Atzinums

Informatīvā ziņojuma projekta 5. lpp. norādīts: "Zemes gabals Andrejostas ielā 17, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 011 2059) ar kopējo platību 93 175 m2 (turpmāk – Kopējais zemes gabals) atrodas Daugavas labajā krastā, degradētā teritorijā. Tas pieder valstij Finanšu ministrijas personā un ir nodots VNĪ pārvaldīšanā. Kopējais zemes gabals ir apbūvēts. Uz tā atrodas patstāvīgs, sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “IB nekustamo īpašumu pakalpojumi”, vienotais reģistrācijas numurs 40103697805, (turpmāk – Privātais attīstītājs) piederošs būvju īpašums ar kadastra numuru 0100 511 0021, kura sastāvā reģistrētas 10 būves ar kadastra apzīmējumiem 0100 011 0005 025, 026, 027, 029, 030, 031, 034, 035, 036, 039 un piecas inženierbūves ar kadastra apzīmējumiem 0100 011 2059 001, 002, 003, 004, 005. Starp VNĪ un Privāto attīstītāju 2017. gada 16. janvārī ir noslēgts Kopējā zemes gabala nomas līgums. Starp pusēm pastāv piespiedu nomas tiesiskās attiecības." Saistībā ar minēto informaciju, vēršam uzmanību, ka ir būtiski nošķirt divus dalītā īpašuma gadījumus – piespiedu dalīto īpašumu un brīvprātīgu dalīto īpašumu. Piespiedu dalītais īpašums ir regulēts likuma "Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (turpmāk - Spēkā stāšanās likums) 14. panta pirmās daļas 1.-4. punktā un Latvijā ir izveidojies zemes reformas un valsts un pašvaldību īpašumu privatizācijas gaitā, kad īpašuma tiesības uz agrāk piederējušo zemi tās vēsturiskajās robežās atjaunoja tās bijušajiem īpašniekiem vai to mantiniekiem, taču uz šīs zemes pirms Latvijas Republikas neatkarības atjaunošanas bija uzceltas citai personai piederošas ēkas (būves). Savukārt brīvprātīgu dalīto īpašumu regulē Spēkā stāšanās likuma 14. panta pirmās daļas 5. punkts (spēkā līdz 2017. gada 1. janvārim) un tas atšķirībā no piespiedu dalītā īpašuma ir veidojies brīvprātīgā kārtā, zemes īpašniekam noslēdzot nomas līgumu ar citu personu par tiesībām uz zemes būvēt ēku (būvi) kā patstāvīgu nekustamo īpašumu. Tāpat minētā tiesību norma noteica, ka šādas ēkas (būves) par patstāvīgu īpašuma objektu uzskatāmas tikai laikā, kamēr ir spēkā zemes nomas līgums. Ar 2015. gada 5. marta likumu "Grozījumi Civillikumā" no 2017. gada 1. janvāra Latvijas tiesību sistēmā ir ieviests apbūves tiesības institūts, kas attiecībā uz tā piemērošanas jomu aizstāj brīvprātīga dalītā īpašuma veidošanas iespēju. No 2017. gada 1. janvāra no Spēkā stāšanās likuma ir izslēgts 14. panta pirmās daļas 5. punkts, tomēr līdz minētajam brīdim izveidotie brīvprātīgie dalītie īpašumi turpina pastāvēt, kamēr ir spēkā nomas līgumi, uz kuru pamata tie izveidoti. Ņemot vērā minēto un to, ka attiecīgais zemes gabala nomas līgums noslēgts pēc 2017. gada 1. janvāra, t.i., 2017. gada 16. janvārī, lūdzam precizēt informatīvā ziņojuma projektā ietverto informāciju par būvju īpašumu ar kadastra numuru 0100 511 0021, ietverot atsauci uz konkrētu Spēkā stāšanās likuma normu, saskaņā ar kuru attiecīgais būvju īpašums uzskatāms par patstāvīgu īpašumu, kā arī pievienojot tā īpašuma tiesību apliecinošos dokumentus un 2017. gada 16. janvārī noslēgto zemes nomas līgumu.
 

-

Informatīvā ziņojuma 1.1. apakšadaļā norādīts: "Ar MK rīkojumu Nr. 341 tika atbalstīta Koncertzāles būvniecība Elizabetes ielā 2, Rīgā. Ar MK rīkojumu Nr. 341 citastarp: 1) tika noteikts, ka Koncertzāles projekta īstenošanai tiek izmantots nekustamais īpašums Elizabetes ielā 2, Rīgā, (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0042) un nekustamais īpašums Kronvalda bulvārī 6, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0099); 2) tika uzdots Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību “Valsts nekustamie īpašumi” (turpmāk – VNĪ)) nodrošināt nepieciešamās darbības Koncertzāles projekta īstenošanai, tai skaitā veicot virkni dažādu aprēķinu un izpēšu. Izpildot ar MK rīkojumu Nr. 341 dotos uzdevumus un ņemot vērā arhitektūras nozares ekspertu ieteikumus, Kultūras ministrija sadarbībā ar VNĪ organizēja izpētes un diskusijas, meklējot un nodrošinot labākos Koncertzāles būvniecības ieceres īstenošanas variantus Elizabetes ielā 2, Rīgā." Vēršam uzmanību, ka minētais uzskaitījums ir nepilnīgs, jo saskaņā ar Ministru kabineta 2020. gada 18. jūnija rīkojuma Nr. 341 "Par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanu" (turpmāk - MK rīkojums Nr. 341) 3. punktu Kultūras ministrijai sadarbībā ar Finanšu ministriju (valsts akciju sabiedrību "Valsts nekustamie īpašumi") tika uzdots arī
izvērtēt Rīgas pilsētas pašvaldības īpašumā esošā nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0124) - zemes vienības (zemes vienības kadastra apzīmējums 0100 010 0124) 0,2711 ha platībā un būves (būves kadastra apzīmējums 0100 010 0124 002) - Elizabetes ielā 2, k-1, Rīgā, atsavināšanas nepieciešamību nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai, attiecīgo risinājumu saskaņot ar Rīgas pilsētas pašvaldību, apvienot nacionālās koncertzāles projekta īstenošanai nepieciešamos zemesgabalus un atsavināt valsts labā, nodrošināt nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr. 0100 010 0042) Elizabetes ielā 2, Rīgā, sastāvā esošās būves demontāžas plānošanu, projektēšanu un demontāžu, kā arī nodrošināt starptautiska metu konkursa izsludināšanu. Ņemot vērā minēto, nepieciešams informatīvā ziņojuma projektu papildināt ar informāciju par pārējiem MK rīkojuma Nr. 341 3. punktā dotajiem uzdevumiem un to izpildes gaitu.

 

-

Informatīvā ziņojuma projekta 2. lpp. norādīts, ka Latvijas Arhitektu savienības ad-hoc profesionāļu komisija veica iespējamās koncertzāles novietņu primāro atlasi, kas bija balstīta uz tehniskiem kritērijiem: 1) novietnes atrašanās vieta Rīgas vēsturiskajā centrā vai tā tiešā tuvumā, 2) nekustamā īpašuma piederība valstij vai pašvaldībai un 3) pietiekama zemesgabala platība (t.i., vismaz 2 ha) un ka vēlākā novietņu izvērtējuma procesā, ņemot vērā Rīgas domes iniciatīvu un precizēto informāciju, proti, iespēju Rīgas Kongresu namam pievienot papildu teritoriju, kopējai apbūves teritorijai sasniedzot 1,6 ha, saraksts tika papildināts ar 12.novietni – Rīgas Kongresu namu. Turklāt informatīvā ziņojuma projekta 3. lpp. (III etaps: padziļināta short-list jeb 12 atlasīto novietņu izpēte pēc vienotiem un salīdzināmiem kritērijiem) norādīts, ka katra novietne, tajā skaitā Rīgas Kongresu nams, tika vērtēta pēc Latvijas Arhitektu savienības definētiem 10 vienādiem un salīdzināmiem kritērijiem, tai skaitā: 5) vietas gatavība attīstībai (tai skaitā esošā apbūve) – šis kritērijs aptver īpašuma tiesību jautājumus, kā arī raksturo, cik un kādas papildu darbības veicamas attiecīgajā vietā, lai varētu tikt uzsākta koncertzāles ieceres attīstība. Vienlaikus informatīvā ziņojuma 2.2.apakšsadaļā ietverta informācija, ka Rīgas Kongresu nams atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 5, Rīgā (nekustamā īpašuma kadastra numurs 0100 010 0121) un sastāv no zemes īpašuma (kadastra apzīmējums 0100 010 0121) ar kopējo platību 7 965 m2 un Rīgas Kongresu nama ēkas (kadastra apzīmējums 0100 010 0121 001) ar kopējo platību 13 024,70 m2.  Tas pieder sabiedrībai ar ierobežotu atbildību “Rīgas nami”. Ja Rīgas Kongresu nams tiktu izvēlēts Koncertzāles būvniecībai, pie Rīgas Kongresu nama zemes gabala tiktu pievienots blakus pieguļošais zemes īpašums 0,77 ha platībā, ar tā būvi – pazemes autostāvvietu, kas atrodas Krišjāņa Valdemāra ielā 5A, Rīgā. Tādējādi Koncertzāles projekta īstenošanai kopējā zemesgabala platība sastādītu 1,6 ha jeb 16 000 m². Ņemot vērā minēto, secināms, ka viens no kritērijiem, kam jāatbilst attiecīgās  koncertzāles novietnei, ir attiecīgā nekustamā īpašuma piederība valstij vai pašvaldībai. Ievērojot minēto un atbilstoši Ministru kabineta 2021. gada 7. septembra noteikumu Nr.606 "Ministru kabineta kārtības rullis" 33. punktam Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projektam nepieciešams pievienot dokumentus, kas apliecina Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 2. punktā minēto nekustamo īpašumu sastāvu un piederību valstij vai pašvaldībai.





 

-

Ministru kabineta sēdes protokollēmuma projekta 4. punkts paredz atzīt cita starp par aktualitāti zaudējušu Ministru kabineta 2020. gada 16. jūnija sēdes protokollēmuma (prot. Nr. 41 60.§) “Informatīvais ziņojums “Par nacionālās koncertzāles projekta īstenošanas gaitu un turpmāko virzību”” 5. punktā doto uzdevumu Finanšu ministrijai kā valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" kapitāla daļu turētājai līdz 2021.gada 31.decembrim risināt jautājumu par nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 010 0042) Elizabetes ielā 2, Rīgā, un nekustamā īpašuma (nekustamā īpašuma kadastra Nr.0100 010 0099) Kronvalda bulvārī 6, Rīgā, izslēgšanu no valsts akciju sabiedrības "Valsts nekustamie īpašumi" pamatkapitāla, vienlaikus risinot jautājumu par līdzvērtīgu nekustamo īpašumu ieguldīšanu kapitālsabiedrības pamatkapitālā. Ņemot vērā, ka ir beidzies minētā uzdevuma izpildes  termiņš, tiesiskās skaidrības nodrošināšanai lūdzam informatīvā ziņojuma projektu papildināt ar informāciju par minētā uzdevuma izpildes gaitu.

-