikti fonda līdzekļu izmantošanas virzieni, tostarp Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai. Anotācijā, kā ārkārtīgi steidzamas aizsardzības spējas un prioritārie attīstības virzieni ir noteikti: kaujas spējīgas divīzijas “Ziemeļi” izveide, sauszemes spēku mehanizētās kājnieku brigādes attīstība, pretgaisa aizsardzība un sabiedroto spēku uzņemšanas spēju attīstība un kaujas atbalsta spējas. Vēršam uzmanību, ka jau šobrīd aizsardzības resoram piešķirtais finansējums ir paredzēts Nacionālo bruņoto spēku attīstībai, kas ietver arī NATO spēju attīstību. Likumprojekta anotācijā[2] un Informatīvajā ziņojumā[3] “Plāns efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai” nav identificēti būtiski šķēršļi esošā regulējuma ietvaros, kas liegtu sasniegt mērķus un nesniedz pamatojumu, kādēļ šiem mērķiem nepieciešams atsevišķs finansējums no fonda līdzekļiem, kuri tostarp tiks piešķirti no valsts budžeta vispārējiem ieņēmumiem. Tādējādi, Valsts kontrole nesaskata pietiekamu pamatojumu izņēmuma regulējuma nepieciešamībai fonda līdzekļu novirzīšanai Nacionālo bruņoto spēku spēju attīstībai.
Ņemot vērā minēto, aicinām izvērtēt, vai ir pamatota atsevišķa likumprojekta izstrādes nepieciešamība, kā arī izvērtēt iespēju aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanas ietvaram un specifisku finansēšanas instrumentu noteikšanai izmantot Valsts aizsardzības finansēšanas likumu.


[1] Valsts pārvaldes modernizācijas plāns 2023.–2027. gadam, apstiprināts ar Ministru kabineta 08.05.2023. rīkojumu Nr.240.

[2] Tiesību akta projekta "Likums par Valsts aizsardzības un drošības fondu" sākotnējās ietekmes (ex-ante) novērtējuma ziņojums (anotācija), pieejama: https://tapportals.mk.gov.lv/annotation/72229802-b6cd-407c-a4dd-5162a816eb6d, skatīta 16.07.2025.

[3] Informatīvais ziņojums “Plāns efektīvai aizsardzības un drošības finansējuma palielināšanai”, izskatīts Ministru kabineta 13.05.2025. sēdē (prot. Nr.19 50.§) [Ierobežota pieejamība].
 

-

Ņemot vērā, ka fonda līdzekļi ir plānoti kā valsts budžeta ietvarā nodalīti finanšu līdzekļi, nav nepieciešams noteikt Valsts kontrolei īpašu mandātu to izlietojuma kontrolei. Saskaņā ar Valsts kontroles likuma 2. panta pirmo daļu Valsts kontrole, veicot revīzijas, kontrolē valsts, pašvaldību un citu atvasināto publisko personu budžetu līdzekļu ieņēmumus un izdevumus.
Līdz ar to aicinām atteikties no papildu regulējuma šajā pantā.
 

-

Valsts kontrole pozitīvi vērtē un atbalsta pasākumus, kas nodrošina informācijas pieejamību par rīcību ar publiskā sektora līdzekļiem. Tomēr, ja fonds būs veidots kā valsts budžeta ietvaros nodalīti finanšu līdzekļi, pārskata sniegšana ir nodrošināma vispārējā kārtībā[1], resoriem nodrošinot sabiedrības informētības pasākumus par budžeta ieņēmumiem, izdevumiem un sasniegtajiem rezultātiem.
Līdz ar to aicinām izvērtēt, vai nepieciešams specifisks regulējums sabiedrības informēšanai par fonda līdzekļiem.


[1] Likuma par budžetu un finanšu vadību 14. panta trešā daļa.
 

-